Skip to Content

Inkvizīcija

Lūsis's bilde

Inkvizīcijas izveidošanās iemesli un priekšnoteikumi

Dardega Legzdiņa

Inkvizīcijas izveidošanās iemesli un priekšnoteikumi
Rīga, 2007.

Ievads

Tā kā inkvizīcija ir vēstures parādība, kas cieši saistīta ar sava laika reliģisko un sociālo aspektu, savu referātu iesākšu ar attīstīto viduslaiku vispārējas situācijas raksturojumu.
Viduslaikos garīgā kultūra ir cieši saistīta ar reliģiju un bieži vien ir tieši pakļauta kristietības dogmām un priekšstatiem. Nereta parādība ir fanātiska reliģiozitāte, kas izpaužas gan individuāli (galēja askēze, sevis šaustīšana), gan visā sabiedrībā (krusta kari). Vēl viena tipiska viduslaiku garīguma izpausme ir burtiska ticības mācības uztvere, kas nepieļauj simbolisma vai metaforas iespēju Svēto Rakstu un citu reliģiozu tekstu interpretācijā.1
Īpatnēji, taču vienlaicīgi ar stingro reliģiozitāti katoļu Baznīcas garīdzniecība bieži vien ir korumpēta, skaidri redzams, ka liela daļa klēra ir mantkārīgi cilvēki, kas tiecas pēc varas. Ignorējot aicinājumu uz vienlīdzību un pieticību, kas nemitīgi izskan Jaunajā Derībā, katoļu priesteri nekautrējas dzīvot greznībā, dažreiz pat atklāti nodoties aristokrātiskām izklaidēm. Arī pāvesti tiecas pēc arvien lielākas varas ne tikai reliģijas jautājumos, bet arī politikā. Arvien biežāki kļūst gadījumi, kad pāvests iejaucas laicīgās varas lietās.2
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, nepārsteidz pieaugošā sabiedrības tendence kritizēt katoļu Baznīcas garīdzniecību. Radikāla vēršanās pret Baznīcu izpaužas dažādās ķecerībās, kuras pilnīgi noliedz Baznīcas autoritāti, un nereti vēršanās pret to ir huligāniska un pat vardarbīga. Mērenāka un saprātīgāka rīcība ir mēģinājumi reformēt Baznīcu no iekšienes, pamatā izmantojot savu piemēru un miermīlīgus aicinājumus sekot Svētajiem Rakstiem, taču nevēršoties pret Baznīcas tiesībām uz varu un tās izsludinātajām ticības dogmām. Tieši šādas izpausmes vērojamas mūku ordeņu darbībā, kas veidojas 12. un 13. gs.- tie ir cistercieši, franciskāņi un dominikāņi. Interesants piemērs ir franciskāņi: Svētais Asīzes Francisks, kurš izveidoja šo mūku ordeni, būtībā rīkojās ļoti līdzīgi valdiešu ķecerības aizsācējam- viņi abi pilnīgi atteicās no laicīgās mantas, pievērsās askēzei un sludināšanai, taču valdiešu kustība tika pasludināta par ķecerību, turpretī Asīzes Franciska ordeņa izveidi pāvests apstiprināja, turklāt pēc nāves Francisks tika kanonizēts (iecelts svēto kārtā). Kaut arī Asīzes Franciska darbībā bija vairākas iezīmes, kas tuvojās robežai, kuru pārkāpjot tās jau kļūtu ķecerīgas, tomēr šī robeža netika pārkāpta, franciskāņu kustība pakļāvās katoļu Baznīcas varai un saglabāja lojalitāti pāvestam.3

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut