Skip to Content

latviešu kultūra

Imanta Kalniņa un Bronislava Martuževas pārruna

Imanta Kalniņa tikšanās ar Broņislavu Martuževu 2008.gadā un pārdomas par tā laika politisko situāciju.
Pārunas 1 daļa:

Pārunas 2 daļa:

Diemžēl bez transkripcijas :)

Pūt, vējiņi!

PŪT, VĒJIŅI!

Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt -
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...

*

Rijas klons vai pļavas ciņi,
vai nu vagars, vai nu jods
un tik vien tā "pūtvējiņi",
cik tu Jāņu naktī zodz.

Esi mierīgs, dzīvo rāmi,
kamēr kauli sausi kalst.
Dieviņš iedos savu prāmi
nokļūt tur, kur veļu valsts.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
aizdzen mani kapsētā!

*

Muižas svilst kā darvas ķīpas...
Platā mugurā kā galds

Sklandrausis

Sklandrausis (arī žograusis[1] vai dižrausis[2]) ir tradicionāls latviešu ēdiens, īpaši Kurzemē. Tas ir salds pīrāgs, kas gatavots no neraudzētas rudzu mīklas, kas pildīta kārtās ar kartupeļu un burkānu pildījumu un apbērta ar ķimenēm. To parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Sklandrausis

Sklandrausis ir uzskatāms par Latvijas nacionālo ēdienu, jo tā gatavošanas un ēšanas tradīcijas iesniedzas senā pagātnē. Šī ir visīstākā kurzemnieku sklandraušu recepte.
Sastāvdaļas

Ciema meita

Ciema meita

1. Pēc daiļas ciema meitiņas
Sen muižnieks tīkoja.
Ak kā viņš ļoti priecājās,
Kad viņu satika.
No zirga lēcis, mutes pras,
Kā daždien savvaļnieks.
Šī drebēdama apsolās:
Ak jā! Kas Kungam liegs!

Jāņu siers

Jāņu siera pašrocīga siešana ir gandarījuma pilna nodarbe, kas aizņem tikai pusstundu! Līgo

Vielas:

3 l piena
1 kg biezpiena – esmu taisījusi gan ar pilnpiena, gan vājpiena, neredzu lielu starpību
100 g sviesta
100 ml salda krējuma vai 3 ēdamkarotes skāba krējuma
2 olas
2,5 tējkarotes sāls
3 tējkarotes ķimenes
ja ir vēlēšanās piedot sieram dzeltenāku krāsu – naža gals kurkumas (turmerika) pulvera, kas ir dabiska krāsviela ar neitrālu garšu, t.i. siera garšu tā nekādi neietekmēs. bildē redzama starpība – mazākajam sieriņam pieliku kurkumu, aizkostajam ritulim nē

dubultā salocīts marles gabals vai marles autiņš

Mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes ...

"No tās reizes man ir doma prātā, ka mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes, kuras mēs nekad neiedzīvināsim savā tautā - neiedzīvināsim reliģiju un baznīcas autoritāti, ja mūsu baznīcas būs tik aukstas, jo viņas savā principā ir feodālisma palieka - tas, ka viņas spīdzina cilvēku, to dzimtcilvēku. Es jūtos baznīcā vienmēr kā dzimtcilvēks, kurš ir lajs, atnācis, un viņu var saldēt nost. Mācītājs domā:
- Lai viņš salst tur! Viņš tik un tā nesaprot, ko es sprediķoju, un viņš var tur arī nosalt! Bet viņu uz to baznīcu jādzen."

Teiksma par to, kā vecais gads nāca atvadīties

Kāds ienāca manā istabā,
Pievēŗa durvis un teica:
- Daudz laimes Jaunajā gadā! -
Apsēdās manā krēslā,
Aizpīpeja manu pīpi
Un sāka cilāt manus papīrus.
- Tev tāpat! -
Es piebildu
Un paskatījos svešajā.
Sapratu:
Tas taču viņš -
Vecais, sirmais.
Brīdi klusejām.
Kad pīpe bij izpīpēta,
Papīri izcilāti,
Vairāk runājāms nekas nebij.
Sirmais piecēlās:
- Tagad es iešu. -
Durvīs atgriezās:
- Vai es tevi daudz pievīlu?
- Nē, pateicos,
Tāpat kā visi ...

/Arvīds Grigulis/

Sev

Sev

Es neskaitu laiku,
nē, es neskaitu,
tik sagaidu – pavadu gājputnus
no viena upes krasta līdz otram
un tālāk jau
aizsākas pasaule -
aizturēt elpu, zagties klusiņām,
rāpot starp laivām (tur daudzi guļ,
kāds iekrācas miegā)

Pērkons pagriežas no viena sāna uz otru.

Priedes zarā iekārts kuģa vimpelis lepni izrāda priekšu un pakaļu.

Es neskaitu laiku,
nē, es neskaitu – es tikai gaidu un pavadu.

(Okt. 1., 2013)
vaarna http://klab.lv/~vaarna/

Kārlis Egle. Komentāri

Eduarda Veidenbauma kopotu rakstu otrajā sējumā ievietoti Veidenbauma zinātniskie un populārzinātniskie apcerējumi un vēstules, kā arī bibliogrāfija par viņa darbiem un rakstiem par viņu.
No zinātniskajiem darbiem saglabājusies četri apcerējumi. Trīs no tiem iespiesti krājumā “Pūrs”, ko izdeva grupa toreizējo Tērbatas universitātes studentu: Sodu likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats (Pūrs I, 1891), Vairāk gaismas! (Pūrs II, 1892) un Apcerējumi iz mekānikas (Pūrs III, 1894). Ceturtais un pats zīmīgākais no tiem, “par privātīpašumu, kapitālismu un strādnieku kustību”, nav nobeigts, palicis bez virsraksta rokrakstā; to tikai vēlāk, 1908. g., Edvards Treimanis uzņēmis Veidenbauma kopotos rakstos, uzlikdams virsrakstu “gabals iz tautsaimniecības”. Šo sacerējumu cara laika cenzūra tūlīt konfiscēja, tiklīdz šī kopotu rakstu burtnīca bija iznākusi, un tiesa redaktoram Ē. Treimanim piesprieda cietuma sodu.

Imants Auziņš - mūžības ceļu aizsākot

Imants Auziņš
1937 - 2013

*
Miers lai tavām piekusušām krūtīm. -
Dienai cauri gāji grūti,
Vakars melnē rūtīs.
Vai tev debess pāri slienas,
Vai tu nīki četrās sienās, -
Tā bij tavas dzīves diena.

Steidzi, skrēji - nebij vaļas.
Diena tumša, diena zaļa,
Klusa, skaļa -
Kuram daļas?
Tev ir daļa. Tava diena.
Neatsaucama un viena.
Vakars, melnais lakats, sienas.
Galā diena.

Cauri nevaļai un vaļai
Stipra paliek tava daļa:

Ir kaut kas, kur nepieviļas -
Cilvēcība klusa, dziļa.

(no krājuma "Skumjais optimisms", 1968)

Naktī no 20. uz 21. augustu pēc smagas slimības mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Auziņš. Izsakām līdzjūtību viņa ģimenei un talanta cienītājiem.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut