Skip to Content

Eduards Veidenbaums

Darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu!

Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam
Iet savu gaitu tālāk, kā jau gājis.
Zem vergu sloga spaidīts, darba strādnieks
Nes stulbā prātā savu jūgu.
/E.Veidenbuams/

Vai 2015 gadā ir savādāk? Protams, teiks visi, kas avīzēm tic, pasaule cīnās ar "musulmanismu", "krieviem", un "korejiešiem", ziemeļu gan, un dienvidu korejieši kopā ar visu pasauli pret viņiem. Bet vai tad par to arī Veidenbaums* neraksta, par to ka "darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu"**?

Kārlis Egle. Komentāri

Eduarda Veidenbauma kopotu rakstu otrajā sējumā ievietoti Veidenbauma zinātniskie un populārzinātniskie apcerējumi un vēstules, kā arī bibliogrāfija par viņa darbiem un rakstiem par viņu.
No zinātniskajiem darbiem saglabājusies četri apcerējumi. Trīs no tiem iespiesti krājumā “Pūrs”, ko izdeva grupa toreizējo Tērbatas universitātes studentu: Sodu likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats (Pūrs I, 1891), Vairāk gaismas! (Pūrs II, 1892) un Apcerējumi iz mekānikas (Pūrs III, 1894). Ceturtais un pats zīmīgākais no tiem, “par privātīpašumu, kapitālismu un strādnieku kustību”, nav nobeigts, palicis bez virsraksta rokrakstā; to tikai vēlāk, 1908. g., Edvards Treimanis uzņēmis Veidenbauma kopotos rakstos, uzlikdams virsrakstu “gabals iz tautsaimniecības”. Šo sacerējumu cara laika cenzūra tūlīt konfiscēja, tiklīdz šī kopotu rakstu burtnīca bija iznākusi, un tiesa redaktoram Ē. Treimanim piesprieda cietuma sodu.

Ziedoņa dvesma

Jau ziedoņa vēsmas no dienvidiem plūst,
Jau cīruļi skani dzied gaisā.
Drīz pēdējais ledus pa pakalnēm kūst,
Un ziedonis puķes jau kaisa.
Lai noveļas katram nu skumjības slogs,
Lai sirdis smeļ līgsmības sauli.
Priekš bēdām vēl laiks ir, jo ātrāk kā koks,

Kas zaļo, mums nobālēs kauli.
Kā spārnos skrien stundas, skrien skaudīgais laiks,
Tik ilgi nav, draugs, tas brīdis,
Kad redzēt mūs Koķitus ūdens steigs
Un beidzies būs dzīvības sprīdis.
Tad, kamēr vēl jaunība dzīslās mums rit,
Lai jautrībai neļaujam beigties;
Kad miršanas tumšajā stunda reiz sit,
Uz mieru lai varam tad steigties.

E.Veidenbauma dzejolis

caurules

Gabals iz tautsaimniecības

Kuru ir Latvijā vairāk – vai turīgo, vai trūcīgo?

Atbilde ir nešaubāma, jo katram zināms, ka trūcīgo ir daudz vairāk nekā turīgo. Ņemsim kaut kuru mūsu draudzi, jo viņas visas ir gandrīz vienādas, un pamēģināsim izrēķināt, cik liels var tajā būt trūcīgo un cik liels turīgo vismazākais skaits.

1926. gada pievienoti dzejoļi

Kā sapņi no pasaules dzimumi zūd ...

Kā sapņi no pasaules dzimumi zūd,
Laiks balina vaigus drīz sārtos,
Un apakšā miroņi šausmīgi trūd,
Dziļš klusums mīt mūžības vārtos.

Gan ziedonis dvašo, gan ziemelis pūš
Pa rožaini krāšņo dzīvi,
Bet apakšā miroņiem ilgāks mūžs,
Un klusumā snauž viņi brīvi.

Drīz aizlido dzīvība, velti sev gūt
Te kāroto laimi un prieku,
Tur vien tikai laime, kur miroņi trūd,
Lūdz Dievu, lai piesūta trieku.

Melanholija un nāves drūmums:

Biedru barā:

Rau, svētku eglīte tik koši ...

Rau, svētku eglīte tik koši,
Tik mīlīgi, tik gaiši spīd,
Un debešķīgais prieks un spožums,
Ikvienā sirdī lejup slīd.
Cik laimes pilni bērnu vaigi!
Cik līksmi viņi raugās, smej!
Un neskaitāmi eņģeļu pulki,
Tiem līdz iekš debess dzied un dej:
"Mums šodien Pestītājs ir dzimis,
Viņš visus žēlos, pacietīs
Un ņems pie sevis laimes mājās,
Kad beigsies zemes mūžs mums īss."

Pa dažādām tekām:

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut