Skip to Content

Jānis Plotnieks

Jancis apcer mīlestību

Es noklausos ar smaidu šķību,
Kad lielie spriež par mīlestību.
Vēl puslīdz saprast varu es,
Ja puisis kāds mīl meitenes.
Un piedot var, ja skuķiem patīk
Kāds čalītis ar gariem matiem.
Lai cik tas muļķīgi gan būtu -
Es tomēr viņiem līdzi jūtu.
Bet prāts man mēmās bailēs klus,
Kad tēvocis mīl žiguļus.
Kur vīriem uzradies tāds durnums,
Ka bleķa kastei bučo purnu?
Un žņaudz pie sirds. Un spiež pie sāna.
Un neapjēdz, ka tevi māna?
Es teikšu jums: lai beigtos cirks,
Ik vīram vajadzīgs viens zirgs
Un klausīgs suns ar sārtu mēli,
un daiļas meitas, braši dēli,
Un piedevām var sieva būt,
Kas vārīt prot un pogas šūt ...
Tad neviebšu es smaidu šķību,
Bet sākšu cienīt - mīlestību.

Jānis Plotnieks /1976/

Raiņa motīvi I

Pa labi - leduskalns. Pa kreisi - ugunsgrēks.
Pa naža asmeni man domas staigā:
No naida vai no mīlas izaudzis man spēks?
Kāds gars manai saulei, manam laikam?
Vai dūre visu veic? Vai arī uzvar smaids?
Vai mana dvēsele nav mazliet šķība?
Vai bieži negulstas pie mīlas sāniem naids?
Un viņiem piedzimst meita - vienaldzība?
Ja dzīvē mīnusu un plusu vienāds skaits,
Tad pāri paliek nulle - tukša, barga.
... Un tādēļ pasaulē lai tāds ir naids,
Kas mūsu mīlestību - laimi - sargā!

(1967/73) Jānis Plotnieks

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut