Nauda nav identitātes simbols, bet maksāšanas līdzeklis

Latvijas ikdiena jautrība un nopietnība
Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Nauda nav identitātes simbols, bet maksāšanas līdzeklis

Nelasītas ziņa 9K116 » 27 Apr 2013 20:19

Latvijas inteliģences pārstāvji: Nauda nav identitātes simbols, bet maksāšanas līdzeklis
Latvijas inteliģences pārstāvju atklāta vēstule Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam

A.god.Valsts prezidentam Andrim Bērziņam
Ļ.cien. Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai
A.god. Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

"Pastāvēs, kas pārvērtīsies" /Rainis/

Latvijas parakstītais līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai uzliek mūsu valstij būtisku pienākumu – ne tikai iestāties ES, bet arī pievienoties Eiropas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai, aizstājot latus ar eiro.

Apņemoties ko paveikt, latviešiem ir trāpīgs teiciens, kas liecina par atbildību un spēju pildīt solīto – Vīrs un vārds! Vērojot dažu organizāciju pēdējā laika aktivitātes, kas vēlas panākt tautas nobalsošanu jautājumā par lata nomaiņu, jāsecina, ka dažiem šis latvisko godprātību raksturojošais teiciens ir neizprotams, svešs un vērā neņemams.

Jau izsenis mūsu valsts labklājības un arī tautas saimniekošanas prasmes simbols ir bijusi latviskā neatlaidība, izglītotība un darba tikums. Arī pragmatisms un apdomība, pieņemot nozīmīgus un izšķirošus lēmumus. Tieši šīs īpašības mēs likām lietā jau 2003.gada 20.septembrī, nobalsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad, tuvojoties pārejai no lata uz eiro, ir vērts to atcerēties un teikt pārliecinošu JĀ.

Mēs varam diskutēt, kas mums patīk vairāk – lats vai eiro, taču dzīve jau daudz ko ir pateikusi priekšā. Jau vairāk nekā astoņus gadus lata kurss ir piesaistīts eiro, un tas, ka, ceļojot vai pērkot un pārdodot preces un pakalpojums ārpus Latvijas, norēķinos izmantojam eiro, bet Latvijā latu, mums rada papildu izdevumus (naudas mijējiem, protams, ienākumus). Lai gan Latvijā norēķinos izmantojam latu, jāņem vērā, ka gandrīz 80 procenti no aizņemtās naudas ir eiro, kas nozīmē, ka eiro tā būs arī jāatdod. Eiro noliedzēji mūs baida ar cenu palielināšanos. Jā, taču cenas aug neatkarīgi no tā, vai norēķināmies latos vai eiro, jo ikviena valūta maina savu vērtību. Savukārt tas, cik lielā mērā cenas ietekmēs lata nomaiņa uz eiro, būs atkarīgs no mūsu pašu godprāta pret sevi un pārējiem.

Nereti tiek piesaukta doma, ka lats ir nacionālās identitātes simbols un dzirdam aicinājumu nemainīt latu pret "svešo" eiro. Taču lats, krona, franks vai guldenis ir TIKAI laikmetu raksturojoša zīme, bet ne nācijas identitāte un tās raksturojums. Tieši identitātes saglabāšanas vārdā Latvijai ir vajadzīga dalība Eiropā un, līdz ar to – arī tās monetārajā savienībā. Tas palīdzēs saglabāt identitāti laikmetā, kas mazina robežas, pārvar attālumu, veicina starptautisku sadarbību, mudina mūsu tautsaimniecību balstīt uz pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem un – uz eksportu.

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, kas patiešām ir mūsu identitāte. Pirmkārt un galvenokārt tā balstās uz kultūras vērtībām un arī tradīcijām, uz vērtībām, kuras ir augstu novērtētas arī ārpus Latvijas – tie ir sasniegumi mūzikā, mākslā, sportā... Ja paši nespēsim, nepratīsim vai nevēlēsimies aizstāvēt savu nacionālo identitāti – valodu, kultūru, tradīcijas, lats to mūsu vietā nepaveiks. Jo nauda primāri ir maksāšanas līdzeklis, ar ko izsaka preču un pakalpojumu vērtību. Mums jāapzinās, ka neko nevaram iegūt, neko nedodot pretī. Tāpat kā nevaram pastāvēt, nemainoties līdzi laikam un tā izvirzītajiem noteikumiem.

Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, lūdzam Jūs, valsts augstākās amatpersonas, izmantot savā rīcībā esošos instrumentus, lai saistībā ar eiro ieviešanu iepriekš minētie Vīrs un vārds! principi tiktu turēti godā – Latvija kā valsts ir apņēmusies ieviest eiro, un šim solījumam jāseko reāliem darbiem.

Lūdzam nepieļaut manipulācijas ar valstij svarīgiem ekonomikas jautājumiem atsevišķu personu politisko reitingu celšanai!

Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Vaira Vīķe Freiberga, bijusī Valsts prezidente
Anna Žīgure, rakstniece
Deniss Hanovs, pētnieks
Tālavs Jundzis, akadēmiķis
Prof. Artis Sīmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors
Prof. Ivars Knēts, akadēmiķis
Džemma Skulme, māksliniece
Pēteris Vasks, komponists
Dzintra Geka, režisore
Knuts Skujenieks, dzejnieks
Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis
Prof. Jānis Stradiņš, akadēmiķis
Prof. Mārcis Auziņš, LU rektors
Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents
Inteliģence dzied līdzi laikmeta garam? :roll:

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Nauda nav identitātes simbols, bet maksāšanas līdzeklis

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 27 Apr 2013 20:26

Bet visa vara pieder tautai, un Latvijas banka apdirsās, ka neparedzēja , lai mēs ieejam EIRO zonā ar referendumu un darba kolektīvu demonstrācijas. :) Un tai paša laikā VILKS un Rimšēvics solija panākt tautas atbalstu šim lēmumam. :) http://kubele.tk/?q=content/vilks-un-ri ... C4%93-sola

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Nauda nav identitātes simbols, bet maksāšanas līdzeklis

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 10 Jūl 2013 10:12

Ekonomists: Pārejot uz eiro, būs vieglāk pārdot vēl atlikušo Latvijas zemi, īpašumus un dabas bagātības
Db.lv, 2013. gada 9. jūlijs 09:47

«Esmu dzirdējis apgalvojumu, ka, pārejot uz eiro, ārvalstu investīciju apjoms jau nākamajā gadā pieaugs par 18%. Ekonomiska pamatojuma šādai prognozei nav. Taču, ja runājam par ārvalstu investīciju lielāku pieplūdumu, tad to var pateikt arī vienkāršākiem vārdiem. Pārejot uz eiro, būs vieglāk pārdot vēl atlikušo Latvijas zemi, īpašumus un dabas bagātības, nekā to varētu izdarīt par latiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā izteicies ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.

«Manuprāt, apgalvojumiem, ka atteikšanās no nacionālās valūtas ir faktors, kas pastiprināti piesaista ārvalstu investīcijas, nav nekāda pamatojuma nedz ekonomikas teorijā, nedz pasaulē notiekošajos procesos.
Es atļaujos apšaubīt vispārpieņemto uzskatu, ka ārvalstu investīcijas ir neapšaubāms labums. Ne visas ārvalstu investīcijas atstāj vienādu ietekmi uz ekonomiku. Nekustamo īpašumu pārdošana, kas ir galvenā ārvalstu investīciju forma Latvijā, ir pielīdzināma tam, ka alkoholiķis pārdod grāmatas un mēbeles, lai iegūtu naudu pudelei. Taču arī rūpnīcu un cita veida uzņēmumu pārdošana ārvalstniekiem nebūt nav vērtējama tikai pozitīvi. Kāds izskatās «veiksmes stāsts» Latvijas izpratnē? No ievestām izejvielām ar ārvalstīs ražotām iekārtām, kas nopirktas par ārvalstu investoru naudu, tātad pieder viņiem, ēkās, kas pārdotas ārvalstu investoriem, no ārvalstīm iebraukuši strādnieku ražos produktu «ar pievienoto vērtību», kas domāts eksportam - tātad, ko patērēs ārvalstnieki. Kas paliks Latvijai? Skaitļi par IKP pieaugumu un «veiksmes stāsts»,» sacījis ekonomists.
Viņš atzinis - «es vairāk sliecos pie nostājas, ka Latvijai nevajag iestāties eirozonā. Taču es neesmu tik naivs, lai uzskatītu, ka, neiestājoties eirozonā, Latvija nekavējoties atgūs ekonomisko patstāvību un neatkarību un uzreiz viss kļūs daudz labāk».

«Man nav saprotami argumenti par to, ka gadījumā, ja lats tiktu atsaistīts no eiro, tas momentā iegāztos bezdibenī. Es tā neuzskatu. Ungārija 2009. gadā atsaistīja forintu no eiro. Ekonomika nesabruka, un forints nekādā bezdibenī neiegāzās. Lata saglabāšana nozīmētu iespēju, ka Latvija varētu, kaut kad - nākotnē, veidot neatkarīgu un savām interesēm atbilstošu monetāro politiku. Pagaidām politiķi, kas pieņem lēmumus par Latvijas ekonomiku, Latvijas iedzīvotāju intereses neizvirza par pirmo prioritāti. Es negribu teikt, ka viņi apzināti vēl ļaunu Latvijas iedzīvotājiem, bet viņiem citas intereses ir svarīgākas,» paudis I. Brīvers.

Atbildēt uz ziņu