Atmodas politiskās nostādnes

Foruma noteikumi
Lūdzu, atminieties! Latvieši ir labie, nevis tirliņi!
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 19 Aug 2011 21:17

Pirms 20 gadiem E. Levits aktīvi piedalījās atmodas kustībā, bijis Latvijas Tautas frontes domes un Pilsoņu kongresa loceklis, 1990. gada 4. maija Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors; pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iesaistījies arī politiskajā un diplomātiskajā darbā.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 20 Aug 2011 13:00

Pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Gorbunovs sarunā ar Gorbačovu, saņēmis piedāvājumu PSRS veidot, piemēram, tā kā Amerikas Savienotās valstis, sliktākā gadījumā kā Eiropas Savienību vai kā Vācijas Federatīvo republiku. Pats Gorbunovs esot atbalstījis pakāpenisku "soli pa solim" politiku

"Bet viņam neviena tāda konkrēta plāna, ko un kā, nebija. Un tad es sapratu, ka nav alternatīvas pilnīgai Latvijas neatkarībai. Bet citādi ir jāturas pie "soli pa solim" politikas. Jo viena lieta ir paziņot no Augstākās padomes tribīnes, bet otra - veidot neatkarīgu ekonomiku, valsts struktūras, likumu bāzi. Bet no Gorbačova es sapratu, ka viņam nav nekāda plāna - ne kā mūs palaist brīvībā, ne kā mūs saglabāt," atceras bijušais AP priekšsēdētājs.

"Svarīgi bija tas, ka Jeļcina politikā Baltijai bija piešķirta īpaša nozīme. Kas gan viņam lika janvārī doties uz Tallinu, tikties tajos dramatiskajos apstākļos ar Baltijas valstu līderiem, pieņemt paziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai, nosodīt un aicināt karavīrus no Krievijas neiesaistīties vardarbībā Baltijas valstīs. Viņš to darīja emocionāli, izlēmīgi un diezgan konsekventi. Vismaz man nelikās, ka tas bija kāds mirkļa politiskās konjunktūras vadīts gājiens. Līdz pat PSRS karaspēka izvešanai no Latvijas," piebilst Gorbunovs.
http://www.delfi.lv/news/national/polit ... d=40202705

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 22 Aug 2011 19:53

Intervija ar Tālavu Jundzi - Puču nosodījām pirmie

Trešdiena, 17.augusts (2011), plkst.16:37 | Viktors Avotiņš
Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs JUNDZIS intervijā Neatkarīgajai stāsta par puču pirms divdesmit gadiem.

– Pirms divdesmit gadiem jūs bijāt Latvijas Augstākās padomes deputāts. Pirms divdesmit gadiem augustā notika pučs. Vai pēc 1991. gada janvāra gaisā bija kaut kas tāds, kas liecināja, ka mēģinājumi pagriezt visu atpakaļ nav beigušies?

– Pēc janvāra barikādēm daļai no mums, kas darbojāmies Augstākajā padomē, bija skaidrs, ka situācija labilā stāvoklī nepaliks. Spēki, kas gribēja atjaunot padomju režīmu, mēģinās vēlreiz. 1991. gada jūnija otrajā pusē LR AP Tautas frontes frakcijā uzstājās Ilmārs Bišers un publiski paziņoja, ka Maskavā gaidāms pučs. Viņš teica, ka visticamāk tas notiks jūlijā, kad PSRS AP ir atvaļinājumā un pučistiem būs salīdzinoši brīvas rokas. Šis paziņojums ir atrodams un izlasāms tālaika avīzēs.

Dīvainā kārtā neviens to paziņojumu neuztvēra pārāk nopietni. Ne žurnālisti, ne, jāsaka, arī Augstākā padome... Faktiski nekam arī negatavojāmies. Ja neskaita to, ka bīdījām cauri AP Nevardarbīgās pretošanās centru. Kaut kāda apvērsuma vai padomju varas atjaunošanas mēģinājuma gadījumā centrs varētu organizēt pretošanos. Vēl tapa likumprojekts par ārkārtas situāciju. Bija uzsākta likuma par zemessardzi izstrādāšana. Puča laikā tas netika pieņemts. Bet centru izveidoja jūnijā ar AP Prezidija lēmumu. Odiseju Kostandu ielika par priekšnieku, uzdeva valdībai nodrošināt centru ar līdzekļiem un telpām. Tas netika izdarīts. Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu, uzrakstīja varbūt ne sliktākās instrukcijas, ko darīt pilsoņiem, pašvaldību, valsts iestādēm... valsts apvērsuma gadījumā. Pienāca pučs. Kostanda ar saviem cilvēkiem puča otrajā dienā brauca pa Latviju un dalīja pašvaldībām, Tautas frontes grupām šīs instrukcijas.

Protestējot pret puču, mēs tā pirmajā un otrajā dienā mēģinājām izsludināt vispārēju streiku. Izrādījās – preses mums nav, radio aizslēgts, televīziju ieņēmuši pučisti. Kā noorganizēt streiku? Ne visi varbūt pamanīja, ka Rīgā noteiktās vietās (pie Vidzemes tirgus, pie AP...) deputāti noteiktā laikā tikās ar cilvēkiem un stāstīja, kas jādara. Paldies dievam, ka pučs ilgi nenoturējās, jo gatavi mēs, godīgi sakot, nebijām.

Bet – varbūt sava taisnība bija arī otrai pusei, kura teica, ka mēs nedrīkstam provocēt Padomju Savienību. Tāpēc neveidosim robežapsardzi uz robežas, neveidosim muitu, arī barikādes necelsim... Domas dalījās arī starp cilvēkiem, kuri bija par neatkarību. Labi, ka viss beidzās tā, kā beidzās.

– Cik izteikta bija apdraudējuma sajūta? Vai dzīvība bija briesmās?

– Ja salīdzināt ar janvāri, tad janvārī par to nebija laika domāt un – janvārī mēs bijām visi kopā. Vai gulējām kabinetos, vai zem galdiem, vai bijām uz ielas, vienmēr apkārt bija savējie. Puča laikā sajūta bija atšķirīga, jo mēs bijām zināmā mērā vieni. Augstākā padome viena, deputāti katrs savā stūrī... Atšķirībā no janvāra parādījās bailes. Mēs sapratām, ka joku vairs nebūs un, otrkārt, mums vairs neļaus atkārtot janvāra scenāriju. Tā faktiski ir atbilde uz jautājumu, kāpēc augustā necēlām barikādes. Turklāt pirmais, ko 19. augustā izdarīja armija – nobloķēja visus tiltus. Neviena mašīnu kolonna vairs Rīgā netika. Ilūzijas par barikādēm augustā var pilnīgi nolikt malā.

– Vai šīs bailes iespaidoja AP rīcību?

– Deviņpadsmitā augusta rīts bija saulains. Es atrados dzīvoklī. Pusastoņos zvanīja kāds no kolēģiem deputātiem un teica – skaties televīziju, Maskavā pučs. Nu labi, pučs… Bet diezgan ātri nācās saprast, ka lieta ir vairāk nekā nopietna. Desmitos notika Augstākās padomes Prezidija sēde. Prezidijam tolaik bija nopietnas likumdevēja pilnvaras. Dažkārt tas pieņēma lēmumus kopā ar valdību.

Sanāca Prezidija locekļi un kā vienmēr skatījās uz priekšsēdētāju – ko viņš teiks? Priekšsēdētājs bija pazīstams ar to, ka sarežģītos un asos jautājumos vienmēr ieņēma elastīgu pozīciju. Godīgi sakot, es gaidīju, ka viņš teiks – pučs ir slikts, bet mums jārēķinās ar to un to... Taču – nebija nekādu pārdomu. Anatolijs Gorbunovs atklāja sēdi, kurā piedalījās arī valdības vadītājs Ivars Godmanis, un teica, ka mēs nekādā gadījumā nevaram šo puču atbalstīt, citiem vārdiem – mums ir jābūt ļoti kategoriskiem. Un mēs pirmie (es savās grāmatās rakstu – pirmie pasaulē) likumdevēja līmenī ļoti kategoriski nosodījām puču. Pēc divām stundām sanāca Augstākā padome, kura šo lēmumu atbalstīja.

– Ja nu pučs būtu vinnējis, ko jūs darītu?

– Man nav nācies tādus dokumentus redzēt, bet saraksti – kuru likt cietumā, kuram dot vēl smagāku soda mēru... – it kā bijuši sastādīti. Laikam nekāda lielā izvēle nebūtu bijusi. Sākumā varbūt kaut kādi meži... Cik ilgi? Tik izglītoti mēs arī bijām, lai saprastu, ka partizānu cīņas četrdesmito gadu stilā vairs nav iespējamas. Bēguļotu projām. Taču uzsveru – mēs bijām psiholoģiski sagatavoti nevardarbīgai cīņai ilgu gadu garumā. Bija izstrādātas instrukcijas, kas darāms AP pašaizsardzībai... Tā ka – būtu nevardarbīga pretošanās.

– Vai 21. augusta konstitucionālajam likumam bija tikai simboliska galavārda nozīme?

– Es domāju, ka tas bija viens no stratēģiski vistālredzīgākajiem lēmumiem visā atmodas periodā, sākot no 1988. gada. Bet juridiski 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums bija ļoti vājš.

– Kāpēc?

– Labi domājot, ar to tika atcelti visi padomju likumi. Tai skaitā – kriminālkodekss. Mums nebija vairs pamata nevienu saukt pie kriminālatbildības. Pēc tam Augstākās padomes prezidijs kaut kā lāpījās. Tas bija pats galvenais.

Taču politiski šis likums bija lielisks. Būdams tuvu šiem procesiem, es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri šādā situācijā, kad katrs domā, kur viņš rīt būs – vai cietumā, vai mežā, vai vēl kaut kur citur –, pieņēma šādu lēmumu. Tas ir unikāls lēmums. Otrs ne mazāk svarīgs lēmums ir LTF aicinājums X stundai, kas tapa 1990. gada decembrī. Tie abi ir unikāli dokumenti.
1991. gada 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69512

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 22 Aug 2011 19:56

D.Īvāns: Var būt, ka Tautas fronte pielaida kļūdu, neizsakot domas iepriekš. Esam grūtā situācijā. Gan pilsoņu reģistrācija, gan Bojāra LPSR pilsoņu likums mūs velk atpakaļ. Nevaram restaurēt bijušo valsti. LNNK par šo ideju nav aprunājusies ar LTF. Vairs netiek galā un griežas pie Tautas frontes. Mani uzrauc šo cilvēku naivums, ja tā var nonākt strupceļā. Kā šie pagaidu reģistrācijas centri nonāks līdz kongresam? LNNK un pagaidu sakaru centram nav materiāla un tehniska nodrošinājuma šim darbam. Vai Tautas frontei ir? Ja ir vēlēšanas priekšā. Un mūsu praktiskās iespējas nav bezgalīgas. Un mūsu politiskās iespējas? Atbalstot pilsoņu komiteju organizēšanu, Tautas fronte zaudē manevrēšanas spējas. Mūsu politika ir “augošo prasību politika”. Reāli pārņemt varu, nevis gaidīt, kad kungi Maskavā jeb ANO mūs pieņems, lai uzsāktu sarunas. Mūsu spēks - parlamentārā cīņa. Darīsim visu, lai mēs būtu arī vietējās padomēs. Mani nepārliecina pilsoņu komiteju tīrais tiesiskais ceļš. Esmu dzimis 1955.gadā, un mani neapmierina, ja kāds kungs izlems, vai manos gēnos ir šī pilsonība. Tas pats, kas Bojāra variantā: piešķirt pilsonību, neeksistējot valstij. Reālu spēku redzu tikai parlamentā, vēlēšanu cīņā. Latvijas pilsoņu apvienības var veidoties atsevišķi no Tautas frontes. Cenšanās uzspiest pilsoņu reģistrāciju Tautas frontei ir negodīgas cīņas paņēmiens. Ja mēs atbalstīsim pilsoņu komitejas, tauta noticēs, bet ar to pašu brīdi zaudēsim AP vēlēšanās. Nevar savienot šos ceļus.
J.Rukšāns: Pilsoņu komitejas ir glābšanas riņķis, ja zaudējam parlamentārā ceļā. Tam jābūt piepūstam jau iepriekš.
Latvijas Tautas frontes Domes sēdes protokols Nr.10. (Par LTF attieksmi pret pilsoņu komitejām.)
1989.gada 5.augustā, Rīgas pils Sarkanajā zālē

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 23 Aug 2011 08:58

tas_pats_lv raksta:A Latvijā vispār vēl ir "simboli un cerības"?
Baidos, ka nav :(
tas_pats_lv raksta:Vai nav otrādi, ka Latvija ir pazaudējusi "cerības un simbolus" vispār, nevis Īvāns ir nolaidis ko greizi. Proti, vai tā tomēr nav sabiedrības, nevis Īvāna problēma.
Kā to ņem. Skaidra lieta, ka arī sabiedrība ir pie vainas, tomēr Īvāns (ja ne personiski, tad simboliski gan) atgādina boļševiku revolucionārus 1917/1918. gadā. No sērijas - revolūcija ir uzvarējusi, bet ko tālāk? Kā veidot un vadīt valsti?
tas_pats_lv raksta:Pirmām kartām - Daini neievēleja Saeima, kā visu LTF kopumā, tā vietā ievēlēja "Latvijas ceļu".
Tātad, acīmredzot, ne Dainim, ne LTF kopumā nebija vēlētājam gana simpātiskas programmas? Vai arī pietrūka naudas aģitācijas kampaņai?
tas_pats_lv raksta:Otrām kārtam - viņa mēģinājums tikt pie "Lemberga stipendijas" beidzās ar krahu, Dainis galu galā neizturēja.
Par šo drusku prasītos drusku konkrētāk, un gandrīz vai jaunā tēmā, jo tas vairs neiet kopā ar Atmodas laiku.
tas_pats_lv raksta:Pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas Gorbunovs sarunā ar Gorbačovu, saņēmis piedāvājumu PSRS veidot, piemēram, tā kā Amerikas Savienotās valstis, sliktākā gadījumā kā Eiropas Savienību vai kā Vācijas Federatīvo republiku. Pats Gorbunovs esot atbalstījis pakāpenisku "soli pa solim" politiku

"Bet viņam neviena tāda konkrēta plāna, ko un kā, nebija. Un tad es sapratu, ka nav alternatīvas pilnīgai Latvijas neatkarībai. Bet citādi ir jāturas pie "soli pa solim" politikas. Jo viena lieta ir paziņot no Augstākās padomes tribīnes, bet otra - veidot neatkarīgu ekonomiku, valsts struktūras, likumu bāzi. Bet no Gorbačova es sapratu, ka viņam nav nekāda plāna - ne kā mūs palaist brīvībā, ne kā mūs saglabāt," atceras bijušais AP priekšsēdētājs.
Man jau liekas, ka ļoti liela taisnība, Gorbačova darbība 1991. gadā neatstāj sevišķi konsekventu iespaidu :)
tas_pats_lv raksta:Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu
Par šo mēdz parādīties sazvērestību teorijas, ka zināma ļaužu grupa LTF vadībā principā zināja par to, ka 1991. gada janvārī būs gaidāmi kādi notikumi... Bet par šo es pacentīšos izvērsties sīkāk Viļņas 13. janvāra tēmā.
tas_pats_lv raksta:Protestējot pret puču, mēs tā pirmajā un otrajā dienā mēģinājām izsludināt vispārēju streiku. Izrādījās – preses mums nav, radio aizslēgts, televīziju ieņēmuši pučisti.
Neatceros ļoti precīzi, bet vēsturiskais V. Puriņas paziņojums tiešajā ēterā par to, ka TV ēku ieņem OMON vienība, pašā rīta agrumā gluži vis nebija... Un pagrīdes radio darbojās VISU puča laiku, to es ļoti labi atceros. Tā ka ja ļoti būtu gribējuši, streiku būtu varējuši izsludināt.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 23 Aug 2011 21:07

9K116 raksta: Kā to ņem. Skaidra lieta, ka arī sabiedrība ir pie vainas, tomēr Īvāns (ja ne personiski, tad simboliski gan) atgādina boļševiku revolucionārus 1917/1918. gadā. No sērijas - revolūcija ir uzvarējusi, bet ko tālāk? Kā veidot un vadīt valsti?
9K116 raksta: Tātad, acīmredzot, ne Dainim, ne LTF kopumā nebija vēlētājam gana simpātiskas programmas? Vai arī pietrūka naudas aģitācijas kampaņai?
Vai arī latviešiem vispār nebija skaidrs, kas ir laba programma. Un kas vispār ir jādara, jo vairums vienprātīgi piekrīt, ka neatkarība nogāzās no gaisa.
tas_pats_lv raksta:Jūlijā Kostanda, izmantojot LTF 1990. gada decembra X stundas aicinājumu
Un šis aicinājums (par X stundu) pilnā apjomā nav tīklā pieejams, bet esot pieejams Tālava Jundža grāmatā.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 05 Sep 2011 08:58

tas_pats_lv raksta:Patiesībā jau ne jau tikai Dainis Īvāns bija ievērojams tais laikos, bija arī daudzi citi spēcīgāki "spēlētāji".
Personālijas var izsekot:
Un patiesībā no viņiem visiem Dainis Ivāns mūsdienās ir pats aktīvākais.
Ūja, iepretim Kristovskim un Kalnietei? :D Es saprotu salīdzinājumā ar pārējiem, bet attiecībā pret šiem diviem diez ir pamats nosaukt Īvānu par aktīvāko.
tas_pats_lv raksta:Es, protams, nepētīju to sarakstu baigi uzmanīgi, bet pamatā viņi izskatās atstumti.
Berklavs miris, Stradiņš gados, Grava aizņemts radio, ko dara Vectirāns, Kostanda un Jundzis - nezinu, Īvāns, Kalniete, Kristovskis vairāk vai mazāk ņemas politikā, tāda īsti atstumta sanāk tikai Kosteņecka...
tas_pats_lv raksta:Aptuveno notikumu hronoloģiju:
Tur šis tas ir izlaists (vai tiešām 1990. gadā visie ievērojamie notikumi beidzas līdz ar 4. maija deklarāciju? Stāsts par to, kā LPSR pazaudēja kontroli pār OMON vienību, kura 4. maijā vēl bija MŪSU pusē), un faktiski jau (tas gan nav pārmetums konkrētā saraksta autoriem) šie notikumi būtu jāskata kontekstā ar to, kas tobrīd notika visā PSRS.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 05 Sep 2011 21:05

9K116 raksta: Ūja, iepretim Kristovskim un Kalnietei? :D Es saprotu salīdzinājumā ar pārējiem, bet attiecībā pret šiem diviem diez ir pamats nosaukt Īvānu par aktīvāko.
Jā, bet vai tev ceļas pateikt, ka Kristovskis un Kalniete, vai vēl vairāk Repše un Lembergs vēl joprojām ir Atmodas politikas garā? Bet Īvāns ir. Viņš mēģina aizstāvēt mazos cilvēkus, kas lielā vairumā arī ir latvieši.
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Es, protams, nepētīju to sarakstu baigi uzmanīgi, bet pamatā viņi izskatās atstumti.
Berklavs miris, Stradiņš gados, Grava aizņemts radio, ko dara Vectirāns, Kostanda un Jundzis - nezinu, Īvāns, Kalniete, Kristovskis vairāk vai mazāk ņemas politikā, tāda īsti atstumta sanāk tikai Kosteņecka...
Cik tu zini krievus no atmodas laika? :) Un Marina Kostaņecka ir krieviete - necilvēks (okupants) Latvijas republikā. :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Aptuveno notikumu hronoloģiju:
Tur šis tas ir izlaists (vai tiešām 1990. gadā visie ievērojamie notikumi beidzas līdz ar 4. maija deklarāciju? Stāsts par to, kā LPSR pazaudēja kontroli pār OMON vienību, kura 4. maijā vēl bija MŪSU pusē), un faktiski jau (tas gan nav pārmetums konkrētā saraksta autoriem) šie notikumi būtu jāskata kontekstā ar to, kas tobrīd notika visā PSRS.
Nu ne tikai PSRS , bet gan visā pasaulē ar saitēm uz visu padomju vēsturi. Turklāt es neesmu redzējis: 4. maijs :rakstu, atmiņu un dokumentu krāj. par Neatkarības deklarāciju /Latvijas Zinātņu akadēmija ; Tālava Jundža red. Rīga : Fonds Latvijas vēsture, 2000 (Rīga : Poligrāfists), kur varētu būt daudz interesantu atgādinājumu. Un es neesmu vēsturnieks, es hronoloģiju nestādīšu.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 06 Sep 2011 09:35

tas_pats_lv raksta:Jā, bet vai tev ceļas pateikt, ka Kristovskis un Kalniete, vai vēl vairāk Repše un Lembergs vēl joprojām ir Atmodas politikas garā? Bet Īvāns ir. Viņš mēģina aizstāvēt mazos cilvēkus, kas lielā vairumā arī ir latvieši.
Pirmajā brīdī es gribēju Tev piekrist, bet tad sāku pārdomāt, kas tad tas Atmodas politikas gars tāds ir, un tad konstatēju, ka viņš jau nebūt nebija sociālistisks, drīzāk otrādi. T.i., šī te politika bija pirmkārt nacionālās atbrīvošanās politika un, otrkārt, viņa bija labēja (buržuāziska, kapitālistiska, vajadzīgo pasvītrot), jo paredzēja pāreju no sociālisma uz brīvo tirgu. Respektīvi, nekāds `mazais cilvēks`, kuru vajadzēja aizstāvēt, šajās nostādnēs nefigurēja, tajā figurēja apspiestais latvietis, kam ir atņemta sava valsts un kuram brīvību (tostarp arī ekonomisko brīvību) ir atņēmusi komunistiskā diktatūra. Līdz ar to nav nekāda pamata pārmest Kalnietei, Kristovskim, Repšem un Lembergam novirzīšanos no Atmodas politikas kursa (ja nu vienīgi tik daudz, cik kāds no šiem ir darījis ko negodīgu, jo lai nu ko, bet negodīgumu, shēmošanu un valsts izzagšanu jau nu gan Atmodas politikas gars, cerams, neparedzēja, vismaz tīšām un ar nolūku ne).
tas_pats_lv raksta:Cik tu zini krievus no atmodas laika?
Nu tā pati Kosteņecka, vēl bija Vladlens Dozorcevs, un varbūt vēl kāds, bet vairāk nudien neatceros.
tas_pats_lv raksta:Turklāt es neesmu redzējis: 4. maijs :rakstu, atmiņu un dokumentu krāj. par Neatkarības deklarāciju /Latvijas Zinātņu akadēmija ; Tālava Jundža red. Rīga : Fonds Latvijas vēsture, 2000 (Rīga : Poligrāfists), kur varētu būt daudz interesantu atgādinājumu.
Vēsturi raksta uzvarētāji, un Tālavs Jundzis 1991. gada kontekstā sanāk tieši tāds. To arī nevajadzētu aizmirst ;)

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 06 Sep 2011 19:00

9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Jā, bet vai tev ceļas pateikt, ka Kristovskis un Kalniete, vai vēl vairāk Repše un Lembergs vēl joprojām ir Atmodas politikas garā? Bet Īvāns ir. Viņš mēģina aizstāvēt mazos cilvēkus, kas lielā vairumā arī ir latvieši.
Pirmajā brīdī es gribēju Tev piekrist, bet tad sāku pārdomāt, kas tad tas Atmodas politikas gars tāds ir, un tad konstatēju, ka viņš jau nebūt nebija sociālistisks, drīzāk otrādi. t.i., šī te politika bija pirmkārt nacionālās atbrīvošanās politika un, otrkārt, viņa bija labēja (buržuāziska, kapitālistiska, vajadzīgo pasvītrot), jo paredzēja pāreju no sociālisma uz brīvo tirgu.
Es piekrītu, ka Atmodas gars bija antipadomisks, bet ar cerību par labāku sociālistisku (t.i. vēl joprojām godīgu) iekārtu. Jo ar to sākās padomju savienības sabrukšana, ar Gorbačova velmei uzlabot padomju savienības sociālismu, bet tur neturējās "koks uz koka", un, galu galā, "ļeru, ļeru". Nu varētu jau paplašināt antipadomisko jēdzienu līdz cīņai par brīvību: nacionālu, kulturālu un ekonomisku. Jaunākiem cilvēkiem padomju gadi saistās nevis ar KGB, bet ar pelēcību - bomžveidīgu dzīves veidu, kaut tas tā nemaz ar nebija. Diez vai bezdarbs, antisanitāri dzīvošanas apstākļi, bezsamerīga vērtību sadalījums, neesoša demokrātija umtl mūsdienu Latvijas neveiksmes bija Atmodas ideoloģijā. Tai pašā laikā Kristovskis un Kalniete (bijusī filharmonijas darbiniece) ar to sadzīvo bez grūtībām. :) Man ir bail, ka drīz varētu būt vēl kāda "Atmoda" pret Kristovskiem un Kalnietēm . :)
9K116 raksta:Respektīvi, nekāds `mazais cilvēks`, kuru vajadzēja aizstāvēt, šajās nostādnēs nefigurēja, tajā figurēja apspiestais latvietis, kam ir atņemta sava valsts un kuram brīvību (tostarp arī ekonomisko brīvību) ir atņēmusi komunistiskā diktatūra. Līdz ar to nav nekāda pamata pārmest Kalnietei, Kristovskim, Repšem un Lembergam novirzīšanos no Atmodas politikas kursa (ja nu vienīgi tik daudz, cik kāds no šiem ir darījis ko negodīgu, jo lai nu ko, bet negodīgumu, shēmošanu un valsts izzagšanu jau nu gan Atmodas politikas gars, cerams, neparedzēja, vismaz tīšām un ar nolūku ne).
Atmodas laikā visi padomju cilvēki bija "mazie cilvēki", protams, izņemot Gorbunovu, ko arī nevar salīdzināt Šķēli, piemēram. :) Bagātie ir kļuvuši daudz bagātāki, nabagi ir patiesi uzradušies. :) Es nedomāju, ka kāds Atmodas laikā gribēja tā.
Papildus tēma ir nacionālisms Latvijā. Jo diez vai mūsdienu Latvijas multikulturālismu, kurā latvieši vārguļo savā savdabībā var nosaukt par sasniegumu. ZInāja, ka būs slikti, bet ka tik slikti - nedomāja droši vien neviens. Proti, tas jau ir jautājums par atskaites punktu un izpratnes/ideoloģijas attiecību, ja tu sevi hipnozē, ka šeit tagad ir brīva Latvija un tamdēļ šeit viss ir baigi labi, tā var arī likties. Bet ja tu vēro, šī aina ir daudz skumjāka - latvieši izmirst, bez kultūras un ikdienas maizes.
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Cik tu zini krievus no atmodas laika?
Nu tā pati Kosteņecka, vēl bija Vladlens Dozorcevs, un varbūt vēl kāds, bet vairāk nudien neatceros.
Šodien pat Marija Kostaņecka vērsās pret latviešu partiju piedāvājuma trūkumu krieviem. :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 06 Sep 2011 20:56

tas_pats_lv raksta:Es piekrītu, ka Atmodas gars bija antipadomisks, bet ar cerību par labāku sociālistisku (t.i. vēl joprojām godīgu) iekārtu.
Nu pag, sociālistisks un taisnīgs ne obligāti ir sinonīmi... kaut gan Atmodas kontekstā tābrīža vīzija visdrīzāk tiešām bija samērā sociālistiska, t.i. bez īpaša nolūka kādu apdalīt un atstāt bez mājokļa, darba un iztikas, drīzāk otrādi, plānotā privatizācija likās taisnīgs veids, kā cilvēkiem atdot to, kas savulaik piederēja viņu senčiem, vai ļaut iegūt īpašumā daļu no darbaļaužu kopīpašuma. Ideālā sabiedrībā tas visdrīzāk arī būtu nostrādājis, un cilvēki būtu laimīgi, Latvija zeltu un plauktu :) Tikai sīka nianse - mēs diemžēl dzīvojam reālajā pasaulē, un ideāla sabiedrība, līdzīgi kā ideāla gāze, ir tikai abstrakts modelis un fikcija. Jaunās valsts un sabiedrības veidotāji vai nu neiedomājas (ja nebija sevišķi gudri un ticēja pasakām), vai neņēma vērā (ja paši bija ar savtīgām interesēm), ka daudzi cilvēki reāli nemācēs apsaimniekot savu atgūto vai jauniegūto īpašumu, un ka to eventuāli prihvatizēs manīgākie shēmotāji, tiešā vai netiešā veidā izliekot mazāk veiksmīgos uz ielas.
tas_pats_lv raksta: Jo ar to sākās padomju savienības sabrukšana, ar Gorbačova velmei uzlabot padomju savienības sociālismu
Tas ir diskutabls jautājums, ir versijas, kas apgalvo, ka Gorbis ir visai apzināti palaidis procesu un sabrukšana ir bijis iepriekš plānots process (te gan vēl ir jautājums, ko mēs īsti uzskatam par sabrukšanu? Padomju sociālisma eventuālu transformāciju par kapitālismu, Savienības sadalīšanos pa republikām, vai abus divus? Man nez kāpēc liekas ticamāka versija, ka pirmais bija plānots, bet otrais sanāca nejauši, bet ej nu sazini).
tas_pats_lv raksta:Nu varētu jau paplašināt antipadomisko jēdzienu līdz cīņai par brīvību: nacionālu, kulturālu un ekonomisku.
Nacionālu un ekonomisku sanāk diezgan mierīgi, bet par kulturālu vēl var strīdēties. Pat ja bija plānots, tad šis punkts lāga nav sanācis, jo ar kultūru tomēr brīvajā valstī salīdzinājumā ar LPSR ir gājis stipri uz leju.
tas_pats_lv raksta:Diez vai bezdarbs, antisanitāri dzīvošanas apstākļi, bezsamerīga vērtību sadalījums, neesoša demokrātija umtl mūsdienu Latvijas neveiksmes bija Atmodas ideoloģijā.
Jebkurš labējā spārna apoloģēts te iebildīs, ka pirmās 3 nemaz nav problēmas, bet pašu cilvēku neizdarības un slinkuma rezultāts :P

Bet nu skaidrs, ka nebija, Atmodas ideoloģijas pamatā bija mīts par `taisnības un particības zemi` - 1. republiku. Un man ir lielas aizdomas, ka daudzi cilvēki naivi ticēja, ka pietiks tikai atgūt neatkarību, tad pārciest zināmu grūtību pilnu, bet galīgu `pārējas periodu`, un tad eventuāli šī 1. republika atjaunosies pati no sevis... :mrgreen:
tas_pats_lv raksta:Tai pašā laikā Kristovskis un Kalniete (bijusī filharmonijas darbiniece) ar to sadzīvo bez grūtībām.
Ko es tik tikko rakstīju par labējiem apoloģētiem? ;) Tā ir visai universāla atruna.
tas_pats_lv raksta:Atmodas laikā visi padomju cilvēki bija "mazie cilvēki"
Vispār jau zināma noslāņošanās bija notikusi arī padomju laikos, kaut gan viņa protams ne tuvu nestāv mūsdienu situācijām. Barikāžu laikā tāpat jau bija gan sagādnieki, gan `kooperatori`, gan `puķu audzētāji`, gan arī rītdienas prihvatizatori.

Bet nu pa lielam, protams, >90% cilvēku varēja klasificēties kā `mazie cilvēki`. Atsevišķs jautājums ir par krieviem, LTK (Lielais Tēvijas karš) veterāniem utml., t.i. par tiem, kas šodien veido nepilsoņu mugurkaulu. Vai viņi, Tavuprāt, ietilpa šajos `mazajos cilvēkos`, jeb arī? :roll:

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 07 Sep 2011 21:01

9K116 raksta: Nu pag, sociālistisks un taisnīgs ne obligāti ir sinonīmi...
Nu vismaz priekšmets sabiedrības modeļi gan apgalvoja, ka sociālisms un taisnīgums ir sinonīmi , gan piebilstot, ka eksistē tikai sociālistiskā utopija (pateicoties cilvēka dabai).
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta: Jo ar to sākās padomju savienības sabrukšana, ar Gorbačova velmei uzlabot padomju savienības sociālismu
Tas ir diskutabls jautājums, ir versijas, kas apgalvo, ka Gorbis ir visai apzināti palaidis procesu un sabrukšana ir bijis iepriekš plānots process (te gan vēl ir jautājums, ko mēs īsti uzskatam par sabrukšanu? Padomju sociālisma eventuālu transformāciju par kapitālismu, Savienības sadalīšanos pa republikām, vai abus divus? Man nez kāpēc liekas ticamāka versija, ka pirmais bija plānots, bet otrais sanāca nejauši, bet ej nu sazini).
Nu šī sazvērnieku teorija ir kļūdaina, jo Gorbačovs jau vēl joprojām ir dzīvs un viņš vēl joprojām ir sociālists. :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Nu varētu jau paplašināt antipadomisko jēdzienu līdz cīņai par brīvību: nacionālu, kulturālu un ekonomisku.
Nacionālu un ekonomisku sanāk diezgan mierīgi, bet par kulturālu vēl var strīdēties. Pat ja bija plānots, tad šis punkts lāga nav sanācis, jo ar kultūru tomēr brīvajā valstī salīdzinājumā ar LPSR ir gājis stipri uz leju.
Vai tu esi pārliecināts, ka tā ir patiesība? Ka patiešām ir nacionāla un ekonomiska izaugsme un tā nav pašsuģestija?
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Diez vai bezdarbs, antisanitāri dzīvošanas apstākļi, bezsamerīga vērtību sadalījums, neesoša demokrātija umtl mūsdienu Latvijas neveiksmes bija Atmodas ideoloģijā.
Jebkurš labējā spārna apoloģēts te iebildīs, ka pirmās 3 nemaz nav problēmas, bet pašu cilvēku neizdarības un slinkuma rezultāts :P
Padomju laikā šiem padomju cilvēkiem būtu liela taisnība, bet padomju laiks ir beidzies un nekādas ekonomiskas taisnības vairs nav. Proti, rezultāts vairs nav atkarīgs no darba, no centības vai kāda cita objektīva faktora.
9K116 raksta:Bet nu skaidrs, ka nebija, Atmodas ideoloģijas pamatā bija mīts par `taisnības un particības zemi` - 1. republiku. Un man ir lielas aizdomas, ka daudzi cilvēki naivi ticēja, ka pietiks tikai atgūt neatkarību, tad pārciest zināmu grūtību pilnu, bet galīgu `pārējas periodu`, un tad eventuāli šī 1. republika atjaunosies pati no sevis... :mrgreen:
Tas ir ļoti populārs mīts par 1 republiku, kura nekad nesasniedza Cariskās Krievijas sasniegumus gan apjomos, gan kvalitātē. Vienkārši laiks bija cits.
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Atmodas laikā visi padomju cilvēki bija "mazie cilvēki"
Vispār jau zināma noslāņošanās bija notikusi arī padomju laikos, kaut gan viņa protams ne tuvu nestāv mūsdienu situācijām. Barikāžu laikā tāpat jau bija gan sagādnieki, gan `kooperatori`, gan `puķu audzētāji`, gan arī rītdienas prihvatizatori.
Bet nu pa lielam, protams, >90% cilvēku varēja klasificēties kā `mazie cilvēki`. Atsevišķs jautājums ir par krieviem, LTK (Lielais Tēvijas karš) veterāniem utml., t.i. par tiem, kas šodien veido nepilsoņu mugurkaulu. Vai viņi, Tavuprāt, ietilpa šajos `mazajos cilvēkos`, jeb arī? :roll:
Tu aizmirsti pieskaitīt PSRS valdošo ekonomisko sabrukumu, un to ka īsteni turīgie dzīvoja ārpus Latvijas mūsdienu teritorijas.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 07 Sep 2011 23:08

tas_pats_lv raksta:Nu vismaz priekšmets sabiedrības modeļi gan apgalvoja, ka sociālisms un taisnīgums ir sinonīmi , gan piebilstot, ka eksistē tikai sociālistiskā utopija (pateicoties cilvēka dabai).
Nu nepiekrītu es šai tēzei :) Reāli ir tā, ka `taisnīgums` ir relatīvs jēdziens, un cilvēki to lielākoties saprot vienā no 2 veidiem:
1. Sociālais taisnīgums - kad ir svarīgi, lai neviens nebūtu apdalīts, pat ja viņš nav tik veiksmīgs/spējīgs/čakls kā pārējie;
2. Kapitālistiskais taisnīgums - katrs saņem tikai to, ko pats ir nopelnījis; nav rociņu - nav cepumiņu ©

Jautājums ir tikai par to, kuru taisnīguma interpretāciju mēs atzīstam par atbilstošāku :)
tas_pats_lv raksta:Nu šī sazvērnieku teorija ir kļūdaina, jo Gorbačovs jau vēl joprojām ir dzīvs un viņš vēl joprojām ir sociālists
Nav jau teikts, ka viss sanāca tieši tā, kā bija plānots... kas attiecas uz pašu Gorbačovu - nu, konkrēti viņu nosaukt par uzvarētāju īsti nevar, bet nekāds zaudētājs viņš arī nav. Salīdzini viņu, piemēram, ar J. Vagri (LKP CK fīrers Atmodas laikā).
tas_pats_lv raksta:Vai tu esi pārliecināts, ka tā ir patiesība? Ka patiešām ir nacionāla un ekonomiska izaugsme un tā nav pašsuģestija?
Nu nacionāla un ekonomiska brīvība neapšaubāmi ir lielāka nekā PSRS laikos - galu sānā, latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, krievu skolas tādas ir vairs tikai daļēji, un valsts nevis apspiež privāto iniciatīvu, bet, gluži otrādi, to apsveic un veicina (vismaz uz papīra, dzīvē ar nodokļiem laikam sanāk visādi :D ).
tas_pats_lv raksta:Tu aizmirsti pieskaitīt PSRS valdošo ekonomisko sabrukumu, un to ka īsteni turīgie dzīvoja ārpus Latvijas mūsdienu teritorijas.
1. Ekonomiskais sabrukums, imho, visus skāra vairāk vai mazāk vienādi.
2. Es runāju par cilvēkiem PSRS, konkrēti, LPSR robežās. Laukos varbūt arī tas tā nekrita acīs, bet mums Rīgā 80. g. vidū klasesbiedri diezgan slāņojās turīgos un mazāk turīgos.

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 08 Sep 2011 21:47

9K116 raksta:Nu nepiekrītu es šai tēzei :) Reāli ir tā, ka `taisnīgums` ir relatīvs jēdziens, un cilvēki to lielākoties saprot vienā no 2 veidiem:
1. Sociālais taisnīgums - kad ir svarīgi, lai neviens nebūtu apdalīts, pat ja viņš nav tik veiksmīgs/spējīgs/čakls kā pārējie;
2. Kapitālistiskais taisnīgums - katrs saņem tikai to, ko pats ir nopelnījis; nav rociņu - nav cepumiņu ©
Jautājums ir tikai par to, kuru taisnīguma interpretāciju mēs atzīstam par atbilstošāku :)
Diez vai šī tēma ir kādā saistībā ar Atmodas ideoloģiju. Ja gribi vairāk, tad padomā vēl reiz un sāc jaunu sarunu ;)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Nu šī sazvērnieku teorija ir kļūdaina, jo Gorbačovs jau vēl joprojām ir dzīvs un viņš vēl joprojām ir sociālists
Nav jau teikts, ka viss sanāca tieši tā, kā bija plānots... kas attiecas uz pašu Gorbačovu - nu, konkrēti viņu nosaukt par uzvarētāju īsti nevar, bet nekāds zaudētājs viņš arī nav. Salīdzini viņu, piemēram, ar J. Vagri (LKP CK fīrers Atmodas laikā).
Ko tad patiesībā ir ieguvis Gorbačovs un kas īsti ir ar Vagri?
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Vai tu esi pārliecināts, ka tā ir patiesība? Ka patiešām ir nacionāla un ekonomiska izaugsme un tā nav pašsuģestija?
Nu nacionāla un ekonomiska brīvība neapšaubāmi ir lielāka nekā PSRS laikos - galu sānā, latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, krievu skolas tādas ir vairs tikai daļēji, un valsts nevis apspiež privāto iniciatīvu, bet, gluži otrādi, to apsveic un veicina (vismaz uz papīra, dzīvē ar nodokļiem laikam sanāk visādi :D ).
Brīvība ir teju nemērāms lielums, varbūt parunāsim par vienkāršāku kvantitatīvu lielumvienībās mērāmu labumu? :0 Štrunts ar naudu, bet Latviešu pašapziņai jau gan būtu bijis jāaug, bet tas pa gabalu ir mānāms, ka latvietis ir kļuvis zemisks un pat nekaunās par to. :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Tu aizmirsti pieskaitīt PSRS valdošo ekonomisko sabrukumu, un to ka īsteni turīgie dzīvoja ārpus Latvijas mūsdienu teritorijas.
1. Ekonomiskais sabrukums, imho, visus skāra vairāk vai mazāk vienādi.
2. Es runāju par cilvēkiem PSRS, konkrēti, LPSR robežās. Laukos varbūt arī tas tā nekrita acīs, bet mums Rīgā 80. g. vidū klasesbiedri diezgan slāņojās turīgos un mazāk turīgos.
Nu laukos bija mazliet savādāk, bet bija arī mūsdienu "labējo" kritērijs - "nav problēmas, bet pašu cilvēku neizdarības un slinkuma rezultāts" - tad es biju ļoti nabadzīgā padomju ģimenē aiz šī pavisam "labējiska" iemesla, kaut arī strādāts tika daudz. Un tā nav labējo atruna, bet gan mietpilsoņu muldēšana, lai neko nedarītu. :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 183
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa 9K116 » 12 Sep 2011 13:24

tas_pats_lv raksta:Diez vai šī tēma ir kādā saistībā ar Atmodas ideoloģiju.
Nu viņa pacēlās tās kontekstā... es domāju, ka konkrēti šo epizodi varam rezumēt ar secinājumu, ka, kaut arī Atmodas pamatnostādnes neakcentēja (un nesolīja) sociālo taisnīgumu, tomēr tās neatradās arī klajā pretrunā ar to.
tas_pats_lv raksta:Ko tad patiesībā ir ieguvis Gorbačovs un kas īsti ir ar Vagri?
Nobela Miera prēmija nav maz, un ne jau par tās vērtību naudas izteiksmē iet runa. Domāju, ka Gorbačovam vēl joprojām ir zināma autoritāte, jo īpaši Rietumos (kaut arī viņa mēģinājumi darboties pēcpadomju Krievijas politikā nav bijuši diez ko veiksmīgi), ir dzirdēts, ka viņš reizēm lasa lekcijas Rietumu universitātēs. Īsāk sakot, aizmirsts un nicināts viņš īsti nav.

Salīdzinājumā ar viņu Vagris ir zaudējis daudz vairāk. Nē nu gan jau ka arī viņš badā nemirst, taču nekādā amatā viņš, cik zināms, nav, un arī miljonāru sarakstos nav manīts (ok, neesmu gan tos skrupulozi pētījis). Un viņa pēcgājējs, A. Rubiks, ir pat atsēdējis cietumā.
tas_pats_lv raksta:Štrunts ar naudu, bet Latviešu pašapziņai jau gan būtu bijis jāaug, bet tas pa gabalu ir mānāms, ka latvietis ir kļuvis zemisks un pat nekaunās par to.
Nu bet visa pēcatmodas REĀLĀ, nevis ilūziju ideoloģija kā reiz ir veicinājusi, lai tas notiktu, skandinot privātīpašuma svētumu un to, ka katrs, vistiešākajā nozīmē, ir pats savas laimes kalējs... vai mežonīgā kapitālisma apstākļos maz ir iespējams CITS rezultāts?

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 743
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Atmodas politiskās nostādnes

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 20 Sep 2011 15:52

Nebūs īsti korekti. Oligarhu ziņneši Grūtups, Godmanis un Uldis Osis ik pa laikam bazūnē, ka Latvijai starts bija brangi nepateicīgāks:

1. Lielāks importētais PSRS darbaspēks;
2. Vērienīgāka iesaiste PSRS tautsaimniecības aprites sistēmā ( 70% no visas tautsaimniecības darbojās pēc sistēmas izejvielas ar vagoniem iekšā, gatavā prece atpakaļ ārā. Igauņiem tā iesaiste kopējā tautsainiecības aprites sistēmā bija par 30%, turklāt nav bijušas tik izteiktas specifiskas lielražotnes, kas tendētas uz armijas sektoru un tamlīdzīgi).
3. Igauņiem baigi radniecīgas jūtas ar Somiem, atceros biju vienā ilgstošā seminārā kopā ar Igauņu elektronikas un elektrotehnikas uzņēmējiem, latvijas un lietuvas arī. Igauņu piecu uzņēmumu pārstāvjiem četri no viņiem piederēja somiem un viens bija pats par sevi, kam galvenie klienti bija tie paši Somi un Zviedri. Skandināvi Igaunijā 90-tajos jutās kā mājās.

Šie punkti izspēlēja tādu kārt i, ka igaunijas tautieši jau 90-to beigās paspēja iemācīties kredītņemšanas mācību. Bet mums sanāca mācīties kredītu mācību un burbuļa pūšanu visnepariezākajā brīdī - pašu uzpūstais burbulis sakrita reizē ar pasaules finansu krīzi, iegāžot mūs multiplikatora efekta bedrē.

V.

Atbildēt uz ziņu