16. marts

Latvijas ikdiena jautrība un nopietnība
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

16. marts

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 22 Feb 2012 17:06

Latvijas politiskās dzīves notikumus katru gadu ieņem pavisam noteiktu lomu 16.marts. Parasti ar daudz lielāku nozīme nekā 8. marts.
Kas tad 16 marts īsti ir?
16. marts Latviešu leģiona vēstures kontekstā
Antonijs Zunda, LU profesors

Otrā pasaules kara gados nacistiskās Vācijas okupācijas režīms veica latviešu mobilizāciju un iesaistīšanu savos militārajos formējumos. 1943.gada 23.janvārī Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers atļāva un vienlaikus pavēlēja SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. 24.janvārī H.Himlers pavēlēja apvienot četrus 2. SS brigādes sastāvā karojošos latviešu kārtības dienesta bataljonus un dot tiem apzīmējumu Latviešu SS brīvprātīgo leģions. Ā.Hitlera rakstiska pavēle par leģiona formēšanu tika izdota 10.februārī. Tāda ir leģiona izveides formālā puse.

Leģiona darbībā nekonstatē kara noziegumus

Latvijas valstij un latviešu tautai naidīgi un nedraudzīgi spēki allaž ir centušies izmantot leģionu kā pierādījumu latviešu brīvprātīgai sadarbībai ar nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu. To savulaik cītīgi darīja padomju propaganda, tagad līdzīgu ceļu iet arī Krievijas attiecīgās institūcijas. Tā pavisam nesen, 2004.gada 13.februārī, Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas informācijas un preses nodaļa sagatavoja un izplatīja memorandu "Par Latviešu SS leģiona līdzdalību kara noziegumos 1941.-1945. gadā un mēģinājumiem Latvijā revidēt Nirnbergas tribunāla spriedumu". Šajā dokumentā vērojama atgriešanās pie padomju laika vēstures koncepcijas. Memorandā Latviešu leģiona izveide pasniegta kā nacionālā šovinisma un kolaboracionisma izpausme. Tāpat kā savulaik padomju propaganda, arī mūsdienās sagatavotais memorands apvaino leģionu un tā karavīrus līdzdalībā kara noziegumos.
Tas ir nepamatots un absurds apgalvojums.
Vēstures avoti apstiprina, ka leģions, kuru sāka formēt 1943. gada sākumā, nav bijis iesaistīts nedz ebreju masveida iznīcināšanā, nedz kara noziegumos pret cilvēci. Leģiona karavīri nepiedalījās represīvajās akcijās pret civiliedzīvotājiem, bet gan cīnījās austrumu frontē pret sarkanarmiju. Leģions cīnījās pret tās valsts armiju, kas 1940. gadā bija okupējusi Latviju. Latviešu karavīri karoja pret režīmu, kas 1940.-1941. gadā veica represijas pret civiliedzīvotājiem. Kā liecina vēsture, neviens latviešu leģionārs nevienā tiesā nav notiesāts par kara noziegumiem, kas būtu izdarīti leģiona darbības kontekstā. Kara beigās pēc vācu režīma rīkojuma leģionā tika ieskaitīti daudzi bijušie nacistu partijas un SS organizācijas drošības dienesta darbinieki, kuri bija veikuši kara noziegumus. Bet tas nekādā gadījumā nepadara visu leģionu par noziedzīgu vienību.
Nirnbergas kara tribunāla spriedumā, kas tika pasludināts 1946. gada 1. oktobrī, precīzi noteikts to personu loks, kas pieskaitāmas noziedzīgajai SS organizācijai. Latviešu leģiona karavīrus, kurus kara laikā piespiedu kārtā mobilizēja nacistiskās Vācijas okupācijas režīms, nepieskaitīja šai organizācijai. Rietumu sabiedroto atbildīgās institūcijas uzsvēra, ka Baltijas ieroču SS vienības (Latvijas un Igaunijas leģioni) to mērķu, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām. ASV Pārvietoto personu komisija 1950. gada 12. septembrī atzina, ka Latviešu leģiona karavīri nav pielīdzināmi kara noziedzniekiem. Leģionāriem un to piederīgajiem pēc šī lēmuma atļāva iebraukt un apmesties uz dzīvi ASV.

16. marts - cīņu vēsturē balstīta atcere

Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas apmēram 25 tūkstoši latviešu karavīru nonāca Rietumu sabiedroto gūstā. Kara gūstekņu nometnē Cedelgemā Beļģijā 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu karavīri nodibināja "Daugavas vanagu" organizāciju, lai labāk aizstāvētu savas intereses. 1952. gadā šī organizācija nolēma, ka turpmāk tā 16. martu atzīmēs kā Latviešu leģiona piemiņas dienu, kurā atcerēties frontē kritušos biedrus. Izvēlētais datums nebija nejaušs, tas bija simbolisks. 1944. gadā no 16. līdz 19. martam abas Latviešu leģiona divīzijas - 15. un 19. - austrumu frontē pie Veļikajas upes plecu pie pleca izcīnīja smagas kaujas ar sarkanarmiju. Latviešu karavīri cīnījās par augstieni, kas kartē bija apzīmēta kā 93.4. Sarkanarmijas spēki centās šo apkārtnē valdošo augstieni pārņemt savās rokās un uz tās bāzes attīstīt tālāku uzbrukumu. Pēc triju dienu smagām kaujām leģiona karavīriem virspulkveža Artura Silgaiļa vadībā izdevās noturēt stratēģiski svarīgo vietu. Tā bija pirmā kauja, kurā viena mērķa sasniegšanai vienlaikus iesaistījās abas latviešu divīzijas. Kauja beidzās ar uzvaru pār ievērojami pārāku pretinieku, kas apliecināja latviešu karavīru profesionālismu.
Latviešu karavīri, kas pēckara periodā apmetās uz dzīvi Rietumu valstīs, bez jebkādām problēmām katru gadu 16. martā atcerējās kritušos biedrus. Par to nevienā viņu mītnes zemē netika izteikti nekādi pārmetumi. Latvijā pirmo reizi 16. martu kā Leģiona karavīru piemiņas dienu atzīmēja 1990.gadā. Arī tad neviens šo pasākumu nesaistīja ar nacisma glorifikāciju. Nopietna starptautiska uzmanība 16. marta pasākumiem Latvijā pirmoreiz tika pievērsta 1998. gadā, kad Krievijas prese un arī atsevišķi Rietumu valstu izdevumi rakstīja, ka Latvijā atdzimst nacisms, ka notiek SS spēku slavināšana. Tā bija dezinformācija. 16. marta atceres pasākumus Latvijai nelabvēlīga propaganda sāka izmantot nepamatotiem pārmetumiem un uzbrukumiem mūsu valstij un sabiedrībai. 16. marts Latvijas vēsturē nekā nav saistīts ar leģiona dibināšanu, nacisma ideoloģijas slavināšanu vai SS organizāciju. Tā ir tikai Latviešu leģiona karavīru piemiņas diena.

Mīti un patiesība

Skaidrojot leģiona vēsturi, jāatceras, ka tas netika veidots uz brīvprātības principa, bet gan piespiedu mobilizācijas rezultātā. 1943. gada 24. jūlijā vēstulē Latvijas kompartijas sekretāram J.Kalnbērziņam to pat atzina PSRS valsts drošības komisārs V.Merkulovs. Viņš rakstīja: "Formāli tika pasludināts, ka leģions tiek veidots uz brīvprātības pamatiem, tomēr faktiski formēšana notika noteiktu vecuma grupu vīriešu piespiedu mobilizācijas kārtībā." Tikai pavisam neliels, bet precīzi nezināms skaits latviešu leģionā pieteicās kā brīvprātīgie. Nacistiem leģiona apzīmējums kā brīvprātīgais bija nepieciešams, lai slēptu starptautisko tiesību normu un Hāgas 1907. gada konvencijas par kara vešanas noteikumiem pārkāpumu. Trešā reiha vadība tādējādi centās uzsvērt, ka no Latvijas un citu Eiropas okupēto valstu iedzīvotājiem formējamās karaspēku daļas ir izveidotas likumīgi, nepārkāpjot starptautisko likumdošanu. Nacisti visiem spēkiem centās uzturēt mītu, ka SS ieroču karaspēks, kurā vairāk nekā 50% bija nevācu tautības, ir Eiropas armija, kas brīvprātīgi cīnās pret boļševismu.
Latviešu leģions nebija nekāds izņēmums vācu režīma militārajā politikā. Otrā pasaules kara sākumā ieroču SS karaspēkā iekļāvās tikai brīvprātīgie no ģermāņu zemēm - Holandes, Zviedrijas, Beļģijas, Norvēģijas un Dānijas, bet kara beigu posmā SS karaspēks jau bija multinacionāla armija. Ieroču SS karaspēka daļas pakāpeniski zaudēja savu elitāro raksturu. Situācijas pasliktināšanās frontē, krīze ģermāņu tautu brīvprātīgo kustībā piespieda reiha vadību atteikties no rasiskiem kritērijiem SS karaspēka vienību komplektēšanā un iesaistīt tajā arī t.s. neģermāņu tautas. SS karaspēkā parādījās krievu, baltkrievu, kazaku, ukraiņu, ungāru, rumāņu, horvātu, igauņu, latviešu un citu tautu militārie formējumi. Īpaša parādība SS karaspēkā bija musulmaņu vienības (tatāru kalnu brigāde u.c.). 1944. gadā ieroču SS karaspēkā bija iesaistīti 910 tūkstoši vīru, no kuriem vairāk nekā puse nebija Vācijas vācieši.
Kā liecina vēstures avoti, Otrā pasaules kara gados nacistiskā Vācija bija latviešiem uzspiests sabiedrotais. Karojot Vācijas pusē, latvieši cerēja atgūt padomju okupācijas dēļ zaudēto savas valsts neatkarību. Svarīgs motīvs leģiona karavīru cīņām austrumu frontē bija nepieļaut jaunu padomju okupāciju. Latviešu karavīri atšķirībā no ģermāņu tautu brīvprātīgajiem nekad necīnījās par nacionālsociālisma idejām, par kaut kādu "jauno Eiropu". Leģionāri nebija vācu fīrera dievinātāji. Kā atzīmē vēsturnieki I.Feldmanis un K.Kangeris, patieso latviešu leģionāru noskaņojumu parāda 15.divīzijas komandiera oberfīrera Ā.Aksa ziņojums. Tajā uzsvērts: "Viņi ir latvieši, un viņi vēlas patstāvīgu latviešu nacionālo valsti. Nostādīti izvēles priekšā - Vācija vai Krievija, viņi ir izšķīrušies par Vāciju. Vācu virskundzība viņiem liekas mazākais ļaunums. Naidu pret Krieviju padziļināja Latvijas veiktā okupācija."
Latviešu leģiona pieskaitīšana SS organizācijai mūsdienu propagandā ir nekorekta. Neviens leģiona karavīrs nebija nacistu partijas biedrs, ne arī SS organizācijas loceklis. Tas bija vienīgi vācu okupācijas režīma lēmums - ieskaitīt mobilizētos latviešus ieroču SS karaspēkā. Daudzi latvieši leģionu uzlūkoja ne vien kā vācu bruņoto spēku sastāvā esošu vienību, bet kā nākamās Latvijas nacionālās armijas kodolu.
Drīz būs pagājuši jau 60 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, un tāpēc būtu laiks atteikties no politiskās propagandas radītiem mītiem par šo tālo dienu traģiskajiem notikumiem. Viens no šādiem mītiem ir par Latviešu leģionu. Mēs nedrīkstam vienkāršoti izvērtēt leģiona vēsturi, tajā ļoti daudz kā bija traģiska. Lielie latviešu tautas upuri karā bija veltīgi, tās valstiskums netika atjaunots.
http://vip.latnet.lv/lpra/zunda2004.htm

Tāds aptuveni ir oficiālais viedoklis. Tad jau tas ir tikai vēsturisks fakts, un mūsdienās vēsturi mainīt vairs nevar. Bet vai patiesi, skatāmies Wikipedijā 16.marts : Latvijā — Latviešu leģiona piemiņas diena (kopš 1952. gada Daugavas vanagu dibināta, 1998.—1999. g. oficiāla piemiņas diena Latvijā[1], atcelta [2] 2000. gadā). Tātad 16 marts ir izdomāts tikai 1952.gadā t.i. aukstā kara laikā.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Le%C4%A3io ... 86as_diena
Pirmoreiz to kā piemiņas dienu 1952. gadā ierosināja atzīmēt bijušo leģiona karavīru organizācija "Daugavas Vanagi", jo 1944. gada 16. martā abas Latviešu leģiona divīzijas (15. divīzija un 19. divīzija) pirmoreiz darbojās kopīgi Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkano armiju.


Proti, 16.marts ir divu divīziju kopējas kara darbības pieminēšana? Un tikai? Proti, latviešu karavīri svešā zemē aizstāvēja svešus ideālus?


youtu.be/7Pn5p149aCc

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 28 Feb 2012 18:27

Saeimas deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā

LATVIJAS REPUBLIKA SAEIMA

29.10.1998

deklārācija

Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā

1998.gadā pasaules masu informācijas līdzekļos, ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskām organizācijām tiek sniegtas aplamas ziņas, ka latviešu leģionāri, kas Otrajā pasaules karā Vācijas bruņoto spēku sastāvā cīnījās pret PSRS, ir bijuši hitleriskā režīma atbalstītāji.

Vēsturiskās patiesības un latviešu karavīru labās piemiņas sargāšanas nolūkā paziņojam:

20.gadsimta trīsdesmitajos gados Eiropā izveidojās divas lielas totalitāras teroristiskas valstis. Šo valstu agresīvo mērķu realizēšana sākās ar tā saucamā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu, kura rezultātā tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un to pārmaiņus okupēja kā PSRS, tā Vācija.

Okupācijas režīmi pieļāva daudzkārtējus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus un pat kara noziegumus pret Latvijas tautu.

Abas okupācijas varas pārkāpa 1907.gada IV Hāgas konvenciju par sauszemes kara likumiem un paražām, kas aizliedz valsts iedzīvotāju mobilizāciju okupētājvalsts armijā vai iesaistīšanu pusmilitāros darbos (konvencijas 52.pants). Abas okupācijas varas iesauca okupētās Latvijas pilsoņus savos bruņotajos spēkos un iesaistīja dažādos pusmilitārajos formējumos. Par izvairīšanos draudēja ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs vai nāves sods. Rezultātā Latvijas pilsoņiem nācās Otrā pasaules kara laikā karot citam pret citu.

Piespiedu atrašanās PSRS bruņoto spēku rindās netiek uzskatīta par Staļina asiņainā režīma atbalstīšanu, turpretī piespiedu atrašanos to latviešu leģionāru rindās, kuri karoja Vācijas bruņoto spēku sastāvā, šobrīd zināmi politiskie demagogi traktē kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu, lai gan latviešu leģiona iekļaušana Waffen SS sastāvā nekādā ziņā nebija atkarīga no Latvijas pilsoņiem.

Latviešu leģionā tiešām zināma daļa Latvijas pilsoņu iestājās brīvprātīgi, bet tas notika tāpēc, ka PSRS 1940.-1941.gadā realizēja Latvijā genocīdu. Simtiem cilvēku tika nošauti bez tiesas sprieduma, desmitiem tūkstošu tika deportēti uz PSRS attāliem apgabaliem. Arī Vācija šajā laikā pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos. Tāpēc zināma daļa Latvijas pilsoņu uzskatīja, ka, iestājoties leģionā, viņi aizsargā sevi un savas ģimenes pret jaunām PSRS masveida represijām, kas vēlāk tiešām arī sekoja.

Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Kad Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecība mēģināja sūtīt leģionārus kaujās pret ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem, visi leģiona virsnieki un karavīri no tā kategoriski atteicās. Tāpēc Rietumu sabiedrotās valstis - ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. ASV pārstāvniecība 1950.gadā atkārtoti deklarēja: "Baltijas Waffen SS vienības (Baltijas leģioni) pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un karavīru kvalifikācijas uzskatāmas par īpašām, no vācu SS atšķirīgām vienībām."

Latvijas kā okupētas valsts tiesības pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: "Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija."

Tāpēc Latvijas valdības pienākums ir:

1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās;

2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 29 Feb 2012 13:59

Dzintars: 16.marts ir nacionālās pretestības un vienotības diena
Leģionāru piemiņas diena 16.marts ir nacionālās pretestības un vienotības diena, kad ik gadu Latvijas pilsoņiem jāparāda spēja saglabāt uzticību savu brīvības cīnītāju piemiņai, neskatoties uz ārvalstu nesapratni un pašu valsts amatpersonu spiedienu, uzskata nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Viņš uzskata, ka 16. martā iespējami vairāk Latvijas pilsoņiem jāpiedalās karavīru godināšanas pasākumos, "neatkarīgi, vai mūs grezno politiķu, studentu vai leģionāru laikabiedru tituli".

"16. marts ir ne tikai latviešu karavīru atceres diena, bet arī nacionālās pretestības simbols. Tā ir diena, kad ik gadu Latvijas pilsoņiem jāparāda spēja saglabāt uzticību savu brīvības cīnītāju piemiņai, neskatoties uz ārvalstu nesapratni un pašu valsts amatpersonu spiedienu," norāda politiķis.

Dzintars paziņojumā medijiem trešdien atkārtoti uzsver, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējusi maldinoša informācija par to, ka Nacionālā apvienība atbalstot 16. marta pasākumu pārcelšanu uz 17. martu. "Šī informācija neatbilst patiesībai un visticamāk ir apzināti izplatīta, lai kaitētu Nacionālās apvienības tēlam," norāda Dzintars. Viņaprāt, datuma maiņa būtu "mākslīgs pasākums, kas sasniegtu negatīvu rezultātu." "16. marta tradīciju iedibinājuši kareivji, kuru vairs nav mūsu vidū, un nevienam no mums nav morālu tiesību šīs tradīcijas mainīt," uzskata Dzintars.

Vienlaikus viņš atzīst, ka Nacionālā apvienība ir diskutējusi par iespējām atcerēties arī 17. marta vēsturiskos notikumus, lai paspilgtinātu 16. marta kā brīvības cīnītāju piemiņas dienas nozīmi. "Runa ir par iespējamu jaunu tradīciju rašanos, nevis 16. marta aizstāšanu," norāda politiķis.

Kā ziņots, laikraksts "Diena" otrdien vēstīja - VL-TB/LNNK brīvības cīnītāju godināšanu rosinās pārcelt no 16. uz 17.martu. VL-TB/LNNK drīzumā uz šādu diskusiju aicināšot koalīcijas partnerus, bet šogad vēl pieminēs leģionāru piemiņu tāpat kā līdz šim, 16.martā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un dodoties uz Lestenes Brāļu kapiem.

Ar šo iniciatīvu VL-TB/LNNK valdē nākuši klajā deputāti Einars Cilinskis un Imants Parādnieks, to atbalsta arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vēl vairāki kolēģi. Taču valde atzinusi, ka šogad šo ideju nav iespējams īstenot un par to jāatsāk diskusijas pēc 16.marta. Klātesošo vidū ir bijuši partijas biedri, kas 16.marta aizstāšanu ar 17.martu neatbalsta.

Vēlāk Dzintars šādu iniciatīvu noliedza.
http://www.delfi.lv/news/national/polit ... d=42170326

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa 9K116 » 05 Mar 2012 16:04

Antonijs Zunda raksta:Latvijas valstij un latviešu tautai naidīgi un nedraudzīgi spēki allaž ir centušies izmantot leģionu kā pierādījumu latviešu brīvprātīgai sadarbībai ar nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu. To savulaik cītīgi darīja padomju propaganda, tagad līdzīgu ceļu iet arī Krievijas attiecīgās institūcijas.
Man ir nelabas aizdomas, ka autors kaut ko jauc. Padomju propaganda nebāza acīs latviešiem leģionu, gluži otrādi, tas bija zināms `tabu` temats un plašām masām domāta historiogrāfija (piemēram - Padomju Latvijas enciklopēdija, 80. gadu izdevums, kur viens sējums ir speciāli veltīts Latvijas PSR, vēsturi ieskaitot), to nemaz nepieminēja, vai pieminēja tikai garāmejot, ka tāds fakts ir bijis un viss. Protams, tas neattiecās uz t.s. `šucmaņiem` - bet tie, būdami brīvprātīgi iestājušies policijas bataljonos, patiešām bija kolaboracionisti.
Antonijs Zunda raksta:Vēstures avoti apstiprina, ka leģions, kuru sāka formēt 1943. gada sākumā, nav bijis iesaistīts nedz ebreju masveida iznīcināšanā, nedz kara noziegumos pret cilvēci. Leģiona karavīri nepiedalījās represīvajās akcijās pret civiliedzīvotājiem, bet gan cīnījās austrumu frontē pret sarkanarmiju.
Arturs Silgailis, Leģiona štāba priekšnieks un emigrācijā izdotās grāmatas `Latviešu leģions`, ir drusku citās domās. Viņš jau pašā grāmatas sākumā definē, ka Leģions ir VISAS latviešu militārās vienības, kas WW2 ietvaros cīnījās pret boļševikiem. Tātad - tas ietver ij policijas bataljonus, kurus patiešām uz brīvprātības principa sāka formēt jau 1941. gadā (un daži no kuriem IR piedalījušies soda akcijās (Silgaiļa grāmata, protams, runā par operācijām pret teroristiem un bandītiem) Baltkrievijas un Krievijas teritorijās), ij abas frontes divīzijas (kuras sākumā kā reiz veidoja no, atkārtošos, brīvprātīgajiem policijas bataljoniem, ij Arāja brigādi, ij zenītartilērijas izpalīgus, kuri organizacionāli arī neietilpa abās divīzijās.

Kas ir 16. marts? Uz veterānu tusiņa dienas bāzes izveidota rusofobijas un antikomunisma diena un nekas cits...

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa 9K116 » 06 Mar 2012 17:09


Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 06 Mar 2012 18:52

Rīgas dome aizliedz visus 16.marta pasākumus
TVNET/LETA
Šodien, 16:34 Šodien, 18:09
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/41342 ... _pasakumus
Pērn Rīgas dome (RD) aizliedza 16.marta pasākumus, taču tiesa šo lēmumu atcēla, atļaujot iedzīvotāju pulcēšanos. Arī šogad RD nolēmusi aizliegt visus 16.marta plānotos pasākumus latviešu leģionāru atcerei, aizbildinoties ar «drošības riskiem» un «spriedzi sabiedrībā».

Izvērtējot situāciju, pasākumus aizliedz

Rātsnamā šodien pulcējās gan drošības eksperti, gan visu 16.marta pasākumu pieteicēji. Izvērtējot iespējamos drošības riskus un sabiedrībā valdošo spriedzi, Rīgas izpilddirektora vietnieks, Rīgas Pārdaugavas izpilddirektors Māris Kalve pieņēmis lēmumu pasākumus aizliegt.
Kā ziņots, Rīgas domē 16.martā pieteikti septiņi pasākumi. Jau janvāra vidū pašvaldībā bija pieteikti trīs pasākumi - aptuveni 100 cilvēki no «Daugavas Vanagu» Limbažu nodaļas no plkst. 10 līdz 13 plānoja doties gājienā no Doma laukuma pa Zirgu ielu cauri Līvu laukumam un tālāk pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim.

Vēlas izvairīties no provokācijām

Kā skaidroja pašvaldībā, šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma. Kalve, izskatot pieteiktos pasākumus, uzklausījis pieteicējus, konsultējies ar tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem un lēmumu pieņēmis, vadoties no Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Tiesā apstrīdēs RD lēmumu

Tiklīdz Rīgas domes juristi izsniegs oficiālu dokumentu par aizliegumu rīkot pasākumus 16.martā, biedrība «Daugavas Vanagi» vērsīsies tiesā, lai šo domes lēmumu apstrīdētu, pastāstīja «Daugavas Vanagu» pārstāvis Rīgas domes deputāts Jānis Atis Krūmiņš.
Krūmiņš norādīja, ka pērn tiesa domes lēmumu atcēla un 16.martā notika visi iecerētie pasākumi, kas noslēdzās bez ievērojamiem starpgadījumiem - neviens netika aizturēts vai apcietināts.
«Daugavas Vanagi» vērsīsies tiesā, lai sakārtotu jautājuma juridisko pusi, taču, ja tiesa lems par aizlieguma atstāšanu spēkā, visticamāk, atkārtosies 2009.gada scenārijs - godinot leģionāru piemiņu, cilvēki tik un tā dosies pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus, taču visi pasākumi notiks juku jukām, sacīja Krūmiņš.
«Daugavas Vanagi Latvijā» jau 2009.gadā šajā dienā bija pieteikušies doties identiskā gājienā no plkst. 11 līdz 14 un plānoja, ka tajā piedalīsies ap 300 cilvēku, kas noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un noturēs nelielu sapulci.
Gājienā no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim no plkst. 10 līdz 12 plānoja doties arī ap 50 pērkonkrustiešu.
Savukārt biedrība «Autonoma darbība» bija iesniegusi pieteikumu organizēt «antifašistisku gājienu» no Strēlnieku laukuma līdz Brīvības piemineklim. Tika plānots, ka tajā piedalīsies ap 200 cilvēku, kas paudīs leģionāru atbalstītājiem pretēju viedokli.
Kārtējo akciju 16.martā bija pieteicis arī antifašists Uldis Freimanis, lai pieminētu «Baigā gada staļinisko upuru piemiņu» - viņš Brīvības laukumā pie «Laimas» pulksteņa vēlējās organizēt piketu, kas notiktu vienlaikus ar «Daugavas Vanagu» gājienu no plkst. 11 līdz 14. Freimanis plānoja pulcēt aptuveni desmit domubiedrus.
Savukārt biedrība «Apvienība pret nacismu» 16.martā bija pieteikusi divus pasākumus - no plkst. 8.45 līdz 9.15 aptuveni 20 cilvēku plānoja doties uz Brīvības pieminekli, lai noliktu tur ziedus, bet pēc tam no plkst. 10 līdz 13 organizētu aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.

DP strādās pastiprinātā režīmā

Kā iepriekš sacīja Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, DP 16.martā strādās pastiprinātā režīmā, veicot risku analīzi par iespējamiem apdraudējumiem sabiedriskajai kārtībai.
16.marta pasākumu mērķis ir latviešu leģionāru pieminēšana. Gājiena laikā «Daugavas Vanagi» tradicionāli dodas gājienā no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kur noliek ziedus.

Aktivizējas ekstrēmisti

Leģionāru atceres dienā tradicionāli aktivizējas arī tā saucamie antifašisti, kas aicina nepieļaut latviešu leģionāru godināšanu.
Lai izvairītos no sadursmēm, drošības apsvērumu dēļ pērn Rīgas dome visus pasākumus 16.martā aizliedza, taču dienu pirms plānotajiem notikumiem tiesa šo aizliegumu atcēla.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa 9K116 » 07 Mar 2012 14:04

Kārtējo akciju 16.martā bija pieteicis arī antifašists Uldis Freimanis
Antifašists? :lol:
Rīgas dome aizliedz visus 16.marta pasākumus
Tas tomēr ir nepareizi. Cilvēkiem ir jāvar paust viedokli un pulcēties gājienos.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 07 Mar 2012 23:11

9K116 raksta:Tas tomēr ir nepareizi. Cilvēkiem ir jāvar paust viedokli un pulcēties gājienos.
Nu tad tik sper ārā , kas tad ir pareizi. Kāds sakars nacistu karakalpiem, kas devusi zvērestu pašam Adolfam ar Rīgu un Brīvības pieminekli un Latvijas karogu? Un to ka šis gājiens ir īsta āzība, norāda tas ka Lestenē nevienam nebija labi, kaut arī tā ir reti piemērota vieta, kur rīkot nacistiem kalpojošo rokas puišu piemiņas dienas. :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa 9K116 » 08 Mar 2012 13:50

tas_pats_lv raksta:Nu tad tik sper ārā , kas tad ir pareizi.
Brīvi pulcēties un paust viedokli, pat ja šis viedoklis ir greizs vai pat pilnīgi aplams :)
tas_pats_lv raksta:Kāds sakars nacistu karakalpiem, kas devusi zvērestu pašam Adolfam ar Rīgu un Brīvības pieminekli un Latvijas karogu?
Sakara nekāda nav, bet Brīvības piemineklis pieder visiem - gan `pareizajiem`, gan `nepareizajiem`. Nevajadzētu būt ierobežojumam pie šī pieminekļa rīkot jelkādas MIERĪGAS pulcēšanas, kaut vai tas būtu geju praids - jo pats piemineklī iekaltais vārds BRĪVĪBA to paredz. Par to, ka vienīgā pareizā viedokļa monopols ir slikti, mums pierādīja jau inkvizīcija ar raganu medībām un padomju laiki.
tas_pats_lv raksta:Un to ka šis gājiens ir īsta āzība, norāda tas ka Lestenē nevienam nebija labi, kaut arī tā ir reti piemērota vieta, kur rīkot nacistiem kalpojošo rokas puišu piemiņas dienas.
Negribu apgalvot par visiem 100%, taču man liekas, ka Lestenes pasākumus neviens nav atcēlis?

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: 16. marts

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 08 Mar 2012 20:23

9K116 raksta:Brīvi pulcēties un paust viedokli, pat ja šis viedoklis ir greizs vai pat pilnīgi aplams :)
Hmzs, varbūt es varu ar Andi brīvi pulcēties tavā istabā? :) Un paust viedokli, ka XREHBAM ir HEXREHA. :) Tak nē, gan jau tu paģērēsi uz savām likumīgajām tiesībām un valstij ir viņas jānodrošina. Šinī gadījumā valsts rūpējasUn par 'garam ejošu' drošību. Un 16.marta "Daugavas vanagi" nav aprakstāmi ar piekāpību un sapratni.

9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Un to ka šis gājiens ir īsta āzība, norāda tas ka Lestenē nevienam nebija labi, kaut arī tā ir reti piemērota vieta, kur rīkot nacistiem kalpojošo rokas puišu piemiņas dienas.
Negribu apgalvot par visiem 100%, taču man liekas, ka Lestenes pasākumus neviens nav atcēlis?
Hmzs, vai tad leģiona pensionaru ir tik daudz lai pietiktu abiem pasākumiem?

Atbildēt uz ziņu