Valdis Šteins

Foruma noteikumi
Lūdzu, atminieties! Latvieši ir labie, nevis tirliņi!
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Valdis Šteins

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 20 Aug 2014 17:28

Valdis Šteins
ģeogrāfijas doktors, docents, politiķis, valsts un sabiedrisks darbinieks.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Dzimis 1948. g. 26. maijā Rīgā. Tēvs - vēsturnieks, māte - strādniece.
Mācījies Jaunciema astoņgadīgajā skolā, kuru pabeidzis 1963. gadā, bet 1966. gadā beidzis Rīgas 49. vidusskolu. Absolvējis LVU Ģeogrāfijas fakultāti 1972. gadā. Aizstāvējis zinātņu kandidāta grādu 1983. gadā Ļeņingradā (tag. Sankt-Pēterburga) divās specialitātēs: kompleksajā fiziskajā ģeogrāfijā un sociāli ekonomiskajā ģeogrāfijā. leguvis doktora grādu ģeogrāfijā 1992. gadā; 1986. gadā kļuvis par docentu.
Strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā, paralēli studējis filozofiju, metodoloģiju, teorētisko ģeogrāfiju un mācījies aspirantūrā.
No 1979. līdz 1989. g. strādājis LVU par pasniedzēju, vecāko pasniedzēju un docentu. Izveidojis divus jaunus zinātnes virzienus ģeogrāfijā: integratīvo ģeogrāfiju un apdzīvoto vietu ainavu ģeogrāfiju. Vairāk nekā 45 zinātnisku darbu autors ģeogrāfijā, filozofijā un pilsētbūvniecības zinātnē. Sagatavojis 10 mācību lekciju kursus, izstrādājis LR administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu.
Uzrakstījis Latvijā pirmo paziņojumu par nepieciešamību dibināt Latvijas tautas demokrātisko fronti (1988. g. 5. maijā) un kopā ar vēl 17 inteliģences pārstāvjiem izstrādājis un parakstījis pirmo programmatisko dokumentu par šādas frontes dibināšanu (1988. g. 26. maijā).
Kopā ar V. Avotiņu un J. Rukšānu 1988. gada vasarā uzsācis Latvijas Tautas frontes (LTF) veidošanu Latvijā. Kļuvis par LTF valdes locekli, bijis pirmais LTF profesionālais valdes priekšsēdētājs un viens no LTF stratēģiskās politikas veidotājiem tās sākuma periodā. Piedalījies visu LTF programmu projektu izstrādē.
Atjaunojis LSDSP darbību Latvijā (1989. g.) un ievēlēts par tās priekšsēdētaju (no partijas izstājies 1990. g.). 1990. gada pavasarī ievēlēts par LR Pilsoņu kongresa delegātu un tā Latvijas komitejas locekli un Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.
1990. gada martā ievēlēts par AP deputātu. AP bijis Teritoriāli administratīvās reformas komisijas priekšsēdētājs, Budžeta komisijas loceklis, Ārlietu komisijas un vairāku speciālo izmeklēšanas komisiju loceklis.
1992. gadā izveidojis Latvijas Republikas Konservatīvo partiju un bijis tās priekšsēdētājs, bet no 1998. gada ir šīs partijas kabineta priekšsēdētājs. Izveidojis un vadījis pirmo Sociālās palīdzibas fondu, Latvijas Jaunsaimnieku palīdzības fondu, Politiskās izglītības klubu "Mentors", Konservatīvo atbalsta fondu. Stažējies Lielbritānijas parlamentā (1993. g.) un bijis speciālos premjerministra kursos Zviedrijā, Islandē un Somijā (1993. g.).
Bijis Konservatīvo partijas kandidāts Latvijas
Valsts prezidenta amatam (1993. un 1999. g.). Kopš 1998. gada strādā Reģionālo studiju centrā Rīgā par konsultantu.
Pēc filozofiskās pārliecības brīvdomātājs, kura lielākās autoritātes ir Hēgelis, Kants un Nīče. Pēc politiskās pārliecības konservatīvais un viens no mūsdienu konservatīvisma ideju veidotājiem Latvijā, pirmo konservatīvo politisko programmu autors. Nekad nav bijis PSKP biedrs.
Precējies. Sieva Margarita strādā diplomātiskajā dienestā, ir bērni - Sandis, Agnese, Edmunds. Brīvā laika aizraušanās - filozofija un dārzkopība, politika un mežkopība, ceļošana un meditācija.
Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.
2000.gada augusts

Atbildēt uz ziņu