Atmodas politiskās nostādnes

Foruma noteikumi
Lūdzu, atminieties! Latvieši ir labie, nevis tirliņi!
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 01:08

Nu patiesībā jau tev nav taisnība piedāvātajos variantos. Jānis Rožkalns ir dzīvs un pārdzīvojis. Kļuvis par 10 līmeņa "neko", un vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi. Arī pirmās Latvijas pieredze bija taisni tāda pati, ka vispārējais varas līmenis kritās ļoti strauji. Proti, tavs nopēlums Īvānam arī nav diez ko jēdzīgs, viņš ir Rīgas Domes deputāts un kaut kas jau vēl ir. Un ko gan mūsdienās tu vari viņam piedāvāt?
no sarunas ar Jāni Rožkalnu

Es varu jebkurā diennakts laikā nosaukt trīs absolūtas prioritātes.

Valsts

Pirmais. Mums šodien ir jāpaceļ jautājums un jāsaņem atbilde – kam pieder Latvijas valsts? Kam viņa ir domāta? Vai Latvijas valsts ir latviešu valsts, vai tā ir latviešu un krievvalodīgo valsts, vai ir jādalās ar vēl kādu? Briseli, Vašingtonu? Valūtas fondu? Kam Latvija pieder? Vai tā pieder mums latviešiem? Mēs ļoti labi zinām, ka viņa tika dibināta latviešiem, latvieši viņu dibināja un visa mūsu cīņa bija tikai, lai aizstāvētu latviešu tautas intereses.

Es domāju, ka arī šodien tas ir dzīvības un nāves jautājums, ja mēs gribam savu valsti paturēt – atbildēt uz šo jautājumu pašiem sev. Kam pieder Latvijas valsts?

Mana atbilde ir skaidra, Latvijas valsts ir latviešu valsts un tamdēļ mums ir jāaizstāv savas intereses visās jomās.

Identitāte

Otrais ir ļoti tuvs šim pirmajam jautājumam. Kas ir mūsu šodienas identitāte? Latvietim! Kas ir viņa identitāte? Es esmu dažādos forumos un valsts pirmajām personām uzdevis šo jautājumu, un kā atbilde ir samulsums. Mēs šodien vairs nezinām, kas ir mūsu identitāte, jo mēs arī īsti nezinām, kam pieder mūsu valsts un tamdēļ mums būtu jārunā ļoti atklāti, ļoti skaidri, ļoti konkrēti par to, kas ir mūsu identitāte. Jānoformulē tā un tad tas būtu mums tālākam ceļam ļoti svarīgs dokuments.

Dzimstība

Trešais punkts ir dzimstība. Mēs izmirstam. Ja mēs neatrodam veidu, ceļu, kā mēs varam stiprināt ģimenes, lai ģimenēs dzimtu bērni, tad visam pārējam nav nekādas nozīmes. Mēs tāpat pazaudēsim savu valsti. Šodien Latvija pazaudē apmēram divsimt pilsoņus dienā. Simts ir no negatīvās dzimstības, simts izbrauc. Un tā ir katastrofa.

Lūk, trīs pamatlietas – Kam pieder Latvija? Kāda ir mūsu identitāte? Ģimeņu stiprināšana un dzimstība. Tās ir absolūtas prioritātes.

Par pretošanās kustību var lasīt šeit:
http://jurisziemelis.wordpress.com
http://www.historia.lv/alfabets/A/AS/as ... 12.15..htm
www.ltn.lv/~gunarw/a-rozkalns.htm

http://www.vissnotiek.lv/janis-rozkalns ... s-kustibu/
Nu jā, varam diskutēt par lietām, jo Latvija pieder "Latvijas cilvēkiem" nevis nacistiem Latviešiem..
šo Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju par uzdevumu, kuru pildīt jātiecas visām tautām un visām valstīm, lai katrs cilvēks un katrs sabiedrības institūts, pastāvīgi ievērojot šo Deklarāciju, ar izskaidrošanu un izglītošanu censtos veicināt šo tiesību un brīvību respektēšanu un, realizējot nacionālos un starptautiskus progresīvus pasākumus, nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un īstenošanu kā Organizācijas dalībvalstu, tā arī to jurisdikcijā esošo teritoriju tautās.
1. pants
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.
2. pants
Katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.
Turklāt nedrīkst būt nekādas atšķirības valsts vai teritorijas, pie kuras cilvēks pieder, politiskā, tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbilstama, bez pašpārvaldes vai kaut kā citādi ierobežota savā suverenitātē.
http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 17 Aug 2011 18:28

tas_pats_lv raksta:Proti, tavs nopēlums Īvānam arī nav diez ko jēdzīgs, viņš ir Rīgas Domes deputāts un kaut kas jau vēl ir.
Salīdzinājumā ar to, kas viņš LTF ziedu laikos, viņš tiešām šodien ir nekas. Pie kam - tais laikos viņš jau bija ne tikai LTF amatpersona, bet arī simbols un cerība.
tas_pats_lv raksta:Un ko gan mūsdienās tu vari viņam piedāvāt?
Šodien vairs neko, bet tajā pašā 1992/1993., respektīvi, pārejā no AP uz Saeimu, viņam bija vienreizējas iespējas. Klīst runas, ka čalis būtu varējis itin viegli kļūt par premjeru, odnako viņš tomēr nobijās no atbildības un nogāja ēnā. Un uz skatuves uznāca... Birkavi, Krištopāni un pārējie Šķēles :mrgreen:
tas_pats_lv raksta:vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi.
A tas teiciens sevi jau ir pierādījis nevienu gadsimtu vien, kāpēc lai mūsu Atmoda būtu izņēmums :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 22:14

9K116 raksta:Salīdzinājumā ar to, kas viņš LTF ziedu laikos, viņš tiešām šodien ir nekas. Pie kam - tais laikos viņš jau bija ne tikai LTF amatpersona, bet arī simbols un cerība.
A Latvijā vispār vēl ir "simboli un cerības"? Vai nav otrādi, ka Latvija ir pazaudējusi "cerības un simbolus" vispār, nevis Īvāns ir nolaidis ko greizi. Proti, vai tā tomēr nav sabiedrības, nevis Īvāna problēma.
9K116 raksta: Šodien vairs neko, bet tajā pašā 1992/1993., respektīvi, pārejā no AP uz Saeimu, viņam bija vienreizējas iespējas. Klīst runas, ka čalis būtu varējis itin viegli kļūt par premjeru, odnako viņš tomēr nobijās no atbildības un nogāja ēnā. Un uz skatuves uznāca... Birkavi, Krištopāni un pārējie Šķēles :mrgreen:

Pirmām kartām - Daini neievēleja Saeima, kā visu LTF kopumā, tā vietā ievēlēja "Latvijas ceļu".
Otrām kārtam - viņa mēģinājums tikt pie "Lemberga stipendijas" beidzās ar krahu, Dainis galu galā neizturēja.
Trešām kārtām, viņš ir LSDSP nesasmērējies ar latviešu genocīdu nenodarbojies. Es domāju, ka sirdsapziņai viņam pietiek.
Ceturtkārt, ņem Andri Bērziņu par savu ideālu - AP, Saeima, Prezidents :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi.
A tas teiciens sevi jau ir pierādījis nevienu gadsimtu vien, kāpēc lai mūsu Atmoda būtu izņēmums :)
Nu to teicienu zināja jau "Atmodas laikā", it kā jau varēja izvairīties. :) Tas cits ceļš ir Lembergs, par ko viņi - šie "citi" - viņu neieredz. :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 23:22

http://www.omip.lv/ = "Latvijas okupācijas muzejs" bijušais "Latviešu sarkano strelnieku".
Demonstration in Warsaw
30 June More than 30thousand unionists from all sectors and regions of „Solidarnosc” took part in the demonstration under the slogan “Your policy – our poverty”, which took place on 30 June in Warsaw. This was the largest union rally in years.
Ar ko līdzīgu sākās arī Atmoda - Polija „Solidarnosc”, galvenokārt, Gdaņskā sāka demonstrācijas un streikus.
http://en.wikipedia.org/wiki/Solidarno%C5%9B%C4%87



youtu.be/oPRARV21s7o

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 18 Aug 2011 20:37

Mana tauta uzdrīkstējās. Un pirms 20 gadiem radās Latvijas Tautas fronte. Latvijas vēsturē lielākā tautas kustība, kas veda LPSR cilvēkus uz valsts neatkarības atgūšanu un atjaunošanu. Un aizveda. Atveda. Un tagad mums atkal ir sava valsts. Atkal - jau astoņpadsmit gadus. Un Latvija mums vispār ir jau deviņdesmit gadus. Un te nu mēs esam. Un, atminoties atmodas laiku, dziedam pie Brīvības pieminekļa. Tauta, kas dzied. Dzied par to, ka savu tēvzemi nepārdodam. Un nenododam.
Bet šo divdesmit gadu laikā esam gan paspējuši. Pārdot un nodot, pirms vēl gailis dziedājis. Kaut arī sākām no nulles. Visi vienlīdz nabagi – nebrīvi. Un visi vienlīdz bagāti – ar karsto vēlmi pēc brīvības. Ar vēlmi pēc savas Latvijas. Bet kurā brīdī cilvēks, kurš ļoti tieši iesaistījies neatkarības atjaunošanas darbā vai vismaz stāvējis Daugavmalā un dziedājis par Daugav’s abām malām, kurā brīdī viņš izvēlas nodot un nozagt? Nozagt to, kas valsts? To, kas visu mūsu? Kāds draugs man reiz sacīja – tā juku laikos esot normāla parādība – cilvēki, kas pie varas, to izmanto un iekrāj sev kapitālu. Un tomēr es par šo vienkāršo skaidrojumu neesmu pārliecināta. Daži iekrāj, bet citi – nē. Tad kas ir tas, kas tos citus atšķir no tiem dažiem? Goda prāts vai vienkārši – privātais naivums, kas privātajā īpašumā ļauj uzkrāties nevis naudai un mantai, bet – tikai tam pašam godīgumam - tai bagātībai, kurai šajā pasaulē vispār ir jēga tad, kad vairs nav nekā.
Tikai dziedāt 00:39@12.10.2008 | Dita Arāja http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60925

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 19 Aug 2011 21:17

Pirms 20 gadiem E. Levits aktīvi piedalījās atmodas kustībā, bijis Latvijas Tautas frontes domes un Pilsoņu kongresa loceklis, 1990. gada 4. maija Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors; pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iesaistījies arī politiskajā un diplomātiskajā darbā.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 20 Aug 2011 13:00

Pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Gorbunovs sarunā ar Gorbačovu, saņēmis piedāvājumu PSRS veidot, piemēram, tā kā Amerikas Savienotās valstis, sliktākā gadījumā kā Eiropas Savienību vai kā Vācijas Federatīvo republiku. Pats Gorbunovs esot atbalstījis pakāpenisku "soli pa solim" politiku

"Bet viņam neviena tāda konkrēta plāna, ko un kā, nebija. Un tad es sapratu, ka nav alternatīvas pilnīgai Latvijas neatkarībai. Bet citādi ir jāturas pie "soli pa solim" politikas. Jo viena lieta ir paziņot no Augstākās padomes tribīnes, bet otra - veidot neatkarīgu ekonomiku, valsts struktūras, likumu bāzi. Bet no Gorbačova es sapratu, ka viņam nav nekāda plāna - ne kā mūs palaist brīvībā, ne kā mūs saglabāt," atceras bijušais AP priekšsēdētājs.

"Svarīgi bija tas, ka Jeļcina politikā Baltijai bija piešķirta īpaša nozīme. Kas gan viņam lika janvārī doties uz Tallinu, tikties tajos dramatiskajos apstākļos ar Baltijas valstu līderiem, pieņemt paziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai, nosodīt un aicināt karavīrus no Krievijas neiesaistīties vardarbībā Baltijas valstīs. Viņš to darīja emocionāli, izlēmīgi un diezgan konsekventi. Vismaz man nelikās, ka tas bija kāds mirkļa politiskās konjunktūras vadīts gājiens. Līdz pat PSRS karaspēka izvešanai no Latvijas," piebilst Gorbunovs.
http://www.delfi.lv/news/national/polit ... d=40202705

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 22 Aug 2011 19:53

Intervija ar Tālavu Jundzi - Puču nosodījām pirmie

Trešdiena, 17.augusts (2011), plkst.16:37 | Viktors Avotiņš
Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs JUNDZIS intervijā Neatkarīgajai stāsta par puču pirms divdesmit gadiem.

– Pirms divdesmit gadiem jūs bijāt Latvijas Augstākās padomes deputāts. Pirms divdesmit gadiem augustā notika pučs. Vai pēc 1991. gada janvāra gaisā bija kaut kas tāds, kas liecināja, ka mēģinājumi pagriezt visu atpakaļ nav beigušies?

– Pēc janvāra barikādēm daļai no mums, kas darbojāmies Augstākajā padomē, bija skaidrs, ka situācija labilā stāvoklī nepaliks. Spēki, kas gribēja atjaunot padomju režīmu, mēģinās vēlreiz. 1991. gada jūnija otrajā pusē LR AP Tautas frontes frakcijā uzstājās Ilmārs Bišers un publiski paziņoja, ka Maskavā gaidāms pučs. Viņš teica, ka visticamāk tas notiks jūlijā, kad PSRS AP ir atvaļinājumā un pučistiem būs salīdzinoši brīvas rokas. Šis paziņojums ir atrodams un izlasāms tālaika avīzēs.

Dīvainā kārtā neviens to paziņojumu neuztvēra pārāk nopietni. Ne žurnālisti, ne, jāsaka, arī Augstākā padome... Faktiski nekam arī negatavojāmies. Ja neskaita to, ka bīdījām cauri AP Nevardarbīgās pretošanās centru. Kaut kāda apvērsuma vai padomju varas atjaunošanas mēģinājuma gadījumā centrs varētu organizēt pretošanos. Vēl tapa likumprojekts par ārkārtas situāciju. Bija uzsākta likuma par zemessardzi izstrādāšana. Puča laikā tas netika pieņemts. Bet centru izveidoja jūnijā ar AP Prezidija lēmumu. Odiseju Kostandu ielika par priekšnieku, uzdeva valdībai nodrošināt centru ar līdzekļiem un telpām. Tas netika izdarīts. Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu, uzrakstīja varbūt ne sliktākās instrukcijas, ko darīt pilsoņiem, pašvaldību, valsts iestādēm... valsts apvērsuma gadījumā. Pienāca pučs. Kostanda ar saviem cilvēkiem puča otrajā dienā brauca pa Latviju un dalīja pašvaldībām, Tautas frontes grupām šīs instrukcijas.

Protestējot pret puču, mēs tā pirmajā un otrajā dienā mēģinājām izsludināt vispārēju streiku. Izrādījās – preses mums nav, radio aizslēgts, televīziju ieņēmuši pučisti. Kā noorganizēt streiku? Ne visi varbūt pamanīja, ka Rīgā noteiktās vietās (pie Vidzemes tirgus, pie AP...) deputāti noteiktā laikā tikās ar cilvēkiem un stāstīja, kas jādara. Paldies dievam, ka pučs ilgi nenoturējās, jo gatavi mēs, godīgi sakot, nebijām.

Bet – varbūt sava taisnība bija arī otrai pusei, kura teica, ka mēs nedrīkstam provocēt Padomju Savienību. Tāpēc neveidosim robežapsardzi uz robežas, neveidosim muitu, arī barikādes necelsim... Domas dalījās arī starp cilvēkiem, kuri bija par neatkarību. Labi, ka viss beidzās tā, kā beidzās.

– Cik izteikta bija apdraudējuma sajūta? Vai dzīvība bija briesmās?

– Ja salīdzināt ar janvāri, tad janvārī par to nebija laika domāt un – janvārī mēs bijām visi kopā. Vai gulējām kabinetos, vai zem galdiem, vai bijām uz ielas, vienmēr apkārt bija savējie. Puča laikā sajūta bija atšķirīga, jo mēs bijām zināmā mērā vieni. Augstākā padome viena, deputāti katrs savā stūrī... Atšķirībā no janvāra parādījās bailes. Mēs sapratām, ka joku vairs nebūs un, otrkārt, mums vairs neļaus atkārtot janvāra scenāriju. Tā faktiski ir atbilde uz jautājumu, kāpēc augustā necēlām barikādes. Turklāt pirmais, ko 19. augustā izdarīja armija – nobloķēja visus tiltus. Neviena mašīnu kolonna vairs Rīgā netika. Ilūzijas par barikādēm augustā var pilnīgi nolikt malā.

– Vai šīs bailes iespaidoja AP rīcību?

– Deviņpadsmitā augusta rīts bija saulains. Es atrados dzīvoklī. Pusastoņos zvanīja kāds no kolēģiem deputātiem un teica – skaties televīziju, Maskavā pučs. Nu labi, pučs… Bet diezgan ātri nācās saprast, ka lieta ir vairāk nekā nopietna. Desmitos notika Augstākās padomes Prezidija sēde. Prezidijam tolaik bija nopietnas likumdevēja pilnvaras. Dažkārt tas pieņēma lēmumus kopā ar valdību.

Sanāca Prezidija locekļi un kā vienmēr skatījās uz priekšsēdētāju – ko viņš teiks? Priekšsēdētājs bija pazīstams ar to, ka sarežģītos un asos jautājumos vienmēr ieņēma elastīgu pozīciju. Godīgi sakot, es gaidīju, ka viņš teiks – pučs ir slikts, bet mums jārēķinās ar to un to... Taču – nebija nekādu pārdomu. Anatolijs Gorbunovs atklāja sēdi, kurā piedalījās arī valdības vadītājs Ivars Godmanis, un teica, ka mēs nekādā gadījumā nevaram šo puču atbalstīt, citiem vārdiem – mums ir jābūt ļoti kategoriskiem. Un mēs pirmie (es savās grāmatās rakstu – pirmie pasaulē) likumdevēja līmenī ļoti kategoriski nosodījām puču. Pēc divām stundām sanāca Augstākā padome, kura šo lēmumu atbalstīja.

– Ja nu pučs būtu vinnējis, ko jūs darītu?

– Man nav nācies tādus dokumentus redzēt, bet saraksti – kuru likt cietumā, kuram dot vēl smagāku soda mēru... – it kā bijuši sastādīti. Laikam nekāda lielā izvēle nebūtu bijusi. Sākumā varbūt kaut kādi meži... Cik ilgi? Tik izglītoti mēs arī bijām, lai saprastu, ka partizānu cīņas četrdesmito gadu stilā vairs nav iespējamas. Bēguļotu projām. Taču uzsveru – mēs bijām psiholoģiski sagatavoti nevardarbīgai cīņai ilgu gadu garumā. Bija izstrādātas instrukcijas, kas darāms AP pašaizsardzībai... Tā ka – būtu nevardarbīga pretošanās.

– Vai 21. augusta konstitucionālajam likumam bija tikai simboliska galavārda nozīme?

– Es domāju, ka tas bija viens no stratēģiski vistālredzīgākajiem lēmumiem visā atmodas periodā, sākot no 1988. gada. Bet juridiski 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums bija ļoti vājš.

– Kāpēc?

– Labi domājot, ar to tika atcelti visi padomju likumi. Tai skaitā – kriminālkodekss. Mums nebija vairs pamata nevienu saukt pie kriminālatbildības. Pēc tam Augstākās padomes prezidijs kaut kā lāpījās. Tas bija pats galvenais.

Taču politiski šis likums bija lielisks. Būdams tuvu šiem procesiem, es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri šādā situācijā, kad katrs domā, kur viņš rīt būs – vai cietumā, vai mežā, vai vēl kaut kur citur –, pieņēma šādu lēmumu. Tas ir unikāls lēmums. Otrs ne mazāk svarīgs lēmums ir LTF aicinājums X stundai, kas tapa 1990. gada decembrī. Tie abi ir unikāli dokumenti.
1991. gada 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69512

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 22 Aug 2011 19:56

D.Īvāns: Var būt, ka Tautas fronte pielaida kļūdu, neizsakot domas iepriekš. Esam grūtā situācijā. Gan pilsoņu reģistrācija, gan Bojāra LPSR pilsoņu likums mūs velk atpakaļ. Nevaram restaurēt bijušo valsti. LNNK par šo ideju nav aprunājusies ar LTF. Vairs netiek galā un griežas pie Tautas frontes. Mani uzrauc šo cilvēku naivums, ja tā var nonākt strupceļā. Kā šie pagaidu reģistrācijas centri nonāks līdz kongresam? LNNK un pagaidu sakaru centram nav materiāla un tehniska nodrošinājuma šim darbam. Vai Tautas frontei ir? Ja ir vēlēšanas priekšā. Un mūsu praktiskās iespējas nav bezgalīgas. Un mūsu politiskās iespējas? Atbalstot pilsoņu komiteju organizēšanu, Tautas fronte zaudē manevrēšanas spējas. Mūsu politika ir “augošo prasību politika”. Reāli pārņemt varu, nevis gaidīt, kad kungi Maskavā jeb ANO mūs pieņems, lai uzsāktu sarunas. Mūsu spēks - parlamentārā cīņa. Darīsim visu, lai mēs būtu arī vietējās padomēs. Mani nepārliecina pilsoņu komiteju tīrais tiesiskais ceļš. Esmu dzimis 1955.gadā, un mani neapmierina, ja kāds kungs izlems, vai manos gēnos ir šī pilsonība. Tas pats, kas Bojāra variantā: piešķirt pilsonību, neeksistējot valstij. Reālu spēku redzu tikai parlamentā, vēlēšanu cīņā. Latvijas pilsoņu apvienības var veidoties atsevišķi no Tautas frontes. Cenšanās uzspiest pilsoņu reģistrāciju Tautas frontei ir negodīgas cīņas paņēmiens. Ja mēs atbalstīsim pilsoņu komitejas, tauta noticēs, bet ar to pašu brīdi zaudēsim AP vēlēšanās. Nevar savienot šos ceļus.
J.Rukšāns: Pilsoņu komitejas ir glābšanas riņķis, ja zaudējam parlamentārā ceļā. Tam jābūt piepūstam jau iepriekš.
Latvijas Tautas frontes Domes sēdes protokols Nr.10. (Par LTF attieksmi pret pilsoņu komitejām.)
[1989.gada 5.augustā, Rīgas pils Sarkanajā zālē]

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 23 Aug 2011 08:58

tas_pats_lv raksta:A Latvijā vispār vēl ir "simboli un cerības"?
Baidos, ka nav :(
tas_pats_lv raksta:Vai nav otrādi, ka Latvija ir pazaudējusi "cerības un simbolus" vispār, nevis Īvāns ir nolaidis ko greizi. Proti, vai tā tomēr nav sabiedrības, nevis Īvāna problēma.
Kā to ņem. Skaidra lieta, ka arī sabiedrība ir pie vainas, tomēr Īvāns (ja ne personiski, tad simboliski gan) atgādina boļševiku revolucionārus 1917/1918. gadā. No sērijas - revolūcija ir uzvarējusi, bet ko tālāk? Kā veidot un vadīt valsti?
tas_pats_lv raksta:Pirmām kartām - Daini neievēleja Saeima, kā visu LTF kopumā, tā vietā ievēlēja "Latvijas ceļu".
Tātad, acīmredzot, ne Dainim, ne LTF kopumā nebija vēlētājam gana simpātiskas programmas? Vai arī pietrūka naudas aģitācijas kampaņai?
tas_pats_lv raksta:Otrām kārtam - viņa mēģinājums tikt pie "Lemberga stipendijas" beidzās ar krahu, Dainis galu galā neizturēja.
Par šo drusku prasītos drusku konkrētāk, un gandrīz vai jaunā tēmā, jo tas vairs neiet kopā ar Atmodas laiku.
tas_pats_lv raksta:Pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Gorbunovs sarunā ar Gorbačovu, saņēmis piedāvājumu PSRS veidot, piemēram, tā kā Amerikas Savienotās valstis, sliktākā gadījumā kā Eiropas Savienību vai kā Vācijas Federatīvo republiku. Pats Gorbunovs esot atbalstījis pakāpenisku "soli pa solim" politiku

"Bet viņam neviena tāda konkrēta plāna, ko un kā, nebija. Un tad es sapratu, ka nav alternatīvas pilnīgai Latvijas neatkarībai. Bet citādi ir jāturas pie "soli pa solim" politikas. Jo viena lieta ir paziņot no Augstākās padomes tribīnes, bet otra - veidot neatkarīgu ekonomiku, valsts struktūras, likumu bāzi. Bet no Gorbačova es sapratu, ka viņam nav nekāda plāna - ne kā mūs palaist brīvībā, ne kā mūs saglabāt," atceras bijušais AP priekšsēdētājs.
Man jau liekas, ka ļoti liela taisnība, Gorbačova darbība 1991. gadā neatstāj sevišķi konsekventu iespaidu :)
tas_pats_lv raksta:Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu
Par šo mēdz parādīties sazvērestību teorijas, ka zināma ļaužu grupa LTF vadībā principā zināja par to, ka 1991. gada janvārī būs gaidāmi kādi notikumi... Bet par šo es pacentīšos izvērsties sīkāk Viļņas 13. janvāra tēmā.
tas_pats_lv raksta:Protestējot pret puču, mēs tā pirmajā un otrajā dienā mēģinājām izsludināt vispārēju streiku. Izrādījās – preses mums nav, radio aizslēgts, televīziju ieņēmuši pučisti.
Neatceros ļoti precīzi, bet vēsturiskais V. Puriņas paziņojums tiešajā ēterā par to, ka TV ēku ieņem OMON vienība, pašā rīta agrumā gluži vis nebija... Un pagrīdes radio darbojās VISU puča laiku, to es ļoti labi atceros. Tā ka ja ļoti būtu gribējuši, streiku būtu varējuši izsludināt.

Atbildēt uz ziņu