Kapitālisms vs Sociālisms

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Kapitālisms vs Sociālisms

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 10 Okt 2011 23:38

Tīri kā mūsu sarunu lasot Čilē uzrodas studentu sacelšanās -
Camila Vallejo – Latin America's 23-year-old new revolutionary folk hero
Chile has been engulfed by student protests – and their young leader has huge public support in her fight against the elite
http://www.guardian.co.uk/world/2011/oc ... intcmp=239
Attēls
Vallejo, an eloquent and attractive young woman who exudes self-confidence and style, took the violence in her stride and focused on what she sees as the positive achievements thus far. "For years, Chilean youth have been consumed by a neo-liberal model that highlights personal achievement and consumerism; it is all about mine, mine, mine. There is not a lot of empathy for the other," said Vallejo in her office, decorated with a large photograph of Karl Marx.
Attēls

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Kapitālisms vs Sociālisms

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Okt 2011 01:58

izmestaa $$$ par kautkaadu brendu nosaka cilveeka pashnoveerteejuma pakaapi ... kaa arii dazju taadu pashu fanaatu aciis vinja "krutumu"
kaa arii samaksaatais $$$ nav saistiits ne ar produkta kvalitaati ne ar reaalo taada produkta nepiecieshamiibu

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Kapitālisms vs Sociālisms

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 19 Okt 2011 16:27

http://labsa.freehostia.com/gram_plaukt ... p?f=46&p=1
Sociālā utopija

Pirmās utopijas radās kā atbilde Makiavelli "reālismam". :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Kapitālisms vs Sociālisms

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 19 Okt 2011 22:42

Zviedrijas pazudusī nākotne

Pirms 30-40 gadiem Zviedrijas sociāldemokrātijas modeli Rietumeiropā uzskatīja par apskaužamu paraugu, ko daži pat pielīdzināja īstenotai utopijai. Vismaz raugoties no malas, Zviedrija likās plaukstoša, devīga valsts ar vienlīdzīgām iespējām, kas rūpējās par visiem pilsoņiem un piedāvāja pajumti imigrantiem no visas pasaules. Rūpnieciski attīstītajā Zviedrijā augsti vērtēja enerģijas taupīšanu un vides aizsardzību.
Anglis Endrū Brauns bērnībā dzīvoja Zviedrijā. Pagājušā gadsimta 70-to gadu sākumā viņš atgriezās, apprecēja zviedrieti, strādāja kokzāģētavā, audzināja dēlu. Kādu laiku viņš dzīvoja Gēteborgas piepilsētā, tad pārcēlās uz paša celtu mitekli mežā, lai izvairītos no cilvēkiem, kas viņu brīžiem nomāca, brīžiem valdzināja. Viņa aizraušanās bija makšķerēšana. 80-os gados viņš atgriezās Anglijā, strādāja par žurnālistu, taču bieži apmeklēja Zviedriju.
Brauns uzrakstījis grāmatu "Makšķerējot utopijā: Zviedrija un nākotne, kas pazuda", kurā stāsta par paša dzīvi, ievijot to Zviedrijas ainavā, tās upēs un mežos, kā arī politiskās un sociālās sistēmas norisēs, kas padarījušas Zviedriju par mūsdienu utopiju. Makšķerēšana, žurnālistika un zviedru sociālās sistēmas sabrukums ir viņa autobiogrāfiskās grāmatas galvenās tēmas. Jaunībā viņš saceļas pret priviliģēto izglītības sistēmu Britānijā un dodas uz Zviedriju strādāt kokzāģētavā. Stāstā par savu dzīvi Brauns prasmīgi ataino Zviedrijas sabiedrībā valdošo konformismu, taupīguma kultu un uzcītību, kas nav pieņemams viņa dumpīgajam garam. Brauns viļas, taču beigās samierinās ar valsti, kas dažos gadu desmitos izmainījusies līdz nepazīšanai.
Žurnālista darbs Zviedrijā izrādās interesants. Padomju zemūdenes ložņā gar piekrasti un viena pat pamanās uzsēsties uz sēkļa, izraisot dziļu šoku un apjukumu zviedru sabiedrībā, kur bija pieņemts uzskatīt, ka tikums ir vienlīdzīgs neaizskaramībai un garantē to. Kāda sociālās palīdzības dienesta darbinieki zog bērnus no elitārām ģimenēm, bet sabiedrības morāles normas ir iedragājusi seksuāla visatļautība.
30-to gadu trūcīgās Zviedrijas hierarhiskā sistēma aizgājusi pagātnē, izmainot arī sabiedrības morālo klimatu. Šķiet, tikai atmiņas par kādreizējo nabadzību palīdz uzturēt sociālo disciplīnu, kas nepieciešama labklājības valstī. Kādreiz valsts ar sociālo sistēmu, kas mūsdienās daudziem liekas tikpat tāla kā komunisms, Zviedrija kļuvusi par puslīdz normālu kapitālistisku valsti, ko tagad nodarbina problēma, kā integrēt desmito daļu iedzīvotāju, ko veido vietējā sabiedrībā savu vietu neatradušie un vīlušies imigranti. Kas būs tālāk? Arī šķietami viszinošais Brauns nezina atbildi uz šo jautājumu.
http://www.delfi.lv/news/comment/commen ... d=21834442

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Kapitālisms vs Sociālisms

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 28 Dec 2011 22:17

The case for moral capitalism
Roger Backhouse and Bradley Bateman guardian.co.uk, Sunday 25 December 2011 14.00 GMT
http://www.guardian.co.uk/commentisfree ... revolution
Like many of those who turned to communism and fascism, Keynes had strong moral objections to capitalism – but he consistently repudiated socialism, communism, and fascism, for he believed that capitalism was essential both to create high standards of living and to guarantee personal liberty. In effect he sought a capitalist revolution.

For Keynes, the sustainability of capitalism was not only a technical question but a moral question – because if capitalism is to survive, people have to believe it is a system worth supporting. His priority was to eliminate unemployment. It was also a moral priority to design an international monetary system that would reduce the chances of capitalism descending into chaos again. And to do that, economists had to grapple with difficult technical details, but their motivation was a vision of a better capitalism.
Tātad mūsdienu kapitālisma ideoloģiskais tēvs ir Džons Meinards Keinss (5 Jūnijs 1883 – 21 Aprilis 1946).
Attēls
http://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%BEons_Meinards_Keinss
opozicionārs: Marx · Hayek · Marshall · Pigou
un ietekmējies no: Smits (Smith) · Rikardo (Ricardo) · Hjūms (Hume) · Mills (Mill) · Maltuss (Malthus) · Gesell · Moore · Marshall · Wicksell · Robertson · Kalecki

Pamata darbs: http://www.marxists.org/reference/subje ... al-theory/

Kritika:
Crisis of Keynesian Economics, Geoff Pilling, 1986 http://www.marxists.org/archive/pilling ... /index.htm
Marx and Keynes, Paul Mattick, 1939 http://www.marxists.org/archive/mattick ... keynes.htm



Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Kapitālisms vs Sociālisms

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 26 Feb 2012 18:26

http://libcom.org/blog/greek-hospital-n ... l-05022012
Greek hospital now under workers' control
Submitted: Feb 5 2012 19:20

Health workers in Kilkis, Greece, have occupied their local hospital and have issued a statement saying it is now fully under workers control.
The general hospital of Kilkis in Greece is now under workers control. The workers at the hospital have declared that the long-lasting problems of the National Health System (ESY) cannot be resolved.
The workers have responded to the regime’s acceleration of unpopular austerity measures by occupying the hospital and outing it under direct and complete control by the workers. All decisions will be made by a ‘workers general assembly’.
The hospital has stated that. “The government is not acquitted of its financial responsibilities, and if their demands are not met, they will turn to the local and wider community for support in every possible way to save the hospital defend free public healthcare, to overthrow the government and every neo-liberal policy.”
From the 6th February, hospital workers will only deal with emergencies until their wages, and monies owed have been paid. They are also demanding a return to wage levels prior to the implementation of austerity measures.
The next general assembly will take place on the 13th, and a related press conference will be given on the 15th.
The following statement has been issued by the workers:
1. We recognize that the current and enduring problems of Ε.Σ.Υ (the national health system) and related organizations cannot be solved with specific and isolated demands or demands serving our special interests, since these problems are a product of a more general anti-popular governmental policy and of the bold global neoliberalism.
2. We recognize, as well, that by insisting in the promotion of that kind of demands we essentially participate in the game of the ruthless authority. That authority which, in order to face its enemy - i.e. the people- weakened and fragmented, wishes to prevent the creation of a universal labour and popular front on a national and global level with common interests and demands against the social impoverishment that the authority's policies bring.
3. For this reason, we place our special interests inside a general framework of political and economic demands that are posed by a huge portion of the Greek people that today is under the most brutal capitalist attack; demands that in order to be fruitful must be promoted until the end in cooperation with the middle and lower classes of our society.
4. The only way to achieve this is to question, in action, not only its political legitimacy, but also the legality of the arbitrary authoritarian and anti-popular power and hierarchy which is moving towards totalitarianism with accelerating pace.
5. The workers at the General Hospital of Kilkis answer to this totalitarianism with democracy. We occupy the public hospital and put it under our direct and absolute control. The Γ.N. of Kilkis will henceforth be self-governed and the only legitimate means of administrative decision making will be the General Assembly of its workers.
6. The government is not released of its economic obligations of staffing and supplying the hospital, but if they continue to ignore these obligations, we will be forced to inform the public of this and ask the local government but most importantly the society to support us in any way possible for: (a) the survival of our hospital (b) the overall support of the right for public and free healthcare (c) the overthrow, through a common popular struggle, of the current government and any other neoliberal policy, no matter where it comes from (d) a deep and substantial democratization, that is, one that will have society, rather than a third party, responsible for making decisions for its own future.
7. The labour union of the Γ.N. of Kilkis will begin, from 6 February, the retention of work, serving only emergency incidents in our hospital until the complete payment for the hours worked, and the rise of our income to the levels it was before the arrival of the troika (EU-ECB-IMF). Meanwhile, knowing fully well what our social mission and moral obligations are, we will protect the health of the citizens that come to the hospital by providing free healthcare to those in need, accommodating and calling the government to finally accept its responsibilities, overcoming even in the last minute its immoderate social ruthlessness.
8. We decide that a new general assembly will take place, on Monday 13 February in the assembly hall of the new building of the hospital at 11 am, in order to decide the procedures that are needed to efficiently implement the occupation of the administrative services and to successfully realise the self-governance of the hospital, which will start from that day. The general assemblies will take place daily and will be the paramount instrument for decision making regarding the employees and the operation of the hospital.

We ask for the solidarity of the people and workers from all fields, the collaboration of all workers' unions and progressive organizations, as well as the support from any media organization that chooses to tell the truth. We are determined to continue until the traitors that sell out our country and our people leave. It's either them or us!
The above decisions will be made public through a news conference to which all the Mass Media (local and national) will be invited on Wednesday 15/2/2012 at 12.30. Our daily assemblies begin on 13 February. We will inform the citizens about every important event taking place in our hospital by means of news releases and conferences. Furthermore, we will use any means available to publicise these events in order to make this mobilization successful.

We call
a) Our fellow citizens to show solidarity to our effort,
b) Every unfairly treated citizen of our country in contestation and opposition, with actions, against his'/her's oppressors,
c) Our fellow workers from other hospitals to make similar decisions,
d) the employees in other fields of the public and private sector and the participants in labour and progressive organizations to act likewise, in order to help our mobilization take the form of a universal labour and popular resistance and uprising, until our final victory against the economic and political elite that today oppresses our country and the whole world.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Kapitālisms vs Sociālisms

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 24 Jūl 2013 14:36

Strādāt vai nestrādāt – tāds ir jautājums!
Iveta Kažoka 24/07/2013
Vēl viens viedoklis diskusijā par šķietami dīvaino jautājumu – vai sievietei 21. gadsimtā ir jāstrādā vai nav?

Pēc septiņpadsmit gadiem strādāt nevajadzēs ne vīriešiem, ne sievietēm
Cilvēcei atlikuši nepilni 17 gadi, lai īstenotu slavenā ekonomista Džona Meinarda Keinsa 1930.gada prognozi [1], ka aptuveni pēc 100 gadiem zudīs nepieciešamība pēc algota darba. Strādāt nevajadzēs ne vīriešiem, ne sievietēm.
Bet, gaidot saldo 2030. gada utopiju, nākas vēsi novērtēt 2013.gada dzīves realitāti: lielākajai ekonomiski aktīvo līdzcilvēku daļai ir jāstrādā algots darbs (vai jāveido savs bizness) kaut vai tādēļ, ka nav alternatīvu. Vai arī alternatīvas darbam ir, bet tās – pabalsti, ubagošana, dzīvošana uz citu rēķina – parasti ir ak-vai-cik nepievilcīgas! Darbs mūsdienu Latvijā ir norma: ja esi vecumā starp divdesmit un sešdesmit, parasti tiek automātiski pieņemts, ka tu strādā. Vienalga – esi vīrietis vai sieviete. Nestrādāšana izskatās pēc dīvainības, kas, lai gan var būt sociāli pieņemama (cilvēks mācās, īslaicīgi nespēj atrast darbu, iztiek no ietaupījumiem, tāda ir noruna ģimenē), tomēr prasa papildus izskaidrojumu. Darbs tādu neprasa. Turklāt mēs visi taču esam satikuši cilvēkus bez darba, kuri ar to ir dziļi nemierā. Ne velti bezdarbs tiek uzskatīts par vienu no depresijas riskiem [2].
Bet ko tad, ja darbs kādam no mums patiešām ir brīva izvēle? Proti, nav izdzīvošanas vai sev pieņemama dzīves līmeņa noturēšanas jautājums?
Ziniet, šādā situācijā es teiktu, ka darbs ir tāda pati izvēle, kā, piemēram, mācību turpināšana, pasaules apceļošana, ģimenes veidošana! Kur der abi varianti: mācīties/nemācīties, ceļot/neceļot, veidot ģimeni/neveidot. Tā teikt – dari, kā gribi, strādā vai nestrādā, galvenais – nedari pāri citiem un sev!
Latvijas sabiedrībā nav pieņemts apšaubīt darba nepieciešamību. Bet iesaku tomēr pamēģināt! Galu galā algots darbs vai ienākumi no biznesa nav nekāds neatņemamais cilvēka esības elements. Tas vien, ka tu strādā algotu darbu, automātiski nepadara tevi par labāku cilvēku. Dažkārt tas padara tevi par sliktāku cilvēku. Viss atkarīgs no tā, cik šis darbs ir sabiedriski noderīgs vai kaitīgs, kā citādāk tu varētu izmantot savu laiku un kā tas sader vai nesader ar tavu kopējo dzīves plānu.
Cik cilvēku – tik apstākļu. Darbs var dot gandarījumu, bet tikpat labi – morāli iznīcināt. Darbs var būt dzīves piepildījums, bet var būt arī iegansts izvairīties no pārmaiņām savā kopumā visai bezjēdzīgajā dzīvē. Pazīstu cilvēkus, kas lielāku labumu sabiedrībai dod, turoties pa gabalu no algota darba: iesaistoties brīvprātīgās aktivitātēs, audzinot bērnus, kaut vai nekrītot uz nerviem saviem potenciālajiem kolēģiem! Cilvēks var nostrādāt visu savu ekonomiski aktīvo mūžu, pēc būtības neko sakarīgu ar savu dzīvi neizdarot, un var nodzīvot jēdzīgu, fantastisku dzīvi, ne dienu nestrādājot algotu darbu. Visādi var gadīties.
Algots darbs parasti nozīmē ienākumus, naudu. Un nauda – gan 2013.gadā, gan Keinsa 1930. gadā, – palielina neatkarību, ļauj pilnvērtīgāk uzņemties atbildību par savu dzīvi. Ne visiem gan savas personiskās autonomijas apziņa ir vērtība. Man tā ir vērtība, bet atzīstu, ka cilvēki šajā ziņā atšķiras.

Dažkārt izvēle – nestrādāt – nozīmē to, ka kādam būs jāstrādā tavā vietā


Vienlaikus izvēle – strādāt vai nē – mūsdienu sabiedrībā jau nav saistīta ar atbildību tikai pret sevi. Dažkārt izvēle – nestrādāt – nozīmē, ka kādam būs jāstrādā tavā vietā. Ja tie ir savstarpējā labuma diktēti apsvērumi – viss kārtībā. Bet bieži tas ir arī tīrs egoisms. Turklāt divos virzienos. Piemēram, (parasti) vīrietis var uzstāt, lai (parasti) sieviete nestrādā, jo viņš jau tāpat spēj viņu apgādāt, turklāt tas ļaus viņam sajusties kā „īstam vīrietim”. Ja sievietei šajā jautājumā nav balsstiesību, no vīrieša puses tā ir egoistiska pašapliecināšanās – laupot sievietes dzīvē iespējas, ko viņa varētu atrast tikai darbā. Citreiz (parasti) sieviete uzstāj, lai (parasti) vīrietis viņu uztur – arī šī ir egoistiska izvēle, kaut vai tādēļ, ka strādātājam uzkrauj papildus atbildību. Funkcionāli pelnītājs pārtop par kamieli ar homo sapiens iezīmēm. Rezultāts: strādātājam lielāka slodze un lielāks stress par iespējamu darba zaudējumu. Iespējams, darbs ir labi apmaksāts, bet garlaicīgs vai morāli degradējošs, iespējams, darba dēļ garām tiek laistas pašrealizācijas iespējas.
Tam gan ir aizvien mazāk sakara ar dzimumu. Mūsdienu sabiedrībā dzimumu lomas var būt arī pretējas – kad nevis vīrietis ir pelnītājs, bet sieviete. Tātad tas drīzāk ir jautājums par cilvēku attiecībām kopumā – savstarpējo atbalstu, cieņu, atbildības sadali, vēlmi kopīgi augt un realizēt gan savu, gan arī partnera potenciālu.
Ja vienošanās, ka viens strādā, otrs nē, ir brīvprātīga un kopējā labuma iedvesmota, kam gan pret to var būt jebkādi iebildumi? Jā, ticu, ka tā nudien varētu būt labāk, ja kādai sievietei nav obligāti jāsteidzas pieņemt pirmo darba piedāvājumu! Tā vietā viņa var kādu laiku labāk mācīties, attīstīt jaunas idejas, rakstīt grāmatu. Lieliski, ja ģimene ko tādu var atļauties. Un, jā, varbūt tā nudien ir labāk, ja kāda vīrieša dzīves aicinājums ir bērnu audzināšana un sievietei nav nekas pretī uzturēt ģimeni algotā darbā! Tik ilgi, kamēr vienādojumā ir brīvprātība un vēlme nodzīvot piepildītu dzīvi, kāda gan nozīme tam, vai tu strādā vai nestrādā algotu darbu?
[1] John Maynard Keynes, Economic Possibilities for our Grandchildren (1930) http://www.econ.yale.edu/smith/econ116a/keynes1.pdf
[2] http://edition.cnn.com/2012/06/14/healt ... employment

no: http://www.monday.lv/stradat-vai-nestra ... jautajums/

Atbildēt uz ziņu