Jānis Liepiņš

Foruma noteikumi
Lūdzu, atminieties! Latvieši ir labie, nevis tirliņi!
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Jānis Liepiņš

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 31 Jan 2014 11:38

Jānis Liepiņš
http://nekropole.info/lv/Janis-Liepins-1894
Dzimis Ēveles pagasta Dēļos dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Beidzis draudzes skolu, tehnisko skolu Rēvelē. Bijis tehniķis Krievu-Baltijas kuģu būvētavā Rēvelē.
Krievu armijā iestājies 1914. g. 29. augustā, 1915. gada janvārī beidzis Oranienbaumas praporšciku skolu, kopā ar 50. Sibīrijas strēlnieku pulku nosūtīts uz Austrijas fronti. Piedalījies kaujās Galīcijā, vēlāk Zemgalē no Vecauces līdz Codei, aizturot vāciešu uzbrukumu.
1915. gada augustā pārgājis uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, kurā ieradies kā pirmais virsnieks. Piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis štabskapitāna pakāpi.
Apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem.
1917. gada jūnijā pārcelts uz kādu krievu pulku.
1918. gada sākumā iestājies franču armijas dienestā Krievijas ziemeļos. Tai aizbraucot, palicis Murmanskā un kādu laiku dienējis Sarkanajā armijā latviešu pulkos.
1919. gada janvārī pārbēdzis pie igauņiem, ievietots gūstekņu nometnē.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 23. februārī 1. Valmieras kājnieku pulkā, bijis rotas, bet no 1. aprīļa bataljona komandieris. Piedalījies daudzās kaujās Ziemeļvidzemē, par nopelniem šajās cīņās vēlāk paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
Oktobrī ar savu bataljonu cīnījies pret bermontiešiem. Atsitis uzbrukumu Jaunjelgavas rajonā, 16. novembrī iecelts par pulka komandiera palīgu.
1919. gada 16. novembrī personiski vadīdams kaujas grupu, pēc sīvas kaujas ieņēma Vecsauli un citus punktus Bauskas virzienā, otrā dienā straujā triecienā iekaroja Bausku, kur kā trofejas ieguva apmēram 10 ložmetējus, smagās automašīnas, munīciju u.c. karamateriālus. Ar šo panākumu apdraudēja ienaidnieka atkāpšanās ceļu uz Lietuvu un sekmēja mūsu spēku karadarbību Lielupes baseinā.
Svarīgu uzvaru izcīnīja arī 1919. gada 19. oktobrī pie Jaunjelgavas, kur ar savu bataljonu atsita vairākus ienaidnieka pārspēka triecienus un radīja tam ievērojamus zaudējumus - kaujas laukā palika vairāki simti ievainoto un kritušo, to starpā arī grupējuma komandieris majors Jena; noturēja stratēģiski svarīgos Daugavas tiltu nocietinājumus, neļaudams ienaidniekam nokļūt Rīgas aizstāvju aizmugurē.
1919. gada decembrī pārvietots uz 5. Cēsu kājnieku pulku. Vadījis to Latgales atbrīvošanas cīņās.
1921. gada augustā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku bataljona komandiera amatā.
1925. gada 3. jūlijā iecelts par pulka komandiera palīgu.
1929. gadā beidzis kara akadēmiskos kursus.
1927. gada 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi.
Apbalv. ar TZO III šķ., Viestura ordeni.
Piešķirta jaunsaimniecība Raiskuma pag. Auciema muižā.
Pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku komandiera amatā.
Neatkarības pēdējos gados bijis ģenerālis, 2. Vidzemes divīzijas komandieris.
Palicis armijā arī 1940.-1941. g., kā 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijas komandieris. 1941. g. jūnijā nosūtīts "kursos" uz Maskavu, kur apcietināts.
1942. gada 10. martā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda nāvessodu.
Nošauts Saratovā.

Pilnīgi mulsinošs dzīves stāsts. :) It sevišķi dzīves beigas.

Atbildēt uz ziņu