Skip to Content

daba

Sācies astronomiskais pavasaris

2016. gada 20.martā plkst. 6.30 pēc Latvijas laika bija ekvinokcija - Saules diska centrs šķērsoja debess ekvatoru un nonāca debess ziemeļu puslodē, liecina astronomu sniegtā informācija.
Līdz ar to Zemes ziemeļu puslodē sākās astronomiskais pavasaris, bet dienvidu puslodē - rudens.
Ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau divas diennaktis pirms ekvinokcijas diena kļuva garāka par nakti.

Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām astronomiskā pavasara iestāšanos atzīmē kā Lielo dienu jeb Lieldienas.
Jau ziņots, ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā iestājās 26., 27. janvārī, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs nulles. Tas notika vairāk nekā divus mēnešus agrāk par ilggadējo vidējo datumu. Pēdējos gados visvēlāk meteoroloģiskais pavasaris iestājās 2013.gadā - tikai 10. aprīlī.

Naktī uz 27.martu sāksies vasaras laiks - pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.

Jāņu sveiciens 2014

Pūt, Jānīt, vara tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai cēlās Jāņa bērni
Kur tie bija saguluši,
Kur tie bija saguluši,
Pa lieviņu lieviņiem.

Jautrus un iedvesmojošus Jāņus 2014 gadā!

ozols

Lielā diena klāt, gājputni var atgriezties!

Sākot ar 18.martu, diena Latvijā ir kļuvusi garāka par nakti, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora (http://www.srrb.noaa.gov/highlights/sunrise/sunrise.html).

Svētdienas rītā Rīgā saule aiz mākoņiem lēca plkst.6.30, tā rietēs plkst.18.34, tādējādi dienas garums par nepilnām četrām minūtēm pārsniegs nakts garumu. Ar katru nākamo dienu saule spīdēs par teju piecām minūtēm ilgāk.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut