Skip to Content

latviešu literatūra

nes mani ... Leons Briedis

nes mani ... Leons Briedis

nes mani vilnis tāls
un neesošs
un es tik drošs
tik pārgalvīgi izaicinošs
jūtos
ka jūtas vilnis
kluss un spožs
jums garām paslīdošs
bet sava skaidra ceļa mērķi
skaidri zinošs
piepildošs
to
ko
šais dzīves brīžos abpusēji grūtos
katrs no jums
sen
neapzinoši
ja jūtas zinošs

(1994)
Leons Briedis
krājums “negatavā brīvība”

Es esmu iestādīts šai pusē ...

Es esmu iestādīts šai pusē,
Kur smiltis cieši priežu saknes tur,
Šī zeme manu sēklu auklējusi,
Un aiziedams es nebūšu nekur;
Vien te. Lai zari uzliek zaļu kroni
Pār vēlēšanos citur saknes dzīt,
Un lai šis vējš man nāk par pavadoni,
Kad čiekuri virs bezdibeņa krīt.
Šī zeme manu sēklu auklējusi,
Un ne man citur priedi iestādīt,
Kad muļķa čiekuri tik klusi,
Tik neprātīgi bezdibeņos krīt.

Olafs Gūtmanis (1927-2012)

Brīdinājums

Nepieskaries savam lūpam
vairs pie manām, mazais, mīļais draugs:
tās kā vīna kauss der klaidoņiem un žūpām,
tevī aizmirstību neizsauks...

Neliec rokas savas man ap pleciem --
zemes pievilkšanas spēks tos liec.
Sāpes spiež pirms laika palikt veciem,
bet es gribu, lai tu laimīgs tiec.

Atļauj, ka tev nosēstos pie kājām,
brīdi paklausies, ko klusi čukstu es:
sirds, kas vienmēr bijusi bez mājām,
salta ir ka kalnu virsotnes.

Vairies dvēseles, kas dzīvo tik no niekiem, --
viņam ārprāts sen vairs nava svešs,
tavai laimei, tavam priekam
svešinieces tās kā dedzis mežs ...

Nepieskaries savam sārtām lūpām
vairs pie manām, mīļais , naivais draugs, --
vīna kauss, kas pildīts tikai žūpām,
tevī aizmirstību neizsauks.

Pūt, vējiņi!

PŪT, VĒJIŅI!

Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt -
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...

*

Rijas klons vai pļavas ciņi,
vai nu vagars, vai nu jods
un tik vien tā "pūtvējiņi",
cik tu Jāņu naktī zodz.

Esi mierīgs, dzīvo rāmi,
kamēr kauli sausi kalst.
Dieviņš iedos savu prāmi
nokļūt tur, kur veļu valsts.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
aizdzen mani kapsētā!

*

Muižas svilst kā darvas ķīpas...
Platā mugurā kā galds

Līgaviņas dziesma

Ar kādu goda – sirsniņu
Man Indriķs mīlina,
Pār zeltu un pār sudrabu
Es viņam mīļāka.

Ciema meita

Ciema meita

1. Pēc daiļas ciema meitiņas
Sen muižnieks tīkoja.
Ak kā viņš ļoti priecājās,
Kad viņu satika.
No zirga lēcis, mutes pras,
Kā daždien savvaļnieks.
Šī drebēdama apsolās:
Ak jā! Kas Kungam liegs!

Mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes ...

"No tās reizes man ir doma prātā, ka mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes, kuras mēs nekad neiedzīvināsim savā tautā - neiedzīvināsim reliģiju un baznīcas autoritāti, ja mūsu baznīcas būs tik aukstas, jo viņas savā principā ir feodālisma palieka - tas, ka viņas spīdzina cilvēku, to dzimtcilvēku. Es jūtos baznīcā vienmēr kā dzimtcilvēks, kurš ir lajs, atnācis, un viņu var saldēt nost. Mācītājs domā:
- Lai viņš salst tur! Viņš tik un tā nesaprot, ko es sprediķoju, un viņš var tur arī nosalt! Bet viņu uz to baznīcu jādzen."

Tik tālu Pliekšāns, tālāk – Rainis ...

Tik tālu Pliekšāns, tālāk – Rainis,
un tālāk ies, kas vēlēsies.
Cits izdzers riekšavu, cits spaini,
bet vai! vai! tam, kas spēlēsies.

Nav ričuračs neviena tauta,
bet tautu piesaukt katrs māk -
viens asiņo, kad tā ir kauta,
cits sen jau krāc, kad tā vel sāk.

Var saukt par tautas balsi ņergu,
bet laiku laikos spēja mīt -
no saviem dēliem savus vergus
ikvienai tautai atdalīt.

Var lops par tautu sevi uzdot
un abeļdāzā brāli kārt,
bet paliek tautas sirdī gruzdot
nemūžam nepakarams vārds.

Kad tārpam lāga nav ko norīt
no tiesnešiem un bendēm vairs,
kad sapuvuši prokurori,
tad ceļas augšā tiesātais.

Un stāv viņš balts, un nav viņš vainīgs
un dara baltus visus mūs.
Mirs pliekšāni , un paliks raiņi,
un tā līdz pastardienai būs.

/O.Vācietis/

Linnejs

Viņš visai netveramai dzīvai dabai
dibināja
federāciju.

Viņš izdarīja Everesta darbu
un mīlēja to dabu
kā Romeo.

Viņš varēja par savu koku
izvēlēties
sevkoju vai ekaliptu.

Par savu puķi --
pasakaināko no orhidejām.

Bet zied uz zemes
juvilieri maza puķe -
linneja.

Ojārs Vācietis (http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_V%C4%81cietis)
Kārlis Linnejs (http://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Linnejs)

Kapitālisms

1991.gada 14.marts
Man ir pilnīgi kļuvis skaidrs, cik nesaudzīgi kapitālisms maina demokrātiju, tas ir vēl vairāk, nekā Heringtons kādreiz sen teicis, ka kapitālisms darbojas pret demokrātiju un izkropļo to. Tikai lielajiem kampaņu ziedotājiem un bagātākajiem lobijiem ir ietekme Kongresā un Baltajā namā. Balsošana ir vien knupītis nomierināšanai, ilgpilno cerību apstiprinājums procesam, ar kuru individuāliem balsotājiem nav nekāda sakara un pret kuru daudzi no viņiem tā arī izvēlas izturēties un palikt svētlaimes pilnā vienaldzībā.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut