Skip to Content

Latvija

Sācies astronomiskais pavasaris

2016. gada 20.martā plkst. 6.30 pēc Latvijas laika bija ekvinokcija - Saules diska centrs šķērsoja debess ekvatoru un nonāca debess ziemeļu puslodē, liecina astronomu sniegtā informācija.
Līdz ar to Zemes ziemeļu puslodē sākās astronomiskais pavasaris, bet dienvidu puslodē - rudens.
Ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau divas diennaktis pirms ekvinokcijas diena kļuva garāka par nakti.

Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām astronomiskā pavasara iestāšanos atzīmē kā Lielo dienu jeb Lieldienas.
Jau ziņots, ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā iestājās 26., 27. janvārī, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs nulles. Tas notika vairāk nekā divus mēnešus agrāk par ilggadējo vidējo datumu. Pēdējos gados visvēlāk meteoroloģiskais pavasaris iestājās 2013.gadā - tikai 10. aprīlī.

Naktī uz 27.martu sāksies vasaras laiks - pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.

Pavasaris pavasaris


Naktī uz sestdienu plkst.0.45 Latvijā ir sācies astronomiskais pavasaris.(delfi.lv)

Ak, pavasar, ak, pavasar,
Tu visiem sirdis dulnas dar.
Folrī, folrā, follrallalā,
Tu visiem sirdis dulnas dar.

Aleksandra Čaka “Mūžības Skartie” 1988 gada izdevuma priekšvārds

Pamatā šis Latvijas vēstures traktējums, kurš jau smagi vairs nesakrīt ar mūsdienu traktējumu rada virkni jautājums,- cik tālu vēsturi vēl var ideoloģizēt? Šis 1988 gada vēstures traktējums jau vairs nebija 50 gadus valdījušais padomju mistiskais vēstures traktējums un piesauca faktus, pat pierādījumus. Diemžēl mūsdienu Latvija (2015) ir atteikušies no faktiem un pierādījumiem par labu nereti jēlai propagandai. Tāpēc nolēmu Jums atgādināt, kādas domas bija 1988 gadā.

Tas, kas dzimis lielas mokas

Vēsture ir tāda, kāda tā ir. Atšķirīgi ir tikai vēsturnieki. Nereti pilnīgi pretēji ir epiteti, kādus viņi lieto. Dažkārt pat interpunkcija. Es, piemēram, neliktu pēdiņās jēdzienu — neatkarīgā Latvija, kā to ne reizi vien dara mūsu vēstures hronisti. Gudrākie Rietumos dzīvojošie vēstures pētnieki savukārt izvairās no viņus tikai kompromitējošā vārda “okupētā”, kad runa ir par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, jo viņi saprot, ka šāda attieksme pazemo tautu viņu tēvzemē. Protams, mazāk talantīgie un no kaut kā atkarīgie vēsturnieki nezinātniskus epitetus lieto bez mēra un gaumes izjūtas.

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Atjaunotā Latvija, Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms Latvijā, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma un pastāvēja līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijā, lai gan formāli Ulmanis Valsts prezidenta pienākumus turpināja pildīt līdz Tautas Saeimas pirmajai sēdei 1940. gada 21. jūlijā.

Darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu!

Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam
Iet savu gaitu tālāk, kā jau gājis.
Zem vergu sloga spaidīts, darba strādnieks
Nes stulbā prātā savu jūgu.
/E.Veidenbuams/

Vai 2015 gadā ir savādāk? Protams, teiks visi, kas avīzēm tic, pasaule cīnās ar "musulmanismu", "krieviem", un "korejiešiem", ziemeļu gan, un dienvidu korejieši kopā ar visu pasauli pret viņiem. Bet vai tad par to arī Veidenbaums* neraksta, par to ka "darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu"**?

Fragments no Aleksandra Čaka poēmas "Mūžības Skartie"

Dvēseļu zvejnieks

Es klausos: viens pretimnācējs
Dzied dziesmu par Daugavas krācēm,
Par straumēm, par kāro upi.

Plūst skaņas skarbi un strupi,
Un dursta viļņotais gaiss
Kā pavērsies adatu maiss
Man elpu, prātu un ausis.

Dziesmas saldais cukura rausis
Kur kļuvis nelāgs un skarbs!
Vai to kaltējis darbs,
Atmiņu žāvēta šausma,
Tuvo atmiņu jausma?

Dzied dziesmu vientuļais nācējs
Par to, kas bijis nesen:
Kā Daugavu panāca vāci.

Kam durklis sirdī dzen?
Kur ir tavs mēles maigums,
Kam gribi elpā kost?

Noliec bijušo laiku
Kā vītušu rozi nost.

Bet vientuļais pretimnācējs
Citu dziesmu neiesāk.

2014. gada 4.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 12.Saeimas parlamenta deputātiem

12.Saeima otrdien, 4.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem. Jaunajā sasaukumā ievēlēti 69 deputāti ar parlamentārā darba pieredzi un 31 jauns deputāts.

Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 12.Saeimas deputāta pilnvaras 24 deputātiem, kuri ievēlēti no partijas „Saskaņa”. 12.Saeimā no šīs partijas strādās trīs jauni deputāti – Regīna Ločmele-Luņova, Jūlija Stepaņenko un Zenta Tretjaka. Tāpat no „Saskaņas” deputāta mandātu ieguva 21 iepriekšējā sasaukuma deputāts – Valērijs Agešins, Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis.

12 Saeimas vēlēšanu rezultāti un to analīze

12 Saeimas rezultāti un to analīze

Rīga, 5.oktobris: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie 12.Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5 procentu barjeru pārvarējušas sešas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija (SA), partija "Vienotība"(V), Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) un No sirds Latvijai(NSL).
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija Saeimā varētu būt pārstāvēta ar 24 mandātiem, partija "Vienotība" – ar 23 mandātiem, Zaļo un Zemnieku savienība – ar 21 mandātu, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – ar 17 mandātiem, Latvijas Reģionu Apvienība – ar 8, bet No sirds Latvijai – ar 7 mandātiem.

12 Saeimas vēlēšanas, uz ko varam cerēt?

Pavirši uzmetot acis uz klasiskajiem 13 Saeimas ievēlēšanai piedāvātajiem sarakstiem, atmiņa neviļus nāk “vēži”. Un tā kā tur ir daudz "vēžu", tad liekas ļoti laicīgi pieminēt arī "kulītes", kas nenovēršami savijas izteicienā "par tiem pašiem vēžiem", tik nu šais velēšanās pat kulītes nav sevišķi mainītas, kaut ar ir pielāpītas (kas visumā nav slikti, bet zinot vēžu kvalitāti nav ar diez ko uzmundrinoši).

Vai latviešiem ir tiesības uz "eitanāziju"?

Zārks jau nevar palikt tukšā! (J.Rainis - “Zelta zirgs”)
Iesākumā gan gribētos brīdināt, ka runa neies par individuālu eitanāziju, kur tomēr iesaistīti, tuvinieki un dakteri, kas palīdz pieņemt šādu svarīgu lēmumu. Manas domas vairāk šaudās ap latviešu likteni. Kā gan tāda doma var ienākt prātā? Nu, īstenībā, jau mēs visi zināt faktisko demogrāfisko situāciju, un demogrāfijas speciālisti neprognozē nekādu pozitīvu nākotni tautai, kas sarūk tik straujos tempos.i ii Proti, pasīvā eitanāzija latviešu tautai jau tiek veikta tagad! Un jautājumi jau ir vienkārši: kāpēc mēs esam nonākuši tādā situācijā un kā mēs viņu varam labot, un vai vajag?

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut