Skip to Content

Vija Gune

***

Auksts durvju rokturis.
Apsūbējis.
Sengadus
Pēc saimnieka rokas lūdz.
Viņš neskaita tos,
Kuri aiziet garām,
Nevienu viņš neapsūdz.
Viņš tikai liecina,
Mēms un mirstošs:
Te bija soļi
Un gaiša rūts ...
Viņš tikai piesauc
Tos pieskārienus --
Kā sirdspukstus siltus.
Viņš neapsūdz.

/Vija Gune "Velves"/

Nopērkams ...

Kāda sena, pārbaudīta politika --
Pārdot dvēseli velnam.
Ko citu lai iesāk kārumnieks,
Kurš pārāk maz pelna?
Nelabais arī labais --
Žvadzina grašus delnā.
Kārs pēc traka uz dvēselēm,
Maksājot -- skops pēc velna!

<<<<<<<<<<>>>>>>>>>>>>

Viss pērkams,
Bet tik maz
Kas nopērkams ...
Tu samaksājis

Liels klusums nāk pār manu tautu ...

Liels klusums
Nāk pār manu tautu.

Skaļi kliedzam
Par savu sāpi,
Savu mīlestību.
Mūs nedzird.
Jūdasus ar pirkstiem rādām,
Ar niknām mēlēm
Viņu posta darbus skaitām.
Neredz mūs.
Tek aklas mūsu upes,
Jūra mēmi mirst,
Un sievu klēpjos
Noindētās paaudzes
Ar tukšām rēgu acīm skatās.
Mutes melnā kliedzienā.

Kam bēdu sūdzam?
Dievam debesīs?
Vai valdniekiem
Uz saķēzītās zemes?

Vēl smaida cerība
Ar izdauzītiem zobiem
Un varmācība,
Plati atgāzusies, smīn.

Vēl sauciens gaisā stāv
Pār karogiem un koriem
Un atbild klusums —
Zibens pilns un dzīvs.

Vija Gune

Valoda

Valoda

Es ar no turienes,
No kurienes jūs visi, -
Tās pašas saknes
Tajā pašā zemē.
Es ar to valodu,
Ko runājat jūs visi, -
Tie paši vārdi
Tajā pašā mēlē.

Balss skaņa vienīgi
Mums katram sava,
No dabas dota gatava
Vai pusgatava.

No purva rāvas
Rasas norudusi,
No rudzu zieda
Zelta piebirusi,
No jūras viļņa
Dimdoša un liela,
Pusslāpēta caur miklu
Miglas dvieli.

Dzinkst saknes,
Debess dun
Un stiebri spēlē -
Tos pašus vārdus
Tajā pašā mēlē.

/Vija Gune aka Vija Mikāne (1937.18.10.–2004.10.02.)/

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut