Latvija

Latvijas ikdiena jautrība un nopietnība
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Latvija

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 18 Jūl 2011 22:31

Latvija atbrīvojas no pirmā izmirušā ciema
«Apollo», redakcija@apollo.lv
Pirmdiena, 18. jūlijs (2011) 10:39 | Komentāri: (169)

Daugavpils novadā oficiāli vairs nav Degļu ciems, vēstī portāls «d-fakti».

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kā arī Ministru kabineta Adresācijas sistēmas noteikumiem, Daugavpils novada domes deputāti pagājušajā nedēļā nolēma atcelt ciema statusu ciemam «Degļi».
Ciemā vairs nedzīvo cilvēki un nav reģistrēta neviena ēka, vēstī portāls.
Višķu pagasta pārvaldē pavēstīts, ka pēdējā Degļu ciema iedzīvotāja mirusi 2009.gadā un tur vairs nav nevienas ēkas.
Portāls norāda, ka šis gadījums nebūt nebūs pēdējais, jo patlaban Daugavpils novadā ir vēl 43 ciemi, kas reāli vairs neeksistē, bet pieminēti vien dokumentu ierakstos.
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/244180?

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Latvija

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 24 Nov 2011 14:12

Jaunākajā Eurofound pētījumā viena gada laikā Igaunijā notiek aptuveni divi streiki iepretim vidēji 200 streikiem, kas ik gadu notiek Dānijā. Turklāt aptuveni 70% dāņu darbinieku ir dažādu apvienību biedri, bet Igaunijā – tikai 7% strādājošo, turklāt organizācijās un asociācijās iesaistīto igauņu skaits samazinās.
http://www.db.lv/razosana/skandinavu-ra ... ate-248600

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Latvija

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 23 Jan 2012 14:32

http://bnn.lv/latvijas-iedzivotaji-vela ... navi-52651
Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņus pārvalda skandināvi
Kārtējā BNN aptaujā lasītājiem tika piedāvāts novērtēt Ekonomistu apvienības 2010 prezidenta Ojāra Kehra ideju par nepieciešamību Latviju pievienot Ziemeļu bloka valstīm. Aptaujas rezultāti ir pārsteidzoši.

50,6% (!) respondentu uzskata, ka Kehris ir ierosinājis labu ideju. Viņi uzskata, ka Latvija, atrodoties zem Ziemeļvalstu bloka spārna, beidzot spēs samazināt korupcijas līmeni, kā rezultātā paaugstināsies dzīves līmenis. Starpība BNN portāla latviešu, krievu un angļu versijas rezultātos nepārsniedz statistiskās kļūdas rādījumus.

15,3% aptaujāto uzskata, ka ekonomista teorētiskie minējumi sen jau ir realizēti: zviedri kontrolē valsts banku sistēmu, pēc telekanāla LNT iegādāšanās tas pats sagaida arī plašsaziņas līdzekļus, bet Latvijas iedzīvotāji, dodoties strādāt uz Skandināviju, Ziemeļvalstu blokā iestājas individuāli. Uzmanību pievērš fakts, ka uz banku un plašsaziņas līdzekļu pārņemšanu zviedru rokās norāda 23,8% BNN krievu valodā lasītāju, 14,3% portāla angļu versijas lasītāju un tikai 4,7% portāla latviešu valodā lasītāju.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Latvija

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 04 Jan 2014 01:02

Tā ir pilnīga blamāža un Vienotības kapitulācija
Pievienots 2014 gada 4. janvārī

"Vienotībai" no sava vidus jāvirza premjers, turklāt premjera kandidātam jābūt ir tādam, kas ir ieguvis deputāta mandātu. Vēlams Saeimas, ja ne Saeimas, tad vismaz kādas pašvaldības. Tā ir pilnīga blamāža un „Vienotības” kapitulācija, ja viņi kā ilglaicīga varas partija kopš 2002. gada pēc 12 gadu pastāvēšanas pēkšņi nevar atrast premjera kandidātu.

Šobrīd prezidents ir skaidri pateicis, ka viņu no „Vienotības” vidus apmierina divi kandidāti: Āboltiņa un Reirs. Nezinu, ko viņi savā starpā ir vai nav runājuši, jau kādu trešo ir atraduši, kas apmierina abas puses. Protams, teorētiski var būt jebkurš bezpartejiskais, jebkuras partijas biedrs.
Kas attiecas uz „Vienotību”, Zatlera partiju, tad tādas partiju apvienošanas, es domāju, nebūs. „Vienotība” vienkārši sev pievieno, nezinu, par velti vai par naudu, 13 vai 14 mandātus, ar kuriem balsos „Vienotība”. Vai tie zatleristi izīrē tos mandātus vai dāvina, vai tie tiek nopirkti, to es nezinu, bet tie nonāk no Zatlera pie Āboltiņas. Var jau būt, ka par velti, es jau nezinu, nu, tad tie mētājas pa galdu. Ja tie mētājas pa galdu, nu, kāpēc nepaņemt un nodrošināt attiecīgi 40 vietas parlamentā.
Šobrīd signāli, kas nāk no Zatlera un „Vienotības”, atgādina slavenos blokus, kādus savulaik Repše veidoja kopā ar Šleseru. Tādi bloki bija ik pa laikam. Bloks pret ko vai bloks par ko? Uz to jau nav atbildes! Šobrīd bloks ir zatleristiem ar „Vienotību”, tad ir „Saskaņas centrs”, un no tā izriet, ka būtu pareizi vēl vienu bloku izveidot Nacionālajai apvienībai un ZZS. Tad būtu 3 bloki – viens bloks ar 30 balsīm ir „Saskaņas centrs”, otrs bloks ar 40 balsīm ir zatleristi un Vienotība, un trešais ir nacionālais bloks, kurā ir Nacionālā apvienība un ZZS. Nu tad kā? Ar 40 balsīm vairākuma nav. Tad zatleristiem ar vai bez tankiem ir jāiet pie Saskaņas centra, vai arī zatleristiem ar vai bez tankiem jāiet pie paplašinātas Nacionālās apvienības, sauksim to par nacionālo bloku. Veidojas tāda nopietna situācija. Vieniem ir 40, otriem – 30, trešajiem – 26 balsis. Kas tālāk? Par maz.
Veidot tādu bloku pret „Saskaņas centru” ir bezjēdzīgi, jo viņus, skaidrs, neviens līdz vēlēšanām neaicinās valdībā. Veidot to pret Nacionālo apvienību, pret ZZS vai pret abiem – nu, ja pret, tad tas nozīmē, ka viņi nav valdībā. Ja viņi nav valdībā, nu, tad ko ar 40 balsīm var izveidot? Tā ka faktiski ar šādu gājienu zatleristi ar „Vienotību” politisko situāciju Latvijā dzen krīzē. Paņemot zatleristus, „Vienotība” zaudē, par to nav šaubu. Paņemot atsevišķus cilvēkus – normāli, tas vienmēr tā ir bijis un būs, bet tāpēc jau nav jāveido bloks. Es vienmēr saku, cik nu es tur piedalos šajos procesos, vienu – vajag uzlikt uz papīra 10 mēnešos darāmos darbus. Kādi ir tie darāmie darbi? Šobrīd pie tā neviens nestrādā. Vieni uzskatīs vienu, otrs – otru, bet varbūt tie ir savstarpēji izslēdzoši.
Domāju, ka „Vienotībai” ir vadošā, virzošā, vienīgā pareizā politiskā spēka sindroms, kāds bija arī PSKP, ka būs tikai tā, kā mēs teiksim. Viņi nevar iedomāties, ka kāds varētu pateikt – nē, darāmie darbi būs tādi. Ja mēs nevaram vienoties, lūdzu, jums ir bloks, strādājiet.
Pie šī salikuma, kāds ir šobrīd, kas Nacionālajai apvienībai ir ko zaudēt? Kultūras ministra amatu? Saeimas komisiju vienu? No Nacionālās apvienības līderiem nevienam nav, ko zaudēt, vienalga, vai viņi ir pozīcijā vai opozīcijā. Tieši otrādi, ja viņi ir pozīcijā, viņiem visu laiku jāpakļaujas „Vienotības” diktātam. Viņiem tas ir absolūti neizdevīgi. Viņiem ir jāsaglabā sava stāja, viņiem ir skaidri jādefinē savi mērķi un uzdevumi un absolūti cieti par tiem jāpastāv, lai arī tūkstoš reižu kāds politiskais konkurents teiktu, ka viņi nav racionāli, ka viņi nav prognozējami, ka viņiem ir ultimāti utt.
Savukārt par ZZS – viņi it kā šobrīd nav vajadzīgi. Vajadzīgi tikai, ja ZZS noliek 13 mandātus ar balsošanas pultīm, un sēž Zaķis un viņu vietā nobalso. Tā ir vajadzīgi, citādi – ejiet mājās! Vai pagaidiet uzgaidāmajā telpā, atzīmēsim, ka jūs piedalījāties sesijā.
http://www.bizness.lv/blog/aivars-lembergs/id/590

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Latvija

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 04 Feb 2015 11:30

Pašvaldībām ieteica izvērtēt apdzīvoto vietu atbilstību ciema statusam – ja ciemā nav ēku vai nav atbilstošas infrastruktūras, kā arī nav iesniegtu apbūves attīstības priekšlikumu, jālemj par šāda ciema likvidāciju. Patlaban Latvijā ir 6659 ciemi.

Neliecinot par lauku izmiršanu

Valsts Zemes dienestā skaidro, ka šī tendence gan neliecinot par lauku izmiršanu, drīzāk par pašvaldību centieniem sakārtot savas teritorijas.
Valsts zemes dienests pirms dažiem gadiem aizrādīja, ka pašvaldības dažādi izprot jēdzienu “ciems”, kā iespaidā ciema statuss savulaik piešķirts gan apdzīvotām vietām, kas sastāv no 1000 un vairāk ēkām, gan tādām, kas sastāv no vienas vai divām viensētām. Vēlāk tika konstatēts, ka Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā ir simtiem ciemu, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Šobrīd, izvērtējot ciema kritērijus, ciema statusu šīm teritorijām atceļ.
Valsts adrešu reģistrā, pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem, šobrīd ir reģistrēti 6659 ciemi, bet pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentos ir attēlotas tikai 2085 ciemu robežas. Daudzi no apstiprinātajiem ciemiem ir vēsturiski eksistējušie, kuru robežas šobrīd precīzi nav nosakāmas. Tāpēc pašvaldības, periodiski pārskatot savus teritorijas plānojumus, dažkārt likvidē vēsturiski eksistējušos ciemus vai tādas teritorijas, kas neatbilst ciema kritērijiem, ko nosaka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

Vairāk ielu

Gada laikā vairāku objektu skaits nav mainījies. Latvijā joprojām ir 76 pilsētas, 110 novadi un 497 pagasti. Palielinājies ielu skaits – Valsts adrešu reģistrā šā gada 31. janvārī ir 17 139 ielas (pirms gada – 16 960 ielas). Savukārt ēku un apbūvei paredzētās zemes vienības ir 508 669 (pirms gada – 500 9220).

Uzziņa

Nesenāk likvidētie ciemi
* Bauskas novadā:
Brukna, Dāviņu pag.
* Saldus novadā:
Līkupēni, Rubas pag.
Grebūtnieki, Zirņu pag.
Viduskrogs, Zirņu pag.
Cāļlauks, Zirņu pag.
Reņģe, Rubas pag.
Rozes, Rubas pag.
Jāņmuiža, Rubas pag.
Višķernieki, Zirņu pag.
Rubas skola, Rubas pag.
Ķiviļi, Zirņu pag.
* Rucavas novada 
Rucavas pagastā:
Mikņu ciems
Pirkuļi
Jūči
Bajāriņu ciems
Papes Priediengals
Papes Ķoņu ciems
Meirišķe
Zīrnāja
Palaipe
Sviļu ciems
Ģeistauti
Rucavas muiža
Līkuma ciems
* Auces novadā:
Krūškalne, Bēnes pag.
Galāti, Vītiņu pag.
Bungas, Vītiņu pag.
Kokmuiža, Vītiņu pag.
Putras, Vītiņu pag.
Īles sanatorija, Īles pag.
Stirnas, Īles pag.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Latvija

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 02 Nov 2015 12:06

Dombrovskis: Latvijā algu līmenis aizvien ir 30% no ES vidējā, taču tās nevar celt, nevērtējot produktivitāti
Žanete Hāka, 2015. gada 2. novembris 11:39

Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji jūtami parsniedz Eiropas Savienības un eirozonas vidējos rādītājus, taču kopējais izaugsmes līmenis ES ir ap 2%, kas nav optimāls skaitlis, līdz ar to gan ES, gan Latvijā jāstrādā, lai veicinātu šo rādītāju uzlabošanos, Dienas bizness rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Ir arī būtiski skatīties, cik strauji Latvija tuvojas vidējiem ES rādītājiem – ekonomiskās izaugsmes tempi pēc pirktspējas paritātes. Šī izaugsme notiek pakāpeniski un aizvien ir zem 70% no ES vidēja līmeņa.
Valsts budžeta projekts Latvijā ir 1% no IKP, taču, ņemot vērā ekonomikas cikla ietekmi, strukturālais budžeta deficīts ir ap 2% no IKP. Tomēr Latvijā nav būtiskas makroekonomiskās nestabilitātes, līdz ar to no EK puses nebūs būtisku problēmu ar Latvijs budžetu.
Būtiska problēma, pēc V. Dombrovska teiktā, Latvijā ir bezdarbs, kas pieauga krīzes laikā, un tagad sasniedzis ES vidējo līmeni. Tā samazināšana ir viena no būtiskām prioritātēm.
Darba algas Latvijā pieaug, bet aizvien ir 30% no ES vidējā, kas ir zems līmenis, taču mēs nevaram īstenot politiku, vienkarši ceļot algas un nevērtējot, vai produktivitāte aug tikpat ātri. Šāda politika tika īstenota pirms krīzes, taču Latvijas ekonomika kļuva nekonkurētspējīga.
Latvijā aizvien ir augsta sociālā nevienlīdzība, Latvija ir otrajā vietā no beigām ES pēc ienākumu nevienlīdzības, viņš uzsvēra.
Dombrovskis konferences laikā minēja arī būtiskākās Latvijas problēmas investīciju attīstībai ārvalstu investoru ieskatā – tā ir darbaspeka pieejamība, izglītības, zinātnes un pievienotās vērtības joma, uzņēmējdarbības vide, nodokļu politika, ēnu ekonomika, negodīga konkurence, nenoteiktība, tiesu sistēma, veselības aprūpes sistēma un citi.

http://www.db.lv/finanses/dombrovskis-l ... rod-440538

Atbildēt uz ziņu