Skip to Content

latvieši

Kurši: pagāni, "marksisti" vai kas?

Ļoti interesants raksts ir pārplublicēts historia.lv vecajā vietnē, līdzīgos toņos izturēts arī vikipedijas raksts par kuršiem, kur tie ir dēvēti par "jūras laupītāju" komūnu, ko mēs labāk zinām no stāstiem par vikingiem, kas kļuva populāri ar britu salu laupīšanas reidiem. Arī apgalvojums "Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam" ir ļoti interesants.

video materiāli "Kurši/Curonians"

<<<--->>>
Šnē, A.[*] Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem? Diena. 2003. 9.februārī, 12.lpp.
________________________________________________________________

Vēl pēdējos gados izdotajos apkopojošajos pētījumos, Latvijas aizvēstures sabiedrību attīstību skaidrojot kā augšupejošu līniju ar loģisku valsts izveidošanos aizvēstures beigās, tiek izdalītas kuršu un latgaļu agrās valstis, pie tam pēdējās veidojušās pēc senkrievu kņazistu parauga. Vēsturnieks Andris Šnē aicina pārskatīt šo fosilizēto shēmu

Rakstība nebūt nav senākais cilvēku izgudrojums, un par cilvēces aizvēstures ilgajiem gadu tūkstošiem pirms rakstības izveidošanās vienīgās ziņas sniedz materiālā kultūra - liecības, ko pēta arheoloģija. Viens no pašiem populārākajiem priekšstatiem par arheoloģiju un arheologiem saistās ar šīs nozares praktisko pusi - arheoloģiskajiem izrakumiem, ko sabiedrības pārstāvji reizēm reducē uz apslēptu dārgumu meklēšanu un speciālistiem, reizēm to izvirzot par arheologa galveno uzdevumu. Tomēr jau diezgan pasen arheoloģija ir kļuvusi ievērojami daudzveidīgāka, un arheoloģiskie izrakumi nebūt nav vairs nozīmīgākā arheologu darba daļa. Arheoloģijā mūsdienās, plaši izmantojot gan eksaktās metodes, gan humanitāro zinātņu atziņas un pieejas, par nozīmīgāko ir kļuvušas materiālās kultūras interpretācijas, ieskaitot arī jautājumus par sabiedrību veidošanos un attīstību, cilvēku domāšanas un darbības atspoguļojumu materiālajās liecībās utt.

Nacionālisms un marksisms

Bluķa vakars

Mūsdienu viena no ziemas saulgriežu raksturīgākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana – no sētas uz sētu dodas ķekatnieki, aiz sevis velkot bluķi, tā savācot visas likstas un nebūšanas, kas bijušas aizvadītajā gadā.
Pēc gājiena pa visām sētām bluķis tiek sadedzinās un ikviens var ugunij atdot gada laikā sakrātās sliktās domas, neveiksmes un bailes, kā arī sasildīt nosalušās rokas un baudīt siltu tēju ar kraukšķīgām piparkūkām.

Mārtiņdiena

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Ledus laiks, kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus.

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81rti%C5%86i

Mārtiņa diena

http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/martd.htm

Gada svētki un svinamas dienas. > Mārtiņi un Katriņa.

http://www.dainuskapis.lv/katalogs/6.6.-Martini-un-Katrina

33242-0
Atbrauca Mārtiņš,
Atrībinaja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībeja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.

Kapitālisms

1991.gada 14.marts
Man ir pilnīgi kļuvis skaidrs, cik nesaudzīgi kapitālisms maina demokrātiju, tas ir vēl vairāk, nekā Heringtons kādreiz sen teicis, ka kapitālisms darbojas pret demokrātiju un izkropļo to. Tikai lielajiem kampaņu ziedotājiem un bagātākajiem lobijiem ir ietekme Kongresā un Baltajā namā. Balsošana ir vien knupītis nomierināšanai, ilgpilno cerību apstiprinājums procesam, ar kuru individuāliem balsotājiem nav nekāda sakara un pret kuru daudzi no viņiem tā arī izvēlas izturēties un palikt svētlaimes pilnā vienaldzībā.

Kārlis Egle. Komentāri

Eduarda Veidenbauma kopotu rakstu otrajā sējumā ievietoti Veidenbauma zinātniskie un populārzinātniskie apcerējumi un vēstules, kā arī bibliogrāfija par viņa darbiem un rakstiem par viņu.
No zinātniskajiem darbiem saglabājusies četri apcerējumi. Trīs no tiem iespiesti krājumā “Pūrs”, ko izdeva grupa toreizējo Tērbatas universitātes studentu: Sodu likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats (Pūrs I, 1891), Vairāk gaismas! (Pūrs II, 1892) un Apcerējumi iz mekānikas (Pūrs III, 1894). Ceturtais un pats zīmīgākais no tiem, “par privātīpašumu, kapitālismu un strādnieku kustību”, nav nobeigts, palicis bez virsraksta rokrakstā; to tikai vēlāk, 1908. g., Edvards Treimanis uzņēmis Veidenbauma kopotos rakstos, uzlikdams virsrakstu “gabals iz tautsaimniecības”. Šo sacerējumu cara laika cenzūra tūlīt konfiscēja, tiklīdz šī kopotu rakstu burtnīca bija iznākusi, un tiesa redaktoram Ē. Treimanim piesprieda cietuma sodu.

Gaismas pils

Gaismas pils

Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj`!
Kur palika sirmie dievi,
Brīvas tautas dēliņi,
Jā, tautas dēliņi.

Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.

Asiņainas dienas ausa
Tēvu zemes ielejā;
Vergu valgā tauta nāca,
Nāvē krita varoņi.

Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils.
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.

Sirmajam(i) ozolam(i)
Pēdīgajo ziedu dod:
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās,
Jā, siržu rētiņās

Ja kas vārdu uzminētu,
Augšām celtos vecā pils,
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam`!

Zilā gaisā plivinātos
Sarkanbaltie karogi;
Kurga laukā atskanētu
Sirmo garu dainojums.

Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, Gaisma ausa!
Augšām ceļas Gaismas pils!

/Auseklis/ (Krogsemju Mikus)

Ziemas saulgrieži

Piektdien, 21.decembrī, plkst. 13.12 būs ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema. Piektdiena būs gada īsākā diena, savukārt nakts no 21. uz 22.decembri būs gada garākā nakts.

Gada īsākā diena
Saules spīdēšanas ilgums gada īsākajā dienā būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un vienai minūtei valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.

Dziesma par meliem - Klausīšanās dzeguzē - Ēriks Ādamsons

Ēriks Ādamsons

Dziesma par meliem

Ap pazīstamiem un radiem,
Ap katru - vai liels , vai mazs -
Tek mani meli jau gadiem
Kā apaļas paipalas.

Lai mani samini kā vārgos?
Lai manī ikviens var kost?
Nē, melu dzeltenos svārkos
Tad labāk es ietērpjos!

Visapkārt melus es kaisu,
Un viegli un daiļi tie ir -
Ar tiem es aizberu plaisu,
Kas mani no ļaudīm šķir.

Tos saku droši un skaļi,
Ja patīk ikvienam tie -
Un viz tie kā tirkīzi zaļi,
Kā topasi dzeltenie.

Bet brīžam, kā bērnā pēc mātes,
Pēc patiesā sauc manī viss -
Tad meli sūrst it kā vātis
Un deg it kā ugunis.

Kur patiesība, tad prasu,
Teic sirds, vai tu zini tu?
Labprāt kā zobenu asu
Pār meliem to paceltu!

Kas patiesību man sacīs?
Kur redzēšu to? Un kad?
Rūgts smaids - lūk atbilde acīs -
Neviens, nekur nekad!

Trīs lietas manim sirdī ...

Trīs lietas manim sirdī
Stāv svētas un dārgas gan,
Tās visiem ir uzticētas
un dāvinātas ar man.
Tas pirmais svētais dārgums,
Ko sirdī sirdī nēsāju,
Ir katram dots par laimi -
Tā iraid dzīvība.
Tā otrā dārgā manta,
Ko sirdī glabāju,
Kas dzīvi plašu dara, -
Tā mīlestība ir.
Tā trešā siržu rota,
Kas dzīvei formu dod,
Kas pienākumus stāda, -
Tā ir tā brīvība.

Neslīpēts psihodēlijas dārgakmens jeb Garais ceļš uz Hantimansijsku

""Garais ceļš uz Hantimansijsku" ieved lasītāju maz aprakstītā Latvijas rokmūzikas pagrīdes vidē, kur ar varoņiem notiek visneiedomājamākie piedzīvojumi. Tekstu bagātina subkultūrai raksturīgs svaigi sulīgs humors un leksika. Būtībā tas ir vēstījums par to, kā jauni vīrieši cenšas nonākt pie dzīves jēgas: viņi spēlē mūzikas instrumentus, dzer alkoholu, pīpē, dzied, spontāni sacer dziesmu tekstus, sarunājas un, izmantojot pašhipnozi, dodas integrālas realitātes izziņas ceļā ar nolūku paplašināt savu apziņu.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut