Latviešu utopija

Viss, kas dzīvē notiek
Lietotāja attēls
tas_pats_lv
Memuārists
Ziņas: 716
Pievienojies: 22 Feb 2011 23:02

Latviešu utopija

Nelasītas ziņa tas_pats_lv » 29 Okt 2011 23:50

— Avīzē Segodņa sakarā ar Universitātes 10 gadu jubileju 1929. gada 28. septembra numurā LU rektors profesors Augusts Tentelis, kurš bija Rīgā pārradies no Maskavas, rakstīja: "Kas attiecas uz Latvijas Universitātes pagātni, pareizi sakot — uz tās zinātniskajiem darbiniekiem, jāteic, ka viņi pagātnē saistīti ar krievu zinātni un krievu zinātniekiem. Par krievu zinātni un krievu zinātniekiem man ir vislabākās atmiņas. Krievu zinātniskā doma ir auglīgi iedarbojusies uz citu tautību zinātnisko domu, tanī skaitā uz latviešu. Pašreiz šī iedarbība ir stipri piebremzēta, bet es esmu pārliecināts, ka ne uz ilgu laiku un ka ar laiku atdzims dzīvā savstarpējā mijiedarbība starp krievu un latviešu zinātni." Vai jūs uzskatāt, ka minoritātes Latvijā, tostarp akadēmiskā inteliģence, bija nokļuvušas zem kāda spiediena?

— Drīzāk bija sajūta — netraucējiet! Valsts bija nākusi vēlu. Nostiprinājās utopiska apziņa, pastāvēšanas ideāls bija iegūt savu valsti, savu pārvaldi. Visu savu — lai pietiktu uz ilgiem laikiem. Bet tas jau kā visu veidu utopijas, arī komunisms, nekustas un neattīstās.

— Kā jūs nosauktu šo utopiju?

— Nacionālisms. Utopija par savu kaktiņu, savu stūrīti zemes. Un saimnieks!

— Saimnieks sākās 1934. gadā.

— Jau agrāk tas bija izteikti jūtams. Turklāt ar izredzētās tautas apziņu. Bet utopija, kā likums, noliedz personības aspektu. Ir tauta, masa, valsts — tas viss pirmām kārtām. Tādas globālas kategorijas visu laiku valdīja. Bet vēsturiskā domāšana paredz kustību, attīstību. Tautai bija utopiska domāšana. It kā tādai izredzētai ar savu misiju, uzdevumu.

— Mēs taču tik ļoti slavējam tā laika nacionālo pašapziņu. Jums šķiet, ka tas nav pelnīti?

— Domāju, ka ne. Allaž esmu bijis personības pusē. Bet šī utopiskā nostāja gremdēja personību.

— Mums radās savas lielās personības — Kārlis Skalbe...

— Pat Staļina laikā radās izcili romāni un poēmas...

— Latvijas laiks un Staļina laiks jau nav salīdzināmi.

— Es jau nesalīdzinu, tikai saku, ka vienā un tajā pašā laikā ir atsevišķas lielas personības, te — Skalbe, tur — Bulgakovs, Ahmatova.
Jānis Peters, Gundega Bičevska.
Saruna ar Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāju, kultūrvēsturnieku un tulkotāju Juriju Abizovu. Latvijas Rakstnieku savienības biedra pārdomas par krievu preses vēsturi Latvijā.

Atbildēt uz ziņu