Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Foruma noteikumi
Lūdzu, atminieties! Latvieši ir labie, nevis tirliņi!
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 04 Mai 2012 21:07

LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA
Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu
1918. gada 18. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920. gadā tika starptautiski atzīta un 1921. gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920. gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanas tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922. gada 15. februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu - Latvijas Republikas Satversmi, kas de jure ir spēkā līdz šim brīdim.
1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un 1940. gada 17. jūnija PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana. Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta. No starptautisko tiesību viedokļa šī valdība nebija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.
1940. gada 14. un 15. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos, pēc prettiesiski pieņemta antikonstitucionāla vēlēšanu likuma notika Saeimas vēlēšanas. No 17 iesniegtajiem kandidātu sarakstiem vēlēšanās tika atļauts tikai "Darba Tautas bloka" kandidātu saraksts. "Darba Tautas bloka" pirmsvēlēšanu platformā nebija izvirzīta prasība par padomju varas pasludināšanu Latvijā un Latvijas Republikas iestāšanos Padomju Savienībā. Turklāt vēlēšanu rezultāti tika viltoti.
Tautas apmānīšanas rezultātā prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas suverēno gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika.
Līdz ar to Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā, un Latvijas Republika joprojām de jure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis.
Ņemot vērā Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989. gada 28. jūlija "Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti", 1990. gada 15. februāra "Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" un 1990. gada 21. aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces Aicinājumu, ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu, kas nepārprotami izpausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību, nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa.

Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:
1. Atzīt starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām. Uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.
2. Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju "Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā".
3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā.
Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti - LATVIJA.
4. Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, proti:
1. pants - Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;
2. pants - Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;
3. pants - Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;
6. pants - Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Satversmes 6. pants piemērojams, atjaunojoties tām neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūrām, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi.
5. Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas perioda augstāko valsts varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.
6. Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šīs Deklarācijas pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu.
Strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa.
Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus pieņem vai esošos aktus groza tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.
7. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.
8. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.
9. Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju.

Deklarācija stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.
Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas PSR Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1990. gada 4. maijā
Nu klasiskā pretenzija, ir ka "LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOME" ir pretlikumīga, ja viss sai deklarācijā minētais ir patiess. (4.maija sazvērtestības arguments).

"Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta. No starptautisko tiesību viedokļa šī valdība nebija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses." - arī ir intersants apgalvojums, jo diez kā intereses mūsdienās aizstāv mūsdienu MK? Latvijas vai savu sponsoru?
"Tautas apmānīšanas rezultātā prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas suverēno gribu." - nu pēdējās vēlēšanas ar tautas lutekli Zatleru arī bija krāpšana, kā rezultātā pie varas nāca Vienotība - 3 populārākais politiski-administratīvais spēks.

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa 9K116 » 03 Dec 2012 12:59

tas_pats_lv raksta:Nu klasiskā pretenzija, ir ka "LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOME" ir pretlikumīga, ja viss sai deklarācijā minētais ir patiess. (4.maija sazvērtestības arguments).
Pret šo ir ne mazāk klasiski argumenti:
1. Attiecīgā Augstākā Padome tika ievēlēta pietiekoši demokrātiskās vēlēšanās un tātad tā ir (bija) gana legāls lēmējorgāns.
2. Tautas atbalsts un uzticība pa lielam legalizēja šo Augstāko Padomi ar tad, ja visādi citādi tās likumību varētu arī apšaubīt.
tas_pats_lv raksta:nu pēdējās vēlēšanas ar tautas lutekli Zatleru arī bija krāpšana, kā rezultātā pie varas nāca Vienotība - 3 populārākais politiski-administratīvais spēks.
Krāpšana - varbūt, bet jebkurā gadījumā cilvēkus neviens ar varu nespieda balsot par to vai par citu partiju, un gan jau ka arī balsis saskaitīja gana godīgi. Tā ka problēma būs vien vēlētāju galvās...

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 03 Dec 2012 20:17

9K116 raksta:Pret šo ir ne mazāk klasiski argumenti:
1. Attiecīgā Augstākā Padome tika ievēlēta pietiekoši demokrātiskās vēlēšanās un tātad tā ir (bija) gana legāls lēmējorgāns.
2. Tautas atbalsts un uzticība pa lielam legalizēja šo Augstāko Padomi ar tad, ja visādi citādi tās likumību varētu arī apšaubīt.
Bet tam ir vēsturiska aste - ja jau 1990 gada AP ir gana legāla, tad rī 1940 gada AP ir legāla. ;) AP ir AP. :D
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:nu pēdējās vēlēšanas ar tautas lutekli Zatleru arī bija krāpšana, kā rezultātā pie varas nāca Vienotība - 3 populārākais politiski-administratīvais spēks.
Krāpšana - varbūt, bet jebkurā gadījumā cilvēkus neviens ar varu nespieda balsot par to vai par citu partiju, un gan jau ka arī balsis saskaitīja gana godīgi. Tā ka problēma būs vien vēlētāju galvās...
Un atkal 1940 gadā ari nevienu ar varu nespieda, bet ar draudiem un viltu un grāmatvedību. :D

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa 9K116 » 03 Dec 2012 22:53

tas_pats_lv raksta:Bet tam ir vēsturiska aste - ja jau 1990 gada AP ir gana legāla, tad rī 1940 gada AP ir legāla. ;) AP ir AP.
Juridiski un formāli - varbūt. Tīri praktiski drusku atšķiras abu šo orgānu ievēlēšanas apstākļi.
tas_pats_lv raksta:Un atkal 1940 gadā ari nevienu ar varu nespieda, bet ar draudiem un viltu un grāmatvedību.
Jā, pie labas gribas tauta būtu varējusi šīs vēlēšanas izgāzt. Odnako...

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 08 Dec 2012 01:27

9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Un atkal 1940 gadā ari nevienu ar varu nespieda, bet ar draudiem un viltu un grāmatvedību.
Jā, pie labas gribas tauta būtu varējusi šīs vēlēšanas izgāzt.
1940. gada vēlēšanas jau izgāzt nevarēja, jo patiesībā VDK gan jau bija vienalga, kurš atnāca un kurš ticēja. Viņiem gan jau bija savs scenārijs, kuru ar tā laika līdzekļiem pat izkontrolēt nevarēja, un viņi viņu īstenoja. Visas tās demokrātijas cildināšanas bija tikai acumāns. Kas ir vienlaikus labs atgādinājums, kas ir arī mūsdienu Latvijas demokrātija, līdz ar to arguments
1. Attiecīgā Augstākā Padome tika ievēlēta pietiekoši demokrātiskās vēlēšanās un tātad tā ir (bija) gana legāls lēmējorgāns.
ir banāls.
un principā
2. Tautas atbalsts un uzticība pa lielam legalizēja šo Augstāko Padomi ar tad, ja visādi citādi tās likumību varētu arī apšaubīt.
bija un vienmēr būs noteicošais, kā 1990 gadā , tā 1940 gadā (kad tauta neaizstāvēja Ulmaņa rokaspuišu kliķi), tā 20++ gadā. :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa 9K116 » 08 Dec 2012 23:46

tas_pats_lv raksta:1940. gada vēlēšanas jau izgāzt nevarēja, jo patiesībā VDK gan jau bija vienalga, kurš atnāca un kurš ticēja.
Kāpēc nevarēja? Ja vairums vēlētāju neaizietu, šo faktu nekādi nevarētu noslēpt no sabiedrības. Cilvēki runātos savā starpā, no sērijas `tu biji uz vēlēšanām? - nē - es arī nebiju, un neviens no maniem draugiem arī nebija, diez kur gan viņi dabūja 99% javku?`, un tas nepaliktu nepamanīts. A tā - ja tautas vairums uz vēlēšanām bija (un balsoja par vienīgo piedāvāto sarakstu, jo cita jau nebija), tad organizatoriem jau īsti arī nebija, ko falsificēt...
tas_pats_lv raksta:Visas tās demokrātijas cildināšanas bija tikai acumāns
Bez šaubām, bet viņš savu panāca - cilvēki atnāca un nobalsoja...
tas_pats_lv raksta:Kas ir vienlaikus labs atgādinājums, kas ir arī mūsdienu Latvijas demokrātija
Šobrīd jā. Bet lai cik paradoksāli tas neizklausītos, 1990. gada Augstākā Padome tautas gribai bija daudz tuvāk, nekā jebkura no tai sekojošām Saeimām... :roll:
tas_pats_lv raksta:un principā
2. Tautas atbalsts un uzticība pa lielam legalizēja šo Augstāko Padomi ar tad, ja visādi citādi tās likumību varētu arī apšaubīt.

bija un vienmēr būs noteicošais, kā 1990 gadā , tā 1940 gadā (kad tauta neaizstāvēja Ulmaņa rokaspuišu kliķi), tā 20++ gadā.
Jā! Un vēlēšanas, tostarp arī Saeimas vēlēšanās, ir veids, kā noskaidrot, ko tad īsti tauta atbalsta. Tas, ka tauta nespēj lāga izlemt, ko tā atbalsta, un vēlēšanās balso par `mazāko ļaunumu`, jau ir cits stāsts... Vai ir kāda labāka recepte?

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 13 Dec 2012 16:42

9K116 raksta:Kāpēc nevarēja? Ja vairums vēlētāju neaizietu, šo faktu nekādi nevarētu noslēpt no sabiedrības. Cilvēki runātos savā starpā, no sērijas `tu biji uz vēlēšanām? - nē - es arī nebiju, un neviens no maniem draugiem arī nebija, diez kur gan viņi dabūja 99% javku?`, un tas nepaliktu nepamanīts. A tā - ja tautas vairums uz vēlēšanām bija (un balsoja par vienīgo piedāvāto sarakstu, jo cita jau nebija), tad organizatoriem jau īsti arī nebija, ko falsificēt...
Nu ne tikai 1940 un 1990 gadā bija vēlešanas, bt arī liekas 1982 un 1986 gadā, kad visi jau bija pārliecināti , ka jebkuras padomju vēlēšanas ir tīra krāpšana. Un kas mainījās, nekas!
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Visas tās demokrātijas cildināšanas bija tikai acumāns
Bez šaubām, bet viņš savu panāca - cilvēki atnāca un nobalsoja...
Jā, dažam labam bija iemesls teikt, ka viņš jau nezināja, ka tā ir krāpšana - pat tas ka bija tikai viens saraksts, pēkšņi nebija pietiekami, lai nepiedalītos tādā krāpnieciskā gājienā. :)
9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Kas ir vienlaikus labs atgādinājums, kas ir arī mūsdienu Latvijas demokrātija
Šobrīd jā. Bet lai cik paradoksāli tas neizklausītos, 1990. gada Augstākā Padome tautas gribai bija daudz tuvāk, nekā jebkura no tai sekojošām Saeimām... :roll:
Vienkārši, tautai izrādījās jau nemaz nav nekāda griba (proti, tā ir tāda prodemokrātijas dzejisms). Vienkārši vara darīja to kam tauta varēja sirsnīgi piekrist. :) Vienkārši citas Saeimas nespēja un pat nemēģināja tautai izpatikt, jo bija patiesi 'aprobežota' tautas izvēlēs rezultātā - labākais piemērs bija Zīgerista partija, viņi patiesi mēģināja palīdzēt tautai, bet viņus elementāri izsmēja - tā pati tauta. :) Ar to es nemēģinu teikt, ka ja būtu pie varas bijusi Zīgerista partija būtu labāk, bet gan tikai ka mēģinājumi palīdzēt latviešu tautai ir bijuši.
9K116 raksta: Un vēlēšanas, tostarp arī Saeimas vēlēšanās, ir veids, kā noskaidrot, ko tad īsti tauta atbalsta. Tas, ka tauta nespēj lāga izlemt, ko tā atbalsta, un vēlēšanās balso par `mazāko ļaunumu`, jau ir cits stāsts... Vai ir kāda labāka recepte?
Mierīgos laikos, kad valdībai jāizvēlas valstiskas krāsas un jāsaskaņo himnas vārdus, varbūt tā arī ir, bet šādos juku laikos vajag cilvēkus ar vīziju un apņēmību, ko paveikt, lai vai kas - un vēlēšanas nav reāls veids kā cilvēki, kuri neko dzīvē īsti nesaprot, spētu tādus izvēlēties. Līdz ar to lielas cerības uz to nav, bet nervus nomierina. :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa 9K116 » 13 Dec 2012 21:35

tas_pats_lv raksta:Nu ne tikai 1940 un 1990 gadā bija vēlešanas, bt arī liekas 1982 un 1986 gadā, kad visi jau bija pārliecināti , ka jebkuras padomju vēlēšanas ir tīra krāpšana.
Tu tomēr izlaid būtisku niansi. Kaut arī man nav nekādu atmiņu par 1982. vai 1986. gada vēlēšanām (kas visdrīzāk liecina, ka tās bija ļoti nemanāmas :D ), tās visdrīzāk bija formalitāte, kas praktiski neko nemainīja un neizšķīra, un no kurām elektorāts arī nekādu taustāmu rezultātu negaidīja. 1990. gadā bija pavisam cita situācija, jau ar to vien, ka vēlēšanās piedalījās veselas 2 partijas ar tobrīd gana konkrētām un savstarpēji atšķirīgām programmām, kuras vēlētājiem bija svarīgas un, patiesībā, vēlēšanu uzvarētāji jau savu programmu lielā mērā arī realizēja - to taču nav iespējams noliegt, vai ne?
tas_pats_lv raksta:Vienkārši, tautai izrādījās jau nemaz nav nekāda griba (proti, tā ir tāda prodemokrātijas dzejisms). Vienkārši vara darīja to kam tauta varēja sirsnīgi piekrist. :) Vienkārši citas Saeimas nespēja un pat nemēģināja tautai izpatikt, jo bija patiesi 'aprobežota' tautas izvēlēs rezultātā
Es teiktu, ka problēma tomēr bija drusku citur. Pa lielam, pēcatmodas Saeimas uzkāpa uz tā paša grābekļa, uz kura uzkāpa boļševiki pēc LOSR (Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas) - proti, viena lieta ir izmantot pastāvošās iekārtas mazspēju un krīzi, un tikt pie varas. Pavisam cita lieta ir pēc šīs varas sagrābšanas to izmantot patiesi konstruktīvā un celsmīgā veidā. Patiesībā, nākas atzīt, ka boļševikiem pēc LOSR tas pat eventuāli izdevās labāk, nekā Latvijas Otrajai republikai - tas tā, ja tīri salīdzina situāciju uz revolūcijas brīdi un pēc tam paveikto 20 gadu laikā. Padomju vara Krievijā, šai laikā, par spīti visām represijām, kolektivizācijai un dažnedažādiem citādiem sociāli-ekonomiskiem eksperimentiem, tomēr paveica tādas lietas kā valsts elektrifikācija, analfabētisma likvidācija, industrijas atjaunošana (vai patiesībā pat izveidošana no nulles). Rezultāts te nav mums par labu, kaut arī mēs, kā jau civilizētiem cilvēkiem pienākas, nekādus noziegumus pret cilvēci šai laikā tipa neesam pastrādājuši...
tas_pats_lv raksta:labākais piemērs bija Zīgerista partija, viņi patiesi mēģināja palīdzēt tautai, bet viņus elementāri izsmēja - tā pati tauta. :) Ar to es nemēģinu teikt, ka ja būtu pie varas bijusi Zīgerista partija būtu labāk, bet gan tikai ka mēģinājumi palīdzēt latviešu tautai ir bijuši.
Nepiekritīšu... Man Zīgerists ir palicis atmiņā kā avantūrists, slavens ar pirmo lielo balsu pirkšanas skandālu. Es nedomāju, ka viņu vadīja motivācija palīdzēt latviešu tautai, drīzāk viņš redzēja samērā reālu iespēju nokļūt juku pārņemtas valstiņas valdībā, a tālāk jau varu varētu izmantot savu ambīciju realizācijai. Papildus atceroties to, ka šis kungs bija visnotaļ hardcore labējās ideoloģijas nesējs, nav pamata uzskatīt, ka viņa potenciālā darbība valdībā nāktu latviešu tautai par labu.
tas_pats_lv raksta:Mierīgos laikos, kad valdībai jāizvēlas valstiskas krāsas un jāsaskaņo himnas vārdus, varbūt tā arī ir, bet šādos juku laikos vajag cilvēkus ar vīziju un apņēmību, ko paveikt, lai vai kas - un vēlēšanas nav reāls veids kā cilvēki, kuri neko dzīvē īsti nesaprot, spētu tādus izvēlēties.
A alternatīvas ta ir kādas? Vadonības institūts? Baidos, ka tas ir vēl sliktāks variants - vienreiz jau ar Kulmani mēs iebraucām auzās un, otrkārt, šobrīd tomēr ir 21. gadsimts... nerunājot nemaz par tādu sīkumu, ka Latvijā atrastos gana daudz cilvēku, kas šoreiz, ja vien jaunais Vadonis neizrādītos totalitārisma fans Staļina vai Hitlera stilā, pret šādu risinājumu visnotaļ skaļi un efektīvi iebilstu. Jo īpaši, ja Vadoņa institūtam līdzi nāktu tam samērā komplektā esošais personības kults...

Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 717
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 14 Dec 2012 18:05

9K116 raksta:
tas_pats_lv raksta:Nu ne tikai 1940 un 1990 gadā bija vēlešanas, bt arī liekas 1982 un 1986 gadā, kad visi jau bija pārliecināti , ka jebkuras padomju vēlēšanas ir tīra krāpšana.
Tu tomēr izlaid būtisku niansi. Kaut arī man nav nekādu atmiņu par 1982. vai 1986. gada vēlēšanām (kas visdrīzāk liecina, ka tās bija ļoti nemanāmas :D ), tās visdrīzāk bija formalitāte, kas praktiski neko nemainīja un neizšķīra, un no kurām elektorāts arī nekādu taustāmu rezultātu negaidīja.
Diez vai ka elektorāts ar lielu optimismu gaidīja arī 1940. gada velēšanas, un vispār kas gan gaidija 1940 gadu?
9K116 raksta: 1990. gadā bija pavisam cita situācija, jau ar to vien, ka vēlēšanās piedalījās veselas 2 partijas ar tobrīd gana konkrētām un savstarpēji atšķirīgām programmām, kuras vēlētājiem bija svarīgas un, patiesībā, vēlēšanu uzvarētāji jau savu programmu lielā mērā arī realizēja - to taču nav iespējams noliegt, vai ne?
Nu kaut kādā nozīmē jā, tev ir taisnība, bet jā paskatās pēc būtības, tad dažs labs velētājs pat nesaprata, kas īsti noticies. ;) Proti, iet runa par tautu, kas ir vienīgais varas garants. Diez par ko viņi balsoja, vai viņi kā parasti balsoja par "mazāko ļaunumu" jeb pret komunisma režīmu? :)
(vēlāk vēl ) :)

Lietotāja attēls
9K116
Runā vienā laidā
Ziņas: 184
Pievienojies: 08 Mar 2011 14:55

Re: Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Nelasītas ziņa 9K116 » 16 Dec 2012 14:45

tas_pats_lv raksta:Diez vai ka elektorāts ar lielu optimismu gaidīja arī 1940. gada velēšanas
Kas to tagad lai zin? Man subjektīvais viedoklis ir, ka ar tādu optimismu, ar kādu tauta vēlēja par LTF sarakstu 1990. gada AP vēlēšanās, 1940. gada vēlēšanas negaidīja vis, nu vai arī gaidītāju skaits bija krietni vien mazāks. Gan jau ka 1940. gadā bija ne mazums cilvēku, kas, par spīti Vadoņa kultam, bija gana apmierināti ar Ulmaņa režīmu. Tie, kas gaidīja 1940. gada vēlēšanas, visdrīzāk bija kreisi noskaņotie utml., labēji-centriskie demokrāti varbūt arī sākumā nopriecājās par vēlēšanu faktu, bet vēlāk piedzīvoja vilšanos, kad komisija palaida cauri tikai vienu kandidātu sarakstu...

Tas gan viss, protams, idealizējot, t.i. pieņemot, ka cilvēkiem piemīt izpratne par demokrātisko procesu, politisko spektru un savu vietu tajā... :D
tas_pats_lv raksta:un vispār kas gan gaidija 1940 gadu?
Nu 1940. gadu gan jau ka gaidīja dažāda līmeņa pagrīdes un nepagrīdes kreisie, kas alka redzēt Latviju PSRS sastāvā (un par to, ka tādi cilvēki bija, šaubīties nevajadzētu, jo kā gan citādi Sarkanajā Armijā varētu saformēt až 2 latviešu divīzijas? Labi, latviešu skaits viņās nebija 100% (avoti saka ap 30%), jo īpaši, kamēr frontes līnija bija uz austrumiem no Latvijas teritorijas; tikai pēc tam, kad fronte atgriezās Latvijā, latviešu daļu šajās divīzijās daveda līdz 70%. Bet tomēr!). Cits jautājums, cik viņu bija, bet katrā ziņā vairāk nekā daži atsevišķi indivīdi-margināļi.
tas_pats_lv raksta:Nu kaut kādā nozīmē jā, tev ir taisnība, bet jā paskatās pēc būtības, tad dažs labs velētājs pat nesaprata, kas īsti noticies.
Tu domā, ka tādā nozīmē, ka vēlētāji, kas skaidri zināja, ka balsos par LTF, līdz galam nestādījās priekšā, ar ko tas viss beigsies? Nu par to nekādu diskusiju nav, mērķis jau tobrīd bija `brīva Latvija par katru cenu`, un cilvēki bija iedomājušies (es gan teiktu, ka ne bez aģitācijas palīdzības), ka pietiks vien tikt vaļā no PSRS un automātiski iestāsies piena upes ķīseļa krastos, gluži kā pirmās brīvvalsts laikā... :roll:

Tas īstenībā interesanti, LTF aģitatori jau tiešā tekstā neko tādu nesolīja, šo mītu visdrīzāk cilvēki sagudroja un izvēlējās tam noticēt paši pēc savas iniciatīvas...
tas_pats_lv raksta:Diez par ko viņi balsoja, vai viņi kā parasti balsoja par "mazāko ļaunumu" jeb pret komunisma režīmu?
Balsoja pret komunisma režīmu, jo bija pārliecināti, ka tieši tas ir visu nelaimju cēlonis.

Atbildēt uz ziņu