Skip to Content

laiks

Mārtiņdiena

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Ledus laiks, kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus.

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81rti%C5%86i

Mārtiņa diena

http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/martd.htm

Gada svētki un svinamas dienas. > Mārtiņi un Katriņa.

http://www.dainuskapis.lv/katalogs/6.6.-Martini-un-Katrina

33242-0
Atbrauca Mārtiņš,
Atrībinaja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībeja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.

Lielā diena klāt, gājputni var atgriezties!

Sākot ar 18.martu, diena Latvijā ir kļuvusi garāka par nakti, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora (http://www.srrb.noaa.gov/highlights/sunrise/sunrise.html).

Svētdienas rītā Rīgā saule aiz mākoņiem lēca plkst.6.30, tā rietēs plkst.18.34, tādējādi dienas garums par nepilnām četrām minūtēm pārsniegs nakts garumu. Ar katru nākamo dienu saule spīdēs par teju piecām minūtēm ilgāk.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut