Atmodas politiskās nostādnes

Foruma noteikumi
Lūdzu, atminieties! Latvieši ir labie, nevis tirliņi!
Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 18 Jūl 2011 09:50

tas_pats_lv raksta:Jebkurā gadījumā, "4.maija" režīms ir tikai "4.maija" režīms. "Pilsoņu kongress" bija alternatīva.
Nu to jau neviens neapstrīd, tomēr:
1. Pilsoņu Kongresa idejas ne vienmēr atbilda veselajam saprātam;
2. Augstākā Padome bija oficiālāks un leģitīmāks orgāns.

Patiesībā, kas ir interesanti. Ja nebūtu bijis 1991. gada augusta puča, kurš pāris dienu laikā izgāzās kā veca sēta, Latvijas faktiskā neatkarības atgūšana būtu stipri ievilkusies un diez vai notiktu ātrāk par brīdi, kad oficiāli tiktu izbeigta PSRS eksistence. Savā ziņā, no neatkarības atgūšanas viedokļa sanāk, ka pučs nāca par labu, pretējā gadījumā tāds nenoteikts divvaldību stāvoklis (un LTF vs. Interfrontes pretstāvēšana) varētu vilkties vēl gadiem ilgi. Un (kāpēc es vispār šo iesāku) tieši AP bija tas orgāns, kas saskaņā ar PSRS un LPSR Konstitūcijām (kuras neviens tomēr nebija atcēlis) varēja runāt par neatkarības faktisko atgūšanu (jeb izstāšanos no PSRS) ar PSRS centrālo varu (kas nu tur sanāk, PSRS AP vai PSKP CK Politbirojs). Pilsoņu Kongresu šādās sarunās gluži vienkārši Maskava neņemtu par pilnu (`Kas ir šie cilvēki?` ©), līdz ar to tīri teorētiski (un juridiski) Pilsoņu Kongresam bija daudz mazāks diplomātiskais potenciāls.
tas_pats_lv raksta:P.s. tu reizi no reizes raksti ļoti traģiskā Latviešu valodā, tev ir kāds naids pret savu Latviešu valodas skolotājas vai mēģini integrēties "4.maijā režīma" nelatviskajā vidē?
Paklau, mēs te brīvā stilā pļāpājam par vēsturi, nevis rakstām oficiālus dokumentus. Ja nonāksim līdz tādiem - lūdzu, tad es būšu atvērts savas gramatikas, ortogrāfijas un stila labojumiem. Līdz tam es tomēr paturēšu tiesības izteikties, kā man labpatīk, protams, ciktāl nav pretrunā ar foruma noteikumiem ( :lol: ) un elementāru pieklājību (t.i. nevienu nekur nesūtīšu :D ).

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 18 Jūl 2011 15:14

9K116 raksta:1. Pilsoņu Kongresa idejas ne vienmēr atbilda veselajam saprātam;
2. Augstākā Padome bija oficiālāks un leģitīmāks orgāns.
Patiesībā, Augstākās Padomes idejas, no rūdīta skeptiķa puses (piem. interfrontes), arī nebija diez ko labākas - īsti prātīga jau viņa arī nebija. Un vislabākais pieradījums ir mūsdienu realitāte. Leģitimitāti nosaka "tauta" un "4.maija režīms" īsti nekad jau nav jautājis pēc tiešas savas leģitimitātes apliecinājumu , piemēram, referenduma ceļā, bet principā šaubas nav, ka viņš to varētu gūt.
9K116 raksta:saskaņā ar PSRS un LPSR Konstitūcijām
Man šķiet, ka šie divi papīrēļi nekad PSRS vai Lpsr nav ņemti īsti nopietni. :) Tas neatkarības laikā pie viņiem turējās, lai nebūtu darīšana ar "praktiskām" tiesībām, kuras reāli ari simbolizēja "interfronte" ar komunistisko partiju. :)
9K116 raksta:Pilsoņu Kongresu šādās sarunās gluži vienkārši Maskava neņemtu par pilnu.
Bet Igaunijas pilsoņu kongress tak izrulēja. :)

p.s. un tomēr, vulgāru latviešu valodu pat krogū lietot nav labi. :) Un neesi tu nekāds deģenerāts (un pusaudzis arī nē), lai stilotos. Vienkārši grūti lasīt :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 19 Jūl 2011 08:44

tas_pats_lv raksta:Patiesībā, Augstākās Padomes idejas, no rūdīta skeptiķa puses (piem. interfrontes), arī nebija diez ko labākas - īsti prātīga jau viņa arī nebija.
Nu salīdzinājumā ar PK viņas tomēr izskatās adekvātāk :)
tas_pats_lv raksta:Leģitimitāti nosaka "tauta" un "4.maija režīms" īsti nekad jau nav jautājis pēc tiešas savas leģitimitātes apliecinājumu , piemēram, referenduma ceļā, bet principā šaubas nav, ka viņš to varētu gūt.
Man jau liekas, ka jautājumā par `4. maija režīma` leģitimitāti pietiek ar LTF frakcijas uzvaru 1990. gada AP vēlēšanās - ja LTF frakcija dabūja vairākumu apstākļos, kad vēlēšanās piedalījās arī VISI Latvijas krievvalodīgie + šeit iedzīvokļotā Padomju Armija (kura diez vai balsoja par LTF), tad diez vai vēl ko labāku tobrīd varēja vēlēties.
tas_pats_lv raksta:Man šķiet, ka šie divi papīrēļi nekad PSRS vai Lpsr nav ņemti īsti nopietni. :) Tas neatkarības laikā pie viņiem turējās, lai nebūtu darīšana ar "praktiskām" tiesībām, kuras reāli ari simbolizēja "interfronte" ar komunistisko partiju.
Grūti pateikt. Vispār jau perestroikas rezultātā PSRS sāka virzīties tiesiskas valsts virzienā, un attiecīgi arī šie papīri ieguva praktiskāku nozīmi, vismaz salīdzinājumā ar stagnācijas gadiem. Un, kā jau es teicu iepriekš - ja ne neveiksmīgais pučs, kura izgāšanās faktiski uzreiz noveda pie PSRS sabrukuma, tad tāds nekonkrēts 1990/1991. gada stāvoklis varēja vilkties vēl gadiem ilgi. Un tad ceļš ārā no PSRS būtu tikai caur dialogu ar Maskavu, argumentējot ar PSRS un LPSR Konstitūciju pantiem.
tas_pats_lv raksta:Bet Igaunijas pilsoņu kongress tak izrulēja.
Vai tad viņš veda ar Maskavu dialogu un caur to kaut ko panāca? Faktisko neatkarību Igaunija dabūja tieši tāpat kā Latvija - līdz ar augusta puča izgāšanos. Un tam, vai konkrētajā separātistu valstī pie varas bija saskaņā ar LPSR Konstitūciju ievēlēta AP, vai saskaņā ar hvz ko ievēlēts Pilsoņu Kongress, nekādas dižās nozīmes nav.
tas_pats_lv raksta:un tomēr, vulgāru latviešu valodu pat krogū lietot nav labi. :) Un neesi tu nekāds deģenerāts (un pusaudzis arī nē), lai stilotos. Vienkārši grūti lasīt
Davai, būsim konkrēti? Parādi ka kādu piemēru, kur es esmu uzrakstījis kaut ko nesalasāmu.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 05 Aug 2011 11:33

ARNOLDS BĒRZS

vēsturnieks, izglītības un kultūras darbinieks, publicists;
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un
Goda zīmi “Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā”

Dzimis 1940. g. 25. aprīlī Saldus rajona Zvārdes pagasta "Jaunseržu" māju saimnieka ģimenē. 1944. gada 5. novembra vakarā, kad pāri galvām jau lidoja uzbrūkošās krievu armijas raidītie šāviņi, ģimene, sakrāvusi divos pajūgos nepieciešamāko mantību, devās bēgļu gaitās uz mātes dzimto Kabiles pagastu. Kaujas ar mainīgiem panākumiem par "Jaunseržiem" turpinājās līdz 1945. gada 23. janvārim. Kā aprakstīts grāmatā Rižskije gvarģeiskije (“Liesma”,1972. 93.lpp.), tad šajā dienā pēc artilērijas sagatavošanas uguns 29. gvardes strēlnieku divīzijai straujā uzbrukumā izdevās ieņemt “Jaunseržus”, tā ka viss šī punkta garnizons (37 cilvēki!) padevās gūstā.
Kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas A.Bērza saņēmu savu tēvu mantojumu, saimniecība tika pārkārtota uz moderniem saimniekošanas principiem - tika algots dārznieks un saimniecība kļuva par vienu no pirmajiem rūpnieciska mēroga gurķu audzētājiem Latvijā. Uzsākta cukurbiešu audzēšana, izbūvēta skābbarības tvertne. Tika iegādāta kravas automašīna, uzbūvēta pienotava, kuru iznomāja Zvārdes Piensaimnieku biedrībai, agrākajā kalpu mājā atvērts veikals.
Pateicoties tam, ka vecāki pēc kara neatgriezās Zvārdes pagastā, viņiem izdevās izvairīties no tiešām padomju varas represijām, bet Arnolds Bērzs jau no pirmajām skolas dienām saprata, ka stingri jānodala, ko drīkst runāt ģimenē, un ko sabiedrībā. Sevišķi pēc tam, kad pēc skolotājas stāstijuma par to, kā Staļins Kremlī strādā dienām un naktīm, rūpēdamies par visiem cilvēkiem, bet, jo sevišķi, par bērniem, viņam paspruka frāze: "Viņš vispār neko nedara, tikai staigā pa kabinetu un pīpē savu pīpi."

Beidzis Kabiles vidusskolu, 1959. g. iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinību neklātienes nodaļā, bet tika iesaukts obligātajā karadienestā Padomju armijā. Pēc tam iestājās LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā (1962. g.), kuru pabeidza neklātienē 1969. gadā. Beidzis arī LVU neklātienes aspirantūru (1985. g.), taču disertāciju nav aizstāvējis, jo savāktais materiāls devis pretējus rezultātus tiem, kādus pieprasija tā laika oficiālā padomju vēstures koncepcija.

1964. gadā pēc apprecēšanās pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Liepājā, kur strādāja pedagoģisko darbu dažādās skolās, kā arī 10 gadus nostrādāja Liepājas Vēstures un mākslas muzejā. Publicējis vairāk nekā 300 rakstu par Liepājas novada vēsturi. Strādājis par vecāko pasniedzēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (no 1982. g.); šajā laikā panācis, ka Latvijas vēstures kurss tiek ieviests visu specialitāšu studentiem.

No 1988. gada jūnija iesaistījies Atmodas kustībā ar polemiskiem rakstiem par vēstures jautājumiem, kā arī piedalījies LTF organizatoriskajā un propagandas darbā. Bijis Liepājas Pedagoģiskā institūta LTF atbalsta grupas priekšsēdētājs; LTF Liepājas pilsētas 1. un 2. konference ievēlējusi viņu LTF Liepājas nodaļas valdē, kur pildījis politiskās komisijas vadītāja pienākumus. LTF II kongresā (1989. g.) ievēlēts par LTF Domes locekli. Izslēgts no PSKP par partijas organizācijas graušanu (1989. g. decembrī).

1989. g. ievēlēts par Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes deputātu. Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē (1990 -1993), 1990. gada 4. maijā balsojis par Neatkarības Deklarācijas pieņemšanu. Darbojies Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, kur vadījis Arhīvu likuma izstrādāšanu un pārzinājis arhīvu sistēmas reorganizāciju.
http://www.gramata21.lv/users/berzs_arnolds/p1.html
Saki LTF bija prātīgāka?

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index ... _id=348671
Cena (LVL) 15.95
Vēsturnieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Arnolds Bērzs veicis pētījumu par mūsu tautas sarežģīto ceļu uz Latvijas neatkarības atjaunošanu un tām sabiedriskajām organizācijām, kas pretdarbojās Latvijas Tautas frontes 2. kongresā pieņemtās programmas realizācijai. Tas izdots grāmatā "Sarkanie burbuļi. Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988 – 1998", kur autors apkopojis dokumentus un liecības par šo pretvalstisko organizāciju darbību. Vārdos nosaukti visi tie, kas, padomju impērijai grūstot, atjaunotajā Latvijas valstī zaudēja savas privilēģijas un izmisīgi cīnījās par komunisma dogmu saglabāšanu. Lasītājs pamanīs, ka daudzi no viņiem šobrīd netraucēti darbojas valsts un pašvaldību, kā arī ES struktūrās.No ļaužu atmiņas pamazām izbāl melnie notikumi. Jaunajā paaudzē sāk dominēt uzskats, ka Latvijas neatkarība atjaunojās pati no sevis, jo PSRS taču sabruka. Arī nesenās diskusijas Saeimā par atceres un svinamajām dienām radās no visjaunākās Latvijas vēstures nepilnīgas izpratnes.Arnolda Bērza rūpīgi savāktie un grāmatā publicētie fakti veido unikālu vēstures izziņas materiālu, kas neatstās vienaldzīgus ne Latvijas patriotus, nedz arī tepat līdzās esošos nedraugus. Arī topošajai Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijai grāmata "Sarkanie burbuļi" varētu derēt kā parocīgs uzziņu avots. Nedrīkstētu atlikt tālai nākotnei grāmatas izdošanu arī krievu valodā.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 08 Aug 2011 18:47

tas_pats_lv raksta:Saki LTF bija prātīgāka?
Ne visai saprotu kontekstu, kāds A. Bērzam ir ar Atmodas laika politiskajām nostādnēm?

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 08 Aug 2011 21:47

9K116 raksta:Ne visai saprotu kontekstu, kāds A. Bērzam ir ar Atmodas laika politiskajām nostādnēm?
ARNOLDS BĒRZS ir laba ilustrācija, cik traki tomēr bija tie cilvēki, kas darbojās kaut vai LTF. Mūsdienās to var ļoti labi just, jo viņi visi izskatās kā prātā jukuši. Tā kā šī atruna, par prātīgu vai neprātīgu rīcība nav piemērota Atmodas laikam vispār.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 11 Aug 2011 18:26

Tas, ka cilvēki mūsdienās ir sagājuši sviestā mūsdienās, nenozīmē, ka viņi tādi bija arī Atmodas laikā. Par Bērza kungu grūti spriest - Tevis piedāvātajā materiālā vairāk ir tieši par viņa veikumu nosacīti mūsdienās (1998. gads vairāk klasificējas kā mūsdienas, nevis vairs kā Atmoda).

Par saiešanu sviestā tieši mūsdienās... Tie paši atsevišķi ļauži no H-86 - šīs organizācijas sākotnējie statūti un nostādnes tam laikam ir gana adekvāti, dīvaini un paradoksāli vien viņi izskatās, salīdzinot ar mūsdienām (t.i. sasniegtajiem vai nesasniegtajiem mērķiem). Tomēr tas, kā viņi šobrīd izpaužas tautastribunals.eu, vairs neiet nekādos saprāta rāmjos.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 11 Aug 2011 20:14

Nu tad lādējam jaunu dokumentu iekšā:
Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) padomes paziņojums par organizācijas mērķiem.
[1988.gada 10.jūlijā, Rīgā]

Nu kas patiesībā ir LNNK īstenība jau vairs neviens īsti neatceras, kaut arī viņa vel joprojām eksistē savienībā ar "tēvzemi un brīvību" (1946. gada dibinājums!)
Uzskatām, ka latviešu tautas prasība pēc suverēnas valsts ir taisnīga un svēta.
1988 gadā tā ir ļoti drosmīga prasība, kura jau drīz arī piepildīsies. Vai tas patiesībā nebija sods, par to citu reizi . :D
2. Latviešu valodu noteikt par valsts valodu.
3. Noteikt Latvijas pilsoņa statusu, atjaunot nacionālo simboliku.
4. Uzskatīt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus par mūsu tautas daļu.
Reālistiska programma, kas ari ir tikusi īstenota. Protams, vai ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši jebkad sevi uzskatīs par Latvijas latviešu tautas daļu, tas vel ilgi būs diskutējams.
5. Atbrīvot Latvijas teritoriju no kodolieročiem.
Nu tā ir tāda vispasaules politikas atblāzma Latvijā. Protams, mūsdienās mums vairs nav nekādas daļas gar kodolieročiem.
1. Nekavējoši pilnīgi pārtraukt migrantu ieplūdi Latvijā, veicināt daļas migrant atgriešanos savā zemē.
6. Nodot Latvijas valdības pakļautībā visus Latvijā esošos ražošanas uzņēmumus un iestādes, kas līdz šim pakļautas Savienības ministrijām un resoriem.
Nu mūsdienas ir pierādījušas, ka liela jēga nevienam tajā laikā par tautsaimniecību nebija. Nu migranti bija vajadzīgi hiperindutrializācijai (jo Latvieši kopš 1914 gada īsti nevairojās). Savienības ministriju uzņēmumi nodrošināja saites Savienībā, kuras pārraujot , šie uzņēmumi Latvijā vairs nebija vajadzīgi.
13. Atzīt par nelikumīgiem un atklāti nosodīt LKP 1959.gada jūlija plēnuma lēmumus valodu, kadru, ekonomikas un citos jautājumos.
14. Likvidēt valsts kontroli pār baznīcu. Nodrošināt baznīcai iespēju publicēti presē, radio un televīzijā, izdot reliģiska satura literatūru, veikt labdarības misiju.
Tā laika specifiski piegājieni, laik tamdēļ man nekad nav patikusi LNNK :)

Un pie nobeiguma "Latvijas Nacionālās neatkarības kustības padome", kur bez Eduards Berklava un Jura Dobeļa ir arī citi populāri vārdi, kā piemēram: Diāna un Einārs Repšes, un Dans Titavs, kas jau vēlāk nodibināja "Jauno laiku", bet jau pavisam citā ideoloģijā.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 15 Aug 2011 13:44

Cilvēkam vienmēr ir izvēle
Vita Pētersone, 1997. gada 5. aprīlis "Diena"
1983.gada 19.decembrī «Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda: Atzīt par vainīgu Astru Gunāru Lariona d. nozieguma izdarīšanā(..) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) gadiem ar nometinājumu uz 5 (pieciem) gadiem...» Tātad, ja Latvija līdz šai dienai ietu sociālisma ceļu padomju varas vadībā un ja Gunārs Astra būtu dzīvs, viņš no nometinājuma būtu atgriezies 1995.gadā, vairāk kā gadu jau dzīvotu dzimtenē un... Ko viņš darītu? Okupētajā Latvijā atbildēt uz jautājumu nebūtu grūti - viņš turpinātu būt, kā teikts tiesas spriedumā, «sevišķi bīstams recidīvists». Kā Gunārs Astra dzīvotu neatkarīgajā Latvijā? Disidents Jānis Rožkalns (Latvijas Neatkarības kustības vadītājs) uzskata:«Ja Astra būtu palicis dzīvs, viņš noteikti iekļautos jaunajā demokrātijā un ieņemtu tajā vietu. Ticu, ka Astra būtu pārvedis tautu pāri tām daudzajām likstām, ar kurām pašlaik netiekam galā. Tāpēc jau čeka viņu iznīcināja.» Rožkalns ir pārliecināts, ka Astra mira «inscenēti dabīgā nāvē», jo «kad viņa līķi atveda uz Rīgu, visi iekšējie orgāni, pēc kuriem varētu noteikt nāves cēloni, bija izņemti». Par to pārliecināti arī tuvinieki. Diāna Repše, Gunāra Astras pameita, uzskata:«Viņš nekad nebija malā stāvētājs, viņš bija noformulējis uzskatus par dzīvi, par valsti, un viņš noteikti būtu darbojies arī tagad.» Diānu patēvs Gunārs Astra ir ļoti ietekmējis, un ne tikai viņas uzskatus vien. «Tie nav mani, bet Eināra vārdi, ka pateicoties manai ģimenei, viņš ir iekļāvies neatkarības kustībā.» Gunārs Diānas saderināšanās dienā viņas nākamo vīru Eināru Repši (tagadējo Latvijas Bankas prezidentu), novērtējis ļoti augsti un teicis, - «īsts vīrs, spēka zars». Nesen sarunā ar Lidiju Lasmani Doroņinu vaicāju, kāpēc par Gunāru Astru tik maz tiek rakstīts, varēja taču būt gatava ne viena vien grāmata. Viņa domīgi noteica:«Varbūt tāpēc, ka par tik taisnu cilvēku ir grūti rakstīt...» Taisns - jā, tam piekrīt arī Diāna Repše, patēvs ne reizi vien teicis:«Kaut mums būtu vairāk pašcieņas! Godīgam cilvēkam jāizrāda pretestība pazemībai - ka tik kaut kas nenotiek, labāk esiet klusi, nelieniet acīs.» Gunārs Astra (1931 - 1988) - Moceklis? Varonis? Simbols? Neapstrīdami viņš ir viena no izcilākajām personībām Latvijas visjaunāko laiku vēsturē. Iespējams - pati izcilākā. Divreiz sodīts par saviem uzskatiem. (Pirmoreiz tas notika 1961.gada 26.oktobrī, kad «par Dzimtenes nodevību, pretpadomju aģitāciju un propagandu» viņš tika notiesāts uz 15 gadiem). Dzimis Rīgā, miris Ļeņingradā, kara medicīnas hospitālī. Apglabāts otrajos Meža kapos. Bēru dienā 1988.gada 19.aprīlī pavadītāji, atvadoties no sirdsapziņas cietumnieka, viņa kapu aizbēra ar saujām. Krietnais lords nekad nemelo Diānai bija trīspadsmit gadu, kad viņas māte Līvija kļuva Gunāra Astras sieva. Līvija - vīra atbalstītāja, līdzbiedre, uz kuru viņš paļāvās, kurai rakstīja no ieslodzījuma sirsnīgas vēstules un kuras pleci nesa ne vieglo, tomēr pašas izvēlētu likteni. Diānai bija 21 gads, kad patēva vairs nebija dzīvajos. Par Gunāra Astras politisko darbību, ja ne viss ir zināms, tad tomēr diezgan daudz arī plašākai sabiedrībai. Kāds viņš bija savējo vidū? «Man ļoti žēl, ka nav fotogrāfiju, kurās viņš būtu redzams tāds, kādu esmu saglabājusi savās atmiņās, - dzirkstošu skatu, dedzīgs, stiprs, mirdzošām acīm,» saka Diāna. Jautāju, vai viņam bija kāds paraugs literatūrā vai vēsturē, kas ietekmējis Gunāra Astras dzīvesveida izvēli? «Ideāls? Krietns cilvēks ar tikumiskiem principiem. Ja runā par Gunāra personības saknēm, tad, manuprāt, viņam tuvi bija pagājušā gadsimta romantiķi, pats reiz teica, ka ir izaudzis ar Žila Verna krietnā lorda paraugu sirdī. Vīrs un vārds. Nekad nemelot. Tādi bija viņa principi, un tā viņš arī dzīvoja. Mūsu dēlam Gunāram ir ielikts vārds par godu lielajam Gunāram, mazais to zina. Žēl, ka mūsu dēlus Gunārs neredzēja.» Tiesā 1983.gada decembrī, tā bija atklāta, Gunārs Astra par Diānu teica - «mana meita». Taču sākumā...«Man bija grūti pierast pie jaunās situācijas mājās, un es saucu viņu uz «jūs», saka Diāna. «Biju diezgan spītīga pēc dabas. Apbrīnojami neatlaidīgi viņš piespieda mani teikt «tu», nekad neapvainojās, bija pacietīgs. Esmu bieži domājusi, cik daudz būtu zaudējusi, ja Gunārs nebūtu ticis pāri manai pusaudzes spītībai... tad nebūtu mūsu daudzo interesanto un garo sarunu, kuras risinājām gan tulpju sīpolus mizojot, gan zemi rokot, jo puķu audzēšana tolaik bija mūsu galvenais iztikas avots. Viņu interesēja, kā veidojas mana doma, viņš piespieda mani un arī manus brālēnus domāt, vērtēt, analizēt un pašiem nonākt pie secinājumiem. Būtībā Gunāram bija pareiza metodika, kā mācīt bērnus. Domāju, ka viņš būtu ideāls skolotājs vai pasniedzējs. Daudz viņš man ir devis zināšanu un izpratnes vēsturē, filozofijā, īpaši jaunākajā literatūrā un vēsturē, jo prata tēlaini stāstīt un precīzi formulēt domu. Piemēram, atceros Gunāra stāstus par Čehijas notikumiem - viņš pats tur nebija piedalījies, bet sēdējis cietumā kopā ar tiem padomju armijas virsniekiem, kuriem lika ar tankiem braukt čehu dumpiniekiem virsū, taču viņi atteicās. Kad vēlāk ieraudzīju televīzijā dokumentālos kadrus, bija sajūta, ka esmu to jau redzējusi, - tik labi Gunārs prata uzburt ainu. Viss, par ko ar viņu runājies, uzreiz kļuva nozīmīgs un interesants, viņš fascinēja cilvēkus. Telpā, kurā bija viņš, Gunārs kļuva centrs. Mēs daudz sarunājāmies par dzīvi. No viņa sapratu patiesību, ka cilvēks dzīvo savā laikā un savā telpā, ka dzīve neplūst kaut kur blakus, bet tur, kur esi tu, ir dzīve.» Vai viņš nejutās vientuļš? «Viņš sacīja - esmu daudz izcietis un esmu izcīnījis sev tiesības domāt, darīt tā, kā vēlos. Tomēr pats saprata, ka līdz ar to viņš faktiski ir izolēts. Tāpēc neaicināja cilvēkus pie sevis. Uz mūsu māju nāca tikai radinieki un tie cilvēki, kuri paši bija izvēlējušies šo nācienu un zināja, kas ar viņiem tādā gadījumā var notikt. Taču Gunārs teica arī - «ir cilvēki, kurus pāri savam slieksnim nelaidīšu». Kuri tie ir? Vai cits, nevis Astra ir tiesīgs nosaukt konkrētos vārdus? Sauc vai nenosauc - ziņotāji, nodevēji un nodevējiņi vienalga eksistē. Mans noziegums - grāmatu fotografēšana, fotonegatīvu glabāšana un trīs negatīvu iedošana Freimanim. Viena raksta pārtulkošana. Vienas grāmatas parādīšana citam cilvēkam, vēl dažu grāmatu glabāšana. Pilnīgi intīma satura sacerējumu sarakstīšana un glabāšana. Radioraidījumu ierakstīšana lentē un šo lenšu glabāšana. Par to es tikšu notiesāts. (No Gunāra Astras Pēdējā vārda tiesā 1983.gada 15.decembrī) Saki - jā, vai saki - nē Loģiski būtu secināt, ka apsūdzētais runā vienu, bet tiesa, iepazinusies ar izmeklēšanas materiāliem un liecinieku liecībām, izsecina ko citu, taču... Gunāru Astru (arī Gunāru Freimani, jo abiem bija kopēja tiesas prāva) notiesāja kā sevišķi bīstamu recidīvistu (sevišķā režīma ieslodzījumā) tiešām par «noziegumiem», kurus nosauca apsūdzētājs. Viscaur safabricētā apsūdzība pret Astru sastāvēja no daudzām. «literārām epizodēm». Katrā epizodē figurēja kāds «pretpadomju autora» darbs. No grāmatām, kuru autori bija Mariss Vētra, Uldis Ģērmanis, Anšlavs Eglītis, Hermans Kreizers, Arnolds Spekke, Georgs Orvels un vēl daudzi citi, varētu piekrāmēt krietnu grāmatplauktu. Šīm grāmatām bija vienāda vaina - tās vai nu «izkropļo marksisma-ļeņinisma mācību», vai «diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu», vai apgalvo, «it kā Padomju Latvija neesot brīva»(citāti no Sprieduma Lietā nr.K-07). Tāpēc arī vienas epizodes gana, lai raksturotu šī tiesas procesa būtību. Epizode:«Par pretpadomju apmelojoša satura Georga Orvela grāmatas «1984» glabāšanu, teksta fotografēšanu un izgatavošanu izplatīšanas nolūkā.» Diāna Repše visas dienas, kurās notika Gunāra Astras tiesas prāva, sēdēja zālē. «Biju kā sastingusi un ļoti naidīga pret zaldātiņiem, kas viņu sargāja, tagad saprotu, ka viņi jau nebija vainīgi, viņiem to lika darīt,» stāsta Diāna. «Kad tiesā Gunārs sāka lasīt savu pēdējo vārdu, prokurors Batarags iejaucās, gribēja apklusināt, bet tiesnesis Krūmiņš teica - nē, nepārtrauciet, turpiniet. Gunārs vienmēr novērtēja cilvēkā tieksmi būt labam, pat katru vissīkāko impulsu šajā virzienā viņš cienīja.» Varbūt, ka tāpat kā visi, arī tiesnesis saprata šīs runas nozīmību un to, ka jebkurā gadījumā Astras vārdi izies ārpus tiesas zāles un arī ārpus Latvijas. Vai tiesas prāva apstiprināja Gunāra Astras uzskata - cilvēkam vienmēr ir izvēle - pareizību? Ka vienmēr ir izvēle uz kaut ko nožēlojamu, un ir izvēle uz ko lielu un tikumisku. Par lielām un mazām nodevībām. Tie, kas tolaik bija tiesas zālē, vēroja, kā grāmatām, par kuru lasīšanu un izplatīšanu Gunārs Astra tika apsūdzēts pretpadomju darbībā, tika prasīts speciālistu vērtējums. Bija ataicināts universitātes pasniedzējs, kuram vaicāja - kā viņš, angļu literatūras speciālists, domā - vai Georga Orvela grāmata 1984 ir pretpadomju literatūra vai nav. Jā vai nē? Viņš atbildēja - jā. It kā jau nieks, pavisam maza piedalīšanās - no viņa gaidīja šo jā, un viņš arī pateica. Taču no šādām mazām apsūdzībiņām izveidojās kopējā lielā apsūdzība, kas gala rezultātā noveda apsūdzēto nāvē. Ko šobrīd šis pasniedzējs stāsta studentiem par sevi un Orvelu? Vai viņa karjera gājusi uz augšu pēc sīkās epizodes tiesā? Vai viņam bija toreiz kāda izvēle? Un kuri bija pārējo grāmatu novērtētāji speciālisti? Uz kādiem noteikumiem rakstnieki un vēsturnieki, kurus aicināja konsultēt «Astras lietā» piekrita. Jā, viņi ir tikai «aiz kadra». Bet ir... Kāpēc neatteicās? Tie nav tikai mūsu laika jautājumi pagātnei. Savus svaru kausus katra cilvēka priekšā izvēle šūpo arī šodien un šūpos rīt. Vienmēr. Kaut arī Gunārs Astra, pats daudz izcietis, zināja, ka cilvēks ir vājš, un tos nenosodīja, tomēr Diāna atceras, ka Gunārs bieži atkārtojis - cilvēks vienmēr var nepiedalīties. «Šādu stāju viņš augsti vērtēja, piemēram, ja zemnieks vienkārši nogāja malā un tikai strādāja, viņš nenosodīja. Bet inteliģentus, kas locījās... nevar teikt, ka viņš tos nosodīja, bet glumumu viņš neakceptēja. Cilvēks varēja būt pieticīgs, bet tiklīdz viņš deva nodevas liekulībai, to Gunārs noliedza, jo uzskatīja, ka cilvēkam svarīgākais ir saglabāt sevī tikumiskās vērtības. Tāpēc ar vislielāko cieņu viņš runāja par tiem, kas saglabāja pašlepnumu, piemēram, par universitātes pasniedzēju Fominu, kura nāca uz cietumu pieņemt no viņa latīņu valodas eksāmenu. Agrāk viņam nebija nekādas saskarsmes ar šo pasniedzēju, bet pēc eksāmena Gunārs teica - lūk, kāds ir cilvēka gars. Atceros vēl, skatījāmies mājās televīzijas raidījumu un aktieris Lūriņš uz kādu jautājumu atbild - tā kā es esmu latvietis... Tajos laikos publiska savas piederības latviešu tautai uzsvēršana bija kas jauns, un Gunārs teica - tas ir ziķeris! » Šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs Vai nav nežēlīgi, ka, runājot par Gunāru Astru un tautu, pirmoreizi tas bija skaidri redzams... viņa bērēs. Tad kopā sanāca ne tikai saujiņa disidentu, bet liels ļaužu pūlis.Vai tāds vienmēr ir varoņa ceļš? Vai tas ir rūgti un nežēlīgi, bet nenovēršami?Arī Diāna reiz patēvam jautājusi - kāpēc tu to visu dari? Kāpēc domā, ciet mokas, esi ieslodzīts, ko tas dod? «Viņš atbildēja -ja tautā nav neviena, kas pastāv, tad ir cauri.» Gunārs bija uzņēmies tādu misiju. Man visvairāk žēl, ka Astru būtībā plaša sabiedrībā nepazina, kaut pēc sava garā viņš bija to pelnījis.Viņš bija augstas raudzes cilvēks, viņš bija kodols.» Novērtēja gan. Pat čekisti pret Gunāru Astru izturējās savādāk nekā pret citiem, jo zināja, kas viņš par pretinieku, saprata, ka nav ko mēģināt fiziski lauzt vai pārvērst... «Gunārs ļoti ienīda čekistus, jo uzskatīja, ka tie ir visbīstamākie cilvēki tāpēc, ka nebija naivi, bet darbojās apzināti. Cilvēki ar gudru prātu un attīstītu intelektu apzināti meloja un apzināti darīja ļaunu. Tāpēc čekistus Gunārs nicināja.» Kā bijušos politisko prāvu prokurorus, tiesnešus, tādus kā, piemēram, Kaksītis, būtu vērtējis Astra? Nezinām. Varbūt viņa vārdiem atbild Diāna?«Lai tāds Kaksītis dzīvo, ir jau citas iespējas strādāt. Bet tautai ir sāpīgi, ja šādi cilvēki ir priekšā. Ja tādi cilvēki ir vadībā, tad viss, kas ir noticis, tiek atzīts par labu. Valstī vajadzētu būt tādai sistēmai, ka priekšā nokļūst godīgākie un krietnākie cilvēki. Padomju laikā bija otrādi. Ja mēs šo starpību nesaprotam, ja gaišākie nav priekšā, tad tauta neattīstīsies.» Jānis Rožkalns atcerējās pēdējo tikšanos ar Gunāru Astru:«Mani pārveda no čekas cietuma uz Centrālcietumu Melnajā bertā, mašīnā bija tādi īpaši skapīši ieslodzītajiem - atver vaļā, iespiež tevi pussēdus ar mantu maisu uz ceļiem, tupi, brauc. Blakus skapītī dzirdu kņadu, vaidus... Izrādās, ka viņi tajā skapīti bija mēģinājuši iespiest divmetrīgo Gunāru Astru, kad izkāpām, viņam bija traumētas kājas, un viņš nevarēja ātri paiet, divi uzraugi viņu veda, un viens, tāds mazs, visu laiku riņķo ap Gunāru un rupji lamājās, bet viņš iet mierīgs, nosvērts, pilns pašcieņas.Tas man palicis atmiņā. Tāds viņš bija.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 16 Aug 2011 21:34

tas_pats_lv raksta:Kā Gunārs Astra dzīvotu neatkarīgajā Latvijā?
Jā, šis ir ļoti interesants jautājums, uz kuru atbildi mēs visdrīzāk nekad arī neuzzināsim :? No otras puses - variantu jau nemaz tik daudz nemaz nav: viņš vai nu iesaistītos LTF un vēlāk ievēlētos AP un Saeimās, kļūstot plus mīnus par `politiķi tipisko`, vai arī, ja viņš izrādītos par ideālistu-sapņotāju, tad visdrīzāk šodien būtu tāds pats dīvainis vaimanātājs, par kādu ir kļuvis LTF Atmodas laiku flagmanis un cerība Dainis Īvāns... :roll:

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 01:08

Nu patiesībā jau tev nav taisnība piedāvātajos variantos. Jānis Rožkalns ir dzīvs un pārdzīvojis. Kļuvis par 10 līmeņa "neko", un vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi. Arī pirmās Latvijas pieredze bija taisni tāda pati, ka vispārējais varas līmenis kritās ļoti strauji. Proti, tavs nopēlums Īvānam arī nav diez ko jēdzīgs, viņš ir Rīgas Domes deputāts un kaut kas jau vēl ir. Un ko gan mūsdienās tu vari viņam piedāvāt?
no sarunas ar Jāni Rožkalnu

Es varu jebkurā diennakts laikā nosaukt trīs absolūtas prioritātes.

Valsts

Pirmais. Mums šodien ir jāpaceļ jautājums un jāsaņem atbilde – kam pieder Latvijas valsts? Kam viņa ir domāta? Vai Latvijas valsts ir latviešu valsts, vai tā ir latviešu un krievvalodīgo valsts, vai ir jādalās ar vēl kādu? Briseli, Vašingtonu? Valūtas fondu? Kam Latvija pieder? Vai tā pieder mums latviešiem? Mēs ļoti labi zinām, ka viņa tika dibināta latviešiem, latvieši viņu dibināja un visa mūsu cīņa bija tikai, lai aizstāvētu latviešu tautas intereses.

Es domāju, ka arī šodien tas ir dzīvības un nāves jautājums, ja mēs gribam savu valsti paturēt – atbildēt uz šo jautājumu pašiem sev. Kam pieder Latvijas valsts?

Mana atbilde ir skaidra, Latvijas valsts ir latviešu valsts un tamdēļ mums ir jāaizstāv savas intereses visās jomās.

Identitāte

Otrais ir ļoti tuvs šim pirmajam jautājumam. Kas ir mūsu šodienas identitāte? Latvietim! Kas ir viņa identitāte? Es esmu dažādos forumos un valsts pirmajām personām uzdevis šo jautājumu, un kā atbilde ir samulsums. Mēs šodien vairs nezinām, kas ir mūsu identitāte, jo mēs arī īsti nezinām, kam pieder mūsu valsts un tamdēļ mums būtu jārunā ļoti atklāti, ļoti skaidri, ļoti konkrēti par to, kas ir mūsu identitāte. Jānoformulē tā un tad tas būtu mums tālākam ceļam ļoti svarīgs dokuments.

Dzimstība

Trešais punkts ir dzimstība. Mēs izmirstam. Ja mēs neatrodam veidu, ceļu, kā mēs varam stiprināt ģimenes, lai ģimenēs dzimtu bērni, tad visam pārējam nav nekādas nozīmes. Mēs tāpat pazaudēsim savu valsti. Šodien Latvija pazaudē apmēram divsimt pilsoņus dienā. Simts ir no negatīvās dzimstības, simts izbrauc. Un tā ir katastrofa.

Lūk, trīs pamatlietas – Kam pieder Latvija? Kāda ir mūsu identitāte? Ģimeņu stiprināšana un dzimstība. Tās ir absolūtas prioritātes.

Par pretošanās kustību var lasīt šeit:
http://jurisziemelis.wordpress.com

Nu jā, varam diskutēt par lietām, jo Latvija pieder "Latvijas cilvēkiem" nevis nacistiem Latviešiem..
šo Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju par uzdevumu, kuru pildīt jātiecas visām tautām un visām valstīm, lai katrs cilvēks un katrs sabiedrības institūts, pastāvīgi ievērojot šo Deklarāciju, ar izskaidrošanu un izglītošanu censtos veicināt šo tiesību un brīvību respektēšanu un, realizējot nacionālos un starptautiskus progresīvus pasākumus, nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un īstenošanu kā Organizācijas dalībvalstu, tā arī to jurisdikcijā esošo teritoriju tautās.
1. pants
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.
2. pants
Katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.
Turklāt nedrīkst būt nekādas atšķirības valsts vai teritorijas, pie kuras cilvēks pieder, politiskā, tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbilstama, bez pašpārvaldes vai kaut kā citādi ierobežota savā suverenitātē.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 17 Aug 2011 18:28

tas_pats_lv raksta:Proti, tavs nopēlums Īvānam arī nav diez ko jēdzīgs, viņš ir Rīgas Domes deputāts un kaut kas jau vēl ir.
Salīdzinājumā ar to, kas viņš LTF ziedu laikos, viņš tiešām šodien ir nekas. Pie kam - tais laikos viņš jau bija ne tikai LTF amatpersona, bet arī simbols un cerība.
tas_pats_lv raksta:Un ko gan mūsdienās tu vari viņam piedāvāt?
Šodien vairs neko, bet tajā pašā 1992/1993., respektīvi, pārejā no AP uz Saeimu, viņam bija vienreizējas iespējas. Klīst runas, ka čalis būtu varējis itin viegli kļūt par premjeru, odnako viņš tomēr nobijās no atbildības un nogāja ēnā. Un uz skatuves uznāca... Birkavi, Krištopāni un pārējie Šķēles :mrgreen:
tas_pats_lv raksta:vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi.
A tas teiciens sevi jau ir pierādījis nevienu gadsimtu vien, kāpēc lai mūsu Atmoda būtu izņēmums :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 22:14

9K116 raksta:Salīdzinājumā ar to, kas viņš LTF ziedu laikos, viņš tiešām šodien ir nekas. Pie kam - tais laikos viņš jau bija ne tikai LTF amatpersona, bet arī simbols un cerība.
A Latvijā vispār vēl ir "simboli un cerības"? Vai nav otrādi, ka Latvija ir pazaudējusi "cerības un simbolus" vispār, nevis Īvāns ir nolaidis ko greizi. Proti, vai tā tomēr nav sabiedrības, nevis Īvāna problēma.
9K116 raksta: Šodien vairs neko, bet tajā pašā 1992/1993., respektīvi, pārejā no AP uz Saeimu, viņam bija vienreizējas iespējas. Klīst runas, ka čalis būtu varējis itin viegli kļūt par premjeru, odnako viņš tomēr nobijās no atbildības un nogāja ēnā. Un uz skatuves uznāca... Birkavi, Krištopāni un pārējie Šķēles :mrgreen:

Pirmām kartām - Daini neievēlēja Saeima, kā visu LTF kopumā, tā vietā ievēlēja "Latvijas ceļu".
Otrām kārtam - viņa mēģinājums tikt pie "Lemberga stipendijas" beidzās ar krahu, Dainis galu galā neizturēja.
Trešām kārtām, viņš ir LSDSP nesasmērējies ar latviešu genocīdu nenodarbojies. Es domāju, ka sirdsapziņai viņam pietiek.
Ceturtkārt, ņem Andri Bērziņu par savu ideālu - AP, Saeima, Prezidents :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:vistiešākajā ceļā atgādina teicienu par franču revolūciju: revolūcijas iecer sapņotāji, realizē fanātiķi un pie varas nāk citi.
A tas teiciens sevi jau ir pierādījis nevienu gadsimtu vien, kāpēc lai mūsu Atmoda būtu izņēmums :)
Nu to teicienu zināja jau "Atmodas laikā", it kā jau varēja izvairīties. :) Tas cits ceļš ir Lembergs, par ko viņi - šie "citi" - viņu neieredz. :)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 17 Aug 2011 23:22

http://www.omip.lv/ = "Latvijas okupācijas muzejs" bijušais "Latviešu sarkano strelnieku".
Demonstration in Warsaw
30 June More than 30thousand unionists from all sectors and regions of „Solidarnosc” took part in the demonstration under the slogan “Your policy – our poverty”, which took place on 30 June in Warsaw. This was the largest union rally in years.
Ar ko līdzīgu sākās arī Atmoda - Polija „Solidarnosc”, galvenokārt, Gdaņskā sāka demonstrācijas un streikus.
http://en.wikipedia.org/wiki/Solidarno%C5%9B%C4%87



youtu.be/oPRARV21s7o

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 18 Aug 2011 20:37

Mana tauta uzdrīkstējās. Un pirms 20 gadiem radās Latvijas Tautas fronte. Latvijas vēsturē lielākā tautas kustība, kas veda LPSR cilvēkus uz valsts neatkarības atgūšanu un atjaunošanu. Un aizveda. Atveda. Un tagad mums atkal ir sava valsts. Atkal - jau astoņpadsmit gadus. Un Latvija mums vispār ir jau deviņdesmit gadus. Un te nu mēs esam. Un, atminoties atmodas laiku, dziedam pie Brīvības pieminekļa. Tauta, kas dzied. Dzied par to, ka savu tēvzemi nepārdodam. Un nenododam.
Bet šo divdesmit gadu laikā esam gan paspējuši. Pārdot un nodot, pirms vēl gailis dziedājis. Kaut arī sākām no nulles. Visi vienlīdz nabagi – nebrīvi. Un visi vienlīdz bagāti – ar karsto vēlmi pēc brīvības. Ar vēlmi pēc savas Latvijas. Bet kurā brīdī cilvēks, kurš ļoti tieši iesaistījies neatkarības atjaunošanas darbā vai vismaz stāvējis Daugavmalā un dziedājis par Daugav’s abām malām, kurā brīdī viņš izvēlas nodot un nozagt? Nozagt to, kas valsts? To, kas visu mūsu? Kāds draugs man reiz sacīja – tā juku laikos esot normāla parādība – cilvēki, kas pie varas, to izmanto un iekrāj sev kapitālu. Un tomēr es par šo vienkāršo skaidrojumu neesmu pārliecināta. Daži iekrāj, bet citi – nē. Tad kas ir tas, kas tos citus atšķir no tiem dažiem? Goda prāts vai vienkārši – privātais naivums, kas privātajā īpašumā ļauj uzkrāties nevis naudai un mantai, bet – tikai tam pašam godīgumam - tai bagātībai, kurai šajā pasaulē vispār ir jēga tad, kad vairs nav nekā.
00:39@12.10.2008 | Dita Arāja

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 19 Aug 2011 21:17

Pirms 20 gadiem E. Levits aktīvi piedalījās atmodas kustībā, bijis Latvijas Tautas frontes domes un Pilsoņu kongresa loceklis, 1990. gada 4. maija Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors; pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iesaistījies arī politiskajā un diplomātiskajā darbā.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 20 Aug 2011 13:00

Pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Gorbunovs sarunā ar Gorbačovu, saņēmis piedāvājumu PSRS veidot, piemēram, tā kā Amerikas Savienotās valstis, sliktākā gadījumā kā Eiropas Savienību vai kā Vācijas Federatīvo republiku. Pats Gorbunovs esot atbalstījis pakāpenisku "soli pa solim" politiku

"Bet viņam neviena tāda konkrēta plāna, ko un kā, nebija. Un tad es sapratu, ka nav alternatīvas pilnīgai Latvijas neatkarībai. Bet citādi ir jāturas pie "soli pa solim" politikas. Jo viena lieta ir paziņot no Augstākās padomes tribīnes, bet otra - veidot neatkarīgu ekonomiku, valsts struktūras, likumu bāzi. Bet no Gorbačova es sapratu, ka viņam nav nekāda plāna - ne kā mūs palaist brīvībā, ne kā mūs saglabāt," atceras bijušais AP priekšsēdētājs.

"Svarīgi bija tas, ka Jeļcina politikā Baltijai bija piešķirta īpaša nozīme. Kas gan viņam lika janvārī doties uz Tallinu, tikties tajos dramatiskajos apstākļos ar Baltijas valstu līderiem, pieņemt paziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai, nosodīt un aicināt karavīrus no Krievijas neiesaistīties vardarbībā Baltijas valstīs. Viņš to darīja emocionāli, izlēmīgi un diezgan konsekventi. Vismaz man nelikās, ka tas bija kāds mirkļa politiskās konjunktūras vadīts gājiens. Līdz pat PSRS karaspēka izvešanai no Latvijas," piebilst Gorbunovs.
http://www.delfi.lv/news/national/polit ... d=40202705

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 22 Aug 2011 19:53

Intervija ar Tālavu Jundzi - Puču nosodījām pirmie

Trešdiena, 17.augusts (2011), plkst.16:37 | Viktors Avotiņš
Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs JUNDZIS intervijā Neatkarīgajai stāsta par puču pirms divdesmit gadiem.

– Pirms divdesmit gadiem jūs bijāt Latvijas Augstākās padomes deputāts. Pirms divdesmit gadiem augustā notika pučs. Vai pēc 1991. gada janvāra gaisā bija kaut kas tāds, kas liecināja, ka mēģinājumi pagriezt visu atpakaļ nav beigušies?

– Pēc janvāra barikādēm daļai no mums, kas darbojāmies Augstākajā padomē, bija skaidrs, ka situācija labilā stāvoklī nepaliks. Spēki, kas gribēja atjaunot padomju režīmu, mēģinās vēlreiz. 1991. gada jūnija otrajā pusē LR AP Tautas frontes frakcijā uzstājās Ilmārs Bišers un publiski paziņoja, ka Maskavā gaidāms pučs. Viņš teica, ka visticamāk tas notiks jūlijā, kad PSRS AP ir atvaļinājumā un pučistiem būs salīdzinoši brīvas rokas. Šis paziņojums ir atrodams un izlasāms tālaika avīzēs.

Dīvainā kārtā neviens to paziņojumu neuztvēra pārāk nopietni. Ne žurnālisti, ne, jāsaka, arī Augstākā padome... Faktiski nekam arī negatavojāmies. Ja neskaita to, ka bīdījām cauri AP Nevardarbīgās pretošanās centru. Kaut kāda apvērsuma vai padomju varas atjaunošanas mēģinājuma gadījumā centrs varētu organizēt pretošanos. Vēl tapa likumprojekts par ārkārtas situāciju. Bija uzsākta likuma par zemessardzi izstrādāšana. Puča laikā tas netika pieņemts. Bet centru izveidoja jūnijā ar AP Prezidija lēmumu. Odiseju Kostandu ielika par priekšnieku, uzdeva valdībai nodrošināt centru ar līdzekļiem un telpām. Tas netika izdarīts. Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu, uzrakstīja varbūt ne sliktākās instrukcijas, ko darīt pilsoņiem, pašvaldību, valsts iestādēm... valsts apvērsuma gadījumā. Pienāca pučs. Kostanda ar saviem cilvēkiem puča otrajā dienā brauca pa Latviju un dalīja pašvaldībām, Tautas frontes grupām šīs instrukcijas.

Protestējot pret puču, mēs tā pirmajā un otrajā dienā mēģinājām izsludināt vispārēju streiku. Izrādījās – preses mums nav, radio aizslēgts, televīziju ieņēmuši pučisti. Kā noorganizēt streiku? Ne visi varbūt pamanīja, ka Rīgā noteiktās vietās (pie Vidzemes tirgus, pie AP...) deputāti noteiktā laikā tikās ar cilvēkiem un stāstīja, kas jādara. Paldies dievam, ka pučs ilgi nenoturējās, jo gatavi mēs, godīgi sakot, nebijām.

Bet – varbūt sava taisnība bija arī otrai pusei, kura teica, ka mēs nedrīkstam provocēt Padomju Savienību. Tāpēc neveidosim robežapsardzi uz robežas, neveidosim muitu, arī barikādes necelsim... Domas dalījās arī starp cilvēkiem, kuri bija par neatkarību. Labi, ka viss beidzās tā, kā beidzās.

– Cik izteikta bija apdraudējuma sajūta? Vai dzīvība bija briesmās?

– Ja salīdzināt ar janvāri, tad janvārī par to nebija laika domāt un – janvārī mēs bijām visi kopā. Vai gulējām kabinetos, vai zem galdiem, vai bijām uz ielas, vienmēr apkārt bija savējie. Puča laikā sajūta bija atšķirīga, jo mēs bijām zināmā mērā vieni. Augstākā padome viena, deputāti katrs savā stūrī... Atšķirībā no janvāra parādījās bailes. Mēs sapratām, ka joku vairs nebūs un, otrkārt, mums vairs neļaus atkārtot janvāra scenāriju. Tā faktiski ir atbilde uz jautājumu, kāpēc augustā necēlām barikādes. Turklāt pirmais, ko 19. augustā izdarīja armija – nobloķēja visus tiltus. Neviena mašīnu kolonna vairs Rīgā netika. Ilūzijas par barikādēm augustā var pilnīgi nolikt malā.

– Vai šīs bailes iespaidoja AP rīcību?

– Deviņpadsmitā augusta rīts bija saulains. Es atrados dzīvoklī. Pusastoņos zvanīja kāds no kolēģiem deputātiem un teica – skaties televīziju, Maskavā pučs. Nu labi, pučs… Bet diezgan ātri nācās saprast, ka lieta ir vairāk nekā nopietna. Desmitos notika Augstākās padomes Prezidija sēde. Prezidijam tolaik bija nopietnas likumdevēja pilnvaras. Dažkārt tas pieņēma lēmumus kopā ar valdību.

Sanāca Prezidija locekļi un kā vienmēr skatījās uz priekšsēdētāju – ko viņš teiks? Priekšsēdētājs bija pazīstams ar to, ka sarežģītos un asos jautājumos vienmēr ieņēma elastīgu pozīciju. Godīgi sakot, es gaidīju, ka viņš teiks – pučs ir slikts, bet mums jārēķinās ar to un to... Taču – nebija nekādu pārdomu. Anatolijs Gorbunovs atklāja sēdi, kurā piedalījās arī valdības vadītājs Ivars Godmanis, un teica, ka mēs nekādā gadījumā nevaram šo puču atbalstīt, citiem vārdiem – mums ir jābūt ļoti kategoriskiem. Un mēs pirmie (es savās grāmatās rakstu – pirmie pasaulē) likumdevēja līmenī ļoti kategoriski nosodījām puču. Pēc divām stundām sanāca Augstākā padome, kura šo lēmumu atbalstīja.

– Ja nu pučs būtu vinnējis, ko jūs darītu?

– Man nav nācies tādus dokumentus redzēt, bet saraksti – kuru likt cietumā, kuram dot vēl smagāku soda mēru... – it kā bijuši sastādīti. Laikam nekāda lielā izvēle nebūtu bijusi. Sākumā varbūt kaut kādi meži... Cik ilgi? Tik izglītoti mēs arī bijām, lai saprastu, ka partizānu cīņas četrdesmito gadu stilā vairs nav iespējamas. Bēguļotu projām. Taču uzsveru – mēs bijām psiholoģiski sagatavoti nevardarbīgai cīņai ilgu gadu garumā. Bija izstrādātas instrukcijas, kas darāms AP pašaizsardzībai... Tā ka – būtu nevardarbīga pretošanās.

– Vai 21. augusta konstitucionālajam likumam bija tikai simboliska galavārda nozīme?

– Es domāju, ka tas bija viens no stratēģiski vistālredzīgākajiem lēmumiem visā atmodas periodā, sākot no 1988. gada. Bet juridiski 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums bija ļoti vājš.

– Kāpēc?

– Labi domājot, ar to tika atcelti visi padomju likumi. Tai skaitā – kriminālkodekss. Mums nebija vairs pamata nevienu saukt pie kriminālatbildības. Pēc tam Augstākās padomes prezidijs kaut kā lāpījās. Tas bija pats galvenais.

Taču politiski šis likums bija lielisks. Būdams tuvu šiem procesiem, es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri šādā situācijā, kad katrs domā, kur viņš rīt būs – vai cietumā, vai mežā, vai vēl kaut kur citur –, pieņēma šādu lēmumu. Tas ir unikāls lēmums. Otrs ne mazāk svarīgs lēmums ir LTF aicinājums X stundai, kas tapa 1990. gada decembrī. Tie abi ir unikāli dokumenti.
1991. gada 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69512

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 22 Aug 2011 19:56

D.Īvāns: Var būt, ka Tautas fronte pielaida kļūdu, neizsakot domas iepriekš. Esam grūtā situācijā. Gan pilsoņu reģistrācija, gan Bojāra LPSR pilsoņu likums mūs velk atpakaļ. Nevaram restaurēt bijušo valsti. LNNK par šo ideju nav aprunājusies ar LTF. Vairs netiek galā un griežas pie Tautas frontes. Mani uzrauc šo cilvēku naivums, ja tā var nonākt strupceļā. Kā šie pagaidu reģistrācijas centri nonāks līdz kongresam? LNNK un pagaidu sakaru centram nav materiāla un tehniska nodrošinājuma šim darbam. Vai Tautas frontei ir? Ja ir vēlēšanas priekšā. Un mūsu praktiskās iespējas nav bezgalīgas. Un mūsu politiskās iespējas? Atbalstot pilsoņu komiteju organizēšanu, Tautas fronte zaudē manevrēšanas spējas. Mūsu politika ir “augošo prasību politika”. Reāli pārņemt varu, nevis gaidīt, kad kungi Maskavā jeb ANO mūs pieņems, lai uzsāktu sarunas. Mūsu spēks - parlamentārā cīņa. Darīsim visu, lai mēs būtu arī vietējās padomēs. Mani nepārliecina pilsoņu komiteju tīrais tiesiskais ceļš. Esmu dzimis 1955.gadā, un mani neapmierina, ja kāds kungs izlems, vai manos gēnos ir šī pilsonība. Tas pats, kas Bojāra variantā: piešķirt pilsonību, neeksistējot valstij. Reālu spēku redzu tikai parlamentā, vēlēšanu cīņā. Latvijas pilsoņu apvienības var veidoties atsevišķi no Tautas frontes. Cenšanās uzspiest pilsoņu reģistrāciju Tautas frontei ir negodīgas cīņas paņēmiens. Ja mēs atbalstīsim pilsoņu komitejas, tauta noticēs, bet ar to pašu brīdi zaudēsim AP vēlēšanās. Nevar savienot šos ceļus.
J.Rukšāns: Pilsoņu komitejas ir glābšanas riņķis, ja zaudējam parlamentārā ceļā. Tam jābūt piepūstam jau iepriekš.
Latvijas Tautas frontes Domes sēdes protokols Nr.10. (Par LTF attieksmi pret pilsoņu komitejām.)
1989.gada 5.augustā, Rīgas pils Sarkanajā zālē

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 23 Aug 2011 08:58

tas_pats_lv raksta:A Latvijā vispār vēl ir "simboli un cerības"?
Baidos, ka nav :(
tas_pats_lv raksta:Vai nav otrādi, ka Latvija ir pazaudējusi "cerības un simbolus" vispār, nevis Īvāns ir nolaidis ko greizi. Proti, vai tā tomēr nav sabiedrības, nevis Īvāna problēma.
Kā to ņem. Skaidra lieta, ka arī sabiedrība ir pie vainas, tomēr Īvāns (ja ne personiski, tad simboliski gan) atgādina boļševiku revolucionārus 1917/1918. gadā. No sērijas - revolūcija ir uzvarējusi, bet ko tālāk? Kā veidot un vadīt valsti?
tas_pats_lv raksta:Pirmām kartām - Daini neievēleja Saeima, kā visu LTF kopumā, tā vietā ievēlēja "Latvijas ceļu".
Tātad, acīmredzot, ne Dainim, ne LTF kopumā nebija vēlētājam gana simpātiskas programmas? Vai arī pietrūka naudas aģitācijas kampaņai?
tas_pats_lv raksta:Otrām kārtam - viņa mēģinājums tikt pie "Lemberga stipendijas" beidzās ar krahu, Dainis galu galā neizturēja.
Par šo drusku prasītos drusku konkrētāk, un gandrīz vai jaunā tēmā, jo tas vairs neiet kopā ar Atmodas laiku.
tas_pats_lv raksta:Pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Gorbunovs sarunā ar Gorbačovu, saņēmis piedāvājumu PSRS veidot, piemēram, tā kā Amerikas Savienotās valstis, sliktākā gadījumā kā Eiropas Savienību vai kā Vācijas Federatīvo republiku. Pats Gorbunovs esot atbalstījis pakāpenisku "soli pa solim" politiku

"Bet viņam neviena tāda konkrēta plāna, ko un kā, nebija. Un tad es sapratu, ka nav alternatīvas pilnīgai Latvijas neatkarībai. Bet citādi ir jāturas pie "soli pa solim" politikas. Jo viena lieta ir paziņot no Augstākās padomes tribīnes, bet otra - veidot neatkarīgu ekonomiku, valsts struktūras, likumu bāzi. Bet no Gorbačova es sapratu, ka viņam nav nekāda plāna - ne kā mūs palaist brīvībā, ne kā mūs saglabāt," atceras bijušais AP priekšsēdētājs.
Man jau liekas, ka ļoti liela taisnība, Gorbačova darbība 1991. gadā neatstāj sevišķi konsekventu iespaidu :)
tas_pats_lv raksta:Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu
Par šo mēdz parādīties sazvērestību teorijas, ka zināma ļaužu grupa LTF vadībā principā zināja par to, ka 1991. gada janvārī būs gaidāmi kādi notikumi... Bet par šo es pacentīšos izvērsties sīkāk Viļņas 13. janvāra tēmā.
tas_pats_lv raksta:Protestējot pret puču, mēs tā pirmajā un otrajā dienā mēģinājām izsludināt vispārēju streiku. Izrādījās – preses mums nav, radio aizslēgts, televīziju ieņēmuši pučisti.
Neatceros ļoti precīzi, bet vēsturiskais V. Puriņas paziņojums tiešajā ēterā par to, ka TV ēku ieņem OMON vienība, pašā rīta agrumā gluži vis nebija... Un pagrīdes radio darbojās VISU puča laiku, to es ļoti labi atceros. Tā ka ja ļoti būtu gribējuši, streiku būtu varējuši izsludināt.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 23 Aug 2011 21:07

9K116 raksta: Kā to ņem. Skaidra lieta, ka arī sabiedrība ir pie vainas, tomēr Īvāns (ja ne personiski, tad simboliski gan) atgādina boļševiku revolucionārus 1917/1918. gadā. No sērijas - revolūcija ir uzvarējusi, bet ko tālāk? Kā veidot un vadīt valsti?
9K116 raksta: Tātad, acīmredzot, ne Dainim, ne LTF kopumā nebija vēlētājam gana simpātiskas programmas? Vai arī pietrūka naudas aģitācijas kampaņai?
Vai arī latviešiem vispār nebija skaidrs, kas ir laba programma. Un kas vispār ir jādara, jo vairums vienprātīgi piekrīt, ka neatkarība nogāzās no gaisa.
tas_pats_lv raksta:Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu
Un šis aicinājums (par X stundu) pilnā apjomā nav tīklā pieejams, bet esot pieejams Tālava Jundža grāmatā.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 05 Sep 2011 08:58

tas_pats_lv raksta:Patiesībā jau ne jau tikai Dainis Īvāns bija ievērojams tais laikos, bija arī daudzi citi spēcīgāki "spēlētāji".
Personālijas var izsekot:
Un patiesībā no viņiem visiem Dainis Ivāns mūsdienās ir pats aktīvākais.
Ūja, iepretim Kristovskim un Kalnietei? :D Es saprotu salīdzinājumā ar pārējiem, bet attiecībā pret šiem diviem diez ir pamats nosaukt Īvānu par aktīvāko.
tas_pats_lv raksta:Es, protams, nepētīju to sarakstu baigi uzmanīgi, bet pamatā viņi izskatās atstumti.
Berklavs miris, Stradiņš gados, Grava aizņemts radio, ko dara Vectirāns, Kostanda un Jundzis - nezinu, Īvāns, Kalniete, Kristovskis vairāk vai mazāk ņemas politikā, tāda īsti atstumta sanāk tikai Kosteņecka...
tas_pats_lv raksta:Aptuveno notikumu hronoloģiju:
Tur šis tas ir izlaists (vai tiešām 1990. gadā visie ievērojamie notikumi beidzas līdz ar 4. maija deklarāciju? Stāsts par to, kā LPSR pazaudēja kontroli pār OMON vienību, kura 4. maijā vēl bija MŪSU pusē), un faktiski jau (tas gan nav pārmetums konkrētā saraksta autoriem) šie notikumi būtu jāskata kontekstā ar to, kas tobrīd notika visā PSRS.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 05 Sep 2011 21:05

9K116 raksta: Ūja, iepretim Kristovskim un Kalnietei? :D Es saprotu salīdzinājumā ar pārējiem, bet attiecībā pret šiem diviem diez ir pamats nosaukt Īvānu par aktīvāko.
Jā, bet vai tev ceļas pateikt, ka Kristovskis un Kalniete, vai vēl vairāk Repše un Lembergs vēl joprojām ir Atmodas politikas garā? Bet Īvāns ir. Viņš mēģina aizstāvēt mazos cilvēkus, kas lielā vairumā arī ir latvieši.
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Es, protams, nepētīju to sarakstu baigi uzmanīgi, bet pamatā viņi izskatās atstumti.
Berklavs miris, Stradiņš gados, Grava aizņemts radio, ko dara Vectirāns, Kostanda un Jundzis - nezinu, Īvāns, Kalniete, Kristovskis vairāk vai mazāk ņemas politikā, tāda īsti atstumta sanāk tikai Kosteņecka...
Cik tu zini krievus no atmodas laika? :) Un Marina Kostaņecka ir krieviete - necilvēks (okupants) Latvijas republikā. :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Aptuveno notikumu hronoloģiju:
Tur šis tas ir izlaists (vai tiešām 1990. gadā visie ievērojamie notikumi beidzas līdz ar 4. maija deklarāciju? Stāsts par to, kā LPSR pazaudēja kontroli pār OMON vienību, kura 4. maijā vēl bija MŪSU pusē), un faktiski jau (tas gan nav pārmetums konkrētā saraksta autoriem) šie notikumi būtu jāskata kontekstā ar to, kas tobrīd notika visā PSRS.
Nu ne tikai PSRS , bet gan visā pasaulē ar saitēm uz visu padomju vēsturi. Turklāt es neesmu redzējis: 4. maijs :rakstu, atmiņu un dokumentu krāj. par Neatkarības deklarāciju /Latvijas Zinātņu akadēmija ; Tālava Jundža red. Rīga : Fonds Latvijas vēsture, 2000 (Rīga : Poligrāfists), kur varētu būt daudz interesantu atgādinājumu. Un es neesmu vēsturnieks, es hronoloģiju nestādīšu.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 06 Sep 2011 09:35

tas_pats_lv raksta:Jā, bet vai tev ceļas pateikt, ka Kristovskis un Kalniete, vai vēl vairāk Repše un Lembergs vēl joprojām ir Atmodas politikas garā? Bet Īvāns ir. Viņš mēģina aizstāvēt mazos cilvēkus, kas lielā vairumā arī ir latvieši.
Pirmajā brīdī es gribēju Tev piekrist, bet tad sāku pārdomāt, kas tad tas Atmodas politikas gars tāds ir, un tad konstatēju, ka viņš jau nebūt nebija sociālistisks, drīzāk otrādi. T.i., šī te politika bija pirmkārt nacionālās atbrīvošanās politika un, otrkārt, viņa bija labēja (buržuāziska, kapitālistiska, vajadzīgo pasvītrot), jo paredzēja pāreju no sociālisma uz brīvo tirgu. Respektīvi, nekāds `mazais cilvēks`, kuru vajadzēja aizstāvēt, šajās nostādnēs nefigurēja, tajā figurēja apspiestais latvietis, kam ir atņemta sava valsts un kuram brīvību (tostarp arī ekonomisko brīvību) ir atņēmusi komunistiskā diktatūra. Līdz ar to nav nekāda pamata pārmest Kalnietei, Kristovskim, Repšem un Lembergam novirzīšanos no Atmodas politikas kursa (ja nu vienīgi tik daudz, cik kāds no šiem ir darījis ko negodīgu, jo lai nu ko, bet negodīgumu, shēmošanu un valsts izzagšanu jau nu gan Atmodas politikas gars, cerams, neparedzēja, vismaz tīšām un ar nolūku ne).
tas_pats_lv raksta:Cik tu zini krievus no atmodas laika?
Nu tā pati Kosteņecka, vēl bija Vladlens Dozorcevs, un varbūt vēl kāds, bet vairāk nudien neatceros.
tas_pats_lv raksta:Turklāt es neesmu redzējis: 4. maijs :rakstu, atmiņu un dokumentu krāj. par Neatkarības deklarāciju /Latvijas Zinātņu akadēmija ; Tālava Jundža red. Rīga : Fonds Latvijas vēsture, 2000 (Rīga : Poligrāfists), kur varētu būt daudz interesantu atgādinājumu.
Vēsturi raksta uzvarētāji, un Tālavs Jundzis 1991. gada kontekstā sanāk tieši tāds. To arī nevajadzētu aizmirst ;)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 06 Sep 2011 19:00

9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Jā, bet vai tev ceļas pateikt, ka Kristovskis un Kalniete, vai vēl vairāk Repše un Lembergs vēl joprojām ir Atmodas politikas garā? Bet Īvāns ir. Viņš mēģina aizstāvēt mazos cilvēkus, kas lielā vairumā arī ir latvieši.
Pirmajā brīdī es gribēju Tev piekrist, bet tad sāku pārdomāt, kas tad tas Atmodas politikas gars tāds ir, un tad konstatēju, ka viņš jau nebūt nebija sociālistisks, drīzāk otrādi. t.i., šī te politika bija pirmkārt nacionālās atbrīvošanās politika un, otrkārt, viņa bija labēja (buržuāziska, kapitālistiska, vajadzīgo pasvītrot), jo paredzēja pāreju no sociālisma uz brīvo tirgu.
Es piekrītu, ka Atmodas gars bija antipadomisks, bet ar cerību par labāku sociālistisku (t.i. vēl joprojām godīgu) iekārtu. Jo ar to sākās padomju savienības sabrukšana, ar Gorbačova velmei uzlabot padomju savienības sociālismu, bet tur neturējās "koks uz koka", un, galu galā, "ļeru, ļeru". Nu varētu jau paplašināt antipadomisko jēdzienu līdz cīņai par brīvību: nacionālu, kulturālu un ekonomisku. Jaunākiem cilvēkiem padomju gadi saistās nevis ar KGB, bet ar pelēcību - bomžveidīgu dzīves veidu, kaut tas tā nemaz ar nebija. Diez vai bezdarbs, antisanitāri dzīvošanas apstākļi, bezsamerīga vērtību sadalījums, neesoša demokrātija umtl mūsdienu Latvijas neveiksmes bija Atmodas ideoloģijā. Tai pašā laikā Kristovskis un Kalniete (bijusī filharmonijas darbiniece) ar to sadzīvo bez grūtībām. :) Man ir bail, ka drīz varētu būt vēl kāda "Atmoda" pret Kristovskiem un Kalnietēm . :)
9K116 raksta:Respektīvi, nekāds `mazais cilvēks`, kuru vajadzēja aizstāvēt, šajās nostādnēs nefigurēja, tajā figurēja apspiestais latvietis, kam ir atņemta sava valsts un kuram brīvību (tostarp arī ekonomisko brīvību) ir atņēmusi komunistiskā diktatūra. Līdz ar to nav nekāda pamata pārmest Kalnietei, Kristovskim, Repšem un Lembergam novirzīšanos no Atmodas politikas kursa (ja nu vienīgi tik daudz, cik kāds no šiem ir darījis ko negodīgu, jo lai nu ko, bet negodīgumu, shēmošanu un valsts izzagšanu jau nu gan Atmodas politikas gars, cerams, neparedzēja, vismaz tīšām un ar nolūku ne).
Atmodas laikā visi padomju cilvēki bija "mazie cilvēki", protams, izņemot Gorbunovu, ko arī nevar salīdzināt Šķēli, piemēram. :) Bagātie ir kļuvuši daudz bagātāki, nabagi ir patiesi uzradušies. :) Es nedomāju, ka kāds Atmodas laikā gribēja tā.
Papildus tēma ir nacionālisms Latvijā. Jo diez vai mūsdienu Latvijas multikulturālismu, kurā latvieši vārguļo savā savdabībā var nosaukt par sasniegumu. ZInāja, ka būs slikti, bet ka tik slikti - nedomāja droši vien neviens. Proti, tas jau ir jautājums par atskaites punktu un izpratnes/ideoloģijas attiecību, ja tu sevi hipnozē, ka šeit tagad ir brīva Latvija un tamdēļ šeit viss ir baigi labi, tā var arī likties. Bet ja tu vēro, šī aina ir daudz skumjāka - latvieši izmirst, bez kultūras un ikdienas maizes.
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Cik tu zini krievus no atmodas laika?
Nu tā pati Kosteņecka, vēl bija Vladlens Dozorcevs, un varbūt vēl kāds, bet vairāk nudien neatceros.
Šodien pat Marija Kostaņecka vērsās pret latviešu partiju piedāvājuma trūkumu krieviem. :)

Atbildēt uz ziņu