Atmodas politiskās nostādnes

Foruma noteikumi
Lūdzu, atminieties! Latvieši ir labie, nevis tirliņi!
Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 01 Jūl 2011 23:09

Es te pārlaidu acis Atmodas laika dokumentiem, un rezultāti ir ja ne apspriešanas, tad vismaz atkārtošanas vērti :)

1. 02.10.1987. Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas Helsinki-86 memorands historia.lv
7. Mēs uzaicinām likvidēt visas privilēģijas, kuras saistās ar personas ieņemamo amatu vai partijas piederību. Nepieciešams izlīdzināt milzu plaisu starp trūcīgo iedzīvotāju, lielākoties strādnieku, zemo dzīves standartu un priviliģētās elites dzīves apstākļiem. Uzaicinām pievērst nopietnu uzmanību sociālā netaisnīguma izpausmēm Latvijā.
Principā būtu interesanti uzzināt šī dokumenta autoru vērtējumu par paveikto - vai viņi ir apmierināti ar panākumiem šī mērķa sasniegšanā? :lol:

2. 30.01.1988. Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas Helsinki-86 Latvijas Komunistiskās partijas CK iesniegtais memorands historia.lv
5. Valsts iekārta un nacionālā simbolika ir dažādas lietas. Neviena sociālistiskā valsts, kura cauri varas maiņām ir saglabājusi nacionālā karoga krāsas, ar šo soli savu iekārtu nav vājinājusi.
Varētu padomāt, ka dokumenta autori bija ieziepējušies saglabāt sociālismu :D
9. Mēs uzaicinām likvidēt visas privilēģijas, kuras saistās ar personas ieņemamo amatu vai partijas piederību. Nepieciešams izlīdzināt milzu plaisu starp trūcīgo iedzīvotāju, lielākoties strādnieku, zemo dzīves standartu un priviliģētās elites dzīves apstākļiem. Uzaicinām pievērst nopietnu uzmanību sociāla netaisnīguma izpausmēm Latvijā.
Šis punkts atkārtojas veselos 2 dokumentos, tātad autori tam ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību ;)
11. Mēs uzaicinām veicināt Latvijā citām tautām piederīgo pilsoņu kulturālo autonomiju, iedibinot skolas, kurās poļi, ebreji, ukraiņi, baltkrievi utt. varētu apgūt dzimto valodu un savas tautas vēsturi, tādējādi novēršot viņu diskrimināciju un asimilācijas draudus.
Krievus un latgaliešus tīšām aizmirsa vai tā vienkārši nejauši sanāca paviršības dēļ? :D

3. 10.07.1988. Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) padomes paziņojums par organizācijas mērķiem. historia.lv
Stagnācijas perioda nelikumības veicināja tautas kultūras, tikuma un darbaspēju pagrimumu. Bezatbildīgas un nekompetentas vadības dē1 deformēta rūpniecība un panīkusi lauksaimniecība, cilvēkos izveidojusies bezsaimnieciska attieksme pret apkārtni. Latvijas daba tiek rūpnieciski piesārņota, tās resursi - izsaimniekoti.

Tautas izglītība un veselības aizsardzība ir nepieļaujami zemā līmenī. Mūsu tautas vidējais mūža ilgums kļuvis mazāks nekā jebkurai citai tautai Eiropā.
Principā būtu interesanti uzzināt šī dokumenta autoru vērtējumu par paveikto, t.i. vai situācija šajās jomās ir uzlabojusies? :roll:

3. 03.02.1990. Latvijas Tautas frontes vēlēšanu platforma 1990.gada Augstākās Padomes vēlēšanām historia.lv
Augstākajai Padomei jāpieņem likumi, kas garantētu visām nacionālajām grupām

- tiesības un iespējas attīstīt savu kultūru, iegūt izglītību dzimtajā valodā;
- visplašāko līdzdalību nacionālo attiecību veidošanā, piešķirot nacionālajām grupām tiesības to pārstāvjiem piedalīties parlamentāro komisiju un komiteju darbā.
Interesanti, vai ne? Domājams, ka šis punkts piesaistīja antikomunistiski noskaņoto krievu balsis attiecīgajās AP vēlēšanās... :roll:

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 02 Jūl 2011 17:55

9K116 raksta:Es te pārlaidu acis Atmodas laika dokumentiem, un rezultāti ir ja ne apspriešanas, tad vismaz atkārtošanas vērti :)
Protams, Atmodas laiku dokumenti bez starpniekiem liecina par tā laika domām un idejām, un tās atcerēties nāk tikai par labu. Bet diez vai tava metode izdīrāt kaut kādus citātus bez kopsakara ir laba. Daudz prātīgāk tomēr būtu apskatīt vismaz visu dokumentu, vai vismaz definēt apskatāmo jautājumu. Vai šī laika politiskās nostādnes ir vērts papētīt, apspriest un atcerēties - bez šaubām, jo tās vairs nav mūsdienu nostādnes.

Nu tad arī sākam:
1. 02.10.1987. Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas Helsinki-86 memorands
Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa “Helsinki-86” ir sabiedriski aktīvu cilvēku grupa, kuras mērķis ir cīņa par patiesības, sociālā taisnīguma un demokrātijas patiesu uzvaru Latvijā. Savus mērķus grupa “Helsinki-86” realizē vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem. Lielākā grupas locekļu daļa ir strādnieki, tātad pamatšķiras pārstāvji, kuri ļoti labi pazīst tautas ikdienu. Mēs neieņemam augstus amatus, mēs daudz ko jau esam zaudējuši un nu mums, vismaz sociālā ziņā vairs nav ko zaudēt. Tādēļ mēs vēlamies atklāti runāt par to, kas ilgstoši krājies mūsu un mūsu laikabiedru dvēselēs. Jautājumi, kurus uzstādām, ir objektīvi nobrieduši mūsu sabiedrībā. Ja tos nejautāsim mēs, tad to darīs citi. Patlaban nav tik svarīgi, tie, kuri jautā, cik daudz vairāk tas, kas tiek jautāts. Šie jautājumi vairs nav apklusināmi, tāpēc nav gudri no tiem bēgt, bet gan jāmeklē tos kopīgi risināt.
Ļoti labs manifests, kas tad ir "Helsinki-86" 1987 gadā. Savā ziņā ļoti lieli romantiķi, kas sapņo par labāku nākotni. Protams, vairums Latvijas iedzīvotāju bija daudz praktiskākās dabas, bet arī viņiem bija "dvēseles" un arī tur kaut kas "krājās". Un procesu jau nosaka ne jau “Helsinki-86”, bet gan tie pārējie - cik viņi baidās, cik viņiem tās "dvēseles" ir pilnas un cik viņiem vajag "desu". Helsinki uzdod šo ideoloģisko toni - runāt par to ko drīkst. Un 1987 gadā jau drīkstēja runāt saprātīgi par daudz ko ("Glastnostj" no 1987 gada janvāra).
1. Viena no lielākajām latviešu tautas vērtībām ir mūsu valoda.
Jā, jau tai laikā bija šī kulturālā apziņa, ka latviešiem nav nākotnes, ja viņiem jākonkurē ar tik spēcīgu un nozīmīgu valodu kā krievu. Tāpēc bija šī domā, ko tur var darīt. Un vēsturiski izveidojās, ka var mazināt valodas nozīmi - viņa vairs nav valstiski svarīga. Bet rezultāts sasniegts netika, iztrūka - Mēs uzaicinām radīt republikā labvēlīgus apstākļus, kuros Latvijā dzīvojošie cittautieši varētu īsā laikā sekmīgi apgūt un uzsākt lietot latviešu valodu. - savā ziņā krieviski runājošie izjuta to kā apdraudējumu un izveidoja ap savu valodu "aizsagrzonu" pret visu latvisko. Tas palika pavisam pamatoti, kad latviešu jaunatnes vidū izveidojās latviskie šovininisti ar kategoriskām prasībām.
2. Mēs uzaicinām realizēt Latvijas zemes un tautas vēstures deideoloģizācijas procesu, godīgi interpretēt vēstures notikumus, atsacīties no nemitīgas vēstures pielāgošanas šodienai orveliskā garā.
Vēstures deideoloģizācija un orveliskais gars, Latvijā gan ir veicis lidojumu gaisā un nosēdies aptuveni turpat - pie ideoliģizētas vēstures, tik no otras puses. Atkal mums ir prāts, sirdsapziņa un godaprāts - kaut kur arā. :)
3. uzsvērt Latvijas republikas neatkarīgo statusu citu republiku saimē.
Nu kopš mēs esam ES šo nostādni var traktēt visādi. :D
4. Mēs uzaicinām radīt apstākļus, kuros latvieši nepieciešamo militāro sagatavotību varētu iegūt Latvijas teritorijā dislocētajās karaspēka daļās.
Nu tas ir tā laika padomju militaristu problēma, ar attieksmi pret karavīriem, kur miera laikā cieta jauniesaucamie. Krievijā vēl joprojām pastāv šī problēma jauniesaucamo dažādā nacionālā sastāva dēļ. Patiesībā, interesanti, kā Baltkrievijā tika galā ar šo problēmu?
5. Mēs uzaicinām nelikt šķēršļus neatkarīga preses izdevuma izdošanai un atvēlēt šā mērķa realizācijai tipogrāfiskas jaudas.
Neatkarīgas preses jautājums un masu informācijas līdzekļu jautājums, ir loti interesants arī kapitālistiskajā saimniecībā. Preses brīvība vairs nav tik kritisks jautājums, cik kritisks kļūst ekonomiskās patstāvības jautājums - tā sakot, vai informācijas avots spēj sevi atpelnīt. Un šis kritērijs sāk noteikt arī saturu - klasiska informācijas tirgus pieprasījums: tenkas, baumas, sensācijas, utt Protams, mūsdienās nāk klāt tehnoloģisks risinājums - internets, kur informācijas avota izmaksas patiesībā ir minimālas, vajag tik darboties.
6. Uzaicinām nekavējoties atbrīvot no ieslodzījuma visus latviešu sirdsapziņas cietumniekus.
Nu padomju sistēma ir demontēta un var uzskatīt, ka politiskie ieslodzītie vairs neeksistē. It sevišķi, kad nosacīti politiskais Kononovs, atstiepa ķepas.
7. Mēs uzaicinām likvidēt visas privilēģijas, kuras saistās ar personas ieņemamo amatu vai partijas piederību.
Arī šī problēma ir pilnībā atrisināta, jo Latvijā vairs nepastāv kaut kāda administratīva labumu sadales sistēma, kas patiesībā padomju savienībā arī mantojums no kara laikiem.
8. Mēs uzaicinām neierobežot ticības brīvību un atcelt likumus, kuri patlaban ierobežo visu reliģisko konfesiju piederīgos Latvijā.

Arī samērā sakārtota sistēma, kas ļauj manam klasesbiedram būt mācītājam, bez bailēm un man no sava balkona rādīt "pliku dirsu" visādiem evanģēlistiem. :D
9. Mēs uzaicinām veicināt Latvijā citām tautām piederīgo pilsoņu kulturālo autonomiju, iedibinot skolas, kurās poļi, ebreji, ukraiņi, baltkrievi utt. varētu apgūt dzimto valodu un savas tautas vēsturi, tādējādi novēršot viņu diskrimināciju un asimilācijas draudus.
Šī ir Latvijas unikāla vērtība, jo pat starptautiskās tiesības neko tādu nepieprasa. Tā sakot, mantojums no pirmās republikas laikiem, kad pirms Ulmaņa trakajiem gadiem Latvijā valdīja liela tolerance nacionālo jautājumu ziņā. Tas pamatā ir neiecietības jautājums, - man nepietiek naudas, tātad žīds nozadzis. :)
Mēs uzaicinām visiem spēkiem veicināt pilsonīgo aktivitāti ne tikai ekonomikas jomā, bet arī politikā un visās gara dzīves norisēs, panākot īstenu tautvaldību, padomju varas atjaunošanu, ...
Prasībā pēc pilsoniskas sabiedrības ir sena, kā izradās, bet jāsaka ka pamatā tiek ignorēta, piedāvājot viņas vietā "desu" un citus labumus (ja ne draudēts ar badu utt).
Mēs būsim sāpināti, ja uz mūsu mēģinājumu stāties dialogā valdība atkal atbildēs ar nodrāztajiem un visiem apnikušajiem demagogu uzbrukumiem, kuri runās it kā tautas vārdā.
Cīnīsimies par demokrātijas uzvaru mūsu sabiedrībā! Lai to panāktu, ir jālikvidē visas totalitārisma paliekas, viss tas, kas mūs vēl joprojām satur baiļu un nebrīvības gaisotnē.
Grupa “Helsinki-86” patiesi vēlas veikt savu ieguldījumu demokrātijas ieviešanā Latvijā.
Nu tā 1987. gadā uzrunāja tautu "Helsinki-86" - grupa kura izklīda 90. gados un bija lielisks "Atmodas" simbols.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 02 Jūl 2011 23:56

tas_pats_lv raksta:Krievijā vēl joprojām pastāv šī problēma jauniesaucamo dažādā nacionālā sastāva dēļ.
Nu tas īsti nav taisnība, jo ģedovščina principā nozīmē to, ka obligātā dienesta karavīri dalās neoficiālās kastās tikai un vienīgi pēc nodienētā laika - tur bija vesela kaudze `dienesta pakāpju`, kurām karavīrs dienesta laikā izgāja cauri. Viņas bija kādas 5-6, sākās ar salagu, un beidzās ar dembeli. Ģeds bija pakāpe pirms dembeļa. Vēl jo vairāk, šo problēmu bija tradīcijas padziļināt arī oficiāli, tieši ģedus un dembeļus ieceļot par seržantiem - nodaļu komandieriem, tādā veidā viņiem bez neoficiālās iedodot arī oficiālu varu. Plus, krieviem nez kāpēc bija princips par seržantiem iecelt nevar spējīgākos, saprātīgākos un ar vadītāja talantu un raksturu apveltītos, bet vienkārši fiziski spēcīgākos karavīrus, kuri ne vienmēr atbilda šim amatam izvirzāmajām prasībām... :D

Tomēr, cik lasīts, arī krievi ja ne pāriet pilnībā, tad vismaz ievērojami palielina profesionāļu īpatsvaru armijā.
tas_pats_lv raksta:Patiesībā, interesanti, kā Baltkrievijā tika galā ar šo problēmu?
Nu viņiem diez vai pastāv nacionālā problēma, un ir izveidojusies Baltkrievijas armija, kur baltkrievi arī dienē... par ģedovščinu tur nemāku teikt, līdz mums jau infa visdrīzāk vnk neatnāk.
tas_pats_lv raksta:Protams, mūsdienās nāk klāt tehnoloģisks risinājums - internets, kur informācijas avota izmaksas patiesībā ir minimālas, vajag tik darboties.
Izmaksas, salīdzinot ar klasisko presi, tiešām ir minimālas, tomēr menedžments sarežgīts - jo īpaši, ja ir ambīcijas kļūt par vērā ņemamu mēdiju.
tas_pats_lv raksta:Arī šī problēma ir pilnībā atrisināta, jo Latvijā vairs nepastāv kaut kāda administratīva labumu sadales sistēma
Es gan īsti nepiekristu. Ok, vairs nepastāv specveikali un kas tur vēl partijniekiem un veterāniem (btw, pēdējo priviliģēšana imho tomēr šķiet visnotaļ pamatota - kā nekā viņi lēja savas asinis karā, sargājot dzimteni, un tā viņiem pasaka paldies šādā veidā.

Bet, atgriežoties uz zemes, t.i. Latvijā, es teiktu, ka problēma tomēr pastāv. Nu, sāksim ar tādām lietām kā ostām un valsts uzņēmumiem, kuru valdes un valsts pilnvarnieku amati tomēr IR saistīti ar partejisko piederību, turpināsim ar skandāliem par to, ka atsevišķas pašvaldības no valsts dabūja vairāk, ja tajās pie varas bija PAREIZĀS partijas biedri utt.. Problēma vienkārši ir transformējusies :)

Kas attiecas uz specveikaliem, tad ok, vairs nepastāv tādi, kuros ielaiž tikai, kā nu tur bija, personālos pensionārus un veterānus, bet ir parādījusies stratifikācija pēc naudām. Nu, teiksim, nav jau tā, ka tipisku Superneto NEIELAIDĪS Sky vai Stockman veikalā, bet diez vai tur iegājis, viņš daudz ko nopirks. Un otrādi - diez vai publika, kas parasti iepērkas šajos veikalos, principā spers savu kāju Superneto? :D

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 12 Jūl 2011 21:38

Nu ko lādējam nākamo dokumentu iekšā: Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti.[1989.gada 28.jūlijā, Rīgā]
Bez Viļa Samsona norādījumiem, gan jau mums arī ir savs viedoklis
Tātad, kas tika ar šo Deklarāciju izdarīts.
1. Kopš šā brīža, pēc šās deklarācijas pieņemšanas, Latvijas PSR attīstība notiek reālās valstiskas suverenitātes apstākļos šās suverenitātes valstiski tiesiskajā un starptautiski tiesiskajā izpratnē.
2. Latvijas PSR suverenitāte ir vienota un nedalāma. Latvijas tauta savā teritorijā patstāvīgi īsteno likumdošanas, izpildu un tiesu varu, kas garantē tiklab latviešu nācijas, kā arī visu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu uzplauksmi.
3. Zeme, tās dzīles, meži, ūdeņi un citi dabas resursi ir republikas nacionālā bagātība, kas pieder Latvijas tautai.
4. Latvijas PSR valsts statusu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā nosaka līgumattiecības; Latvijas PSR jaunais tiesiskais statuss ir likumdošanas ceļā jānostiprina PSRS Konstitūcijā un Latvijas PSR Konstitūcijā, PSRS jaunajos likumos un Latvijas PSR likumos (par pilsonību, par republikas īpašumu u.c.), padomju likumdošanas grozījumos un papildinājumos.
5. Latvijas PSR teritorijā tiek atzīta Latvijas PSR likumu augstākā vara. PSRS likumi Latvijas teritorijā stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ratificējis Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns.
6. Latvijas PSR attiecībās ar citām valstīm tiek dibinātas uz līguma pamata. Latvijas PSR Augstākā Padome aicina visu Latvijas tautu apvienoties uz šīs deklarācijas pamata, lai pārvērstu mūsu republiku patiesi suverēnā un tiesiskā valstī.
tas tiek darīts ar mērķi:
– ka politiskās, ekonomiskās un kulturālās patstāvības neatzīšana latviešu nācijai radīja nelabvēlīgus apstākļus tās turpmākajai eksistencei,
Hmzs, kā mūsdienās ar to eksistenci sastāv?
– ka izeja no pašreizējās nelabvēlīgās demogrāfiskās, ekoloģiskās un ekonomiskās situācijas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā iespējama tikai tādējādi
Hmzs, patiešām? :D

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 13 Jūl 2011 10:36

tas_pats_lv raksta:Hmzs, kā mūsdienās ar to eksistenci sastāv?
Nu uz papīra jau viss ir zaipcca :)

Bet mani izbrīna cits kas. Teorētiski, 1989. gada 28. jūlija Augstākajai Padomei vēl nevajadzēja būt tādai, kur dominē LTF frakcija (to, kā mēs labi zinām, ievēlēja tikai 1990. gada pavasara vēlēšanās), un bet šis dokuments pēc satura jau faktiski maz atšķiras no 4. maija deklarācijas (pareizāk sakot, viņš sagatavo augsni). Un vēl - 4. maija deklarācija NAV revolucionāra, viņa ir evolucionāra un izriet no iepriekš pieņemtajiem dokumentiem, t.sk. no šī.

Kas zināmā mērā sasaucas ar teoriju par to, ka PSRS gruva no augšas, nevis no apakšas.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 13 Jūl 2011 21:50

Pilsoņu Kongresa vēlēšanas notika no 1990. gada 8. aprīļa līdz 23. aprīlim. Tajās piedalījās vairāk kā 707 tūkstoši vēlētāju. Kongresa 1. sesijā 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā, kura notika Rīgā, Lielajā Ģildē, piedalījās 259 kongresa delegāti. Vispārējās, demokrātiskās un tiesiskās vēlēšanās ievēlētais Pilsoņu Kongress otrajā sesijā pieņēma lēmumu „Par grozījumiem Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa darbības pamatprincipos”, kurā teikts: „Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress ir 1918. gada pasludinātās, 1920. gadā Krievijas un 1922. gadā Tautu Savienības Padomes atzītās valsts, agrākās Tautu Savienības locekles – Latvijas Republikas tiesiska pārstāvība”
http://www.pilsonis.lv/lr-pk/vesture/13-vsture

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 14 Jūl 2011 14:43

Pilsoņu Kongress man vienmēr ir licies dīvains veidojums un šis materiāls šo viedokli tikai nostiprina. Bet nu par visu pēc kārtas.
Neraugoties uz 1940. gada padomju okupāciju, Baltijas valstis turpināja juridiski pastāvēt. Rietumvalstīs darbojās šo valstu sūtniecības un tur atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pavalstniecību apliecinošos dokumentus – pases.
Fufelis. Cik tad tās vēstniecības/sūtniecības ilgi darbojās? Viņas turpināja apzināt Latvijas pilsoņus un izsniegt un atjaunot viņiem pases? Klaida latviešiem tobrīd REĀLI bija dubultpilsonība, jeb visi praktiski tomēr līdz ar naturalizāciju kļuva par savu mītnes zemju pilsoņiem? Kas finansēja šo vēstniecību/sūtniecību darbību, un kuras valsts pilsoņi bija to darbinieki? :D

Īsāk sakot - nekas vairāk kā vēlamā uzdošana par esošu šis aspekts nav.
Nekad Baltijas valstis nav starptautiski atzītas kā PSRS de iure sastāvdaļas.
Tieši tāds pats fufelis. Savu `neatzīšanu` štati atcerējās tikai 1991. gadā, līdz tam par to bikli runāja tikai tik daudz, lai piesaistītu sev klaida latviešu simpātijas un panāktu, ka tie darbojas ar CIP saistītajās radiostacijas `Amerikas Balss` un `Brīvā Eiropa`, uzstājoties pret PSRS (un sociālismu).

Ja šis PK apgalvojums ir patiess, tad par fufeli kļūst visi tie LR neatkarības atzinumi, kuri kā sēnes pēc lietus sāka augt 1991. gada rudenī.
Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress ir uzskatāms par pagaidu parlamentu okupācijas apstākļos. Latvijas Komiteja ir PK izpildinstitūcija. PK 1. sesijā 1990. gada 30. aprīlī pieņemtajā „Nolikumā par Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa struktūru un darbības kārtību” teikts: „Sesiju starplaikos Kongresa pilnvaras realizē Kongresa ievēlētā Latvijas Komiteja, kas par savu darbību ir atbildīga Kongresam”
Nē, nav uzskatāms. Pamatā tāpēc, ka patīk mums tas vai ne, bet tobrīd vēl spēkā bija PSRS un LPSR Konstitūcijas, kuras neviens atcēlis nebija, un attiecīgi, PK varēja pretendēt uz nevalstiskas organizācijas vai, labākajā gadījumā, politiskās partijas statusu.

Respektīvi, LPSR AP, saskaņā ar PSRS un LPSR Konstitūcijām bija orgāns, kurš bija pilnvarots runāt ar PSRS AP vai PSKP CK Politbiroju par LPSR izstāšanos no PSRS. PK šāda mandāta nebija un nevarēja būt, līdz ar to pilnīgi droši var teikt, ka viņā PSRS valdība neklausītos, neatkarīgi no tā, ko šis kongress lemtu.
Pilsoņu Kongresa mērķis ir veikt Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju, tādējādi sagatavojot apstākļus likumīgas Saeimas vēlēšanām, un savas pilnvaras nolikt tās priekšā.
Vot šis jau ir reāli smieklīgi :lol:

Sāksim ar to, ko DDD nozīmētu reālajā dzīvē? Deokupācija ir dīvains termins, ja atceramies to, ka pats jautājums par okupācijas faktu tīri juridiski ir, khmm, diskutabls. Deboļševizācija acīmredzot nozīmē kompartijas nobīdīšanu nost no varas, kas arī tika izdarīts; par spīti tam, ka vienā otrā partijā vai amatā vēl šobrīd atrodas kāds izbijis kompartijas ierindas biedrs vai funkcionārs, nav nekāda pamata apgalvojumiem, ka viņi `ir palikuši pie varas un turpina komunisma diktatūru`. Tās ir PILNĪGAS MUĻĶĪBAS, kādas gvelž tikai nacionāli norūpējušies tirliņi. Kas tiek domāts ar dekonolizāciju, es neņemos minēt - acīmredzot stāvoklis, kad tiek likvidēts kādas ārvalsts diktāts, un attiecībā uz Krieviju tas IR izdarīts. Vēl jo vairāk, mēs esam iebraukuši otrā grāvī un neesam nemaz tik tālu no tā, lai mūs varētu uzskatīt par Briseles koloniju...

Jā un vēl, šī DDD frāze uzreiz atsit asociācijas ar klīnisko Gardu :D
Latvijas Komiteja organizēja pilsoņu apliecību izdošanu, ko tās vadībā veica vietējās pilsoņu komitejas. Pilsoņu apliecības izdeva, pamatojoties uz pilsoņa uzrādīto personas un pilsonību apliecinošo dokumentu kopu, tādējādi PSRS kolonisti nevarēja iegūt personas dokumentus, kas apliecinātu Latvijas Republikas pilsonību.
Nu re, ja LTF vēlēšanu programma vēl atstāja vietu interpretācijām, ka krievvalodīgajiem migrantiem (sauksim viņus tā) topošās LR pilsonību tomēr iedos bez kādām īpašām papildus lojalitātes pierādīšanas procedūrām, tad šis gājiens jau tiešā tekstā pasaka: `Jūs būsiet aliensi!` :D Vai tas ir/varēja būt vērsts uz integrācijas veidošanu jaunveidojamajā valstī - domā pats :P
- kadru čekistu, kadru komunistu un kadru komjauniešu amatu ierobežojumu noteikšana;
A ļa `diktatūras laikā sastāvēja mazpulkos un viņa tēvs bija leģionārs`? :D
Pilsoņu Kongress atjaunoja Aizsargu organizāciju
Nelikumīgu bandformējumu... atgādināšu - nekāda leģitīma mandāta PK nebija.
izveidoja Likumīgo īpašnieku apvienību (vēlāko Latvijas īpašnieku apvienību), kuras mērķis bija atgūt okupācijas laikā prettiesiski Latvijas Republikas pilsoņiem nolaupītos īpašumus.
Ož pēc nacionālistu Privatizācijas Aģentūras :D
Gluži pretēji – ir noticis tas, no kā Pilsoņu Kongress ir visvairāk brīdinājis – nav veikta dekolonizācija
Iespējams, ka es iepriekš kļūdījos un ar `dekolonizāciju` tika saprasts visus krievus salādēt vagonos un izvest nach ārā no Latvijas? Ja tā - tad tā tiešām nav veikta, un labi vien ir, ka tā.
okupācijas armija ir pārģērbta civilajās drēbēs un palikusi Latvijā
Tie, kas paspēja demobilizēties līdz 1991. gada augustam, visdrīzāk arī palika. Bet demobilizēts un par civilo kļuvis karavīrs, vēl jo vairāk, jau 20+ gadus pēc demobilizācijas, vairs neveido armiju. Te dārgais PK mūs vnk biedē par paša izdomātu bubuli.
ievērojama daļa Latvijas īpašumu ir nonākusi kolonistu un svešinieku rokās, notikusi plaša mēroga politiska un ekonomiska valsts nozagšana, kura milzu apmēros turpinās vēl šodien.
Kamon veči, par KO jūs brīnaties? Tā ir tikai sākotnējā kapitāla uzkrāšana... varētu padomāt, ka PK bija ieziepējušies saglabāt sociālismu un valsts īpašuma formas :lol:
Joprojām pastāv Pilsoņu Kongresa apstiprinātā Aizsargu organizācija, kuru vada Aksels Kaimiņš (nejaukt ar vairākām citām it kā „Aizsargu” organizācijām, kuras darbojas bez Pilsoņu Kongresa pilnvarojuma!)
Kā jau teicu - nelikumīgs bandformējums. Par laimi, viņš nav bruņots un visdrīzāk ka ne ar ko citu, kā vien ģīmja pieliešanu sabiedriskos pasākumos, visdrīzāk ka nenodarbojas.

Par pārējo vēlāk.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 14 Jūl 2011 15:59

Ejam tālāk.
1990. gada 15. februārī PSRS okupācijas iestāde Latvijā – „LPSR Augstākā Padome” pieņēma likumu par grozījumiem „LPSR Konstitūcijā”, atzīstot par oficiālo valsts simboliku sarkanbaltsarkano karogu, 1921. gadā apstiprināto Latvijas valsts ģērboni un himnu ”Dievs svētī Latviju”.
Okupācijas iestāde - skaļš nosaukums. Okupācijas iestāde tā būtu tad, ja AP deputāti būtu Padomju Armijas kara komandanta nozīmēti. Realitātē tomēr bija otrādi - viņus ievēlēja godīgās, vispārējās vēlēšanās, ar visu to, ka tajā piedalījās arī LPSR iedzīvokļotā Padomju Armija. Fakts, ka LTF frakcija šajās vēlēšanās uzvarēja, padara attiecīgo AP par leģitīmu orgānu.
Šo dienu var uzskatīt par 18. novembra Latvijas valsts nozagšanas sākumu, tad aizsākās „LPSR Augstākās Padomes” ceļš uz „Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas” starptautisko leģitimāciju.
Grūtgalvīši no PK nesaprot vienu elementāru lietu - proti, mūsdienu Latvija vairs NEKAD nebūs 18. novembra Latvija, vairāku iemeslu dēļ:
1. Jā, mantojumā no LPSR/PSRS mēs esam saņēmuši dīvainu iedzīvotāju daļu, kuru visspilgtāk šodien reprezentē nepilsoņi. Ir jāsaprot, ka viņi nekur nepazudīs - viņi pogolovno nerepatriēsies, neizčākstēs kā pērnais sniegs un neasimilisēsies, vismaz ne tik drīz. Šis fakts ir jāpieņem kā aksioma un jāpātrauc sapņot par to, cik labi pēkšņi kļūtu, ja VIŅU vairs te nebūtu - tā ir nelietderīga laika tērēšana un vēja ķeršana.
2. 18. novembra Latvijas valsts pamatu veidoja agrārā reforma, kas vairāk vai mazāk nodrošināja valsts iedzīvotājus (kuru lielākā daļa bija zemnieki) ar zemi, tādā veidā ieliekot pamatus valsts ekonomiskajai attīstībai un cilvēku iztikšanai. Šodien tas vairs nedarbojas, lielā mērā urbanizācijas dēļ, un cilvēkus vairs nevilina naturālā saimniecība - gluži vienkārši viņi grib dzīvot labāk, nekā naturālā saimniecībā to spēj nodrošināt.
3. Noteikti sava loma ir arī globalizācijai - nav jau gluži tā, ka visi uz ārzemēm izbraukušie ir braukuši tāpēc, ka te nevar izdzīvot. Viens otrs vienkārši jūt, ka nevarēs sevi realizēt šeit, tāpēc brauc tur, kur tas ir iespējams...

Īsāk sakot - pat ja PK būtu kļuvis par `atjaunotās` Latvijas Saeimu, nekas jau pēc būtības diži savādāk noticis nebūtu, pie šīs pašas sasistās siles mēs vien attaptos.
Tā dēvētās 5. Saeimas vēlēšanas rīkoja okupācijas varas iestāde, kuru bija vēlējuši gan Latvijas Republikas pilsoņi, gan arī okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušie okupētājvalsts PSRS pilsoņi, vēlēšanas notika okupācijas karaspēka klātbūtnē. Viegli varam iedomāties, kas notiktu, ja šo „vēlēšanu” rezultāti neapmierinātu Krieviju.
5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gadā, kad Krievijas armijai te nekādas teikšanas vairs nebija (pretējā gadījumā viņi NEMŪŽAM neatdotu Skrundas un Irbenes lokatorus - PK humanitārie grūtgalvīši visdrīzāk nestādās priekšā šo objektu stratēģisko vērtību, kā arī faktu, ka vienu līdzīgu devaisu krievi padir$a dēļ Černobiļas katastrofas - viņš atradās pietiekoši tuvu, lai dabūtu tādu inducēto starojumu, ka neviens cilvēks ar viņu vairs darboties nevar), un viņa vairs nebija nekāda okupācijas armija (atkal, PK grūtgalvīši protams ka jēdziena `okupācija` nozīmi nezin) - viņa vienkārši te saskaņā ar Latvijas-Krievijas līgumu atradās tikmēr, kamēr tiek noorganizēta izvešana un tajā galā sagatavota infrastruktūra, kur atbraucējus izvietot).
Okupācijas karaspēka oficiālo daļu izveda no Latvijas 1994. gadā, kad jaundibinātā valsts jau bija politiski nostabilizēta.
Būsim precīzi: izvešanu PABEIDZA 1994. gadā. Lielākiem vai mazākiem tempiem tā notika visu laiku.
Neraugoties uz savu apšaubāmo statusu, 4. maija Latvijas „5. Saeima” pieņēma būtiskus neatgriezeniskus lēmumus valsts, pašvaldību, sabiedriskā un pilsoņu privātīpašuma nelikumīgas izpārdošanas – privatizācijas jomā.
Gribētu zināt, kā notika `pilsoņu privātīpašuma nelikumīga izpārdošana`. Lielākie iebildumu jau ir par to, ka manīgi zeļļi par swiescmaizi noprivatizēja valsts uzņēmumus, uz kuriem bija vienādas īpašuma tiesības VISIEM valsts iedzīvotājiem. Un te ir lielas šaubas, vai gadījumā, ja pie varas nāktu PK, atkal kaut kas notiktu savādāk...
Latvijā varu saglabāja VDK un kompartijas nomenklatūra, un okupācijas laika sabiedrības virsslānis, kas netraucēti ieauga 4. maija valsts tautsaimniecībā un valsts pārvaldē.
Un kas PK biedriem traucēja piedalīties 5. Saeimas vēlēšanās un piedāvāt sakarīgāko programmu? Ok, man personīgo atmiņu par šo laiku nav daudz (biju gana sīks), bet man ir nelabas aizdomas, ka jau tolaik bija zināma dilemma no sērijas `bet par ko gan lai balso?` :D
Ekonomikas „attīstība” notika bijušās VDK kontrolēta reketa un organizētās noziedzības ēnā.
Tepat blakus forumā ir tēma par LPSR VDK un viņas darbinieku likteņiem pēc 1991. gada. Gan jau ka bija cilvēki, kas aizgāja reketā, bet lielākā daļa (un jo īpaši - vadošie darbinieki) tomēr pieslējās legālajam biznesam.

Un ja PK pārstāvjiem ir PIERĀDĪJUMI par VDK saistību par postpadomju reketu, kāpēc tie vēljoprojām nav iesniegti prokuratūrā?
Ievedot preces no rietumvalstīm, tika iznīcināta rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana. Panīka izglītība, zinātne un kultūra. Ar jaunā gadsimta sākumu ekonomiku uzturēja neierobežoti izvēršot nekustamā īpašuma tirgu un celtniecību, kas ne vienmēr bijanepieciešama , lietderīga un ekonomiski pamatota. Tagad, kad šie „kruķi” zuduši, okupētās Latvijas „modernizēto” ekonomiku var glābt tikai regulāri miljardiem latu lieli starptautiskā valūtas fonda aizdevumi. Salīdzinot ar Latvijas brīvvalsts ekonomiskajiem sasniegumiem tās 22 gadu ilgās attīstības laikā, 4. maija valstij nav ar ko lepoties. Tās pārmērīgi birokrātiski kontrolētā un ar pašu kapitāla trūkumu nemitīgi sirgstošā ekonomika joprojām ir neproduktīva un konkurētnespējīga Eiropas un pasaules tirgū. Valsti labākas dzīves meklējumos pamet tās pilsoņi.
Taisnība, bet kādu alternatīvu gan PK piedāvātu? Kolhozu un rūpnīcu saglabāšanu? Diez vai, tās taču ir `okupācijas, boļševizācijas un kolonizācijas` paliekas... a likvidējot rūpnīcas un kolhozus, mēs nonāktu vien turpat, kur esam tagad.
Latvijā ir pārmērīgi liels kolonistu skaits, kuru pašapziņa Krievijas informācijas telpas iespaidā arvien pieaug, notiek latviešu valodas izstumšana no sabiedriskās aprites.
Pašapziņa pieaug arī tāpēc, ka mēs, latvieši, paši izstumjam krievus no savas vides, saukājam viņus par urlām, okupantiem, utainajiem, prasām no viņiem atbildību par visām WW2 un padomju laika politikas pārestībām, pieprasām papildus lojalitātes pierādījumus un saucam viņu etnisko dzimteni par `Ļaunuma Impēriju`. Diez vai pie šādas attieksmes ir kāds pamats no krieviem sagaidīt draudzīgu attieksmi pret mums :(

Un par latviešu valodas izstumšanu no sabiedriskās aprites jau ir klaji meli. Rīgā ar valodu lielākoties nav problēmu, bet ja tādas ir - vai PK vienmēr cītīgi ziņo par konstatēto pārkāpumu valodas inspekcijai?
4. maija republika ir uzņemta NATO, Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē, PTO, ANO UNESCO. Atjaunojot 18. novembra valsti, Latvijas dalība šajās organizācijās būs jāizvērtē, ja nepieciešams, iestājoties no jauna uz citiem taisnīgākiem nosacījumiem, vai paliekot ārpus tām.
Izstāties no ANO? :lol:

Nē nu te principā var piekrist, bet vai PK ģeopolitikas ekspertiem neliekas, ka viņu teorijas drusku iekšēji pretrunīgas? No sērijas - vispirms viņi apgalvo, ka 4. maija republiku izviedoja krievi, bet pēc tam - ka, acīmredzot, šie paši krievi iedabūja Latviju NATO, kas nav sevišķi prokrieviska organizācija...
Tāpat arī 4. maija Latvijas noslēgtie starpvalstu līgumi un finansiālās saistības nebūs saistošas atjaunotajai 18. novembra Latvijai.
Nu tas jau ir tāds īsts boļševiku gājiens (atceramies, kā radās padomju Krievija no savas cariskās priekšgājējas :lol: ). Un tie ir tie paši cilvēki, kas runā par deboļševizāciju? :D
4. maija Latvija savas pastāvēšanas 18 gados vēl nav pat aprēķinājusi PSRS okupācijas nodarītos zaudējumus nevienā no nācijas dzīvotspējas būtiskākajām jomām.
Ugu, tikai būtu labi, ja rēķinātāji neaizmirstu, ka bez zaudējumiem bija arī investīcijas, cita starpā - pašu rēķinātāju izglītība, kuru par 100% apmaksāja tik nīstā okupācijas vara ;)

Pie iespējas paķidāšu arī atlikušās sadaļas.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 14 Jūl 2011 23:02

Par pēdējām 2 teksta porcijām:
Latvijas teritorija – Abrenes apriņķa daļa joprojām nav atgūta.
Vai viņa mums tiešām ir vajadzīga? Vai tiešām mums tikai savas nacionālās pašapziņas celšanas nolūkos ir vajadzīgs nolaists un depresīvs rajons pašā valsts nomalē? Vai PK raksta autors pats ir gatavs doties uz turieni un pļaut usnes un latvāņus, lai padarītu šo teritoriju par mūsējo ne tikai uz papīra, bet arī sakoptības kontekstā?
4.maija Latvijas pavalstnieku loks ir cits – netika ievērots Pavalstniecības likuma nosacījums par pilsonības mantošanu tikai pa tēva līniju.
Tiešām, tikai pa tēva līniju? Tad jau tie bērni, kurus ir dzemdējušas vientuļās mātes, nemaz NAV Latvijas pilsoņi?
Ceturtā maija Latvijas likumdošanā okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušo apzīmēšanai ietvertais jēdziens – “nepilsonis” , nav sastopams citu valstu likumdošanā. Lai arī 4. maija Latvijas “nepilsoņi” ir valsts aizsardzībā un viņu statuss ir tuvs pilsoņa statusam, Latvija starptautiski saņem pārmetumus par šādas it kā otrās šķiras pilsonības pastāvēšanu. Kopš 1994. gada notiek “nepilsoņu” naturalizācija. Pēc naturalizācijas logu atcelšanas 1998. gadā naturalizācijas iesniegumu apjoms gandrīz četrkāršojās. Kopš naturalizācijas sākuma ar Ministru Kabineta rīkojumu 4. maija Latvijas pilsonībā uzņemtas 128888 personas. “Nepilsoņu” skaits ir samazinājies no 29% līdz 18%. - notiek “nepilsoņu” naturalizācija uz ļoti atvieglotiem nosacījumiem.
1. Par to iebraukušo nelikumību vēl var strīdēties. Principā, tas atbilda tobrīd de facto spēkā esošajiem likumiem, un pat ja mēs pieņemam, ka tas bija nelikumīgi attiecībā uz tobrīd spēkā neesošo Latvijas republikas Satversmi, tad no šiem cilvēkiem atbildību par šo nodarījumu prasīt nav īsti korekti - viņi lielākoties ir tieši tādi paši situācijas upuri kā mēs, Latvijas pilsoņi, vai pašlabuma meklētāji kā tie šodienas latvieši, kas dodas darbā uz Īrijām, Lielbritānijām un citām zemēm.
2. Taisnība vien ir - jēdziens `nepilsonis` praktiski nekur citur nepastāv un sevišķi pareiza šī situācija nav. Bet atkal, sk. punktu 1: ne jau šie cilvēki par to ir atbildīgi. Atbildību diemžēl vairs nav no kā paprasīt, līdzīgi kā tas ar ASV nēģeru populāciju, kuras pēcteči attiecīgajā kontinentā nonāca lielākoties piespiedu kārtā atvestu vergu statusā, un kuri paši mūsdienās ASV baltādaino sabiedrībā integrējas ar visai dažādām sekmēm.
3. Ja biedri no PK uzskata, ka naturalizācija kā nepilsoņu jautājuma risinājums ir nederīga, kāds tad ir viņu piedāvājums, kurš NAV pretrunā ar ANO deklarētajiem cilvēktiesību principiem?
Zemesgrāmatas darbība nav atjaunota - tās vietā radīta jauna zemesgrāmata, kurā nostiprinātas okupācijas sekas. Īpašumi atdoti tikai daļēji - daļa no pilsētas īres namiem, uzliekot īpašniekiem par pienākumu turpināt līgumsaistības ar okupācijas varas iemitinātajiem īrniekiem, laukos zemes īpašumi uz kuriem nepretendēja tā dēvētie "labticīgie ieguvēji". Nav atdoti kustamie īpašumi, kuģi, rūpnīcas, darbnīcas un vērtspapīri. Valstī veikta nelikumīga privatizācija bijušās okupētājvalsts pilsoņiem - ievērojama nacionālā īpašuma daļa ir zaudēta.
1. A pareizāk būtu bijis atdot īres namus īpašniekiem, un lai viņi ar padomju laika iemītniekiem (kuri diezgan bieži bija pensionāri, nespējīgi maksāt tās īres maksas, kādas tās uzleca 21. gs. pirmajos gados) izrīkojas, kā ienāk prātā?
2. Kuģi, rūpnīcas, darbnīcas un vērtspapīri? A tiešām uz 1991. gadu vēl joprojām bija braucams kāds no kuģiem, kurš atradās ekspluatācijā uz 1940. gada 16. jūniju? Rūpnīcas un darbnīcas, kuras padomju laikos tomēr brīdi pa brīdim modernizēja un kurās investēja visas tautas radītās materiālās vērtības? Piedodiet atvainojiet, man tomēr neliekas, ka šī teksta autors ir domājis ar galvu.
3. Pēdējo teikumu es diemžēl nesaprotu.
Ceturtā maija Latvijas Republikas pastāvēšana ir atkarīga ne tik daudz no tās starptautiskās atzīšanas, bet gan Latvijas Republikas pilsoņu brīvās gribas un atbalsta – iekšpolitiskās atzīšanas.
Bez šaubām, bet te jāpiezīmē, ka PK acīmredzot nav spējis iegūt vērā ņemamu atsaucību Latvijas pilsoņu vidū.
Gorbačova pasludinātās pārbūves laikā, okupācijas varai liberalizējoties, izdevās veikt Latvijas pilsoņu reģistrāciju un sarīkot vispārējas, demokrātiskas un tiesiskas Pilsoņu Kongresa vēlēšanas. Ievēlētais Kongress pasludināja sevi par Latvijas Republikas valsts tiesisku pārstāvību un pieņēma virkni svarīgu lēmumu, kuru mērķis bija valsts deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija un likumīgās valsts varas atjaunošana. Neraugoties uz to, ka daļa Kongresa delegātu vienlaikus bija arī LPSR Augstākās padomes deputāti, AP atteicās sadarboties minēto mērķu sasniegšanai.
Ja jau PK bija pārstāvēti arī LPSR AP deputāti, kas tad traucēja šos bezgala svarīgos lēmumus izdabūt caur AP? Jeb vai AP deputātu - PK biedru nemaz TIK daudz nebija, un attiecīgi viņu dīvainajās idejās AP neviens neklausījās?
Latvijas Republikas pilsoņu veidotā valsts pārstāvniecība un tās pilsoņu paustā brīvā griba tika ignorēta. Tā vietā, lai sagatavotu priekšnoteikumus pilsoņu brīvās gribas noskaidrošanai, AP pati sevi pasludināja par LR pārstāvniecību un uzsāka gatavoties „5. Saeimas” vēlēšanām, neradot priekšnoteikumus to likumīgai norisei. Patiesi brīvas vēlēšanas var notikt tikai pēc okupācijas seku likvidēšanas, tikai šādi vēlētai Saeimai ir tiesības lemt par būtiskiem jautājumiem – pilsoņu loka paplašināšanu, valsts īpašuma privatizāciju, starpvalstu līgumu slēgšanu.
Te prasās paskaidrojums, kas tiek saprasts ar `okupācijas sekām`. Ja tie paši nepilsoņi - tad šāda PK prasība patiesībā ir tikpat nereāli utopiska, ka komunisms, uz kuru kā uz gaišo nākotni visu savu pastāvēšanas laiku tiecās PSRS.
Vēlētāji piedalījās nelikumīgo Saeimu vēlēšanās, lai tajās pārsvaru negūtu krievvalodīgo partijas, lai netiktu apdraudēts latviešu valodas kā valsts valodas statuss un netiktu zaudēta pat šī nosacītā neatkarība. Nevar uzskatīt, ka tauta ar savu piedalīšanos 4. maija Latvijas "Saeimu" vēlēšanās būtu leģitimējusi šo valsti.
Un kur tad bija PK kandidāti 5. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, ja jau tauta sabalsoja `nepareizos`?

Grozies kā gribi, bet - ja vēl var diskutēt par pēdējās LPSR AP leģitimitāti, tad par 5. Saeimas leģitimitāti jau nu gan vairs nekādām diskusijām nevajadzētu būt - tie paši Latvijas pilsoņi jau vien viņu vēlēja, diez vai 1993. gadā bija paspējuši sevišķi daudz nepilsoņus nonaturalizēt, lai tie varētu BŪTISKI ietekmēt vēlēšanu rezultātus, un Krievijas armija, cik nu tā vēl bija Latvijā palikusi, šajās vēlēšanās pilnīgi noteikti nepiedalījās (jo nebija LR pilsoņi).
Latvijā šajos gados nav pastāvējuši brīvi plašsaziņas līdzekļi, nav nodrošinātas iespējas paust valdošajai ideoloģijai pretējus viedokļus.
Bulšits. Es saprotu Padomju laikā varēja būt problēmas ar alternatīvo presi (tomēr, cik atceros, vēl 1990. gada beigās iznāca tādi izdevumi kā `Diena` un `Atmoda`, kuri ne tuvu nepauda valdošās ideoloģijas (PSKP CK) viedokli. 1993. gadā nekādām problēmām (izņemot finansiālās, protams) noorganizēt savu avīzi vai radiostaciju nevajadzēja būt.
Līdzīgi kā 1940. gadā, izveidojot Kirhenšteina leļļu valdību, arī 1990. un 1991. gadā notika manipulācija ar Latvijas valstiskumu. Totalitārajiem režīmiem ir liela pieredze pasaules sabiedrības maldināšanā.
Un? KURŠ totalitārais režīms tad stāv aiz 4. maija republikas valdības vīriņu marionetēm? :D

Rezumējot: Visa šī teksta mesidžs diemžēl ir čīkstēšana un žēlošanās par to, ka nav sanācis tikt pie varas un, attiecīgi, dažādu sazvērestību meklēšana kur vajag un kur nevajag. Nu nerada šis Pilsoņu Kongress nopietni ņemama spēka vai organizācijas iespaidu. LTF dokumentos var atrast visādas blusas, vaboles, tukšus solījumus un puspatiesības, bet šīs te ir pilnīga klīnika.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Jūl 2011 12:40

Nu gan tu esi nokritizējis PK. Bet patiesi negribas tagad taisnoties, kā gan tā. Jebkurā gadījumā, "4.maija" režīms ir tikai "4.maija" režīms. "Pilsoņu kongress" bija alternatīva. Un ja es pareizi atceros, tad "Pilsoņu kongress" nebremzējās uz
Pilsoņu Kongresa mērķis ir veikt Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju, tādējādi sagatavojot apstākļus likumīgas Saeimas vēlēšanām, un savas pilnvaras nolikt tās priekšā.
, proti, viņi nebija gatavi iet uz vispārējām vēlēšanām, un tai pašā laikā šo procesu novešana līdz kaut kādam galam izskatījās objektīvi bezgalīga, proti, ievilkt laiku bez leģitīmas varas. :) Šīs bija objektīvs strupceļš.
No otras puses ir jāatceras, ka nedz "4.maija režīms", nedz "Pilsoņu kongress" nav Latvijā dzimušas idejas, bet gan attiecīgi - Lietuvas un Igaunijas varianti. Vai teiksim, "Bojāra pilsonības likumu", kur visiem Lpsr iedzīvotājiem sadeva Latvijas pilsonību, tā novēršot šo hipertrofēto nacionālismu, var uzskatīt par Latvijas variantu, par to vajag pārdomāt. Jebkurā gadījumā, ir skaidrs, ka Neatkarīgas Valsts ideja nokrita no svaiga gaisa, un īstenībā neviens nebija gatavs, kaut arī skandināja. Savā ziņā, Latvijas radikāļu vidū šī īpašība vēl joprojām ir, - izvirzīt saukļus, kuru sekas viņi nav spējīgi realizēt un nest atbildību.
P.s. tu reizi no reizes raksti ļoti traģiskā Latviešu valodā, tev ir kāds naids pret savu Latviešu valodas skolotājas vai mēģini integrēties "4.maijā režīma" nelatviskajā vidē?

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 18 Jūl 2011 09:50

tas_pats_lv raksta:Jebkurā gadījumā, "4.maija" režīms ir tikai "4.maija" režīms. "Pilsoņu kongress" bija alternatīva.
Nu to jau neviens neapstrīd, tomēr:
1. Pilsoņu Kongresa idejas ne vienmēr atbilda veselajam saprātam;
2. Augstākā Padome bija oficiālāks un leģitīmāks orgāns.

Patiesībā, kas ir interesanti. Ja nebūtu bijis 1991. gada augusta puča, kurš pāris dienu laikā izgāzās kā veca sēta, Latvijas faktiskā neatkarības atgūšana būtu stipri ievilkusies un diez vai notiktu ātrāk par brīdi, kad oficiāli tiktu izbeigta PSRS eksistence. Savā ziņā, no neatkarības atgūšanas viedokļa sanāk, ka pučs nāca par labu, pretējā gadījumā tāds nenoteikts divvaldību stāvoklis (un LTF vs. Interfrontes pretstāvēšana) varētu vilkties vēl gadiem ilgi. Un (kāpēc es vispār šo iesāku) tieši AP bija tas orgāns, kas saskaņā ar PSRS un LPSR Konstitūcijām (kuras neviens tomēr nebija atcēlis) varēja runāt par neatkarības faktisko atgūšanu (jeb izstāšanos no PSRS) ar PSRS centrālo varu (kas nu tur sanāk, PSRS AP vai PSKP CK Politbirojs). Pilsoņu Kongresu šādās sarunās gluži vienkārši Maskava neņemtu par pilnu (`Kas ir šie cilvēki?` ©), līdz ar to tīri teorētiski (un juridiski) Pilsoņu Kongresam bija daudz mazāks diplomātiskais potenciāls.
tas_pats_lv raksta:P.s. tu reizi no reizes raksti ļoti traģiskā Latviešu valodā, tev ir kāds naids pret savu Latviešu valodas skolotājas vai mēģini integrēties "4.maijā režīma" nelatviskajā vidē?
Paklau, mēs te brīvā stilā pļāpājam par vēsturi, nevis rakstām oficiālus dokumentus. Ja nonāksim līdz tādiem - lūdzu, tad es būšu atvērts savas gramatikas, ortogrāfijas un stila labojumiem. Līdz tam es tomēr paturēšu tiesības izteikties, kā man labpatīk, protams, ciktāl nav pretrunā ar foruma noteikumiem ( :lol: ) un elementāru pieklājību (t.i. nevienu nekur nesūtīšu :D ).

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 18 Jūl 2011 15:14

9K116 raksta:1. Pilsoņu Kongresa idejas ne vienmēr atbilda veselajam saprātam;
2. Augstākā Padome bija oficiālāks un leģitīmāks orgāns.
Patiesībā, Augstākās Padomes idejas, no rūdīta skeptiķa puses (piem. interfrontes), arī nebija diez ko labākas - īsti prātīga jau viņa arī nebija. Un vislabākais pieradījums ir mūsdienu realitāte. Leģitimitāti nosaka "tauta" un "4.maija režīms" īsti nekad jau nav jautājis pēc tiešas savas leģitimitātes apliecinājumu , piemēram, referenduma ceļā, bet principā šaubas nav, ka viņš to varētu gūt.
9K116 raksta:saskaņā ar PSRS un LPSR Konstitūcijām
Man šķiet, ka šie divi papīrēļi nekad PSRS vai Lpsr nav ņemti īsti nopietni. :) Tas neatkarības laikā pie viņiem turējās, lai nebūtu darīšana ar "praktiskām" tiesībām, kuras reāli ari simbolizēja "interfronte" ar komunistisko partiju. :)
9K116 raksta:Pilsoņu Kongresu šādās sarunās gluži vienkārši Maskava neņemtu par pilnu.
Bet Igaunijas pilsoņu kongress tak izrulēja. :)

p.s. un tomēr, vulgāru latviešu valodu pat krogū lietot nav labi. :) Un neesi tu nekāds deģenerāts (un pusaudzis arī nē), lai stilotos. Vienkārši grūti lasīt :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 19 Jūl 2011 08:44

tas_pats_lv raksta:Patiesībā, Augstākās Padomes idejas, no rūdīta skeptiķa puses (piem. interfrontes), arī nebija diez ko labākas - īsti prātīga jau viņa arī nebija.
Nu salīdzinājumā ar PK viņas tomēr izskatās adekvātāk :)
tas_pats_lv raksta:Leģitimitāti nosaka "tauta" un "4.maija režīms" īsti nekad jau nav jautājis pēc tiešas savas leģitimitātes apliecinājumu , piemēram, referenduma ceļā, bet principā šaubas nav, ka viņš to varētu gūt.
Man jau liekas, ka jautājumā par `4. maija režīma` leģitimitāti pietiek ar LTF frakcijas uzvaru 1990. gada AP vēlēšanās - ja LTF frakcija dabūja vairākumu apstākļos, kad vēlēšanās piedalījās arī VISI Latvijas krievvalodīgie + šeit iedzīvokļotā Padomju Armija (kura diez vai balsoja par LTF), tad diez vai vēl ko labāku tobrīd varēja vēlēties.
tas_pats_lv raksta:Man šķiet, ka šie divi papīrēļi nekad PSRS vai Lpsr nav ņemti īsti nopietni. :) Tas neatkarības laikā pie viņiem turējās, lai nebūtu darīšana ar "praktiskām" tiesībām, kuras reāli ari simbolizēja "interfronte" ar komunistisko partiju.
Grūti pateikt. Vispār jau perestroikas rezultātā PSRS sāka virzīties tiesiskas valsts virzienā, un attiecīgi arī šie papīri ieguva praktiskāku nozīmi, vismaz salīdzinājumā ar stagnācijas gadiem. Un, kā jau es teicu iepriekš - ja ne neveiksmīgais pučs, kura izgāšanās faktiski uzreiz noveda pie PSRS sabrukuma, tad tāds nekonkrēts 1990/1991. gada stāvoklis varēja vilkties vēl gadiem ilgi. Un tad ceļš ārā no PSRS būtu tikai caur dialogu ar Maskavu, argumentējot ar PSRS un LPSR Konstitūciju pantiem.
tas_pats_lv raksta:Bet Igaunijas pilsoņu kongress tak izrulēja.
Vai tad viņš veda ar Maskavu dialogu un caur to kaut ko panāca? Faktisko neatkarību Igaunija dabūja tieši tāpat kā Latvija - līdz ar augusta puča izgāšanos. Un tam, vai konkrētajā separātistu valstī pie varas bija saskaņā ar LPSR Konstitūciju ievēlēta AP, vai saskaņā ar hvz ko ievēlēts Pilsoņu Kongress, nekādas dižās nozīmes nav.
tas_pats_lv raksta:un tomēr, vulgāru latviešu valodu pat krogū lietot nav labi. :) Un neesi tu nekāds deģenerāts (un pusaudzis arī nē), lai stilotos. Vienkārši grūti lasīt
Davai, būsim konkrēti? Parādi ka kādu piemēru, kur es esmu uzrakstījis kaut ko nesalasāmu.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 05 Aug 2011 11:33

ARNOLDS BĒRZS

vēsturnieks, izglītības un kultūras darbinieks, publicists;
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un
Goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”

Dzimis 1940. g. 25. aprīlī Saldus rajona Zvārdes pagasta "Jaunseržu" māju saimnieka ģimenē. 1944. gada 5. novembra vakarā, kad pāri galvām jau lidoja uzbrūkošās krievu armijas raidītie šāviņi, ģimene, sakrāvusi divos pajūgos nepieciešamāko mantību, devās bēgļu gaitās uz mātes dzimto Kabiles pagastu. Kaujas ar mainīgiem panākumiem par "Jaunseržiem" turpinājās līdz 1945. gada 23. janvārim. Kā aprakstīts grāmatā Rižskije gvarģeiskije (“Liesma”,1972. 93.lpp.), tad šajā dienā pēc artilērijas sagatavošanas uguns 29. gvardes strēlnieku divīzijai straujā uzbrukumā izdevās ieņemt “Jaunseržus”, tā ka viss šī punkta garnizons (37 cilvēki!) padevās gūstā.
Kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas A.Bērza saņēmu savu tēvu mantojumu, saimniecība tika pārkārtota uz moderniem saimniekošanas principiem - tika algots dārznieks un saimniecība kļuva par vienu no pirmajiem rūpnieciska mēroga gurķu audzētājiem Latvijā. Uzsākta cukurbiešu audzēšana, izbūvēta skābbarības tvertne. Tika iegādāta kravas automašīna, uzbūvēta pienotava, kuru iznomāja Zvārdes Piensaimnieku biedrībai, agrākajā kalpu mājā atvērts veikals.
Pateicoties tam, ka vecāki pēc kara neatgriezās Zvārdes pagastā, viņiem izdevās izvairīties no tiešām padomju varas represijām, bet Arnolds Bērzs jau no pirmajām skolas dienām saprata, ka stingri jānodala, ko drīkst runāt ģimenē, un ko sabiedrībā. Sevišķi pēc tam, kad pēc skolotājas stāstijuma par to, kā Staļins Kremlī strādā dienām un naktīm, rūpēdamies par visiem cilvēkiem, bet, jo sevišķi, par bērniem, viņam paspruka frāze: "Viņš vispār neko nedara, tikai staigā pa kabinetu un pīpē savu pīpi."

Beidzis Kabiles vidusskolu, 1959. g. iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinību neklātienes nodaļā, bet tika iesaukts obligātajā karadienestā Padomju armijā. Pēc tam iestājās LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā (1962. g.), kuru pabeidza neklātienē 1969. gadā. Beidzis arī LVU neklātienes aspirantūru (1985. g.), taču disertāciju nav aizstāvējis, jo savāktais materiāls devis pretējus rezultātus tiem, kādus pieprasija tā laika oficiālā padomju vēstures koncepcija.

1964. gadā pēc apprecēšanās pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Liepājā, kur strādāja pedagoģisko darbu dažādās skolās, kā arī 10 gadus nostrādāja Liepājas Vēstures un mākslas muzejā. Publicējis vairāk nekā 300 rakstu par Liepājas novada vēsturi. Strādājis par vecāko pasniedzēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (no 1982. g.); šajā laikā panācis, ka Latvijas vēstures kurss tiek ieviests visu specialitāšu studentiem.

No 1988. gada jūnija iesaistījies Atmodas kustībā ar polemiskiem rakstiem par vēstures jautājumiem, kā arī piedalījies LTF organizatoriskajā un propagandas darbā. Bijis Liepājas Pedagoģiskā institūta LTF atbalsta grupas priekšsēdētājs; LTF Liepājas pilsētas 1. un 2. konference ievēlējusi viņu LTF Liepājas nodaļas valdē, kur pildījis politiskās komisijas vadītāja pienākumus. LTF II kongresā (1989. g.) ievēlēts par LTF Domes locekli. Izslēgts no PSKP par partijas organizācijas graušanu (1989. g. decembrī).

1989. g. ievēlēts par Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu. Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē (1990 -1993), 1990. gada 4. maijā balsojis par Neatkarības Deklarācijas pieņemšanu. Darbojies Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, kur vadījis Arhīvu likuma izstrādāšanu un pārzinājis arhīvu sistēmas reorganizāciju.
http://www.gramata21.lv/users/berzs_arnolds/p1.html
Saki LTF bija prātīgāka?

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index ... _id=348671
Cena (LVL) 15.95
Vēsturnieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Arnolds Bērzs veicis pētījumu par mūsu tautas sarežģīto ceļu uz Latvijas neatkarības atjaunošanu un tām sabiedriskajām organizācijām, kas pretdarbojās Latvijas Tautas frontes 2. kongresā pieņemtās programmas realizācijai. Tas izdots grāmatā "Sarkanie burbuļi. Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988 – 1998", kur autors apkopojis dokumentus un liecības par šo pretvalstisko organizāciju darbību. Vārdos nosaukti visi tie, kas, padomju impērijai grūstot, atjaunotajā Latvijas valstī zaudēja savas privilēģijas un izmisīgi cīnījās par komunisma dogmu saglabāšanu. Lasītājs pamanīs, ka daudzi no viņiem šobrīd netraucēti darbojas valsts un pašvaldību, kā arī ES struktūrās.No ļaužu atmiņas pamazām izbāl melnie notikumi. Jaunajā paaudzē sāk dominēt uzskats, ka Latvijas neatkarība atjaunojās pati no sevis, jo PSRS taču sabruka. Arī nesenās diskusijas Saeimā par atceres un svinamajām dienām radās no visjaunākās Latvijas vēstures nepilnīgas izpratnes.Arnolda Bērza rūpīgi savāktie un grāmatā publicētie fakti veido unikālu vēstures izziņas materiālu, kas neatstās vienaldzīgus ne Latvijas patriotus, nedz arī tepat līdzās esošos nedraugus. Arī topošajai Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijai grāmata "Sarkanie burbuļi" varētu derēt kā parocīgs uzziņu avots. Nedrīkstētu atlikt tālai nākotnei grāmatas izdošanu arī krievu valodā.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 08 Aug 2011 18:47

tas_pats_lv raksta:Saki LTF bija prātīgāka?
Ne visai saprotu kontekstu, kāds A. Bērzam ir ar Atmodas laika politiskajām nostādnēm?

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 08 Aug 2011 21:47

9K116 raksta:Ne visai saprotu kontekstu, kāds A. Bērzam ir ar Atmodas laika politiskajām nostādnēm?
ARNOLDS BĒRZS ir laba ilustrācija, cik traki tomēr bija tie cilvēki, kas darbojās kaut vai LTF. Mūsdienās to var ļoti labi just, jo viņi visi izskatās kā prātā jukuši. Tā kā šī atruna, par prātīgu vai neprātīgu rīcība nav piemērota Atmodas laikam vispār.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 11 Aug 2011 18:26

Tas, ka cilvēki mūsdienās ir sagājuši sviestā mūsdienās, nenozīmē, ka viņi tādi bija arī Atmodas laikā. Par Bērza kungu grūti spriest - Tevis piedāvātajā materiālā vairāk ir tieši par viņa veikumu nosacīti mūsdienās (1998. gads vairāk klasificējas kā mūsdienas, nevis vairs kā Atmoda).

Par saiešanu sviestā tieši mūsdienās... Tie paši atsevišķi ļauži no H-86 - šīs organizācijas sākotnējie statūti un nostādnes tam laikam ir gana adekvāti, dīvaini un paradoksāli vien viņi izskatās, salīdzinot ar mūsdienām (t.i. sasniegtajiem vai nesasniegtajiem mērķiem). Tomēr tas, kā viņi šobrīd izpaužas tautastribunals.eu, vairs neiet nekādos saprāta rāmjos.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 11 Aug 2011 20:14

Nu tad lādējam jaunu dokumentu iekšā:
Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) padomes paziņojums par organizācijas mērķiem.
[1988.gada 10.jūlijā, Rīgā]

Nu kas patiesībā ir LNNK īstenība jau vairs neviens īsti neatceras, kaut arī viņa vel joprojām eksistē savienībā ar "tēvzemi un brīvību" (1946. gada dibinājums!)
Uzskatām, ka latviešu tautas prasība pēc suverēnas valsts ir taisnīga un svēta.
1988 gadā tā ir ļoti drosmīga prasība, kura jau drīz arī piepildīsies. Vai tas patiesībā nebija sods, par to citu reizi . :D
2. Latviešu valodu noteikt par valsts valodu.
3. Noteikt Latvijas pilsoņa statusu, atjaunot nacionālo simboliku.
4. Uzskatīt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus par mūsu tautas daļu.
Reālistiska programma, kas ari ir tikusi īstenota. Protams, vai ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši jebkad sevi uzskatīs par Latvijas latviešu tautas daļu, tas vel ilgi būs diskutējams.
5. Atbrīvot Latvijas teritoriju no kodolieročiem.
Nu tā ir tāda vispasaules politikas atblāzma Latvijā. Protams, mūsdienās mums vairs nav nekādas daļas gar kodolieročiem.
1. Nekavējoši pilnīgi pārtraukt migrantu ieplūdi Latvijā, veicināt daļas migrant atgriešanos savā zemē.
6. Nodot Latvijas valdības pakļautībā visus Latvijā esošos ražošanas uzņēmumus un iestādes, kas līdz šim pakļautas Savienības ministrijām un resoriem.
Nu mūsdienas ir pierādījušas, ka liela jēga nevienam tajā laikā par tautsaimniecību nebija. Nu migranti bija vajadzīgi hiperindutrializācijai (jo Latvieši kopš 1914 gada īsti nevairojās). Savienības ministriju uzņēmumi nodrošināja saites Savienībā, kuras pārraujot , šie uzņēmumi Latvijā vairs nebija vajadzīgi.
13. Atzīt par nelikumīgiem un atklāti nosodīt LKP 1959.gada jūlija plēnuma lēmumus valodu, kadru, ekonomikas un citos jautājumos.
14. Likvidēt valsts kontroli pār baznīcu. Nodrošināt baznīcai iespēju publicēti presē, radio un televīzijā, izdot reliģiska satura literatūru, veikt labdarības misiju.
Tā laika specifiski piegājieni, laik tamdēļ man nekad nav patikusi LNNK :)

Un pie nobeiguma "Latvijas Nacionālās neatkarības kustības padome", kur bez Eduards Berklava un Jura Dobeļa ir arī citi populāri vārdi, kā piemēram: Diāna un Einārs Repšes, un Dans Titavs, kas jau vēlāk nodibināja "Jauno laiku", bet jau pavisam citā ideoloģijā.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 15 Aug 2011 13:44

Cilvēkam vienmēr ir izvēle
Vita Pētersone, 1997. gada 5. aprīlis "Diena"
1983.gada 19.decembrī «Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda: Atzīt par vainīgu Astru Gunāru Lariona d. nozieguma izdarīšanā(..) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem ar nometinājumu uz 5 (pieciem) gadiem...» Tātad, ja Latvija līdz šai dienai ietu sociālisma ceļu padomju varas vadībā un ja Gunārs Astra būtu dzīvs, viņš no nometinājuma būtu atgriezies 1995.gadā, vairāk kā gadu jau dzīvotu dzimtenē un... Ko viņš darītu? Okupētajā Latvijā atbildēt uz jautājumu nebūtu grūti - viņš turpinātu būt, kā teikts tiesas spriedumā, «sevišķi bīstams recidīvists». Kā Gunārs Astra dzīvotu neatkarīgajā Latvijā? Disidents Jānis Rožkalns (Latvijas Neatkarības kustības vadītājs) uzskata:«Ja Astra būtu palicis dzīvs, viņš noteikti iekļautos jaunajā demokrātijā un ieņemtu tajā vietu. Ticu, ka Astra būtu pārvedis tautu pāri tām daudzajām likstām, ar kurām pašlaik netiekam galā. Tāpēc jau čeka viņu iznīcināja.» Rožkalns ir pārliecināts, ka Astra mira «inscenēti dabīgā nāvē», jo «kad viņa līķi atveda uz Rīgu, visi iekšējie orgāni, pēc kuriem varētu noteikt nāves cēloni, bija izņemti». Par to pārliecināti arī tuvinieki. Diāna Repše, Gunāra Astras pameita, uzskata:«Viņš nekad nebija malā stāvētājs, viņš bija noformulējis uzskatus par dzīvi, par valsti, un viņš noteikti būtu darbojies arī tagad.» Diānu patēvs Gunārs Astra ir ļoti ietekmējis, un ne tikai viņas uzskatus vien. «Tie nav mani, bet Eināra vārdi, ka pateicoties manai ģimenei, viņš ir iekļāvies neatkarības kustībā.» Gunārs Diānas saderināšanās dienā viņas nākamo vīru Eināru Repši (tagadējo Latvijas Bankas prezidentu), novērtējis ļoti augsti un teicis, - «īsts vīrs, spēka zars». Nesen sarunā ar Lidiju Lasmani Doroņinu vaicāju, kāpēc par Gunāru Astru tik maz tiek rakstīts, varēja taču būt gatava ne viena vien grāmata. Viņa domīgi noteica:«Varbūt tāpēc, ka par tik taisnu cilvēku ir grūti rakstīt...» Taisns - jā, tam piekrīt arī Diāna Repše, patēvs ne reizi vien teicis:«Kaut mums būtu vairāk pašcieņas! Godīgam cilvēkam jāizrāda pretestība pazemībai - ka tik kaut kas nenotiek, labāk esiet klusi, nelieniet acīs.» Gunārs Astra (1931 - 1988) - Moceklis? Varonis? Simbols? Neapstrīdami viņš ir viena no izcilākajām personībām Latvijas visjaunāko laiku vēsturē. Iespējams - pati izcilākā. Divreiz sodīts par saviem uzskatiem. (Pirmoreiz tas notika 1961.gada 26.oktobrī, kad «par Dzimtenes nodevību, pretpadomju aģitāciju un propagandu» viņš tika notiesāts uz 15 gadiem). Dzimis Rīgā, miris Ļeņingradā, kara medicīnas hospitālī. Apglabāts otrajos Meža kapos. Bēru dienā 1988.gada 19.aprīlī pavadītāji, atvadoties no sirdsapziņas cietumnieka, viņa kapu aizbēra ar saujām. Krietnais lords nekad nemelo Diānai bija trīspadsmit gadu, kad viņas māte Līvija kļuva Gunāra Astras sieva. Līvija - vīra atbalstītāja, līdzbiedre, uz kuru viņš paļāvās, kurai rakstīja no ieslodzījuma sirsnīgas vēstules un kuras pleci nesa ne vieglo, tomēr pašas izvēlētu likteni. Diānai bija 21 gads, kad patēva vairs nebija dzīvajos. Par Gunāra Astras politisko darbību, ja ne viss ir zināms, tad tomēr diezgan daudz arī plašākai sabiedrībai. Kāds viņš bija savējo vidū? «Man ļoti žēl, ka nav fotogrāfiju, kurās viņš būtu redzams tāds, kādu esmu saglabājusi savās atmiņās, - dzirkstošu skatu, dedzīgs, stiprs, mirdzošām acīm,» saka Diāna. Jautāju, vai viņam bija kāds paraugs literatūrā vai vēsturē, kas ietekmējis Gunāra Astras dzīvesveida izvēli? «Ideāls? Krietns cilvēks ar tikumiskiem principiem. Ja runā par Gunāra personības saknēm, tad, manuprāt, viņam tuvi bija pagājušā gadsimta romantiķi, pats reiz teica, ka ir izaudzis ar Žila Verna krietnā lorda paraugu sirdī. Vīrs un vārds. Nekad nemelot. Tādi bija viņa principi, un tā viņš arī dzīvoja. Mūsu dēlam Gunāram ir ielikts vārds par godu lielajam Gunāram, mazais to zina. Žēl, ka mūsu dēlus Gunārs neredzēja.» Tiesā 1983.gada decembrī, tā bija atklāta, Gunārs Astra par Diānu teica - «mana meita». Taču sākumā...«Man bija grūti pierast pie jaunās situācijas mājās, un es saucu viņu uz «jūs», saka Diāna. «Biju diezgan spītīga pēc dabas. Apbrīnojami neatlaidīgi viņš piespieda mani teikt «tu», nekad neapvainojās, bija pacietīgs. Esmu bieži domājusi, cik daudz būtu zaudējusi, ja Gunārs nebūtu ticis pāri manai pusaudzes spītībai... tad nebūtu mūsu daudzo interesanto un garo sarunu, kuras risinājām gan tulpju sīpolus mizojot, gan zemi rokot, jo puķu audzēšana tolaik bija mūsu galvenais iztikas avots. Viņu interesēja, kā veidojas mana doma, viņš piespieda mani un arī manus brālēnus domāt, vērtēt, analizēt un pašiem nonākt pie secinājumiem. Būtībā Gunāram bija pareiza metodika, kā mācīt bērnus. Domāju, ka viņš būtu ideāls skolotājs vai pasniedzējs. Daudz viņš man ir devis zināšanu un izpratnes vēsturē, filozofijā, īpaši jaunākajā literatūrā un vēsturē, jo prata tēlaini stāstīt un precīzi formulēt domu. Piemēram, atceros Gunāra stāstus par Čehijas notikumiem - viņš pats tur nebija piedalījies, bet sēdējis cietumā kopā ar tiem padomju armijas virsniekiem, kuriem lika ar tankiem braukt čehu dumpiniekiem virsū, taču viņi atteicās. Kad vēlāk ieraudzīju televīzijā dokumentālos kadrus, bija sajūta, ka esmu to jau redzējusi, - tik labi Gunārs prata uzburt ainu. Viss, par ko ar viņu runājies, uzreiz kļuva nozīmīgs un interesants, viņš fascinēja cilvēkus. Telpā, kurā bija viņš, Gunārs kļuva centrs. Mēs daudz sarunājāmies par dzīvi. No viņa sapratu patiesību, ka cilvēks dzīvo savā laikā un savā telpā, ka dzīve neplūst kaut kur blakus, bet tur, kur esi tu, ir dzīve.» Vai viņš nejutās vientuļš? «Viņš sacīja - esmu daudz izcietis un esmu izcīnījis sev tiesības domāt, darīt tā, kā vēlos. Tomēr pats saprata, ka līdz ar to viņš faktiski ir izolēts. Tāpēc neaicināja cilvēkus pie sevis. Uz mūsu māju nāca tikai radinieki un tie cilvēki, kuri paši bija izvēlējušies šo nācienu un zināja, kas ar viņiem tādā gadījumā var notikt. Taču Gunārs teica arī - «ir cilvēki, kurus pāri savam slieksnim nelaidīšu». Kuri tie ir? Vai cits, nevis Astra ir tiesīgs nosaukt konkrētos vārdus? Sauc vai nenosauc - ziņotāji, nodevēji un nodevējiņi vienalga eksistē. Mans noziegums - grāmatu fotografēšana, fotonegatīvu glabāšana un trīs negatīvu iedošana Freimanim. Viena raksta pārtulkošana. Vienas grāmatas parādīšana citam cilvēkam, vēl dažu grāmatu glabāšana. Pilnīgi intīma satura sacerējumu sarakstīšana un glabāšana. Radioraidījumu ierakstīšana lentē un šo lenšu glabāšana. Par to es tikšu notiesāts. (No Gunāra Astras Pēdējā vārda tiesā 1983.gada 15.decembrī) Saki - jā, vai saki - nē Loģiski būtu secināt, ka apsūdzētais runā vienu, bet tiesa, iepazinusies ar izmeklēšanas materiāliem un liecinieku liecībām, izsecina ko citu, taču... Gunāru Astru (arī Gunāru Freimani, jo abiem bija kopēja tiesas prāva) notiesāja kā sevišķi bīstamu recidīvistu (sevišķā režīma ieslodzījumā) tiešām par «noziegumiem», kurus nosauca apsūdzētājs. Viscaur safabricētā apsūdzība pret Astru sastāvēja no daudzām. «literārām epizodēm». Katrā epizodē figurēja kāds «pretpadomju autora» darbs. No grāmatām, kuru autori bija Mariss Vētra, Uldis Ģērmanis, Anšlavs Eglītis, Hermans Kreizers, Arnolds Spekke, Georgs Orvels un vēl daudzi citi, varētu piekrāmēt krietnu grāmatplauktu. Šīm grāmatām bija vienāda vaina - tās vai nu «izkropļo marksisma-ļeņinisma mācību», vai «diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu», vai apgalvo, «it kā Padomju Latvija neesot brīva»(citāti no Sprieduma Lietā nr.K-07). Tāpēc arī vienas epizodes gana, lai raksturotu šī tiesas procesa būtību. Epizode:«Par pretpadomju apmelojoša satura Georga Orvela grāmatas «1984» glabāšanu, teksta fotografēšanu un izgatavošanu izplatīšanas nolūkā.» Diāna Repše visas dienas, kurās notika Gunāra Astras tiesas prāva, sēdēja zālē. «Biju kā sastingusi un ļoti naidīga pret zaldātiņiem, kas viņu sargāja, tagad saprotu, ka viņi jau nebija vainīgi, viņiem to lika darīt,» stāsta Diāna. «Kad tiesā Gunārs sāka lasīt savu pēdējo vārdu, prokurors Batarags iejaucās, gribēja apklusināt, bet tiesnesis Krūmiņš teica - nē, nepārtrauciet, turpiniet. Gunārs vienmēr novērtēja cilvēkā tieksmi būt labam, pat katru vissīkāko impulsu šajā virzienā viņš cienīja.» Varbūt, ka tāpat kā visi, arī tiesnesis saprata šīs runas nozīmību un to, ka jebkurā gadījumā Astras vārdi izies ārpus tiesas zāles un arī ārpus Latvijas. Vai tiesas prāva apstiprināja Gunāra Astras uzskata - cilvēkam vienmēr ir izvēle - pareizību? Ka vienmēr ir izvēle uz kaut ko nožēlojamu, un ir izvēle uz ko lielu un tikumisku. Par lielām un mazām nodevībām. Tie, kas tolaik bija tiesas zālē, vēroja, kā grāmatām, par kuru lasīšanu un izplatīšanu Gunārs Astra tika apsūdzēts pretpadomju darbībā, tika prasīts speciālistu vērtējums. Bija ataicināts universitātes pasniedzējs, kuram vaicāja - kā viņš, angļu literatūras speciālists, domā - vai Georga Orvela grāmata 1984 ir pretpadomju literatūra vai nav. Jā vai nē? Viņš atbildēja - jā. It kā jau nieks, pavisam maza piedalīšanās - no viņa gaidīja šo jā, un viņš arī pateica. Taču no šādām mazām apsūdzībiņām izveidojās kopējā lielā apsūdzība, kas gala rezultātā noveda apsūdzēto nāvē. Ko šobrīd šis pasniedzējs stāsta studentiem par sevi un Orvelu? Vai viņa karjera gājusi uz augšu pēc sīkās epizodes tiesā? Vai viņam bija toreiz kāda izvēle? Un kuri bija pārējo grāmatu novērtētāji speciālisti? Uz kādiem noteikumiem rakstnieki un vēsturnieki, kurus aicināja konsultēt «Astras lietā» piekrita. Jā, viņi ir tikai «aiz kadra». Bet ir... Kāpēc neatteicās? Tie nav tikai mūsu laika jautājumi pagātnei. Savus svaru kausus katra cilvēka priekšā izvēle šūpo arī šodien un šūpos rīt. Vienmēr. Kaut arī Gunārs Astra, pats daudz izcietis, zināja, ka cilvēks ir vājš, un tos nenosodīja, tomēr Diāna atceras, ka Gunārs bieži atkārtojis - cilvēks vienmēr var nepiedalīties. «Šādu stāju viņš augsti vērtēja, piemēram, ja zemnieks vienkārši nogāja malā un tikai strādāja, viņš nenosodīja. Bet inteliģentus, kas locījās... nevar teikt, ka viņš tos nosodīja, bet glumumu viņš neakceptēja. Cilvēks varēja būt pieticīgs, bet tiklīdz viņš deva nodevas liekulībai, to Gunārs noliedza, jo uzskatīja, ka cilvēkam svarīgākais ir saglabāt sevī tikumiskās vērtības. Tāpēc ar vislielāko cieņu viņš runāja par tiem, kas saglabāja pašlepnumu, piemēram, par universitātes pasniedzēju Fominu, kura nāca uz cietumu pieņemt no viņa latīņu valodas eksāmenu. Agrāk viņam nebija nekādas saskarsmes ar šo pasniedzēju, bet pēc eksāmena Gunārs teica - lūk, kāds ir cilvēka gars. Atceros vēl, skatījāmies mājās televīzijas raidījumu un aktieris Lūriņš uz kādu jautājumu atbild - tā kā es esmu latvietis... Tajos laikos publiska savas piederības latviešu tautai uzsvēršana bija kas jauns, un Gunārs teica - tas ir ziķeris! » Šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs Vai nav nežēlīgi, ka, runājot par Gunāru Astru un tautu, pirmoreizi tas bija skaidri redzams... viņa bērēs. Tad kopā sanāca ne tikai saujiņa disidentu, bet liels ļaužu pūlis.Vai tāds vienmēr ir varoņa ceļš? Vai tas ir rūgti un nežēlīgi, bet nenovēršami?Arī Diāna reiz patēvam jautājusi - kāpēc tu to visu dari? Kāpēc domā, ciet mokas, esi ieslodzīts, ko tas dod? «Viņš atbildēja -ja tautā nav neviena, kas pastāv, tad ir cauri.» Gunārs bija uzņēmies tādu misiju. Man visvairāk žēl, ka Astru būtībā plaša sabiedrībā nepazina, kaut pēc sava garā viņš bija to pelnījis.Viņš bija augstas raudzes cilvēks, viņš bija kodols.» Novērtēja gan. Pat čekisti pret Gunāru Astru izturējās savādāk nekā pret citiem, jo zināja, kas viņš par pretinieku, saprata, ka nav ko mēģināt fiziski lauzt vai pārvērst... «Gunārs ļoti ienīda čekistus, jo uzskatīja, ka tie ir visbīstamākie cilvēki tāpēc, ka nebija naivi, bet darbojās apzināti. Cilvēki ar gudru prātu un attīstītu intelektu apzināti meloja un apzināti darīja ļaunu. Tāpēc čekistus Gunārs nicināja.» Kā bijušos politisko prāvu prokurorus, tiesnešus, tādus kā, piemēram, Kaksītis, būtu vērtējis Astra? Nezinām. Varbūt viņa vārdiem atbild Diāna?«Lai tāds Kaksītis dzīvo, ir jau citas iespējas strādāt. Bet tautai ir sāpīgi, ja šādi cilvēki ir priekšā. Ja tādi cilvēki ir vadībā, tad viss, kas ir noticis, tiek atzīts par labu. Valstī vajadzētu būt tādai sistēmai, ka priekšā nokļūst godīgākie un krietnākie cilvēki. Padomju laikā bija otrādi. Ja mēs šo starpību nesaprotam, ja gaišākie nav priekšā, tad tauta neattīstīsies.» Jānis Rožkalns atcerējās pēdējo tikšanos ar Gunāru Astru:«Mani pārveda no čekas cietuma uz Centrālcietumu Melnajā bertā, mašīnā bija tādi īpaši skapīši ieslodzītajiem - atver vaļā, iespiež tevi pussēdus ar mantu maisu uz ceļiem, tupi, brauc. Blakus skapītī dzirdu kņadu, vaidus... Izrādās, ka viņi tajā skapīti bija mēģinājuši iespiest divmetrīgo Gunāru Astru, kad izkāpām, viņam bija traumētas kājas, un viņš nevarēja ātri paiet, divi uzraugi viņu veda, un viens, tāds mazs, visu laiku riņķo ap Gunāru un rupji lamājās, bet viņš iet mierīgs, nosvērts, pilns pašcieņas.Tas man palicis atmiņā. Tāds viņš bija.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 16 Aug 2011 21:34

tas_pats_lv raksta:Kā Gunārs Astra dzīvotu neatkarīgajā Latvijā?
Jā, šis ir ļoti interesants jautājums, uz kuru atbildi mēs visdrīzāk nekad arī neuzzināsim :? No otras puses - variantu jau nemaz tik daudz nemaz nav: viņš vai nu iesaistītos LTF un vēlāk ievēlētos AP un Saeimās, kļūstot plus mīnus par `politiķi tipisko`, vai arī, ja viņš izrādītos par ideālistu-sapņotāju, tad visdrīzāk šodien būtu tāds pats dīvainis vaimanātājs, par kādu ir kļuvis LTF Atmodas laiku flagmanis un cerība Dainis Īvāns... :roll:

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 01:08

Nu patiesībā jau tev nav taisnība piedāvātajos variantos. Jānis Rožkalns ir dzīvs un pārdzīvojis. Kļuvis par 10 līmeņa "neko", un vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi. Arī pirmās Latvijas pieredze bija taisni tāda pati, ka vispārējais varas līmenis kritās ļoti strauji. Proti, tavs nopēlums Īvānam arī nav diez ko jēdzīgs, viņš ir Rīgas Domes deputāts un kaut kas jau vēl ir. Un ko gan mūsdienās tu vari viņam piedāvāt?
no sarunas ar Jāni Rožkalnu

Es varu jebkurā diennakts laikā nosaukt trīs absolūtas prioritātes.

Valsts

Pirmais. Mums šodien ir jāpaceļ jautājums un jāsaņem atbilde – kam pieder Latvijas valsts? Kam viņa ir domāta? Vai Latvijas valsts ir latviešu valsts, vai tā ir latviešu un krievvalodīgo valsts, vai ir jādalās ar vēl kādu? Briseli, Vašingtonu? Valūtas fondu? Kam Latvija pieder? Vai tā pieder mums latviešiem? Mēs ļoti labi zinām, ka viņa tika dibināta latviešiem, latvieši viņu dibināja un visa mūsu cīņa bija tikai, lai aizstāvētu latviešu tautas intereses.

Es domāju, ka arī šodien tas ir dzīvības un nāves jautājums, ja mēs gribam savu valsti paturēt – atbildēt uz šo jautājumu pašiem sev. Kam pieder Latvijas valsts?

Mana atbilde ir skaidra, Latvijas valsts ir latviešu valsts un tamdēļ mums ir jāaizstāv savas intereses visās jomās.

Identitāte

Otrais ir ļoti tuvs šim pirmajam jautājumam. Kas ir mūsu šodienas identitāte? Latvietim! Kas ir viņa identitāte? Es esmu dažādos forumos un valsts pirmajām personām uzdevis šo jautājumu, un kā atbilde ir samulsums. Mēs šodien vairs nezinām, kas ir mūsu identitāte, jo mēs arī īsti nezinām, kam pieder mūsu valsts un tamdēļ mums būtu jārunā ļoti atklāti, ļoti skaidri, ļoti konkrēti par to, kas ir mūsu identitāte. Jānoformulē tā un tad tas būtu mums tālākam ceļam ļoti svarīgs dokuments.

Dzimstība

Trešais punkts ir dzimstība. Mēs izmirstam. Ja mēs neatrodam veidu, ceļu, kā mēs varam stiprināt ģimenes, lai ģimenēs dzimtu bērni, tad visam pārējam nav nekādas nozīmes. Mēs tāpat pazaudēsim savu valsti. Šodien Latvija pazaudē apmēram divsimt pilsoņus dienā. Simts ir no negatīvās dzimstības, simts izbrauc. Un tā ir katastrofa.

Lūk, trīs pamatlietas – Kam pieder Latvija? Kāda ir mūsu identitāte? Ģimeņu stiprināšana un dzimstība. Tās ir absolūtas prioritātes.

Par pretošanās kustību var lasīt šeit:
http://jurisziemelis.wordpress.com

Nu jā, varam diskutēt par lietām, jo Latvija pieder "Latvijas cilvēkiem" nevis nacistiem Latviešiem..
šo Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju par uzdevumu, kuru pildīt jātiecas visām tautām un visām valstīm, lai katrs cilvēks un katrs sabiedrības institūts, pastāvīgi ievērojot šo Deklarāciju, ar izskaidrošanu un izglītošanu censtos veicināt šo tiesību un brīvību respektēšanu un, realizējot nacionālos un starptautiskus progresīvus pasākumus, nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un īstenošanu kā Organizācijas dalībvalstu, tā arī to jurisdikcijā esošo teritoriju tautās.
1. pants
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.
2. pants
Katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.
Turklāt nedrīkst būt nekādas atšķirības valsts vai teritorijas, pie kuras cilvēks pieder, politiskā, tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbilstama, bez pašpārvaldes vai kaut kā citādi ierobežota savā suverenitātē.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 17 Aug 2011 18:28

tas_pats_lv raksta:Proti, tavs nopēlums Īvānam arī nav diez ko jēdzīgs, viņš ir Rīgas Domes deputāts un kaut kas jau vēl ir.
Salīdzinājumā ar to, kas viņš LTF ziedu laikos, viņš tiešām šodien ir nekas. Pie kam - tais laikos viņš jau bija ne tikai LTF amatpersona, bet arī simbols un cerība.
tas_pats_lv raksta:Un ko gan mūsdienās tu vari viņam piedāvāt?
Šodien vairs neko, bet tajā pašā 1992/1993., respektīvi, pārejā no AP uz Saeimu, viņam bija vienreizējas iespējas. Klīst runas, ka čalis būtu varējis itin viegli kļūt par premjeru, odnako viņš tomēr nobijās no atbildības un nogāja ēnā. Un uz skatuves uznāca... Birkavi, Krištopāni un pārējie Šķēles :mrgreen:
tas_pats_lv raksta:vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi.
A tas teiciens sevi jau ir pierādījis nevienu gadsimtu vien, kāpēc lai mūsu Atmoda būtu izņēmums :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 22:14

9K116 raksta:Salīdzinājumā ar to, kas viņš LTF ziedu laikos, viņš tiešām šodien ir nekas. Pie kam - tais laikos viņš jau bija ne tikai LTF amatpersona, bet arī simbols un cerība.
A Latvijā vispār vēl ir "simboli un cerības"? Vai nav otrādi, ka Latvija ir pazaudējusi "cerības un simbolus" vispār, nevis Īvāns ir nolaidis ko greizi. Proti, vai tā tomēr nav sabiedrības, nevis Īvāna problēma.
9K116 raksta: Šodien vairs neko, bet tajā pašā 1992/1993., respektīvi, pārejā no AP uz Saeimu, viņam bija vienreizējas iespējas. Klīst runas, ka čalis būtu varējis itin viegli kļūt par premjeru, odnako viņš tomēr nobijās no atbildības un nogāja ēnā. Un uz skatuves uznāca... Birkavi, Krištopāni un pārējie Šķēles :mrgreen:

Pirmām kartām - Daini neievēlēja Saeima, kā visu LTF kopumā, tā vietā ievēlēja "Latvijas ceļu".
Otrām kārtam - viņa mēģinājums tikt pie "Lemberga stipendijas" beidzās ar krahu, Dainis galu galā neizturēja.
Trešām kārtām, viņš ir LSDSP nesasmērējies ar latviešu genocīdu nenodarbojies. Es domāju, ka sirdsapziņai viņam pietiek.
Ceturtkārt, ņem Andri Bērziņu par savu ideālu - AP, Saeima, Prezidents :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi.
A tas teiciens sevi jau ir pierādījis nevienu gadsimtu vien, kāpēc lai mūsu Atmoda būtu izņēmums :)
Nu to teicienu zināja jau "Atmodas laikā", it kā jau varēja izvairīties. :) Tas cits ceļš ir Lembergs, par ko viņi - šie "citi" - viņu neieredz. :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 23:22

http://www.omip.lv/ = "Latvijas okupācijas muzejs" bijušais "Latviešu sarkano strelnieku".
Demonstration in Warsaw
30 June More than 30thousand unionists from all sectors and regions of „Solidarnosc” took part in the demonstration under the slogan “Your policy – our poverty”, which took place on 30 June in Warsaw. This was the largest union rally in years.
Ar ko līdzīgu sākās arī Atmoda - Polija „Solidarnosc”, galvenokārt, Gdaņskā sāka demonstrācijas un streikus.
http://en.wikipedia.org/wiki/Solidarno%C5%9B%C4%87



youtu.be/oPRARV21s7o

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 18 Aug 2011 20:37

Mana tauta uzdrīkstējās. Un pirms 20 gadiem radās Latvijas Tautas fronte. Latvijas vēsturē lielākā tautas kustība, kas veda LPSR cilvēkus uz valsts neatkarības atgūšanu un atjaunošanu. Un aizveda. Atveda. Un tagad mums atkal ir sava valsts. Atkal - jau astoņpadsmit gadus. Un Latvija mums vispār ir jau deviņdesmit gadus. Un te nu mēs esam. Un, atminoties atmodas laiku, dziedam pie Brīvības pieminekļa. Tauta, kas dzied. Dzied par to, ka savu tēvzemi nepārdodam. Un nenododam.
Bet šo divdesmit gadu laikā esam gan paspējuši. Pārdot un nodot, pirms vēl gailis dziedājis. Kaut arī sākām no nulles. Visi vienlīdz nabagi – nebrīvi. Un visi vienlīdz bagāti – ar karsto vēlmi pēc brīvības. Ar vēlmi pēc savas Latvijas. Bet kurā brīdī cilvēks, kurš ļoti tieši iesaistījies neatkarības atjaunošanas darbā vai vismaz stāvējis Daugavmalā un dziedājis par Daugav’s abām malām, kurā brīdī viņš izvēlas nodot un nozagt? Nozagt to, kas valsts? To, kas visu mūsu? Kāds draugs man reiz sacīja – tā juku laikos esot normāla parādība – cilvēki, kas pie varas, to izmanto un iekrāj sev kapitālu. Un tomēr es par šo vienkāršo skaidrojumu neesmu pārliecināta. Daži iekrāj, bet citi – nē. Tad kas ir tas, kas tos citus atšķir no tiem dažiem? Goda prāts vai vienkārši – privātais naivums, kas privātajā īpašumā ļauj uzkrāties nevis naudai un mantai, bet – tikai tam pašam godīgumam - tai bagātībai, kurai šajā pasaulē vispār ir jēga tad, kad vairs nav nekā.
00:39@12.10.2008 | Dita Arāja

Atbildēt uz ziņu