Referendums par krievu valodas statusu

Latvijas ikdiena jautrība un nopietnība
Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa 9K116 » 10 Jan 2012 10:17

Vispār šis ļoti labi indikators, kas parāda, ka latvieši nemaz nav tādi demokrāti, par kādiem izliekas. Visas tās runas par to, ka referendums esot `antikonstitucionāls` un ka tas esot solis uz valsts pamatu graušanu, utt.

Bez tam - jo vairāk valdošie tieksies aicināt balsot PRET, argumentējot to ar `dzimtenes un valodas sargāšanu`, jo vairāk, protestējot pret valdošajiem, man iekšā gruzdēs vēlēšanās balsot PAR... :(

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 11 Jan 2012 18:24

Tiesā tiks apstrīdēta referenduma likumība
«Apollo», redakcija@apollo.lv
Pirmdiena, 9. janvāris (2012) 19:57
Nacionālā apvienība (NA) vērsīsies Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai referendumu par divvalodību atzītu par antikonstitucionālu, kā arī lūgs vērtēt tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.
Šāds lēmums šovakar tika pieņemts NA valdes un frakcijas apvienotajā sēdē, informē apvienības pārstāve Ieva Līne.
Par minēto lēmumu NA informēs arī koalīcijas Sadarbības padomi, kā arī aicinās ikvienu Saeimas deputātu parakstīt minēto pieteikumu, lai novērstu jebkādas turpmākas diskusijas par Latvijas valsts konstitucionālo tiesību pamatiem - latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
NA ministri jau iepriekš, valdībā lemjot par finansējuma piešķiršanu referenduma organizēšanai, balsoja «pret», tādējādi apliecinot šī referenduma antikonstitucionālo būtību.
Apvienība jau paudusi stingru viedokli: ja referendums tomēr notiks, Latvijas pilsoņiem tajā jāpiedalās un jābalso «pret» divvalodību.
NA pārstāvis un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aģentūrai BNS sacīja, ka apvienība turpmākās dienas pētīs, ko tieši rakstīt iesniegumā Satversmes tiesā.
«Pagaidām mēs esam izlēmuši lūgt referenduma procedūru atzīt par antikonstitucionālu. Šobrīd tas ir politisks lēmums, tagad uzsākts darbs ar juristiem. Mēs izmantosim visus argumentus, lai panāktu, ka referendums tiek atzīst par antikonstitucionālu, kas sevī ietver arī atcelšanu,» izteicās Bērziņš.
:) Hmzs, ož pēc Breivīka sindroma? :) No otras puses NA negrib atzīt, ka viņu pašu provokācija ar izglītību valsts valodā ir sasniegusi mērķi . :)
p.s. papildus lasīšanai - J. Bojāra projekts "Satversmei" , kur Latvija bija iecerēta kā nacionāla valsts un latviešu attieksme pret to. :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 13 Jan 2012 11:51

Mārtiņš Roze:
Derētu NA tūdaliņiem ieklausīties Marinas Kostaņeckas vārdos - referendumā ļindermans zaudēs, atcelšanas gadījumā - politiski uzvarēs.

+Slucis, kas vispār dzīvo palmspringsā :), ko viņš šeit mēģina izkarot?

Kamdēļ latvieši visu cenšas padarīt par zaudējumu? Varbūt vācu veidotā valoda vainīga? :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa 9K116 » 16 Jan 2012 15:22

Atcelt referendumu, kas ir demokrātijas vistiešākā forma, manuprāt vispār ir ofenss demokrātijai kā tādai.

Slucis vispār acīmredzot sirgst ar nacionālo nesaturēšanu, šoreiz gan tas varētu arī nebūt tik būtiski.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa 9K116 » 09 Feb 2012 12:50

Jānis Kučinskis: Latviskuma teatrālais farss

http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabi ... d=42118362

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 13 Feb 2012 15:00

demografs

Liekas, ka LR1 (Latvijas radio 1) jau ir nobalsojusi par otro valsts valodu - jo katra otrā dziesma nav latviski, bet angliski!

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Feb 2012 23:00

Nožēlojami, bet fakts - rīt Latvijas pilsoņiem jādodas pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par pašsaprotamu lietu - valsts valodai šajā zemē ir jābūt tikai vienai, un tā ir latviešu valoda.
Runājot ar cilvēkiem, tostarp uzņēmumu vadītājiem, nerodas pārliecība, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā būtu risinājušies regulāri etniskie konflikti, kuru pamatā būtu tas, kurā valodā viens vai otrs iedzīvotājs izsakās. Šā referenduma autori ir pietiekami šaura cilvēku grupa, kas acīm redzami ir ieinteresēta destabilizēt situāciju Latvijā.
Šajā kontekstā diemžēl jāatzīst, ka mūsu varas iestāžu darbs ir vērtējams ne augstāk kā nulles līmenī, un ir žēl katra lata, kas tiek iztērēts to uzturēšanai no nodokļu maksātāju naudas. Vispirms jau paradoksāls ir fakts, ka šāds referendums vispār notiek. Kad 2005. gadā Francijā bars cilvēku, kuriem nebūt nebija konkrētās valsts pilsonības, sarīkoja grautiņus, toreizējais iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī ātri vien atrada veidu, kā vaininiekus deportēt. Dažus gadus vēlāk nepilsonis Vladimirs Lindermans pamanījās apšaubīt faktu, ka latviešu valdodai Latvijā jābūt vienīgajai valsts valodai,un sarīkot referendumu par šo jautājumu, taču atbildīgās valsts iestādes neizdarīja neko, lai viņu un vēl bariņu ekstrēmistu apturētu. Viņu neapturēja ne mūsu drošības dienesti, ne tā saucamās labējās varas partijas. Tā vietā, lai spertu adekvātus soļus, bija vien vīpsnāšana - lai jau šie ekstrēmisti plosās, jo tāpat viņiem nekas nesanāks… Francijas grautiņu gadījumā tika dedzinātas automašīnas, Latvijā - apšaubīta viena no šīs valsts pamatvērtībām.
Turklāt no savām kļūdām valdošā elite nemācījās arī tad, kad jau kļuva skaidrs, ka referendums būs. Kā pirmie savu kampaņu izvērsa referenduma iniciatori. Tad, saprotot, ka no valsts pārstāvjiem jēga ir maza, sāka rīkoties radošā inteliģence un mediji. Un tikai pēc tam lēnā garā parādījās kaut cik pamanāma rīcība no vadošo valsts iestāžu puses. Ir skaidrs, ka uz referendumu ir jāiet un jāizdara atzīme pie vārda «PRET».
Arvien biežāk, sagaidot Saeimas vēlēšanas (nu jau tās tiešām notiek bieži), daļai cilvēku ir visai vienaldzīga attieksme pret šo procesu, uzskatot, ka var arī neaiziet novēlēt, jo neesot jau īpaši lielas starpības, kura no partijām iegūst kādu vietiņu parlamentā vairāk, bet kura - mazāk. Šis gadījums nav ekvivalents nupat minētajam. Gan vietējiem otras valsts valodas tīkotājiem, gan starptautiskajai sabiedrībai ar būtisku balsu pārsvaru ir jāparāda, ka Latvijā ir vieta tikai vienai valsts valodai. Ar pukošanos, sēžot dīvānā pie televizora, šoreiz nepietiks.
Interesants ir arī fakts, ka Eiropas prese ar interesi un pat bažām vēro šobrīd notiekošos procesus šajā jomā Latvijā, redzot šo referendumu kā bīstamu precedentu. Un tas ir saprotams - nevar izslēgt, ka šī uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina rīkotā nobalsošana principā ir kādas lielas kaimiņzemes mēģinājums arvien vairāk pieteikt savas tiesības Eiropas Savienībā.
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/ ... eme-252248

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 19 Feb 2012 17:14

Nu referendums parādīja, ka latvieši tīri labi spēj mobilizēties ārkārtas situācijās. Acīmredzami latviešus ikdienā kāds apspiež un viņiem nav pareizās vide attīstībai un nostiprināšanās vajadzībām.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Referendums par krievu valodas statusu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 20 Feb 2012 14:18

Nils Ušakovs: Kopā vai nekā
Nils Ušakovs (SC), Rīgas mērs
20. februāris 2012 11:02
Daudzi labējie politiķi tagad runā par uzvaru un aizvadītā referenduma izciliem rezultātiem, par to, ka uzbrukums valsts pamatvērtībām ir atvairīts, un valsts ir glābta. Cilvēki, kuri tā runā, vai nu dzīvo paralēlā realitātē, vai arī vienkārši ciniski melo. Patiesībā referendums apliecina valdošās elites politikas pilnīgu izgāšanos. Un balsošanas rezultāti to uzskatāmi parāda.

balsos pret otru valsts valodu? Vai gan kāds domāja citādi, ka, piemēram, 91,37% Kurzemes iedzīvotāju iestāsies par atbalstu latviešu valodai? Šāda latviešu rīcība izraisa vienīgi patiesu cieņu. Un ir muļķīgi to uztvert kā nacionālismu vai nemīlestību pret krievu valodu un saviem krievvalodīgajiem kaimiņiem.

Taču referenduma galvenais jautājums nebūt nebija, cik cilvēku balsos "pret". Galvenais jautājums ir pavisam cits – kāpēc tik daudz cilvēku nobalsoja "par"? Un no tā izriet vēl viens šī referenduma jautājums, atbildi uz kuru mums visiem vajadzēs meklēt: ko darīt tālāk?

"Par" nobalsoja 55,57% Latgales iedzīvotāju, 85,18% Daugavpils iedzīvotāju, 60,29% Rēzeknes iedzīvotāju, vairākums Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Zilupes novadā. Rīgā "par" nobalsoja 37,98%. Kopumā "par" nobalsoja 273 347 Latvijas pilsoņi. Aktīvi, pilntiesīgi savas valsts pilsoņi.

Var dēvēt aizvadīto referendumu par provokāciju, tos, kuri to atbalstīja - par Kremļa aģentiem, tos, kuri nobalsoja "par" - par nodevējiem vai, mazākais, par Latvijai nelojāliem pilsoņiem. Var to nosaukt par "Saskaņas centra" akciju, un "par" balsojušos – par SC atbalstītājiem. Šeit gan, taisnību sakot, būtu jāatzīmē, ka "par" nobalsoja vairāk, nekā "Saskaņas centrs" saņēmis jebkurās līdzšinējās vēlēšanās. Piemēram, 2011. gadā par SC balsoja ap 260 000 vēlētāju.

Bet tas viss būtu tāpat, kā lamāt termometru, kurš rāda, ka cilvēks ir saslimis un viņam paaugstinājusies temperatūra. Protams, var aizliegt lietot termometrus, uzskatot, ka tā būtu valsts pamatu graušana. Vai arī pieņemt likumu, ka 39,5 grādu temperatūra nav uzskatāma par paaugstinātu. Beigu beigās, var pateikt, ka pie visa ir vainojami okupanti, un, ja reiz tā, tad ārstēties nemaz nevajag, jo ar okupantiem nedrīkst ielaisties nekādās darīšanās. Vai tas viss palīdzētu slimniekam, mūsu sabiedrībai, mūsu valstij? Nez vai.

Referendums parādīja, ka visa pēdējos 22 gadus īstenotā nacionālā politika ir bijusi nepareiza. Ja tā būtu bijusi pareiza, tad "par" nekad nebalsotu tik daudz Latvijas pilsoņu. Pat nemaz nebūtu šāda referenduma.

Bet 273 347 cilvēki nobalsoja "par", un ne tāpēc, ka viņi šādā veidā vērstos pret latviešiem. Viņi iestājās pret valdošo eliti, kura 22 gadus nav bijusi spējīga veidot vienotu sabiedrību, jo šī elite nav bijusi tajā ieinteresēta.

Tāpat kā elite nav spējusi radīt konkurētspējīgu ekonomiku, stabilu sociālo sistēmu, kvalitatīvu izglītību vai pieejamu veselības aprūpi. Tā vietā mums ir bezdarbs, lietuviešu produkti veikalos, simtiem tūkstoši peļņā uz ārzemēm aizbraukušo, 80% pensionāru ar ienākumiem zem iztikas minimuma un slēgtas slimnīcas.

Šī elite 22 gados praktiski visu ir darījusi nepareizi. Vai kāds patiešām domā, ka, lūk, toties nacionālajā politikā viss ir izdarīts teicami?

Tagad var atgaiņāties no 273 347 cilvēku viedokļa, sakot, ka "pret" nobalsoja trīs reizes vairāk. Un, ja reiz mūsu ir vairāk, tad sēdiet klusu.

Bet mūsu ir katastrofāli maz, mūsu visu – gan to, kuri ir "pret", gan to, kuri "par", - kopā ir tikai nedaudz virs diviem miljoniem. Mūsu tautieši masveidā balso Lielbritānijā un Īrijā, tā vietā, lai balsotu Kandavā un Ludzā. Un ir grūti iedomāties lielāku muļķību kā prieku par rindām pie ārvalstu balsošanas iecirkņiem. Ir jāraud par to, cik daudzi no mums ir aizbraukuši.

Es ne reizi vien pirms referenduma esmu teicis un pēc tautas nobalsošanas atkārtoju – izvairīties no apdraudējuma izjūtas savai valodai un savai kultūrai latvieši varēs tikai tad, kad vietējie krievvalodīgie kļūs par viņu sabiedrotajiem.

Bet padarīt par sabiedrotajiem, ņemot vērā arī demogrāfisko attiecību, nevar ne ar spēku, ne ar draudiem, ne ar augstprātību, ne ar liekulību, ne ar muļķību. Tāds, lūk, vienkāršs saraksts. Saraksts, gribu to uzsvērt, nevis latviešiem, bet gan valdošajai elitei. Jo nav nekādu problēmu starp latviešiem un krievvalodīgajiem, bet ir problēmas tieši ar valdošo eliti.

Man bieži ir pārmetuši, ka es kā Rīgas mērs nedrīkstēju atļauties nostāties tikai vienas rīdzinieku daļas pusē. Jo man ir jāaizstāv visu galvaspilsētas iedzīvotāju intereses. Piedaloties referendumā, es tieši aizstāvu visu rīdzinieku intereses - gan to, kuri balsoja "par", gan to, kuri nobalsoja "pret".

Palīdzot mazākumam skaļi paziņot par savām problēmām, es vēlos palīdzēt vairākumam šīs problēmas saprast un tādejādi atbrīvoties no bailēm par savu valodu un kultūru. Aizstāvot mazākumu, es vēlos vairākumam pateikt, ka mums ir jābūt kopā, ka mums nav cita ceļa. Tikai tā mēs būsim stipri un veiksmīgi. Tikai tad rīdzinieki latvieši būs pārliecināti, ka viņiem vairs nenāksies piedalīties akcijās savas valodas aizstāvībai. Bet krievvalodīgie rīdzinieki neuzskatīs sevi par nevienam nevajadzīgu svešvalodā runājošu nodokļu maksātāju grupu.

Man nav simtprocentīgas pārliecības, ka jau rīt valsts līmenī sāksies tieši šāds apvienošanās process, kurš ir vajadzīgs mūsu valstij. Neizskatās, ka elite ir gatava izprast referenduma rezultātus. Īpaši skaidri tas noprotams no tādiem izteicieniem kā "paši vainīgi, ka 22 gadu laikā savā Daugavpilī neesat iemācījušies latviešu valodu" vai "nu tagad mēs varam visās skolās ieviest latviešu apmācības valodu". Kā "Saskaņas centra" līderim galvenais uzdevums man ir panākt, lai dialogs pēc referenduma sāktos.

Bet Rīga, cik jau nu lielā mērā pašvaldība var uzņemties valsts problēmu risināšanu, kļūs par paraugu vienotas sabiedrības veidošanā. Un te pats svarīgākais ir ne tikai tādi konkrēti soļi, kā latviešu valodas bezmaksas kursi, kurus mēs turpināsim organizēt. Pats būtiskākais ir uzsvērti parādīt ar savu attieksmi, ka mums svarīgi ir visi rīdzinieki.

Mēs remontējam gan latviešu, gan krievu skolas, sociālo palīdzību un bezmaksas sabiedrisko transportu nodrošinām visiem Rīgas nestrādājošajiem pensionāriem, pašvaldības mājas ceļam visiem, Līgo svētkus krastmalā organizējam arī visiem, un tūristi brauc ciemos pie mums visiem. Un rīdzinieku labā pie mums strādā dažādu nacionalitāšu pārstāvji. Pēc referenduma mēs to visu turpināsim darīt ar divkāršotiem spēkiem. Agrāk vai vēlāk tāds pārvaldes modelis sāks strādāt arī valsts līmenī.

Un man tas būs pats galvenais referenduma rezultāts.


Atbildēt uz ziņu