Intervija ar Viktoru Suvorovu

Papinsh
Prot rakstīt
Ziņas: 25
Pievienojies: 22 Mar 2011 11:09

Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa Papinsh » 23 Mar 2011 21:42

Var nepiekrist viņa koncepcijai bet savs viedoklis par lietu būšanu viņam ir
Если сказать, что сами виноваты, сами эту войну решали - тогда рушится все. Тогда у них не остается никакой платформы. Вот когда на нас напал Гитлер - это опора, на которой строится идеология, которая оправдывает все. Пошли в Афганистан. Почему? На нас же Гитлер напал, как бы на нас кто еще не напал. Почему нет мяса в магазинах? «Только бы не было войны ...»
Виктор Суворов в прошлом - советский спецслужбисты, а ныне - культовый автор историко-документальных и художественно-исторических романов. На рубеже 80-90-х годов его книги вызвали едва ли не коперниканский переворот в восприятии Второй мировой войны и вообще внешней политки СССР. Предлагаем вниманию читателей первую часть интервью ZAXID.NET с Виктором Суворовым.
- Часть Вашей биографии связана с Украиной. Это сказывается на ваших взглядах, на творчестве?
- Отец мой - украинский, у него медаль за оборону Киева. Несмотря на все его ордена и медали, вот эта для меня - самая дорогая. Следовательно, он воевал летом 1941 года, а это уже о чем-то говорит. Отвоевал всю войну от первого до последнего дня, а потом его еще бросили против японцев воевать. Там он застрял на Дальнем Востоке, там же я родился. Он отслужил после 1945 года 12 лет, пока не перевели в Конотоп. Один год я учился в Конотопе, в школе № 8. После Суворовского училища я сам выбрал для себя Киевское высшее общевойсковое дважды Краснознаменное училище имени Фрунзе. Это не моя вина, а беда, что украинским языком я не владею. Все знают, на каком языке говорили в советской армии, где бы он ни находился. После этого у меня был небольшой поход в Чехословакию, а дальше - служба в Черновцах. Я чувствовал себя дома всегда. Это мой дом - Украина. Правда, пока она не считает меня ни своим сыном, ни даже своим блудным сыном. Ну что ж, на мать-Украина обижаться не пристало.
- Вы служили в Прикарпатском военном округе со штабом во Львове. Которая тогда была разведка и кем Вы были? В каких операциях удалось поучаствовать? Каковы Ваши оценки того, что тогда происходило?
- В центре, в Москве существовало Главное разведывательное управление Генерального штаба. Вооруженные силы СССР делились на 16 военных округов, 4 группы войск и 4 - флота.
Каждый из них имел штаб, в штабе - несколько управлений. Первое управление планирует боевые действия, второе - разведывательное. В Прикарпатском военном округе был свой штаб, 4 армии - и их нужно было снабжать разведывательной информацией. Поэтому разведка во Львове была очень и очень даже мощная. Разведывательному управлению Прикарпатского военного округа подчинялась бригада специального назначения. Кроме того, 4 армии имели свои разведки, а Львов их контролировал.
Во Львове было управление, которому подчинялся разведывательный центр. Центр вел агентурную разведку на сопредельных территориях - в Чехословакии, Венгрии, Польше, Восточной Германии, на территории Прикарпатского военного округа и в Западной Германии. Войска Прикарпатского округа имели в случае военных действий переходить границу, они превращались на фронт - и потому на всех территориях, которые подлежали боевым действиям войск Прикарпатского фронта - то есть в Западной Германии и Австрии - была агентура, причем агентура информационная и диверсионная.
Я был тогда лейтенантом, находился в Черновцах, подчинялся им, однако во львовский штаб наезжал часто. Это была красивое здание, его создали специально и называли Пентагон. Тогда он был известен каждому.
Я служил там в 1968-70 годах. Тогда в операциях этих я не участвовал. Меня перевели в Приволжский военный округ, столица которого - Куйбышев - была тайной, секретной запасной столицей Советского Союза. В книге «Аквариум» я описываю действия в Прикарпатском военном округе, которые в действительности во многом происходили в Приволжском военном округе. В книге я намеренно поменял даты, имена, места. На всякий случай, чтобы не подставлять своих товарищей. Точно так же, как в книге описывается Вена, но в действительности действия происходили в Женеве.
Работа в штабе Приволжского военного округа в Куйбышеве была абсолютно идентична Львову. Они вели работу такие же, как и все другие округа. Т.е. Первое управление - это мозг, а Второе - глаза и уши.
- В Украине с переменным успехом продолжаются попытки восстановить свою версию Второй мировой войны и участия в ней украинских националистов.
Относительно УПА и Степана Бандеры мы должны сказать следующее. Вот пришел Гитлер, и при нем, конечно, было всякое. Но Гитлер пришел извне, а Голодомор 1933 года устроили наши родные комиссары. И люди, которые тогда поднялись и против Гитлера, и против власти, которая устроила Голодомор, имеют своих детей и преемников. И если сейчас Украина свободна, то в этом вклад их борьбы также. Были Власу, были эстонцы, латыши и украинский Гитлера и против Гитлера. И украинская за Сталина и против Сталина. Эта, в принципе, гражданская война говорит о том, что власть наша московская была властью преступной. Далеко не все ее защищали. Вот в Польше не было коллаборационизма. Не было ни одного польского полка, который выступил бы под флагом Гитлера.
- Вы верите в то, что Украина в конечном итоге окажется в НАТО?
- У меня в этой связи интересны взаимоотношения. Украина не пускает меня на свою территорию, потому что я предал Советскому Союзу. А кто первый украинский, который вступил в НАТО? Резун Владимир Богданович.
Во Львове было управление, которому подчинялся разведывательный центр. Центр вел агентурную разведку на сопредельных территориях - в Чехословакии, Венгрии, Польше, Восточной Германии, на территории Прикарпатского военного округа и в Западной Германии
Вы же идете моим путем! Я вышел из Советского Союза - вы за мной пошли. Я поступил в НАТО - вы туда же стремитесь. Я в Европейском Союзе - и вы туда же. Почему же вы меня предателем обзываете? Так случилось, что мне нельзя въехать в страну моих предков. Мне нельзя в город Черкассы, где похоронен мой дед Василий Андреевич, где похоронен мой отец Богдан Васильевич, где живет моя мать, которой сейчас 92 года. Мне туда нельзя, так как предал Советскому Союзу. Пожалуй, все, кто принимает такие решения, сами сохраняют ему верность. Я обратился к генеральному прокурору Украины с вопросом, в чем моя вина перед Украиной. Перед СССР я виноват, этого не скрываю, этим горжусь. В результате крушения СССР Украина получила независимость. Так в чем же я виноват перед Украиной? Получил я ответ такого типа: «Мы сейчас обратимся в Москву и узнаем». То есть, к «старшему брату». Ну, тогда спасибо, я постою. Не надо мне вашего гражданства, если у вас там «старший брат» в Москве. Вы там с ним пейте водку, а мне такого не надо. Приходили новые власти. Я снова обращался. А потом мое дело рассматривала Верховная Рада. И я горжусь тем, что там было несколько человек, которые голосовали за возвращение мне гражданства Украины, однако большинство склонилось к тому, что тот, кто предал СССР, является предателем, и вход в Украине ему запрещено.
- В других посткоммунистических странах к вам отношение другое.
- Я якоcь взял и написал письмо генпрокурору Болгарии Ивану Татарчеву. Украина не считает меня своим сыном - ни блудным, никаким. Враг есть враг. Ну, ладно. Перед Болгарией - я в чем виноват? Генеральный прокурор Болгарии сказал: «То что Болгария сейчас может сама выбирать свой путь, несмотря на« старшего брата »- ты к этому тоже приложил руку. Поэтому ты сейчас забираешь свою жену Татьяну и летишь в Болгарию, мы высылаем за тобой самолет ». Прилетаем мы в Софию, у трапа встречают нас генеральный прокурор и главный военный прокурор Болгарии Николай Голев: «Здравствуйте, вот ваша машина, вот ваши телохранители». Я сказал: «Не надо мне охранников». Мне сказали: «Нет, ты наш гость, мы за тебя отвечаем». Две недели мы с моей Татьяной ездили по стране, разговаривали с народом. Беседовал я со своими читателями. Ели-пили. Пора возвращаться. Генпрокурор посадил нас в самолет и говорит: «Если тебя собьют над остальной территорией - здесь я не виноват. В Болгарии я тебе безопасность обеспечил. До свидания ». «До свидания, - говорю, - Страна Болгария». Вот такие дела. В Польшу, Чехию, Словакию, Венгрию я езжу свободно. В Эстонии, Литве, Латвии много раз бывал. Книги мои там публикуют. А Украина всегда оглядывается на своего «старшего брата». И никак не хочет становиться независимым государством.
- А в Грузию вы не собираетесь?
- Вот в Грузию я собираюсь!
- Это конкретные планы?
- Вполне. Получил приглашение от высших лиц. Некоторые государства бывшего коммунистического блока наградили меня высшими государственными наградами. Этим я тоже горжусь. Я не хочу «старшего брата» заводить и дразнить его своими наградами определенных стран. Поэтому я просто иногда вечером достаю их и любуюсь.
- Изменяются тем временем Ваши взгляды на историю России?
- В главном - нет. Наша история с 1917 года и до сегодня была одним большим преступлением или одной большой ошибкой. И во всей этой истории есть один только светлый день - 22 июня 1941, если не мы на кого нападали, а кто на нас напал.
Гитлер пришел извне, а Голодомор 1933 года устроили наши родные комиссары. И люди, которые тогда поднялись и против Гитлера, и против власти, которая устроила Голодомор, имеют своих детей и преемников. И если сейчас Украина свободна, то в этом вклад их борьбы также
За это власть держится мертвой хваткой: на нас напали, поэтому нам нужно иметь столько-то ракет, столько-то подводных лодок, бомбу «Кузькина Мать» и т.д. Пусть вымирает народ, но нам нужно иметь эти ракеты - черт с ним, с народом! Так вот, если сказать, что сами виноваты, сами эту войну решали - тогда рушится все. Тогда у них не остается никакой платформы. Вот когда на нас напал Гитлер - это опора, на которой строится идеология, которая оправдывает все. Пошли в Афганистан. Почему? На нас же Гитлер напал, как бы на нас кто еще не напал. Почему нет мяса в магазинах? «Только бы не было войны ...» Вошли мы в Чехословакию в 1968 году - зачем? А чтобы на нас не напали. Все, что делается, оправдывается гитлеровским нападением. «Ледокол» убил клин в эту историю, поэтому сейчас против «Ледокола» только в моей библиотеке 56 книг! Им очень важно сейчас задушить голоса независимых историков, одним из которых являюсь я. А как задушить эти голоса? Вот только так - наехав или совершив агентурный подход к кому - подкупив, запугав, забрав мой сайт. И выпуская гадость под моим именем.
- Но то и кроме этого публикуется?
- Да, недавно дошло и до руководителя президентской администрации. Гражданин Нарышкин во главе группы экспертов выпустил в прошлом году шеститомное историю Второй мировой войны. Тиражом 1000 экземпляров. То есть эта работа недоступна ни критике, ни читателям. Ни по цене, ни по тиражу. Тысяча штук разойдется подарочными копиями губернаторам и крупным начальникам. Если им удалось что-то доказать, то эта книга должна быть бесплатной. Она должна быть в каждой школе, в каждой роте, в каждой фирме, в каждой библиотеке. А таким проходимцам, как я, должны бесплатно передать и сказать: «На, съешь, вот мы тебя опровергли». С одной стороны товарищ Нарышкин доложил, что задание выполнено, мы восстановили нашу историю. А то, что народу она никогда не дойдет - это нас не касается. Бюджет распилили, все, что нужно, доказали, галочку поставили.
- То есть очередная попытка написать историю войны не состоялась?
- История с этой историей просто плачевная. За Сталина ее не писали вообще обходились одной книгой: И.В. Сталин «О Великой Отечественной войне Советского Союза». В начале июля 1941 года товарищ Сталин обратился к народу по радио: «Братья и сестры, к вам обращаюсь я, друзья мои». То есть нужно бить врагов в хвост и в гриву и так далее. Второе выступление было 6 ноября 1941 на станции метро «Маяковская». Вот два выступления товарища Сталина вместе объединили. Это призывы к тому, что нужно быть храбрыми, нужно больше танков, нужно врага бить на земле, в воздухе и на море. Это выдавали всех языках миллионными тиражами. Сталин говорил редко и только из самых принципиальных вопросов: вот, нужно победить. И каждый раз, когда он выступал, его выступление попадал в книгу. А в конце он сказал: «Спасибо российскому народу за его терпение». Все это объединили. И все. Ни мемуаров, ни истории не было при Сталине. И вот, когда Сталин отошел в мир иной - или ему помогли умереть, - то выяснилось, что гремела грандиозная война, однако о ней есть одна официальная книга да и ту надо срочно изъять из библиотек и уничтожить. Что и было сделано. Во время двоевластия Хрущева-Жукова начали писать 5-томную историю. Но Жукова быстро сняли, и работа прекратилась. Затем при Хрущеве сделали 6-томную историю. Но как только Хрущева скинули, эту книгу стало позорно показывать и друзьям, и противникам - очень смешная история. Поэтому количество томов увеличили и при Брежневе выдали 12-томник. Но как только Брежнев отошел в мир иной, сразу и эта история стала неприемлемой. Поэтому если в хрущевском 6-томнике победил Гитлера товарищ Хрущев, ну и кто там еще на заднем плане действовал. При Брежневе - товарищ Брежнев. Была попытка при Горбачеве, но ничего из нее не получилось. Потом были попытки к 50-летию, к 60-летию победы - но опять ничего не получается. И вот, выдали теперь книгу группы авторов под высшим руководством товарища Нарышкина. Но тиражом 1000 экземпляров. Я пытался ее купить. Книжники требовали 300 долларов без гарантии доставки. Может, где она дешевле, но достать ее невозможно. Нашему государству денег девать некуда? Приходится грузить в контейнеры и вывозить миллиарды долларов в Америку. А на то, чтобы опубликовать историю, денег нет. Есть только на 1000 подарочных экземпляров.
- Очевидно, дело не в деньгах?
- Именно так. 70 лет назад немцы напали на нас. До сих пор группировка советских войск была тайной России. Те танки списаны давно, давно погибли или умерли те ветераны. Но расположение третьей и Девятой армии до сих пор остается секретом. Никогда не публиковалась карта аэродромов: где у нас были военные аэродромы, сколько самолетов на них дислоцировалось, это государственная тайна. Почему? Потому что если это опубликовать - будет совершенно ясно, что затевал товарищ Сталин, Советский Союз сам развязал Вторую мировую войну, нам эта война была очень нужна. Если сказать, что мы помогли Гитлеру прийти к власти, помогли ему поднять экономику, то тогда возникает очень много вопросов. Не только чисто военные, но и политических, идеологических, географических и многих других. Не только российский генштаб, но и КГБ, СВР, и сам президент, и тот, кто за ним стоит - они очень внимательно за всем этим следят.
- Доказать, что советскому руководству требовалась большая война не так просто.
- Первым о том, что нам она нужна, заговорил открыто Ленин 1915 года. А первая попытка решить Вторую мировую войну была осуществлена ​​13 ноября 1918. 11 ноября закончилась Первая мировая война, а через два дня Красная армия перешла границы Советской России и вторглась в Эстонию, Латвию и Литву с тем, чтобы через них пробиться в революционную Германию. Чтобы поддержать восставший пролетариат Германии, и тем самым поднять революционную войну в Европе.
Если сказать, что мы помогли Гитлеру прийти к власти, помогли ему поднять экономику, то тогда возникает очень много вопросов. Не только чисто военные, но и политических, идеологических, географических и многих других
Но эти попытки были отбиты, тогда Красная армия была слабой. И был очень мощное сопротивление русского народа и других народов бывшей российской империи новой власти 1918 года. Поэтому следующая попытка была совершена в 1920 году. В своих книгах я приводил приказы Западному фронту, которые подписывал Тухачевский: «Через труп Белой Польши вперед - к мировой революции! К стенам Берлина и Парижа! Вспомним наши песни: «Мы красные кавалеристы ... даешь Варшаву, даешь Берлин ... уже врезались мы в Крым ... »Это - марш Буденного. Но доблестная польская армия отбила красных, революция не состоялась. Поэтому было два пути к новой мировой войне: путь Троцкого, который затем был поддержан много лет Хрущевым, Андроповым и всеми другими: поддерживать революции, где бы они ни были, тратить все наши ресурсы на поддержку любых «прогрессивных режимов». То есть кто где скажет: вот мы стали на путь социалистического развития - сразу же туда потоком шло наше оружие, летели наши военные советники, чтобы закрепить этот успех. Даже в Чили хотели поднять революцию. Зачем нам Чили? Ангола, Мозамбик, Судан - в любом месте, где только начинался какой пожар, СССР выступал с помощью. Просто Сталин в отличие от Троцкого считал, что сначала нужно провести индустриализацию, на ее базе развернуть мощную армию, в Германии вырастить фюрера, бросится на всю Европу и ее подомнет под себя. Потом пойдет на Великобританию, а в это время мы нанесем удар ему в спину. И все это шло по плану, пока Гитлер не понял, что его ждет, и нанес удар первым. Вот и все.
- На что вы все же опираетесь, кроме открытых источников? Есть ли какая документация, вам помогает?
- Я иду разведывательным путем. Разведчик должен помнить, что никто до него сейфов никогда не откроет. Однако есть косвенные признаки, по которым можно просчитать все, что угодно. Уже 25 лет, как была опубликована моя первая книга - это было 1985 года в газете «Русская мысль» и в журнале «Континент», где я опубликовал главы из «Ледокола», - не утихает мощная битва. И мне кажется, что если бы у них в секретных архивах было опровержение моих выводов - то их бы давно опубликовали. Однако возразить им нечего. Вместо возражений начинаются совершенно дикие рассказы о том, какая нехорошая я человек.
- Ваши комментарии относительно арабских революций. Это неожиданность?
- Революции всегда неожиданны. Когда это закончится - судить трудно, но можно. В арабских странах нет ни одной организованной общественной силы, кроме мусульманства. И это весьма опасно. Армия есть. Но политическая жизнь пропитана настроениями религиозными, иногда экстремистскими. По примеру бывшего Ирана. В Иране была армия, был шах. Но победили клерикалы. Когда теперь начался подъем в Иране - это мне понравилось, так как клерикалы всем надоели хуже горькой редьки. Более 30-ти лет они у власти. Люди видят эту коррупцию, потому революция в Иране против них. Она может чем хорошим закончиться. Чем закончится в Египте, я не знаю потому что там 90 млн жителей и жесточайшая экономическая ситуация. Жить там негде. Прокормить такую ​​ораву населения невозможно. В начале века было 10 млн человек, в долине Нила. Как со времен фараонов, Нил разливался, и население кормил. А потом с помощью СССР было построено Асуанская ГЭС, и разливы Нила прекратились. Более Нил не кормит людей. Это не может ничем хорошим закончиться - только экстремизмом. Десятки миллионов людей, которые плодятся и которым надо что-то жрать, а кругом пустыня. Ни одна армия голодных людей не удержит.
- А какие могут быть геополитические последствия?
- В принципе, как в любой подобной ситуации, процесс может пойти в две стороны. Это будет распад на мелкие государства, либо это может быть некое объединение. Но такие объединения в коем случае не долговечны, слишком расхождения велики, каждый диктатор правит, не оглядываясь на того, кто за тысячи километров от него. Может быть консолидация арабского мира. А потом все равно это распадется на те государства, которые были раньше, или даже на более мелкие.
- Могут сформироваться прогрессивные режимы в результате этих революций?
- Образованное мусульманство может существовать в стране, в которой есть, что жрать. Был Иран, который за шаха процветал. Есть нефть, есть природа, которая позволяет кормить собственное население.
Низкие цены на нефть не позволяют развиваться альтернативным источникам энергии. Когда высокие цены на нефть - 200-300-500 долларов - это даст такой толчок развитию альтернативных источников энергии, которые обвалят цены на нефть
Там было довольно ученых. И вот, другая ситуация: пустыня вокруг, жуткий климат, песчаные бури и кусочек этого Нила, который прокормить эту ораву не может. Люди в экстремальных ситуациях ищут экстремальных решений. Германия после Первой мировой войны попала в страшную экономическую ситуацию и искала радикального решения. Это мог быть или коммунизм или нацизм. Победил нацизм - спасибо товарищу Сталину. В северной Африке мы похожую ситуацию, только хуже. И только фанатики могут им подкинуть какую идею. Решение будет экстремистским. О каком образованное мусульманство можно говорить, если людям негде жить и они живут в гробницах. Кто будет платить за это образование?
- Что ищут там Москва и Вашингтон?
- О Вашингтон не берусь судить. Для Москвы - это рост цен на нефть. Неожиданно Москве подвалил такой успех. Одновременно она полностью выражает солидарность со всеми террористическими репрессивными режимами, так что они братья по крови, и то, что сейчас происходит в мусульманском мире, ее страшно пугает. Все эти «нашисты» были созданы для подавления возможной «оранжевой» революции в России. Но революция может возникнуть не только «оранжевая», но и любая другая. Они этого страшно боятся и готовы всеми силами поддержать диктаторов.
- Стоит Запада посылать военные контингенты в район мусульманских революций или оставить их там справляться собственными силами?
- Любая интервенция контрпродуктивна. Если она удастся, никто спасибо никогда не скажет. А если она не удастся - а она не удастся - то Запад останется врагом. Вот пришли американцы в Ирак как освободители - теперь они враги. Пришли американцы в Афганистан освободителями - стали врагами. Задерживаться на чужой земле - это всегда против ее интересов. Из положительных примеров, которые я знаю, может быть Южная Корея. Но в странах, религиозно, культурно, исторически очень разнятся с нашей культурой, психологией, подходом ко всем проблемам - держать свои войска предельно опасно.
- Судя по всему, НАТО проиграло в Афганистане, и придется окончательно оттуда уходить?
- Чем раньше они уйдут оттуда - тем лучше. Армия может выполнить любую задачу, если это задача ясна. Но если мы не знаем, кто враг, кто друг, что вообще нужно делать - такая война бесперспективна. Советский Союз прожил там десять лет и ничего не высидел. Вот теперь НАТО сидит там десять лет. Военного решения там нет. Чем дольше они будут там сидеть, тем хуже, тем больше невинных людей пострадает и больше будет сопротивление - заколдованный круг, который будет крутиться бесконечно.
- Все, конечно, связывают эти кризисы с динамикой мировых цен на нефть. Каков Ваш прогноз?
- Я приветствую подъем цен. Когда цены низкие - это как бананы на дереве, которые сами собой растут, и человеку ни о чем заботиться не надо. Поэтому она не развивается. Низкие цены на нефть не позволяют развиваться альтернативным источникам энергии. Когда высокие цены на нефть - 200-300-500 долларов - это даст такой толчок развитию альтернативных источников энергии, которые обвалят цены на нефть. Я был свидетелем в Великобритании, когда арабские страны вдруг в четыре раза подняли цены на нефть. Тогда здесь традиционно не было двойных оконных рам. Как только взлетели цены - сразу перешли на газ. И появилось большое количество фирм, которые ставили двойное стекло. У автомобилей появились экономные коробки передач, изменились топливные системы. Вообще мир отреагировал мощным интеллектуальным всплеском. И цены на нефть упали. В августе 2008 года эти цены снова взлетели до 147 долл. за баррель. Пусть будет еще больше! Тем важнее найти альтернативные источники: ветровые двигатели, приливы, солнечные батареи и т.д. Главным потребителем жидкого топлива являются автомобили. Если осуществить прорыв и перевести на электричество, - а эта технология существует, но пока слишком дорога, то нефть снова упадет в цене.
- Интересно, а куда эти цены подтолкнут Москву?
- Здесь есть опасения ... Высокие цены на нефть позволяют воровском режима продолжить свое существование. Но сейчас процесс распада в России зашел настолько далеко, что мертвому припарки не помогут. Были эти цены 8 долл. за баррель при Ельцине или 147 за Путина - народ этой разницы не почувствовал. Разницу почувствовали те, кто эти нефтяные миллиарды растащили по своим закоулкам. Сейчас взлет цен уже режиму не поможет. Он наоборот обострит битву кланов за вот эти миллиарды. Что высокие цены на энергоносители, то большая коррупция. Что большая коррупция, то быстрый крах режима.
- Вы бы сейчас согласились приехать в Россию делать очередную революцию?
- Свою революцию я сделал. Главная революция в головах людей. Было представление о «священной войне» - единственная идеологическая опора всего свинства, которое творилось. Вот это - главное: единственная опора, единственная надежда и единственное оправдание всего этого была Вторая мировая война. Я нанес по этому удар. То есть свою революцию я провел. С меня революций хватит.
- В России есть признаки того, что народ поднимется на революцию? Стоит в этом участвовать?
- Зачем вам это? Революцию готовят одни, делают другие, а результаты всегда достаются мерзавцам! Сколько было революций - все, кто с чистой душой идет в революцию, погибают. Революция пожирает своих детей, сказано было о французской революции. Все Дантон, Марат и Робеспьер - все они погибли. Пока революция не произойдет в сердцах людей и их умах - ничего не будет. С ядовитого корня ложной государственности и высокомерия всегда выбьется ядовитый росток.

Виктор Суворов (настоящее имя: Владимир Резун) родился 20 апреля 1947 в поселении Барабаш, Хасанского района, Приморский край России.

Советский разведчик-беглец, бывший капитан Главного разведывательного управления Генерального штаба Вооруженных сил Советского Союза. Сознательно пошел на предательство коммунистической системы СССР и вывоз в Великобританию семью в июне 1978 года.
Ныне - историк, исследователь и писатель в жанре историко-документального и художественно-исторического романа. Проживает в Великобритании. Читает лекции в военных академиях Западной Европы.
Автор многочисленных популярных книг по истории Второй мировой войны и деятельности спецслужб СССР. Анализ и описание событий в книгах Суворова значительно отличаются от трактовки истории, выкладывалась во времена СССР, трактовке истории в постсоветских странах и за их пределами.
Изданные книги: «Ледокол», «День« М »,« Контроль »,« Очищение »,« Аквариум »,« Выбор »,« Освободитель »,« Последняя республика »,« Самоубийство »,« Тень победы »,« Беру свои слова назад »,« Спецназ ».

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 24 Mar 2011 00:11

Viktors Suvorovs (Russian: Ви́ктор Суво́ров) patiesībā Vladimir Bogdanovich Rezun (Russian: Влади́мир Богда́нович Резу́н, Ukrainian: Volodymyr Bohdanovych Rizun, Володимир Богданович Різун) ir ļoti bagāta personība. Pirms par viņu runāt, tomēr būtu vajadzība pēc ievada. Pēc viņa personas analīzes, jo tas ko viņš raksta, izriet no viņa jūtām. Neskatoties, ka viņš zin un pārvalda faktus, viņš ir arī ļoti emocionāls. Un tas lielā mērā palīdz viņam, kā rakstniekam. bet vēsturiska realitāte ir divas oktāvas zemāk. Un tās oktāvas, ir patriotisms. Patriotisms pret ko? Patriotisms pret Padomju militārajiem darbiniekiem. Cilvēkiem, kuri savu dzīvi ziedoja Sarkanai Armijai, šai cilvēku kategorijai, kas pēc 2 pasaules kara ieguva zināmu brīvību Staļiniskajā valstī. Protams, tas nekad netiks pateikts viennozīmīgi un taisni acīs, kā ļoti daudz kas, no padomju patiesībām padomju laikā, kad cilvēki daudz zināja, bet par to nerunāja, pieļaujot tādu savdabīgu "domu noziegumu", kas vismaz viņus pasargā no sistēmas, pat tik tālu kā cilvēki to dara neapzināti. Savā ziņa tas sakrīt, Šalamova - izcila krievu rakstnieka, atklāto, ka cerība un morāla nostāja, dod spēku dzīvot pat necilvēciskos apstākļos, pat apstākļos, kad dzīvot nav iespējams. Un Rizunu variants, ir taisni šāds, - viņam ir sava "Rīgas sargu" versija - par 1941 gadu un par padomju sistēmu, kur viņš vēl joprojām ir uzticīgs padomju militāristiem.
Jeb īsāk, Latvijā uz šo brīdi par Rizunu, par padomju Krievijas vēsturi, par latviešiem padomju Krievijā, par lpsr vēsturi nav iemesla runāt, jo nav skaidras izpratnes, kas ir un kas nav. Nav elementāra godīguma, bet pēc politiska pasūtījuma, tiek veidota jauna melīga "vēsture". Un visiem lpsr cilvēkiem un viņu mantiniekiem, tas ir absolūti normāli, jo viņi tā ir pieraduši - kalpot "vispārējai patiesībai". Un politiskais pasūtījums ir, ka vajag kādu stāstiņu, lai novērstu uzmanību no tā, kas ir realitātē! Nu un vislabāk to raksturo situācija, ka nav normālu materiālu latviešu valodā, pat wikipēdijā nav nedz par Suvorovu. Un tas ir sākums.

Papinsh
Prot rakstīt
Ziņas: 25
Pievienojies: 22 Mar 2011 11:09

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa Papinsh » 24 Mar 2011 14:26

Suvorovs ir Krievijas patriots un pārliecināts antikomunists. Es uzskatu ka komunistu diktatūra Krievijai un Latvijai neko labu nav devusi un sekas mēs tagad redzam. Suvorova koncepcijai es piekrītu, bet es vairāk balstos uz Meltuhova un Soloņina darbiem, kas padziļina šo koncepciju. Toriez karš sākās nevis viena cilvēka iegribas dēļ, bet vairāku valstu individuālo interešu rezultātā. Hitlers gribēja atjaunot Vācijas godu un atgūt zaudētās teritorijas, Britānija un Francija par katru cenu centās izvairīties no kara. Staļins tikmēr redzēja izdevīgumu visā tajā un nolēma sarīdīt nacistus ar rietumiem. Jo Polijas liktenis bija atkarīgs no Maskavas lēmuma ar ko sadarboties- nolēma sadarboties ar vāciešiem un deva brīvu roku. Bet Hitlers bija pārliecināts ka briti un franči karu nepieteiks. Bet pieteica. Un Staļins ūsās smaidīja. Un gatavoja armiju karam. 1941. gadā pēc Soloņina datiem PSRS bija vislielākā armija pasaulē ar labākajiem tankiem, lidmašīnām. Neticu padomju versijai par tās vājumu. Galvenā problēma ka negaidīja uzbrukumu no Vācijas un bija slikti apmācīti.

Šīs teorijas sāls slēpjas tajā, ka arī Krievijai ir jāuzņemas atbildība par kara izraisīšanu nevis tikai Vācijai. To Krievija nekad nedarīs jo tad sagrūs vienīgais ideoloģiskais pamats tās pastāvēšanai- uzvara Tēvijas karā. Vācijai bija jāiziet vairākas desmitgades nožēlas, kamēr Krievija netaisnīgi sauc sevi par labajiem uzvarētajiem. Es nesaku ka man Suvorovs būtu primārā tēma tomēr jauns redzējums uz karu ir vajadzīgs.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 25 Mar 2011 19:03

Papinsh raksta:Suvorovs ir Krievijas patriots un pārliecināts antikomunists. Es uzskatu ka komunistu diktatūra Krievijai un Latvijai neko labu nav devusi un sekas mēs tagad redzam.
Šādi propagandistiski izteikumi man atgādina padomju rakstus, kur visi jautājumi bija jāpamato ar Ļeņina citātu. :) jeb vienkāršāk, šādas frāzes ir jāpierāda. :)
Papinsh raksta:Suvorova koncepcijai es piekrītu, <..> 1941. gadā pēc Soloņina datiem PSRS bija vislielākā armija pasaulē ar labākajiem tankiem, lidmašīnām. Neticu padomju versijai par tās vājumu. Galvenā problēma ka negaidīja uzbrukumu no Vācijas un bija slikti apmācīti.
Rizuna versijas trūkums ir vēstures perioda īsums, ko viņš apskata. Nu otrā pasaules kara iemesli noteikti izveidojas jau 1 pasaules kara rezultātā, kad Vācija neatrisina savas attīstības problēmas. Es nepamanīju, ka Rizuns, apvainotu Padomju Savienību.
Papinsh raksta:Šīs teorijas sāls slēpjas tajā, ka arī Krievijai ir jāuzņemas atbildība par kara izraisīšanu nevis tikai Vācijai. To Krievija nekad nedarīs jo tad sagrūs vienīgais ideoloģiskais pamats tās pastāvēšanai- uzvara Tēvijas karā. Vācijai bija jāiziet vairākas desmitgades nožēlas, kamēr Krievija netaisnīgi sauc sevi par labajiem uzvarētajiem. Es nesaku ka man "Suvorovs" būtu primārā tēma tomēr jauns redzējums uz karu ir vajadzīgs.
Tā nav oriģināla Rizuna teorija, bet gan Ribetropa iesniegtās notas, par kara sākumu, atreferējums. Proti, Nacistiskā Vācija uzbruka Padomju Savienībai, jo turēja to aizdomās par gatavojamo agresiju pret Vāciju. Tas ko Rizuns nevarēja saprast, ko darīja neaizsargāta padomju armija Eiropas pierobežā. man patīk šī epizode, kur Maskavā Sarkanās armija štābs veics kara simulāciju uz kartes, un Žukovskis ar vācu Armiju, sakauj Sarkano armiju, bet darīts nekas netiek. :) Rizunu tas pārliecina, ka Ribentropam bija taisnība, jo viņš nevar noticēt, ka Staļins ir tik briesmīgi aprobežots. :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 25 Mar 2011 20:37

Papinsh raksta:Es uzskatu ka komunistu diktatūra Krievijai un Latvijai neko labu nav devusi un sekas mēs tagad redzam.
Jūsu kilometrāža var atšķirties ©

Tavam viedoklim, protams, ir tiesības uz eksistenci, tomēr, no otras puses, nevajag aizmirst, ka padomju varai bija arī pozitīvas iezīmes - tā savu iespēju robežās realizēja šeit Māršala plāna analogu, nodrošināja bezmaksas izglītību (tai skaitā jomās, kuras varēja apgūt tikai specializētās mācību iestādēs ārpus Latvijas teritorijas) un veselības aprūpi vairāku paaudžu garumā, lielā mērā attīstīja infrastruktūru ārpus lielajām pilsētām. Tā ka velns tomēr varēti arī nebūt tik melns, cik viņu ir pieņemts mālēt (lai arī cik ķecerīgi tas neizklausītos 25. marta vakarā).
Papinsh raksta:Toriez karš sākās nevis viena cilvēka iegribas dēļ, bet vairāku valstu individuālo interešu rezultātā. Hitlers gribēja atjaunot Vācijas godu un atgūt zaudētās teritorijas, Britānija un Francija par katru cenu centās izvairīties no kara. Staļins tikmēr redzēja izdevīgumu visā tajā un nolēma sarīdīt nacistus ar rietumiem.
Īsumā uzskaitot valstu uzvedību WW2 priekšvakarā, mēs redzam sekojošas sakarības:
- Vācija, pakāpeniski atjēgdamās no WW1 zaudējuma un tā rezultātā iegūtā nopērtā puišeļa statusa, sāk izrādīt imperiālistiskas ambīcijas un nolūku tās atgūt. Tālāk sākas anšluss un Čehoslovākijas okupācija.
- Lielbritānija un Francija, kuras tobrīd ir galvenās ģeopolitikas noteicējas Eiropā, piever acis uz Vācijas agrīnajiem tīkojumiem un faktiskajām darbībām 1938. gadā, kad PSRS Eiropas kontekstā vēl izskatās balta un pūkaina.
- Pēc tam seko Molotova - Ribentropa pakts un Polijas kampaņa. Tā nu sanāk, ka atkal pirmie, kas veic praktiskās darbības, ir vācieši, un PSRS tikai dara pakaļ, iesaistoties kara praktiskajās darbībās, un, Polijā ieskrējusies, ziemā ķeras klāt Somijai.

Kas no tā secināms? Pirmkārt jau fakts, ka galvenie kara aizsācēji ir un paliek vācieši - tieši viņi pirmie sāka `teritoriālus pārkārtojumus` © ārpus savām tābrīža robežām. Otrkārt, Francija un Lielbritānija, kuri tobrīd veidoja analogu Eiropā tam, ko šobrīd mēģina darīt ANO un/vai NATO, uz šiem pārkārtojumiem eventuāli paskatījās caur pirkstiem, tādējādi legalizējot okupācijas un aneksijas. Un tikai treškārt var vainot PSRS, kura, skatīdamies, kā vācieši pakāpeniski atjauno savu impēriju un pārējie uz to piever acis, arī sāk rīkoties tieši tāpat kā Vācija.
Papinsh raksta: Un Staļins ūsās smaidīja. Un gatavoja armiju karam. 1941. gadā pēc Soloņina datiem PSRS bija vislielākā armija pasaulē ar labākajiem tankiem, lidmašīnām. Neticu padomju versijai par tās vājumu. Galvenā problēma ka negaidīja uzbrukumu no Vācijas un bija slikti apmācīti.
1. Neredzu problēmu attiecībā uz lielāko armiju pasaulē, ja ņemt vērā to, ka PSRS bija pasaulē tobrīd lielākā teritorija, garākā sauszemes robeža un apkārt vienas vienīgas ideoloģiski naidīgas valstis.
2. Par labākajiem tankiem un lidmašīnām skaļi teikts. Jā, PSRS bija ļoti progresīvas iestrādes attiecībā uz tehnikas koncepciju - T-34 pilnīgi noteikti bija konceptuāli vislabākais tanks uz 1941. gadu pasaulē, IL-2 noteikti bija vislabāk (un pareizāk) iecerētā triecienlidmašīna, ideja apbruņot kājnieku biezā slānī ar pusautomātiskajām šautenēm AVS-36 un SVT-38/40 - tieši tāpat. Tomēr ir vairāki būtiski BET:
- Iznīcinātāju aviācija PSRS GKS bija tehniski sliktāka par vācu analogiem - cienīga pretinieka Meseršmitam 1941. gadā vēl nebija (un principā šī situācija saglabājas visu kara laiku).
- Tanki, par spīti progresīvajai konstrukcijai, cieta no zemās materiālu kvalitātes, kas pamatā nozīmēja to, ka tehnika, neskatoties uz vienkāršāku konstrukciju salīdzinājumā ar vācu tehniku, krievu tehnika lūza un bojājās biežāk. 1940-1941. gada T-34 dzinēja resurss bija 100 stundas, cerams, ka nav jāpaskaidro, ko tas nozīmē. Savukārt ne tik modernajiem, bet biezā slānī pārstāvētajiem vieglajiem tankiem T-26 bija samērā nožēlojams kāpurķēžu resurss.
3. Ar apmācību viss bija puslīdz kedā un, lai cik dīvaini tas varbūt arī neizklausītos, tomēr 1941. gada vasaras sakāves iemesli ir meklējami citur - proti tur, ka Pierobežas kaujā praktiski visos galveno uzbrukumu virzienos vācu karaspēka koncentrācija nodrošināja nepiecešamo 3x vai pat vēl lielāku pārspēku. Šādos apstākļos zaudēt kauju ir tikai likumsakarīgi. Apmācības problēmas parādījās vēlāk, uz rudeni, kad vāciešiem pretī stājās uz rezervistu mobilizācijas bāzes sakomplektētās otrās līnijas divīzijas.
EDIT: 4. Skaitot tankus (slavenie 24 000 PSRS vs. 3500 Vācija), parasti visi aizmirst saskaitīt kravas mašīnas, kur aina ir pavisam citāda - ja Vērmahta uz 1941. gada jūniju bija 450 000 kravas mašīnu, tad PSRS uz šo brīdi kopā saražots bija tikai 150 000... Bet bez kravas mašīnām, kuras vizina degvielu, munīciju, rezerves daļas un remontbrigādes tankiem līdzīgi, ar pēdējiem notiek kas? Pareizi, tieši tas, kas arī 1941. gada jūnijā/jūlijā notika. Tanki izšāva kaujas komplektu, izdedzināja pēdējās degvielas lāses un apstājās. Jo mašīnu, lai šo tanku kvantumu apkalpotu, vienkārši pietrūka.
Papinsh raksta:Šīs teorijas sāls slēpjas tajā, ka arī Krievijai ir jāuzņemas atbildība par kara izraisīšanu nevis tikai Vācijai.
Ne vairāk kā Francijai un Lielbritānijai, kuru klusēšana pieļāva to, ka robeža pārbīde Eiropas vidienā kļūst par ikdienišķu un pieņemamu parādību.

Un, būsim reāli - neviena valsts nekad no brīva prāta neatzīs savus skeletus skapī. Amerikāņi tak arī sevišķi neieziepējas oficiāli atvainoties ar Drēzdeni, Tokiju un atombumbām, vai ne?
Papinsh raksta:To Krievija nekad nedarīs jo tad sagrūs vienīgais ideoloģiskais pamats tās pastāvēšanai- uzvara Tēvijas karā.
Manuprāt, Tu pārspīlē. Krievijas valsts ideoloģiskais pamats ir krievu nācija (tie, kas sauc sevi par russkije - nejaukt ar rossijaņe), kura pastāv neatkarīgi no tā, kā tiek vērtēts WW2 un Krievijas (vai krievu nācijas) loma tajā.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 28 Mar 2011 23:05

9K116 raksta:1. Neredzu problēmu attiecībā uz lielāko armiju pasaulē, ja ņemt vērā to, ka PSRS bija pasaulē tobrīd lielākā teritorija, garākā sauszemes robeža un apkārt vienas vienīgas ideoloģiski naidīgas valstis.
Nu starp citu Rizuns kā reizi šo izskaidro problēmu arī. Norādot, ka valsts kuras militārais budžets ir virs 30% no IKP ir uzskatāma par agresīvu. Un padomju vēsture to arī neslēpj, ka Nacistiskā Vācija pastiprināti bruņojās pirms 2 pasaules kara priekšvakarā, piesaucot šo pašu IKP izdevumu palielināšanos. Aizmirstot , piebilst, ka PSRS šis IKP rādītājs ir pastāvīgi liels (atbilstoši agresīvs) kopš pilsoņu kara.
Un ieroču lieliskumā, tu aizmirsi Krieviem esošo stratēģisko aviāciju, kas Vācija iztrūkst kā šķira. Un Rizuna pieminēto Berlīnes bombardēšanu 1941. gadā.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 29 Mar 2011 08:37

tas_pats_lv raksta:Nu starp citu Rizuns kā reizi šo izskaidro problēmu arī. Norādot, ka valsts kuras militārais budžets ir virs 30% no IKP ir uzskatāma par agresīvu. Un padomju vēsture to arī neslēpj, ka Nacistiskā Vācija pastiprināti bruņojās pirms 2 pasaules kara priekšvakarā, piesaucot šo pašu IKP izdevumu palielināšanos. Aizmirstot , piebilst, ka PSRS šis IKP rādītājs ir pastāvīgi liels (atbilstoši agresīvs) kopš pilsoņu kara.
Man ir nelabas aizdomas, ka šis 30% kritērijs ir diezgan izzīsts no pirksta - Pancerkampfa ļaudis bija izdiskutējuši (reizēm jau viņi uzraksta arī šo to prātīgu), ka 1. Latvijas Republikas militārais budžets bija 25% no IKP, bet 5% atšķirība starp `absolūti neagresīvu` Latviju un `megaagresīvu` PSRS tomēr ir pārāk niecīga (vēl jo vairāk, ja ņem vērā, kāda bija atšķirība abu valstu armiju mehanizācijas pakāpē, gaisa spēku un kara flotes apjomā un kvalitātē, kā arī atšķirību ekonomikā un dzīves līmenī).

Tā ka šis arguments tomēr īsti nederēs.
tas_pats_lv raksta:Un ieroču lieliskumā, tu aizmirsi Krieviem esošo stratēģisko aviāciju, kas Vācija iztrūkst kā šķira. Un Rizuna pieminēto Berlīnes bombardēšanu 1941. gadā.
Būt viņa bija, bet vairāk uz papīra - smagie bumbvedēji TB-1 un TB-3 bija morāli novecojuši (30 gadu sākuma konstrukcijas), modernie TB-7 aka Pe-8 eksistēja samērā nelielā skaitā (ja nemaldos, tad zem 10 vienībām), tad vēl SB un DB ņēma uz borta nožēlojamu bumbu kravu (ka tik ne ap tonnu), bet pikējošie Pe-2 (kuri, btw, bija visplašāk pārstāvētie padomju bumbvedēji WW2) būtībā bija pikējošie frontes bumbvedēji. Īsāk sakot, ne salīdzināt ar klasisko stratēģisko aviāciju, kādu WW2 izveidoja un attīstīja aliensi, t.i. amerikāņi un briti.

Un tā Berlīnes bombardēšana 1941. gada augustā (ja nemaldos), bija vairāk simboliska akcija, nekā operācija ar praktiski jēgu. Uz Vērmahta kaujasspējām vai vāciešu morāli viņa visdrīzāk nekādu būtisku ietekmi neradīja.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 29 Mar 2011 11:53

Latvijas Republikas militārais budžets bija 25% no IKP, bet 5% atšķirība starp `absolūti neagresīvu` Latviju un `megaagresīvu` PSRS tomēr ir pārāk niecīga
Man ir tāda nojausma, ka tu mēģini noklusēt IKP lielumu salīdzinājumus uz 1 cilvēku, bet kategoriski uzstāj uz 1km2, jo droši vien negribi akcentēt uzskatu, ka 1940 gadā Latviju anektēja attīstītāka valsts? :)

Bet atgriežoties pie Rizuna, tā pamatdoma, tomēr ir skaidra kā dienā - ja Staļins būtu vadījis Japānas karalisko armiju, Japāna tagad nebūtu bijusi zemestrīce, bet gan Āzijas apvienotajā sociālistiskajā savienībā. Proti, vermahta zibens karš bija veiksmīgs Džugašvili un tā laika politbiroja idiotisma dēļ. Tā kā Rizuns liek mums saprast, ka idioti nav tikai mūsu laika sasniegums. Vermahtam nepaveicās ar to, ka "krievu mužiks" nav rietumu humanoīds, un nez kamdēļ ir nereti spējīgs karot arī civilizācijas trūkuma apstākļos.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 29 Mar 2011 12:47

tas_pats_lv raksta:Man ir tāda nojausma, ka tu mēģini noklusēt IKP lielumu salīdzinājumus uz 1 cilvēku, bet kategoriski uzstāj uz 1km2, jo droši vien negribi akcentēt uzskatu, ka 1940 gadā Latviju anektēja attīstītāka valsts?
Neesmu vērsturiskās statistikas eksperts, bet tradicionāli ir pieņemts uzskatīt, ka IKP vienība uz cilvēku Latvijā 30. gados bija augstāka nekā PSRS. Jeb tomēr ne?
tas_pats_lv raksta:Proti, vermahta zibens karš bija veiksmīgs Džugašvili un tā laika politbiroja idiotisma dēļ.
Nē, nav taisnība. Zibenskarš bija veiksmīgs pašas zibenskara koncepcijas dēļ, ko pierāda visas iepriekšējās Vērmahta spīdošās uzvaras Eiropā, sākot ar Poliju un beidzot ar Franciju (pēdējā, btw, atradās DAUDZ izdevīgākos apstākļos nekā PSRS - jo uz zibenskara iesākšanās brīdi atradās ar vāciešiem karastāvoklī un tātad, šai ofensīvai nevajadzēja būt TĀDAM pārsteigumam, kā operācijai `Barbarosa`. Odnako...

Jeb arī - Francijas parlaments un ģenerālštābs bija divkārt lielāki idioti nekā PSRS Politbirojs un RKKA vadība? :lol:
tas_pats_lv raksta:Vermahtam nepaveicās ar to, ka "krievu mužiks" nav rietumu humanoīds, un nez kamdēļ ir nereti spējīgs karot arī civilizācijas trūkuma apstākļos.
Vērmahtam nepaveicās ar to, ka pretinieku vadīja totalitārā komunistiskā partija ne mazāk totalitārā diktatora vadībā. Ja visa sāls būtu izturīgajā un sīkstajā krievu mužikā - tad nav skaidrs, kā un kāpēc Krievija pagrūda WW1 (un viņa to izdarīja vēl PIRMS 1917. gada revolūcijām).

Ja interesē - tad varu izvērsties par zibenskara koncepciju sīkāk.

Papinsh
Prot rakstīt
Ziņas: 25
Pievienojies: 22 Mar 2011 11:09

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa Papinsh » 29 Mar 2011 15:00

Šajā tēmā visi parasti nonāk sīkumos un detaļās. Galvenais uz ko jāvērš uzmanība ka pasaules karā nav viens vainīgais jeb nacistiskā Vācija. Katrai valstij ir savas nacionālās intereses kuras tās izvērš. Vācijai vajadzēja veikt Versaļas miera līguma revīziju un atgūt zaudētās vācu etniskās teritorijas. Lebensraum tas bija tikai sapnis, pieminēts tikai vienā Mein Kamph lapaspusē. PSRS vajadzēja atjaunot lielvalsts statusu un atgūt zaudētās teritorijas Baltijā, Rumānijā un Polijā. Un arī realizēt Ļeņina programmu par pasaules revolūciju. Karagājiens uz rietumiem jau notika 1918.-1920. gadā. Kad Stučka ieradās Latvijā ar saviem strēlniekiem to mērķis bija Prūsija, to vēlāk Stučka savos memuāros nemaz neslēpa. Taču uzbrukums notika pārāk plašā frontē izveidodams stratēģisko maisu un tādēļ Stučku padzina no Rīgas. Arī Tuhačevska gājiens uz Poliju bija iecerēts tālāk uz Berlīni. Dai Varšavu, Dai Berlin!.

Padomju vaina kara sākumā bija tā ka tai bija iespēja uzbrukumu Polijai novērst parakstot vienošanos ar britiem un frančiem, jo šādas sarunas notika pavasarī un vasarā. Pēc vieniem avotiem sabiedrotie neizrādīja pietiekamu iniciatīvu, pēc otras pats Staļins. Ja šāda vienošanās būtu notikusi vai Hitlers kas nonāktu stratēģiskā ielenkumā būtu pavēlējis uzbrukt? To mēs nezinam. Bet Staļins nevienojās ar britiem jo laikam tas neatbilda viņa interesēm, vai bija 19. augusta runa, to mēs nezinam, bet katrā gadījumā ja Staļins negribēja novērst karu tad tas bija viņam izdevīgi. Par 1941. gadu runājot, kā vācieši varēja tik īsā laikā ieņemt tik lielas teritorijas un izlauzties tik tālu. Un iznīcināt tik lielas sarkanarmiešu masas un sagrābt tās gūstā. Visdrīzāk tās atradās pārāk tuvu robežai lielā skaitā un negatavojās aizsardzībai. Novietot pie robežas lidlaukus, tanku masas, atmīnet tiltus vai tā nekompetence vai apzināta rīcība?

Es taisot savu pētījumu lasīju 1941. gada Tēviju un tur bija ziņots ka vācieši uzgājuši padomju uzbrukuma plānus un citus pierādījumus. Bet vācieši līdz 1941. gadam nedomāja ka krievi var viņiem uzbrukt, jo domāja ka PSRS ir koloss bez galvas. Piemēram, viņi nezināja ka T-34 ir lielā skaitā kaut gan tie jau pāris gadus braukāja pa parādēm Maskavā. Acīmredzot abas puses gatavojās vienai otrai uzbrukt bet abas to nezināja. Un tas ir tikai loģiski, jo abām totalitārām varām uz vienas pasaules nebija vietas un to intereses bija pārāk atšķirīgas. Karš starp PSRS un Vāciju bija neizbēgams, jautājums tikai kurš uzbruks pirmais. Uzbruka Vācija pirmā un tagad PSRS ir agresijas upuris un uzvarētājs.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 29 Mar 2011 19:05

Papinsh raksta:Galvenais uz ko jāvērš uzmanība ka pasaules karā nav viens vainīgais jeb nacistiskā Vācija.
Viens vainīgais ne, galvenais gan.

Kas attiecas uz pārējiem - tad viņi var būt tikai līdzvainīgi, t.i. ir veikuši darbības vai, gluži otrādi, pieļāvuši noziedzīgu bezdarbību, kas kopumā beigu beigās eskalēja kara attīstību tiktāl, ka tas kļuva par pasaules karu. Nav šaubu par to, ka Staļins bija aktīvs spēlētājs kara priekšvakarā, tomēr viņš bija pietiekoši uzmanīgs un viltīgs + situācija bija labvēlīga tam, lai tieši Hitlers kļūtu par galveno vainīgo.
Papinsh raksta:Lebensraum tas bija tikai sapnis, pieminēts tikai vienā Mein Kamph lapaspusē.
No otras puses - `Mein Kampf` autors bija praktiski vienpersonisks Vācijas diktators ;)
Papinsh raksta: PSRS vajadzēja atjaunot lielvalsts statusu un atgūt zaudētās teritorijas Baltijā, Rumānijā un Polijā. Un arī realizēt Ļeņina programmu par pasaules revolūciju. Karagājiens uz rietumiem jau notika 1918.-1920. gadā. Kad Stučka ieradās Latvijā ar saviem strēlniekiem to mērķis bija Prūsija, to vēlāk Stučka savos memuāros nemaz neslēpa. Taču uzbrukums notika pārāk plašā frontē izveidodams stratēģisko maisu un tādēļ Stučku padzina no Rīgas. Arī Tuhačevska gājiens uz Poliju bija iecerēts tālāk uz Berlīni. Dai Varšavu, Dai Berlin!.
Nu par šo ir jautājums... Man jau liekas, ka pēc 1919-1920. gadu neveiksmes un, jo īpaši tad, kad pie varas nāca Staļins, plānus par `Vispasaules revolūciju jau rītdien` nolika malā, tā vietā koncentrējoties uz `sociālisma uzcelšanu vienā valstī` (no kā arī vēlākais konflikts ar Trocki un viņa teoriju piekritējiem).

Tālāk, kas attiecas uz `zaudēto teritoriju atgūšanu`, man tomēr tas izskatās drusku savādāk. Pēc Hitlera pirmajām veiksmīgajām operācijām Eiropā (Čehoslovākija), visdrīzāk ka kļuva skaidrs, ka Eiropā ir uzradies jauns spēcīgs spēlētājs un ka karš ar viņu eventuāli būs neizbēgams. Šādā aspektā Molotova - Ribentropa pakts izskatās daudz savādāks, proti - laukuma sadale un figūru izvietošana pirms Lielā Šaha Mača, atbīdot potenciālo frontes līniju pēc iespējas tālāk no savām `īstajām` robežām.
Papinsh raksta:Padomju vaina kara sākumā bija tā ka tai bija iespēja uzbrukumu Polijai novērst parakstot vienošanos ar britiem un frančiem, jo šādas sarunas notika pavasarī un vasarā. Pēc vieniem avotiem sabiedrotie neizrādīja pietiekamu iniciatīvu, pēc otras pats Staļins. Ja šāda vienošanās būtu notikusi vai Hitlers kas nonāktu stratēģiskā ielenkumā būtu pavēlējis uzbrukt? To mēs nezinam.
Nu, tikpat labi varam teikt, ka Sabiedrotie uzbrukumu Polijai varēja novērst VĒL ātrāk, piesakot Vācijai karu uzreiz pēc tam, kad tā uzbruka Čehoslovākijai. Šajā gadījumā no PSRS vispār nekas nebūtu atkarīgs - vienpusējs uzbrukums Polijai būtu bijusi klaja agresija, uz ko 1938. gadā PSRS diez vai būtu parakstījusies.
Papinsh raksta:bet katrā gadījumā ja Staļins negribēja novērst karu tad tas bija viņam izdevīgi.
No otras puses - kāda gan PSRS daļa gar Rietumvalstu savstarpējiem ķīviņiem? Bez tam, nevarēja jau droši zināt, ka poļi pretotos, un ja viņi kapitulētu, tad atkal - karš nesāktos, jo atkārtotos Čehoslovākijas scenārijs...
Papinsh raksta:Par 1941. gadu runājot, kā vācieši varēja tik īsā laikā ieņemt tik lielas teritorijas un izlauzties tik tālu. Un iznīcināt tik lielas sarkanarmiešu masas un sagrābt tās gūstā. Visdrīzāk tās atradās pārāk tuvu robežai lielā skaitā un negatavojās aizsardzībai. Novietot pie robežas lidlaukus, tanku masas, atmīnet tiltus vai tā nekompetence vai apzināta rīcība?
Vairākas lietas.
1. Kur gan vajadzēja atrasties `lielajām armijas masām`, ja ne apdraudētākās robežas tuvumā? :)
2. Vācieši karu iesāka ar mobilizētu un kaujai izvērstu armiju. Sovjetiem turpretī 22. jūnijā armija bija nokomplektēta pēc mierlaika štata un nebija izvērsta. Cerams, ka nav jāskaidro, ar ko kara laika štats atšķiras no miera laika štata?
3. Silti iesaku papētīt spēku samēru pierobežā uz 22.06.1941. un parēķināt, cik tur ir sakoncentrēts divīziju Vērmahtam un cik - RKKA:
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-b-1.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-2.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-3.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-5.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-6.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-d-2.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-d-3.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-e-1.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-e-5.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-e-6.jpg
Vairumā no šīm ilustrācijām vācu spēku koncentrācija ir pietiekoša, lai samaltu visu to, kas viņiem reāli ir ceļā.
4. Vēl tāds sīkums - vācu kājnieku divīzijas pēc štata bija lielākas par padomju analogiem (15k karavīru vs. 12k).
Papinsh raksta:Bet vācieši līdz 1941. gadam nedomāja ka krievi var viņiem uzbrukt, jo domāja ka PSRS ir koloss bez galvas.
Nebūs gluži patiesība, jo par operāciju `Barbarosa` vācieši sāka domāt jau 1940. gada vasarā, un to konceptuāli apstiprināja 1940. gada decembrī.
Papinsh raksta:Piemēram, viņi nezināja ka T-34 ir lielā skaitā kaut gan tie jau pāris gadus braukāja pa parādēm Maskavā.
Kur nu pāris gadus, viņus bruņojumā pieņēma labi ja 1940. gadā (kaut gan būs taisnība teikt, ka uz 1939. gadu varēja eksistēt eksperimentālie modeļi un prototipi).
Papinsh raksta:Acīmredzot abas puses gatavojās vienai otrai uzbrukt bet abas to nezināja.
Teiksim tā - abas puses zināja, ka karš ir neizbēgams, un veica darbības, lai iesāktu to uz pēc iespējas izdevīgākiem priekšnoteikumiem, cita starpā, saglabājot cik necik seju starptautiskās sabiedrības acīs. Attiecīgi, ar mainīgu veiksmi - Hitleram samērā spīdoši izdevās uzsākt 1941. gada kampaņu, tai pat laikā politiski, uz sabiedrību, Staļins tomēr nospēlēja labāk.
Papinsh raksta:Uzbruka Vācija pirmā un tagad PSRS ir agresijas upuris un uzvarētājs.
Tā nu sanāk, kaut arī tā ir tikai puspatiesība.

Papinsh
Prot rakstīt
Ziņas: 25
Pievienojies: 22 Mar 2011 11:09

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa Papinsh » 29 Mar 2011 21:04

Kas attiecas uz pārējiem - tad viņi var būt tikai līdzvainīgi, t.i. ir veikuši darbības vai, gluži otrādi, pieļāvuši noziedzīgu bezdarbību, kas kopumā beigu beigās eskalēja kara attīstību tiktāl, ka tas kļuva par pasaules karu. Nav šaubu par to, ka Staļins bija aktīvs spēlētājs kara priekšvakarā, tomēr viņš bija pietiekoši uzmanīgs un viltīgs + situācija bija labvēlīga tam, lai tieši Hitlers kļūtu par galveno vainīgo.
Painteresējies par 19. augusta runu un runu Martā un citām publikācijām un filmām kas iznāca pirms kara kas norāda uz PSRS agresīviem nolūkiem.
Nu par šo ir jautājums... Man jau liekas, ka pēc 1919-1920. gadu neveiksmes un, jo īpaši tad, kad pie varas nāca Staļins, plānus par `Vispasaules revolūciju jau rītdien` nolika malā, tā vietā koncentrējoties uz `sociālisma uzcelšanu vienā valstī` (no kā arī vēlākais konflikts ar Trocki un viņa teoriju piekritējiem).
Tas ir jautājums kā tulkot to koncepciju- pēc manām sociālisms vienā valstī tikai uz laiku, kamēr PSRS nostabilizēs ekonomiku un atjaunos industriju. Ja ja PSRS gribēja mieru tad kādēļ vajadzēja sākt masīvu bruņošanos kampaņu? Kādēļ vajadzēja veikt masīvas represijas valsts aparātā? Pietam Internacionāle pastāvēja un veica agresīvas darbības Vācijā un Igaunijā kur notika komunistu apvērsuma mēģinājumi. Kādēļ tika finansēti Latvijas Komunisti un iesūtīti aģenti no Padomjas? Vai tā ir sociālisma celšana tikai vienā valstī?
Tālāk, kas attiecas uz `zaudēto teritoriju atgūšanu`, man tomēr tas izskatās drusku savādāk. Pēc Hitlera pirmajām veiksmīgajām operācijām Eiropā (Čehoslovākija), visdrīzāk ka kļuva skaidrs, ka Eiropā ir uzradies jauns spēcīgs spēlētājs un ka karš ar viņu eventuāli būs neizbēgams. Šādā aspektā Molotova - Ribentropa pakts izskatās daudz savādāks, proti - laukuma sadale un figūru izvietošana pirms Lielā Šaha Mača, atbīdot potenciālo frontes līniju pēc iespējas tālāk no savām `īstajām` robežām.

Skaidrs jau bija jau 1936. gadā pēc Reinzemes ieņemšanas kur nu vēl pēc Austrijas anšlusa. Pakts bija vajadzīgs lai Vācija nekarotu divās frontēs, un PSRS un Vācija varētu sadalīt Austrumeiropu. Un Lielo šahu maču Briti un Franči patiesi negribēja. Jo viņi zināja ka pat uzvaras gadījumā tas sagraus to impēriju ekonomiku. Kas notika ar Lielbritānijas impēriju pēc kara- tā nevarēja samaksāt kara izdevumus un atdeva visas savas kolonijas. Vecajām impērijām šis šaha mačs bija nāves spriedums, ASV un PSRS lielā iespēja, bet Vācijai goda jautājums.

No otras puses - kāda gan PSRS daļa gar Rietumvalstu savstarpējiem ķīviņiem? Bez tam, nevarēja jau droši zināt, ka poļi pretotos, un ja viņi kapitulētu, tad atkal - karš nesāktos, jo atkārtotos Čehoslovākijas scenārijs...
Protams ka liela daļa, tas jau bija rakstīts Marksa un Engelsa darbos ka imperiālistu savstarpējs karš izraisītu pasaules revolūciju. Jauns savstarpējs konflikts palielinātu PSRS kā lielvalsts iespējas spēlēt un dominēt pasaules politikā.

Vairākas lietas.
1. Kur gan vajadzēja atrasties `lielajām armijas masām`, ja ne apdraudētākās robežas tuvumā? :)
2. Vācieši karu iesāka ar mobilizētu un kaujai izvērstu armiju. Sovjetiem turpretī 22. jūnijā armija bija nokomplektēta pēc mierlaika štata un nebija izvērsta. Cerams, ka nav jāskaidro, ar ko kara laika štats atšķiras no miera laika štata?
3. Silti iesaku papētīt spēku samēru pierobežā uz 22.06.1941. un parēķināt, cik tur ir sakoncentrēts divīziju Vērmahtam un cik - RKKA:
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-b-1.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-2.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-3.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-5.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-c-6.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-d-2.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-d-3.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-e-1.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-e-5.jpg
http://army.armor.kiev.ua/hist/oborona-e-6.jpg
Vairumā no šīm ilustrācijām vācu spēku koncentrācija ir pietiekoša, lai samaltu visu to, kas viņiem reāli ir ceļā.

4. Vēl tāds sīkums - vācu kājnieku divīzijas pēc štata bija lielākas par padomju analogiem (15k karavīru vs. 12k).
1. Nedz Sun Dzi, nedz Klauzevics nav ieteicis visu armiju koncentrēt vienā vietā. Pietam, bez nekādām fortifikācijām, mīnu laukiem, aizsardzības līnijām un citiem elementāriem aizsardzības pasākumiem. Kāda jēga aizsardzības nolūkā nolikt aerodromu ja lidmašīnas nevar pacelties gaisā uzbrukuma gadījumā un uzriez tiek iznīcinātas vai pat sagrābtas. Lai aizsargātos aerodromu vajag nolikt daudz tālāk, lai paspētu izlidot.
2. Veca informācija no padomju grāmatām. Patiesībā jau 1939. gadā notika slepena mobilizācija kas turpinājās līdz 1941. gada 22. jūnijam.
3. Arī veca informācija ir publikācijas ar pavisam savādākām kartēm un stastikām.
4. Pilnīgas muļķības. Kājinieku un tanku divīzijas bija daudz lielākas. Ja interesē jaunāka informācija tad Mark Solonin 23 Junija Denj M. Lidmašīnas 1939. gadā bija 12 677, Vācijai 1940. gadā 1877, 1941 gadā PSRS bija 21 447 Tanku, Vācijai 5440, 1939. gadā PSRS bija 1000 Divīzijas un 36 Tanku brigādes, 6700 transportieri, 1941 gadā bija pavisam 319 divīzijas. Un 8020 desantnieki kamēr Vācija neviens. 7566 Raidstacijas.


Nobeigumā jautājums- vai tas kas palaiž vaļā traku suni lai tas sakož pāris cilvēkus un pēctam to nošaut un tēlot varoni un atbrīvotāju nav noziegums?

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 30 Mar 2011 19:33

9K116 raksta: Zibenskarš bija veiksmīgs pašas zibenskara koncepcijas dēļ, ko pierāda visas iepriekšējās Vērmahta spīdošās uzvaras Eiropā, sākot ar Poliju un beidzot ar Franciju (pēdējā, btw, atradās DAUDZ izdevīgākos apstākļos nekā PSRS - jo uz zibenskara iesākšanās brīdi atradās ar vāciešiem karastāvoklī un tātad, šai ofensīvai nevajadzēja būt TĀDAM pārsteigumam, kā operācijai `Barbarosa`.
Jeb arī - Francijas parlaments un ģenerālštābs bija divkārt lielāki idioti nekā PSRS Politbirojs un RKKA vadība? :lol:

Nu Francija - visa aizsadzība balstījās "mažino līniju", kuru kāds formālists bija palaidis garām, ka robeža ar 3 valstīm arī jāsargā. Un Vermahts iegāja Francija caur Beļģiju. :D Polijā jau nekādi militāri sasniegumi rādīti netika, vienkārši ar tehnisko pārākumu okupēja šo valsti. Barbarosa turpretī bija plāns, kā uzvarēt lielāku un labāku armiju - un valsti ar lielākiem resursiem.
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Vermahtam nepaveicās ar to, ka "krievu mužiks" nav rietumu humanoīds, un nez kamdēļ ir nereti spējīgs karot arī civilizācijas trūkuma apstākļos.
Vērmahtam nepaveicās ar to, ka pretinieku vadīja totalitārā komunistiskā partija ne mazāk totalitārā diktatora vadībā. Ja visa sāls būtu izturīgajā un sīkstajā krievu mužikā - tad nav skaidrs, kā un kāpēc Krievija pagrūda WW1 (un viņa to izdarīja vēl PIRMS 1917. gada revolūcijām).

Patiesībā WW1 Krievija nezaudēja bet uzvarēja. Vienkārši valsts sabruka, no iekšējām pretrunām. Un 1914 gada "Krievu" nevar saildzināt, ar pulkveža Vācieša armijas rezervistu. :)
9K116 raksta:Ja interesē - tad varu izvērsties par zibenskara koncepciju sīkāk.
Izvērs gan, bet varbūt citā tematā.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 31 Mar 2011 10:48

Papinsh raksta:Painteresējies par 19. augusta runu un runu Martā un citām publikācijām un filmām kas iznāca pirms kara kas norāda uz PSRS agresīviem nolūkiem.
Interesējoties par 19. augusta runu, atradu to, ka vēsturnieku vidū nav vienprātības, vai tāda vispār ir bijusi.

Ja par filmām - tad Tu droši vien domā kinošedevru `Jesļi zavtra vojna`? Ja tā, man nāksies Tevi apbēdināt, jo arī šajā filmā fašisti (vācieši) uzbrūk pirmie, tiesa, viņu uzbrukums tiek apturēts uz pašas robežas :lol:
Papinsh raksta:Tas ir jautājums kā tulkot to koncepciju- pēc manām sociālisms vienā valstī tikai uz laiku, kamēr PSRS nostabilizēs ekonomiku un atjaunos industriju.
Tas pats vien sanāk - nolikt Vispasaules Revolūciju plauktiņā nozīmē to nevis atlikt pavisam, bet uz laiku, visdrīzāk desmitgadēm ilgu.
Papinsh raksta:Ja ja PSRS gribēja mieru tad kādēļ vajadzēja sākt masīvu bruņošanos kampaņu?
A kā savādāk pastāvēt VIENĪGAJAI komunistiskajai valstij pasaulē kapitālitsko valstu ielenkumā?
Papinsh raksta:Kādēļ vajadzēja veikt masīvas represijas valsts aparātā?
Tas ir atsevišķas diskusijas temats, kam nav tiešas saistības ar valsts agresīvajiem plāniem. Vai, gluži otrādi, to neesamību.
Papinsh raksta:Pietam Internacionāle pastāvēja un veica agresīvas darbības Vācijā un Igaunijā kur notika komunistu apvērsuma mēģinājumi. Kādēļ tika finansēti Latvijas Komunisti un iesūtīti aģenti no Padomjas?
Tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc ASV atbalstīja visus iespējamos antikomunistus Aukstā kara gados, un atbalsta tos, kas pieņem viņu <demokrātijas eksportu> šobrīd.
Papinsh raksta:Vai tā ir sociālisma celšana tikai vienā valstī?
Tas nav pretrunā ar šo principu. Prioritāte vēl joprojām bija savas valsts sakārtošana, nevis permanentā revolūcija tūlīt un tagad visur, kur vien iespējams.
Papinsh raksta:Protams ka liela daļa, tas jau bija rakstīts Marksa un Engelsa darbos ka imperiālistu savstarpējs karš izraisītu pasaules revolūciju. Jauns savstarpējs konflikts palielinātu PSRS kā lielvalsts iespējas spēlēt un dominēt pasaules politikā.
Taisni tā, tīra ūdens `skaldi un valdi`. Bet jautājums bija par to, vai PSRS bija jelkāds juridisks vai ētisks PIENĀKUMS novērst kapitālistu savstarpējo karu? Ja nē, tad par ko mēs cepamies? Par to, ka PSRS darbojās pamatā savtīgu interešu vadīta? Bet tā diemžēl darbojas ikviena lielvalsts/impērija...
Papinsh raksta:Nedz Sun Dzi, nedz Klauzevics nav ieteicis visu armiju koncentrēt vienā vietā.
Kurā vietā tad armija atradās `vienā vietā`? Gluži otrādi, robežu piesedza pamatā strēlnieku divīzijas (ar nepietiekošu blīvumu - sk. tobrīd aktuālo 1939. `Lauka reglamentu`), bet mehkorpusi atradās dziļāk iekšzemē, un pēc tam vēl nāca otrā ešelona divīzijas (uz kurām, ja kas, vācieši uzrāvās 1941. gada augustā septembrī). Nevienā vietā armija nebija `koncentrēta vienā vietā`.
Papinsh raksta:Pietam, bez nekādām fortifikācijām, mīnu laukiem, aizsardzības līnijām un citiem elementāriem aizsardzības pasākumiem.
A tādus neviens nekad bez KONKRĒTA apdraudēja neierīko. Tieši tāpat kā nepārved armiju no mierlaika režīma un karalaika. Gluži vienkārši pastajankā turēt karalaika armiju, kura ir maksimāli gatava aizsardzībai, ir (un bija) PASAKAINI DĀRGI.
Papinsh raksta:Kāda jēga aizsardzības nolūkā nolikt aerodromu ja lidmašīnas nevar pacelties gaisā uzbrukuma gadījumā un uzriez tiek iznīcinātas vai pat sagrābtas. Lai aizsargātos aerodromu vajag nolikt daudz tālāk, lai paspētu izlidot.
Cik tālu? :lol:

Visupirms noskaidrosim atbildi uz pamatjautājumu, kāds ir gaisa kara spēku galvenais uzdevums, un tikai tad turpināsim.
Papinsh raksta:Veca informācija no padomju grāmatām. Patiesībā jau 1939. gadā notika slepena mobilizācija kas turpinājās līdz 1941. gada 22. jūnijam.
Es gan vairāk teiktu, ka notika armijas reorganizācija, un personālsastāvs mainījās uzplūdiem - atplūdiem, saskaņā ar reorganizācijas plānu, gan ar kaujas operācijām (Polija, Somija, Baltija).
Papinsh raksta:Arī veca informācija ir publikācijas ar pavisam savādākām kartēm un stastikām.
Ko nozīmē `veca informācija`? Divīzijas kara sākuma momentā atradās tur kur viņas atradās, tas ir viss ir fiksēts kaujas žurnālos un pat pieejams netā šeit, vajag tikai rakt: http://rkka.ru/22/ussr.htm
Skatāmies kaut vai divīzijai, kur katra atradās un ko darīja, karam sākoties.

Ja Tev ir cita, TIKPAT uzskatāma infa - nekautrējies un izliec, papētīsim.
Papinsh raksta:Pilnīgas muļķības. Kājinieku un tanku divīzijas bija daudz lielākas.
http://www.bildites.lv/images/hsjpleayjuujcknw42yo.jpg
http://www.bildites.lv/images/vwnjez09qy75b6ukr4e7.jpg
Papinsh raksta:Lidmašīnas 1939. gadā bija 12 677, Vācijai 1940. gadā 1877, 1941 gadā PSRS bija 21 447 Tanku, Vācijai 5440, 1939. gadā PSRS bija 1000 Divīzijas un 36 Tanku brigādes, 6700 transportieri, 1941 gadā bija pavisam 319 divīzijas. Un 8020 desantnieki kamēr Vācija neviens. 7566 Raidstacijas.
Es ne visai sapratu, ko Tu ar šo gribēji pateikt. Vispirms jau jāprecizē, ka PSRS VISPĀR nebija bruņutransportieru (kādi bija vāciešiem), PSRS bija bruņu automobiļi. Pēc funkcijām un uzdevuma - pilnīgi atšķirīgas mašīnas.

Un divīzijas jāskaita nevis pavisam, bet cik stāvēja pretim uz robežas. Te aina nav Rezuna piekritēju labā, jo sanāk pret 66 padomju strēlnieku divīzijām 117 vāciešu kājnieku divīzijas, pret 24 padomju tanku divīzijām 17 vāciešu, pret 12 motorizētajām padomju divīzijām 15 vācu (kopā 108 vs. 153), un tas pie nosacījuma, ka padomju divīzijas ne visas bija nokomplektētas atbilstoši karalaika štatam, un i tad tās bija mazākas par vācu analogiem (sk. augstāk).
Papinsh raksta:Nobeigumā jautājums- vai tas kas palaiž vaļā traku suni lai tas sakož pāris cilvēkus un pēctam to nošaut un tēlot varoni un atbrīvotāju nav noziegums?
Par to PSRS ir tikpat atbildīga, cik Francija un Lielbritānija - abas pēdējās Hitleru varēja apturēt jau 1938. gadā.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 01 Apr 2011 15:27

http://labsa.co.cc/?q=content/2pasaules ... umu-fronte

Mazs vizuāls materiāls, no jaunāka mākslas darba. 2010 gads "Utomljenije solnce 2".

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 03 Apr 2011 23:41

9K116 raksta:Nu par šo ir jautājums... Man jau liekas, ka pēc 1919-1920. gadu neveiksmes un, jo īpaši tad, kad pie varas nāca Staļins, plānus par `Vispasaules revolūciju jau rītdien` nolika malā, tā vietā koncentrējoties uz `sociālisma uzcelšanu vienā valstī` (no kā arī vēlākais konflikts ar Trocki un viņa teoriju piekritējiem).
Staļinisma izveide ir interesants process, jo lielas loģikas tur nav. Trockis , Kirovs, citi cietušie cīņā par varu ir tikai ziediņi. Represijas Latvijā, jau nav nekas īpašs padomju cilvēkam, process kopš 1929 gada maija. Pats labākais bija 1936-1938 gads, kurā bez armijas atīrīšanas , bija arī "Ārzemju aģentu iznīcīnāšana" padomju Krievijā.
NKVD 1937. gada 11. augusta operatīvo pavēli Nr. 00485 par "Polijas izlūkdienestu pretpadomiskās darbības sagrāvi un vietējo poļu kara organizāciju, diversiju, spiegošanas un sacelšanās kadru pilnīgu likvidāciju rūpniecībā, transportā, sovhozos un kolhozos". VK(b)P CK šo akciju apstiprināja 9 augustā.
un tādas pavēles bija par daudz tautām. proti, padomju savienība bija gatava karam, draudzībai ar Vāciju, vai vienalga ar ko. Zem šiem arestiem nonāca arī daudz Komunistiskās internacionāles (Kominternes) darbinieki. Līdzīgi gāja arī Sarkanajā armijā un lūdzu tev "bezgalvainais koloss"! :) Papildus, nacistu uzbrukums bija pārsteigums, jo Staļiniskā valsts bija viena cilvēka teātris, - ziņas par uzbrukumu bija laicīgi, bet ūsainais Gruzīns viņiem neticēja un par šo darbu padomju spiegs varēja zaudēt galvu, kā provokators.
Es nezinu cik esat baudījuši padomju mākslu par 2 pasaules karu, bet man atmiņā ir palikusi filma par Brestas cietoksni. Protams, tā ir padomju versija, bet reālistiska. Un tur ir jauki attēlota tā jaukā pavēle - nepadoties provokācijām. :) Tas ir līdz tam, ka pa viņiem vācieši šauj, bet viņi galvas noliekuši slēpjas. Ļoti jocīga aina.Bet ja atceras, ka nepadoties provokācijām, ir Staļiniskas valsts pavēle, kur par pavēles pakāpšanu tevi aizsūtīs nātres ēst, tas jau kļūst skaidrāk. Un man, apgalvojums, ka SA nebija spējīga karot morāli, nemaz neizraisa nepieciešamību pierādīt.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 04 Apr 2011 09:35

tas_pats_lv raksta:Papildus, nacistu uzbrukums bija pārsteigums, jo Staļiniskā valsts bija viena cilvēka teātris, - ziņas par uzbrukumu bija laicīgi, bet ūsainais Gruzīns viņiem neticēja un par šo darbu padomju spiegs varēja zaudēt galvu, kā provokators.
Patiesībā, ar Staļinu vai totalitārismu tam ir mazs sakars, drīzāk gan ar standarta procedūrām izlūkošanā. Proti, izlūkošana NEKAD neuzticas vienam avotam (jo īpaši tik svarīgā lietā kā ziņas par kaimiņvalsts gatavošanos iekarošanas karam), bet apkopo ziņas no iespējami daudziem avotiem un veido kopainu no tiem. Un tas ir jautājums, cik daudz un precīzu šādu avotu bija... tas pats Rezuns vienā no saviem darbiem piemin faktu (es gan neņemos likt galvu ķīlā par tā autentiskumu), ka padomju izlūkošana vērojusi arī ieroču un motoru eļļas, kādas lietojis Vērmahts 1941. gada pavasarī, un no tā, ka vāciešiem tā arī neparādījās ziemai piemērotas eļļas, izdarīja secinājumu, ka Vērmahts negatavojas karot Krievijā, jo eļļas nav bijušas ziemai piemērotas... :)

Spiegi ne spiegi, bet situācija uz 1941. gada 31. maiju bija apmēram sekojoša:
Ф.И. Голиков 31 мая честно доложил Сталину, что силы немцев распределены так:
"- против Англии (на всех фронтах) 122 - 126 дивизий,
- против СССР - 120 - 122 дивизии,
- резервов - 44- 48 дивизий".
("Спецсообщение разведуправления Генштаба Красной Армии о группировке немецких войск на 1 июня 1941 г.")
Хорошо видно, что количество дивизий, выделенных для действий на западе, даже слегка больше выделенных против СССР. То есть ситуация на 1июня была неопределенная, яркой направленности против СССР не имеющая.
tas_pats_lv raksta:Un tur ir jauki attēlota tā jaukā pavēle - nepadoties provokācijām. :) Tas ir līdz tam, ka pa viņiem vācieši šauj, bet viņi galvas noliekuši slēpjas. Ļoti jocīga aina.Bet ja atceras, ka nepadoties provokācijām, ir Staļiniskas valsts pavēle, kur par pavēles pakāpšanu tevi aizsūtīs nātres ēst, tas jau kļūst skaidrāk. Un man, apgalvojums, ka SA nebija spējīga karot morāli, nemaz neizraisa nepieciešamību pierādīt.
Šeit ir vēl viena Staļiniski-totalitārās valsts problēma, un proti - neelastība lēmumu pieņemšanā, kas nokāva jelkādu neplānotu iniciatīvu, pat tad, kad situācija brēktin brēca pēc tādas. Nepieciešamība visu saskaņot ar augstāk stāvošo vadību (kura to saskaņoja ar vēl augstāk stāvošu vadību, un tā teju vai bezgalīgi :lol: ) un poļitruku/komisāru aparātu radīja nepiedodamu kavēšanos lēmumu pieņemšanā vai pilnīgi nekompetentu lēmumu pieņemšanu, balstītu nevis militārajā teorijā un praksē, bet politiskajos uzstādījumos. Kā anekdotē - `Ivanov, kāpēc ložmetējs nešauj? - Patronas beigušās, biedri komisār! - Ivanov, bet tu taču esi komunists! - Un ložmetējs turpināja šaut...` ©

Vāciešiem turpretī šādas bremzes nebija, un zemo līmeņu komandieriem bija salīdzinoši brīvas rokas, vismaz tikmēr, kamēr viņi nedarīja kaut ko pilnīgā pretrunā ar iepriekš izstrādātajiem ģenerālajiem plāniem. Tas, protams, arī nevarēja ietekmēt notikumus kaujas laukā.

Un ne jau velti Staļins 1942. gada rudenī izdeva pavēli par komisāriem, kas pamatīgi ierobežoja politisko darbinieku pilnvaras... ;)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 04 Apr 2011 22:19

9K116 raksta:Patiesībā, ar Staļinu vai totalitārismu tam ir mazs sakars, drīzāk gan ar standarta procedūrām izlūkošanā. Proti, izlūkošana NEKAD neuzticas vienam avotam (jo īpaši tik svarīgā lietā kā ziņas par kaimiņvalsts gatavošanos iekarošanas karam), bet apkopo ziņas no iespējami daudziem avotiem un veido kopainu no tiem. Un tas ir jautājums, cik daudz un precīzu šādu avotu bija... tas pats Rezuns vienā no saviem darbiem piemin faktu (es gan neņemos likt galvu ķīlā par tā autentiskumu), ka padomju izlūkošana vērojusi arī ieroču un motoru eļļas, kādas lietojis Vērmahts 1941. gada pavasarī, un no tā, ka vāciešiem tā arī neparādījās ziemai piemērotas eļļas, izdarīja secinājumu, ka Vērmahts negatavojas karot Krievijā, jo eļļas nav bijušas ziemai piemērotas... :)
Es to fragmentu no Rizuna atceros, bez visa pārējā viņš apgalvoja, ka vācieši bija vājāki. Bet tas tikai īsā skatījumā liekas ticami. otrs variants ir ka Staļins ticēja, ka taisni Hitlers ir tas lielais Krievijas draugs. Jo alternatīva uzvarējušajiem sabiedrotajiem bija PSRS+Vācija+Itālija un ASV. Bet no Hitlera gaidīt racionālu rīcību ari nav nekāds prata darbs, un viņš realizēja Eiropas ilgas - Barbarosu.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 13 Apr 2011 14:42

tas_pats_lv raksta:otrs variants ir ka Staļins ticēja, ka taisni Hitlers ir tas lielais Krievijas draugs.
Nu šāds formulējums izklausās drusku jocīgs, kaut vai kontekstā ar filmu `Esli zafftra vojna`, kur varonīgā Sarkanā Armija kā reiz atvaira WW1 laika vācu armijai līdzīga fašistu karaspēka uzbrukumu...

Es drīzāk teiktu, ka Staļins bija noticējis tam, ka viņam ir izdevies apmuļķot Hitleru un pēdējais ir koncentrējies uz tikšanu galā ar Angliju.
tas_pats_lv raksta:Jo alternatīva uzvarējušajiem sabiedrotajiem bija PSRS+Vācija+Itālija un ASV.
Ne visai sapratu, ko Tu ar šo gribēji teikt... :?
tas_pats_lv raksta:Bet no Hitlera gaidīt racionālu rīcību ari nav nekāds prata darbs, un viņš realizēja Eiropas ilgas - Barbarosu.
Par tām ilgām arī diskutabli - ja jau Eiropa, Angliju ieskaitot, tik ļoti ilgojās pēc `Barbarosas`, ko tad viņi neieturēja konsekvenci un jau 1941. gada ziemā uzsāka lendlīzi? Tieši briti, jo pirmie angļu tanki RKKA rīcībā parādās kā reiz ap šo laiku, un neba nu Sarkanā Armija tos ieguva trofejās... ;)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 13 Apr 2011 19:09

9K116 raksta:Nu šāds formulējums izklausās drusku jocīgs, kaut vai kontekstā ar filmu `Esli zafftra vojna`, kur varonīgā Sarkanā Armija kā reiz atvaira WW1 laika vācu armijai līdzīga fašistu karaspēka uzbrukumu...
Filmas galvenā jēga ir parādīt, kāda ir padomju savienības sistēma, nevis galveno ienaidnieku - "pasaules imperiālismu". :) Un padomju savienības aizsardzības sistēma, bija cietokšņu kopa, kā Bresta, kuras uzdevums aizkavēt iebrucējus uz robežas uz pārs dienām, lai padomju armija izvērstos kontruzbrukumam.
9K116 raksta: Es drīzāk teiktu, ka Staļins bija noticējis tam, ka viņam ir izdevies apmuļķot Hitleru un pēdējais ir koncentrējies uz tikšanu galā ar Angliju. Ne visai sapratu, ko Tu ar šo gribēji teikt... :?
Es nedomāju, ka viņi tur kādu muļķoja, bet gan darbojās savu niecīgo iedvesmu vadīti. Ādofs uz "urā" mēģināja iekārot Krieviju un Josifs ticēja "divām" frontēm, kā aksiomām, ko Vermahts nepieļaus nekad.
9K116 raksta:Par tām ilgām arī diskutabli - ja jau Eiropa, Angliju ieskaitot, tik ļoti ilgojās pēc `Barbarosas`, ko tad viņi neieturēja konsekvenci un jau 1941. gada ziemā uzsāka lendlīzi? Tieši briti, jo pirmie angļu tanki RKKA rīcībā parādās kā reiz ap šo laiku, un neba nu Sarkanā Armija tos ieguva trofejās... ;)
Hmzs, tev ir šaubas, par Čerčilu, ka viņš nemīlēja komunistus?
p.s. - Kas ir "RKKA"?

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 14 Apr 2011 14:36

tas_pats_lv raksta:Filmas galvenā jēga ir parādīt, kāda ir padomju savienības sistēma, nevis galveno ienaidnieku - "pasaules imperiālismu"
Te man palika patiešām interesanti. Kādu tad to sistēmu minētā filma rāda?
tas_pats_lv raksta:Un padomju savienības aizsardzības sistēma, bija cietokšņu kopa, kā Bresta, kuras uzdevums aizkavēt iebrucējus uz robežas uz pārs dienām, lai padomju armija izvērstos kontruzbrukumam.
Pareizāk sakot, nocietināto rajonu sistēma, kurā Brestas cietoksnis tomēr neietilpa.
tas_pats_lv raksta:Ādofs uz "urā" mēģināja iekārot Krieviju un Josifs ticēja "divām" frontēm, kā aksiomām, ko Vermahts nepieļaus nekad.
Cik nu uz urrā, viņš tomēr paļāvās uz iepriekšējo kampaņu pozitīvo pieredzi - principā jau `Barbarosa` nebija defaultā nolemta neveiksmei.
tas_pats_lv raksta:Hmzs, tev ir šaubas, par Čerčilu, ka viņš nemīlēja komunistus?
Nu Čērčils ienīda komunistus kā velns krustu (vai otrādi), bet tomēr nacismu viņš acīmredzot uzskatīja par lielāku ļaunumu, ja reiz eventuāli sabiedrojās tieši ar PSRS, nevis ar Vāciju...
tas_pats_lv raksta:p.s. - Kas ir "RKKA"?
Raboče-Krestjanskaja Krasnaja Armija

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 27 Jūn 2011 23:25

Daži fragmenti no Rietumu kara apgabala robežas aizsardzības plāna (datēts ar 1941. gada jūnija sākumu). Ņemts no šejienes: http://rkka.ru/docs/plans/zapovo.htm
Подавляющее число частей ВВС округа перевооружается на новую материальную часть, в частях идет переучивание летного состава и освоение новых типов машин, поэтому части не подготовлены к ночным и высотным полетам, могут выполнять задачи только днем, в простых условиях, со средних высот.

Укомплектование частей новой материальной частью еще не закончено, утвержденный план поступления новой матчасти не выполнен. Большинство частей имеют от 40 до 60 проц. старой матчасти, сильно изношенной; нет запасных авиамоторов, особенно для самолетов типа СБ. По плану укомплектования части ВВС до 1 сентября сего года будут укомплектованы новой матчастью только на 50 проц. и то при условии выполнения плана подачи новой матчасти в сроки, утвержденные Генштабом КА. Общая укомплектованность частей ВВС на 1 июня сего года выражается следующими цифрами.

По истребительной авиации:
а) полностью укомплектованы новой матчастью 4 авиаполка (41, 124, 126 и 129-й);
б) полностью укомплектованы старой матчастью 7 авиаполков (123, 122, 127, 160, 161, 162 и 163-й);
в) имеет только 44 самолета один полк - 33-й 10 сад 4 А;
г) совершенно не имеют матчасти и технического летного состава 8 авиаполков (182, 183, 184, 185, 186, 187, 188 и 189-й).

По бомбардировочной авиации:
а) полностью укомплектованных новой матчастью нет ни одного авиаполка;
б) укомплектовано до штата старой матчастью 2 авиаполка (13-й и 121-й);
в) имеют от 40 до 50 самолетов 5 авиаполков (39, 16, 128, 24 и 25-й);
г) имеет от 30 до 40 самолетов 1 полк (130-й);
д) имеют меньше 30 самолетов 4 полка (6-й 11 сад ЗА, 43, 203 и 97-й).

По штурмовой авиации:
из имеющихся двух авиаполков полностью укомплектован старой матчастью 74-й авиаполк и имеет только 15 самолетов 215-й авиаполк.
Izcēlumi mani.
Для одновременного удара по жел[езно]дорожным узлам с целью задержать перевозки и сосредоточение войск противника требуется 320 авиазвеньев, у нас имеется только 122 звена, следовательно, задача может выполняться только последовательными ударами после решения первой задачи - разгрома авиации противника и завоевания господства в воздухе.
Выводы
1. Одновременно обе задачи по борьбе за господство в воздухе и по срыву перевозок, сосредоточения и мобилизации противника выполнять нельзя. Борьба за господство в воздухе полностью может решаться лишь при отсутствии наземных целей и то только в первой полосе. Для борьбы во второй полосе средств нет.
Nav pārāk optimistiski priekš Eiropas iekarošanas karagājiena, vai ne?
Несмотря на то что людским составом укомплектован полностью, а из матчасти нет только ранцевых огнеметов и не хватает до 3000 парашютов, 4-й воздушно-десант- ный корпус на сегодня полностью еще не боеспособен, так как специальная подготовка началась только с 1 июня сего года.
Bet, ja ticēt Rezunam, tad 6. jūlijā jau jādodas kaŗā...
2. В целях сокращения сроков готовности части, входящие в состав войск районов прикрытия, должны иметь:
[...] з) в зимних условиях все подразделения должны быть обеспечены теплым бельем, рукавицами, маскхалатами и лыжами на весь состав части;
Kamon! Kāda ziema, ja jāuzbrūk jau 6. jūlijā un jāpabeidz Eiropas iekarošanas zibenskars līdz rudenim! :lol:
моторизованные и танковые части:
а) на каждую боевую машину на складах части иметь 10 [проц.] боекомплекта патронов, набитыми в диски; переснаряжение дисков производить через каждые 15 суток.
Tīri atjautības uzdevumam: kāpēc ik pa 15 dienām magas jāpārlādē?
3. Готовность частей к выступлению устанавливается:
а) для стрелковых и кавалерийских частей - летом 2 часа, зимой 3 часа; дежурные подразделения через 45 минут;
б) для танковых полков - летом 2 часа, зимой 4 часа; при наличии в частях теплых гаражей сроки готовности танковых частей зимой сокращаются на 1 час.
Un atkal ziema!

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 12 Feb 2012 19:40

Вся правда 2 мир война Последний миф ч1-18 Суворов
1

youtu.be/4ZgK5MNYdJ8
2

youtu.be/xgV33jDo3L0
3

youtu.be/C9YVU6tPgtw
4

youtu.be/2vph7q1dSqk
5

youtu.be/FkZkjP7EZxE
6

youtu.be/9aiu4A-hCdM
7

youtu.be/4A0RrGpG9Rc
8

youtu.be/j8eHj8px99I
9

youtu.be/x_ZdoaUJxLc
10

youtu.be/3LWwsAEqry0
11

youtu.be/fMPvElUfYk8
12

youtu.be/fMPvElUfYk8
13

youtu.be/Sk26GeqGI_4
14

youtu.be/Qd4mI0K4EMI
15

youtu.be/CY1GpVo4lgM
16

youtu.be/V2C7vA3KzFs
17

youtu.be/5xOayL2nXn8
18

youtu.be/IJ5PKCjHrvc

"Аквариум", "Освободитель", "Ледокол", "День М". В других проводится озвученная Суворовым его же идея о том, что Вторую мировую войну фактически развязал Сталин .
Идея фильма не представляется оригинальной. Книги Суворова изданы в России огромными тиражами, и все, кто хоть немного интересуется историей Второй мировой войны, с убеждениями автора знакомы. Они довольно спорны, но главное несомненно - принципиальное решение о начале наступательной войны против Германии советским руководством прежде всего было принято Сталиным. Доказать это с помощью документов скорее всего так никогда и не удастся, документы эти никто не отыщет ни в каких, даже закрытых до сих пор архивах. Если сейчас невозможно найти документального подтверждения того, как и кто начал чеченскую войну, то что уж говорить о событиях шестидесятилетней давности, которые имели гораздо более глобальный характер. Такие решения руководители советской школы предпочитают принимать в узком кругу, а приказы отдают устно. Так что вопрос этот не исторический, а идеологический. У меня складывается впечатление, что ветераны отечественной военной истории не хотят признать некоторых очевидных вещей исходя из классического аргумента - "этого не может быть, потому что не может быть никогда". Это, например, относится к походу на Западную Украину и Белоруссию, разумеется, целью его было вовсе не спасение "братских славянских народов"; и к ситуации 1940-1941 гг., когда мы готовились наступать, а не обороняться. Оппоненты Резуна убеждены, что Советский Союз по определению никогда не мог развязать войну. Не мог, потому что СССР - самая миролюбивая страна, окруженная со всех сторон врагами, ищущими только удобного момента, чтобы разделаться с государством рабочих и крестьян. Насчет враждебного окружения спорить не буду, но миролюбие СССР - самый настоящий миф. Мы готовились к наступлению и собирались наступать. Можно сказать, что это аморально, но о какой морали может идти речь в международной политике 447 евреев -- заняли из 556 руководящих постов во всех отраслях администрации в годы революции [Роберт Вильтон, англичанин, корреспондент газеты «Таймс»].
Из 371 евреев -- (причем 265 из них прибыли из Нью-Йорка) и 16 русских состоял правительственный аппарат в Петрограде [1919].
75% евреев -- было в числе большевиков [«Лондон Таймс», 5 марта 1919 года На 75% из евреев -- состояла Киевская ЧеКа Уинстон Черчилль, выступая в палате представителей 5 ноября 1919г., сказал: "...главное вдохновение и движущая сила исходят от еврейских вождей. В советских учреждениях преобладание евреев более чем удивительно. И главная часть в проведении системы террора, учрежденного ЧК, была осуществлена евреями и в некоторых случаях еврейками.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa 9K116 » 05 Apr 2013 14:28

tas_pats_lv raksta:Они довольно спорны, но главное несомненно - принципиальное решение о начале наступательной войны против Германии советским руководством прежде всего было принято Сталиным.
Ij kad tad Staļins būtu pieņēmis šo lēmumu? :)
tas_pats_lv raksta:Такие решения руководители советской школы предпочитают принимать в узком кругу, а приказы отдают устно.
Nav taisnība, jo par Baltijas sovjetizāciju ir Timošenko parakstīts, ar 17.06.1940. datēts dokuments... Viņš ir pilnībā citēts šeit: http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html
tas_pats_lv raksta: У меня складывается впечатление, что ветераны отечественной военной истории не хотят признать некоторых очевидных вещей исходя из классического аргумента - "этого не может быть, потому что не может быть никогда". Это, например, относится к походу на Западную Украину и Белоруссию, разумеется, целью его было вовсе не спасение "братских славянских народов"; и к ситуации 1940-1941 гг., когда мы готовились наступать, а не обороняться. Оппоненты Резуна убеждены, что Советский Союз по определению никогда не мог развязать войну. Не мог, потому что СССР - самая миролюбивая страна, окруженная со всех сторон врагами, ищущими только удобного момента, чтобы разделаться с государством рабочих и крестьян.

Straw man detected!

Nē, Rezuna oponenti apgalvo ko pavisam citu. Viņi nesaka, ka PSRS principā negatavojās nekam un nevienam uzbrukt; viņi norāda uz to, ka Sarkanā Armija 1940. gadā vasarā uzbrukt nebija spējīga tīri tehniski. Ziemas karā bija iegūta laba pieredze, lai to ieviestu praksē, armijā notika reformas, kuras jūnijā ne tuvu nebija pabeigtas, drīzāk - samērā svaigi iesāktas.

Kā jau esmu to teicis un rakstījis X reizes iepriekš, ir vairākas būtiskas nianses:
1. Bez šaubām, PSRS bija aktīvs spēlētājs Eiropas politiskajā teātrī WW2 priekšvakarā, un šīs aktivitātes praktiskās izpausmes (iebrukums Polijā, Somijā, Baltijā un Besarābijā) lielā mērā var uzskatīt par sekām britu & franču bezzobainajai politikai. Redzot Rietumvalstu pasivitāti un ignoranci, ar kādu tās noskatījās uz Hitlera eskapādēm Austrijā un Čehoslovakijā, Staļins izdarīja secinājumus un ņēma piemēru no Hitlera - a ļa `es varu sagrābt svešas zemes un man par to nekas nebūs` ©.

2. Stāsti par PSRS un NacVācijas draudzību ir pilnīgas blēņas, no cilvēkiem, kuri par tēmu neko nezin, bet tā vietā atgremo klišejas karikatūru līmenī. Vispirms, Hitlers it nemaz neslēpa savus sapņus par lēbensrauma paplašināšanu austrumu virzienā (t.i., uz Krievijas rēķina) - tie ir melns uz balta aprakstīti buciniekā `Mein Kampf`. Arī no otras puses, padomju pusē par fašistiem nekādas ilūzijas neloloja un viņus pilnīgi pamatoti uzskatīja par `galveno reālo ienaidnieku`. Silti iesaku noskatīties tā laika (30. gadu pašas beigas) PSRS filmu `Если завтра война` - tur nepārprotami `sliktie` ir vācieši (un pat runā vāciski, nēsā stilizētu nacistu simboliku utt.). Tas, ka abas puses šo savu retoriku pieklusināja uz Molotova - Ribentropa pakta parakstīšanas momentu un kādu laiku pēc tam, nozīmē tikai to, ka faktiski abas puses ir vienojušās par lēmumu izkauties un, iluzoru `labu attiecību` aizsegā faktiski notiek `figūru izvietošana uz šaha dēlīša` pirms izšķirošās spēles. Kāpēc likvidēja Poliju un anektēja Baltijas valstis? Banāli vienkārši - kā vieni, tā otri centās pēc iespējas atvirzīt topošo frontes līniju no savām īstenajām robežām (da ij kara pirmo nedēļu notikumi pierāda, ka faktiski šis lēmums lielā mērā izglāba PSRS - kas būtu noticis, ja vācieši karu sāktu no vecajām robežām? Tad viņi to 2 nedēļu laikā, kurās viņi realitātē izcīnīja Pierobežas kauju un nonāca pie Smoļenskas robežām, būtu paspējuši ieņemt gan Ļeņingradu, gan Maskavu.

Otrkārt, šo abu būtībā antagonisko lielvalstu draudzību lielā mērā determinēja abu nosacītā starptautiskā izolācija; tābrīža `civilizētā Rietumpasaule`, kā labi zināms, newelcomēja ne boļševikus, ne nacistus. Savukārt boļševikiem vajadzēja tehnoloģijas (kas bija nacistiem), bet nacistiem vajadzēja resursus (kas bija boļševikiem). Gribot negribot viņiem nācās sadarboties (plus Versaļas miera līguma nosacījumi ierobežoja vācu iespējas attīstīt bruņojumu dzimtenē, vot i šie trenējās padomju poligonos).

3. Rezumējot šo drusku izplūdušo atkāpi, gribu uzsvērt: WW2 izraisīja galvenokārt Hitlera ekspansīvā politika. To katalizēja `Eiropas vecajo` (Anglijas un Francijas) bezzobainība, un pēdējā savukārt nepedagoģiski izprovocēja Staļinu uz Hitlera politikas pārņemšanu. Attiecīgi, visas šīs valstis pielika savas roķeles pie tā, lai beigu beigās izceltos WW2. Gāzt visu uz PSRS, bez šaubām, lieliski silda antikomunistisko ideologu sirdis, taču tas nav īsti godīgi pret reālajiem vēstures notikumiem. Lai cik ļoti Staļins būtu gribējis karu - bez Hitlera ekspansionisma (vai Antantei to operatīvi ierobežojot, piemēram, Minhenes vienošanās vietā noliekot Hitleru vietā jau pie mēģinājuma anektēt Čehoslovakiju), viņam no tā nekas nebūtu sanācis.
tas_pats_lv raksta:Мы готовились к наступлению и собирались наступать.
Jap, tiklīdz Hitlers mēģinātu celt desantu britu salās, tā arī drīz pēc tam Sarkanā Armija, britu ovāciju (vismaz sākumā) pavadīta, būtu devusies uz Rietumiem. Par to nekāda tirgus nav.

Odnako, Hitlers 1941. gada vasarā neko īpašu Rietumfrontē negatavoja, un, kā zināms, britu salās neizcēlās.
tas_pats_lv raksta: Можно сказать, что это аморально, но о какой морали может идти речь в международной политике 447 евреев -- заняли из 556 руководящих постов во всех отраслях администрации в годы революции
Nu tas jau ir klajš antisemītisms, kuru diez vai vispār ir vērts komentēt.
tas_pats_lv raksta:На 75% из евреев -- состояла Киевская ЧеКа Уинстон Черчилль, выступая в палате представителей 5 ноября 1919г., сказал: "...главное вдохновение и движущая сила исходят от еврейских вождей. В советских учреждениях преобладание евреев более чем удивительно. И главная часть в проведении системы террора, учрежденного ЧК, была осуществлена евреями и в некоторых случаях еврейками.
Patiesībā jābrīnās, kā Vinstons Čērčils ar šādiem uzskatiem nenostājās Hitlera pusē? :roll:

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 724
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Intervija ar Viktoru Suvorovu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 18 Apr 2013 20:50

Ja, mēs runājam par to ka Rezuns nepareizi norāda, ka SA gribēja uzbrukt nelaimīgajai Vācijai, tad jāatceras, ka tā nav Rezuna brīva fantāzija, bet oficiālā Vācijas versija kara sākšanai, ko ja nekļūdos notā saņēma Molotovs. Un tu pats arī saki, ja Vācieši būtu gājusi uz Lielbritāniju, SA būtu gājusi uz priekšu. Nu ja, ar gada kavēju taisīt šādu gājienu būtu dziļi nepareizi, tā kā SA bija, viņu prāt, gana kaujspējīga, lai uzbruktu vajadzības gadījumā. Tā kā Nacisti izglāba padomju savienību, no pazemojošas sakāves uzbrukuma karā Austrumeiropā. ;)

Par Staļiniskās Padomju savienības un Nacistiskas Vācijas draudzību, patiesībā tā ir atsevišķa tēma. Jo viņai kājas aug no 1 pasaules kara beigām, kur Krieviju apvērsums izmeta ārpus civilizētas sabiedrības, bet Vāciju zaudējums karā un pazemojošās reparācijas. Un tā šīs divas no sabiedrības izmestās valstis baudīja šo simbiozi. Un PSRS Vācijas attiecības uz kara sākumu jau bija stipri neproporcionālas, padomju savienība it kā centās novilcināt iestāšanos karā pēc iespējas un būt draudzīga ar visām agresīvajām pusēm. :) Un vēsturisks fakts ir, kā Par Poliju Staļins samaksāja ar Vācijas komunistu "galvām". :)

Atbildēt uz ziņu