Skip to Content

Ēriks Ādamsons

Dziesma par meliem - Klausīšanās dzeguzē - Ēriks Ādamsons

Ēriks Ādamsons

Dziesma par meliem

Ap pazīstamiem un radiem,
Ap katru - vai liels , vai mazs -
Tek mani meli jau gadiem
Kā apaļas paipalas.

Lai mani samini kā vārgos?
Lai manī ikviens var kost?
Nē, melu dzeltenos svārkos
Tad labāk es ietērpjos!

Visapkārt melus es kaisu,
Un viegli un daiļi tie ir -
Ar tiem es aizberu plaisu,
Kas mani no ļaudīm šķir.

Tos saku droši un skaļi,
Ja patīk ikvienam tie -
Un viz tie kā tirkīzi zaļi,
Kā topasi dzeltenie.

Bet brīžam, kā bērnā pēc mātes,
Pēc patiesā sauc manī viss -
Tad meli sūrst it kā vātis
Un deg it kā ugunis.

Kur patiesība, tad prasu,
Teic sirds, vai tu zini tu?
Labprāt kā zobenu asu
Pār meliem to paceltu!

Kas patiesību man sacīs?
Kur redzēšu to? Un kad?
Rūgts smaids - lūk atbilde acīs -
Neviens, nekur nekad!

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut