Skip to Content

2014. gada 4.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 12.Saeimas parlamenta deputātiem

12.Saeima otrdien, 4.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem. Jaunajā sasaukumā ievēlēti 69 deputāti ar parlamentārā darba pieredzi un 31 jauns deputāts.

Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 12.Saeimas deputāta pilnvaras 24 deputātiem, kuri ievēlēti no partijas „Saskaņa”. 12.Saeimā no šīs partijas strādās trīs jauni deputāti – Regīna Ločmele-Luņova, Jūlija Stepaņenko un Zenta Tretjaka. Tāpat no „Saskaņas” deputāta mandātu ieguva 21 iepriekšējā sasaukuma deputāts – Valērijs Agešins, Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Ņikita Ņikiforovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš un Mihails Zemļinskis.

12 Saeimas vēlēšanu rezultāti un to analīze

12 Saeimas rezultāti un to analīze

Rīga, 5.oktobris: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie 12.Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5 procentu barjeru pārvarējušas sešas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija (SA), partija "Vienotība"(V), Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) un No sirds Latvijai(NSL).
"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija Saeimā varētu būt pārstāvēta ar 24 mandātiem, partija "Vienotība" – ar 23 mandātiem, Zaļo un Zemnieku savienība – ar 21 mandātu, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – ar 17 mandātiem, Latvijas Reģionu Apvienība – ar 8, bet No sirds Latvijai – ar 7 mandātiem.

Rišards Kriņickis: baidos, Kungs!

Dienas atnāca jaunais žurnāla Latvju teksti numurs (Nr. 5 [21]/ 2014) kur bez visādiem savādākiem labumiem sastapu arī Ingmāras Balodes rakstu “Trīs poļi Rīgā”, nu kurš gan uztraucas par kaut kādiem poļiem, bet šoreiz runa gāja par Jaceku Denelu, Romānu Honmetu un Ričardu Kriņicki. Bet nu vai tad literatūrai veltītā žurnāla dzejoļu un dzejnieku trūkst. Kaut arī nevar teikt ka pirmie divi būtu slikti, bet Ričards Kriņickis bija pamanījies ar saviem dzejoļiem iekārtojies tikai vienā lapā, bet ļoti trāpīgi, jo ņem vērā kā tā ir 53 lapa ar ļoti neveiklu attēlu, tad tomēr dzejas ir loti dzīvas un trāpīgas, akcents ir likts uz kristāldzidru formu ar dziļu domu. Un lūk arī daži dzejoļi no Latvju tekstu liktenīgā numura:

***

Nav daudz

Mūsu nabaga mirušie
noskatās mūsos
ar savām tukšajām acīm
un redz visu, kas mūs sagaida, -
bet paši nevar mums līdzēt
nedz arī brīdināt,
ja reiz ne karš, ne miers

nav daudz mums ko iemācījuši.

Kad viņi atnāca ...

„…habe ich geschwiegen“
Martin Niemöller

Als die Nazis die Kommunisten holten, habe ich geschwiegen; ich war ja kein Kommunist. Als sie die Sozialdemokraten einsperrten, habe ich geschwiegen; ich war ja kein Sozialdemokrat. Als sie die Gewerkschafter holten, habe ich geschwiegen, ich war ja kein Gewerkschafter. Als sie mich holten, gab es keinen mehr, der protestieren konnte.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
First they came ...

First they came for the Socialists, and I did not speak out—
Because I was not a Socialist.

Then they came for the Trade Unionists, and I did not speak out—
Because I was not a Trade Unionist.

Then they came for the Jews, and I did not speak out—
Because I was not a Jew.

Then they came for me—and there was no one left to speak for me.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Kad viņi atnāca ...

Kad atnāca pēc komunistiem, es klusēju, -
es nebiju komunists.
Kad viņi atnāca pēc sociāldemokrātiem, es klusēju, -
es nebiju sociāldemokrāts.
Kad viņi atnāca pēc arodbiedrību dalībniekiem, es klusēju, -
nebiju arodbiedrības biedrs.
Kad viņi atnāca pēc ebrejiem, es klusēju, -
jo es taču neesmu ebrejs.
Kad viņi atnāca pēc manis, nebija vairs neviena, kas varētu ko teikt.

12 Saeimas vēlēšanas, uz ko varam cerēt?

Pavirši uzmetot acis uz klasiskajiem 13 Saeimas ievēlēšanai piedāvātajiem sarakstiem, atmiņa neviļus nāk “vēži”. Un tā kā tur ir daudz "vēžu", tad liekas ļoti laicīgi pieminēt arī "kulītes", kas nenovēršami savijas izteicienā "par tiem pašiem vēžiem", tik nu šais velēšanās pat kulītes nav sevišķi mainītas, kaut ar ir pielāpītas (kas visumā nav slikti, bet zinot vēžu kvalitāti nav ar diez ko uzmundrinoši).

Kapitālisms

1991.gada 14.marts
Man ir pilnīgi kļuvis skaidrs, cik nesaudzīgi kapitālisms maina demokrātiju, tas ir vēl vairāk, nekā Heringtons kādreiz sen teicis, ka kapitālisms darbojas pret demokrātiju un izkropļo to. Tikai lielajiem kampaņu ziedotājiem un bagātākajiem lobijiem ir ietekme Kongresā un Baltajā namā. Balsošana ir vien knupītis nomierināšanai, ilgpilno cerību apstiprinājums procesam, ar kuru individuāliem balsotājiem nav nekāda sakara un pret kuru daudzi no viņiem tā arī izvēlas izturēties un palikt svētlaimes pilnā vienaldzībā.

Vai latviešiem ir tiesības uz "eitanāziju"?

Zārks jau nevar palikt tukšā! (J.Rainis - “Zelta zirgs”)
Iesākumā gan gribētos brīdināt, ka runa neies par individuālu eitanāziju, kur tomēr iesaistīti, tuvinieki un dakteri, kas palīdz pieņemt šādu svarīgu lēmumu. Manas domas vairāk šaudās ap latviešu likteni. Kā gan tāda doma var ienākt prātā? Nu, īstenībā, jau mēs visi zināt faktisko demogrāfisko situāciju, un demogrāfijas speciālisti neprognozē nekādu pozitīvu nākotni tautai, kas sarūk tik straujos tempos.i ii Proti, pasīvā eitanāzija latviešu tautai jau tiek veikta tagad! Un jautājumi jau ir vienkārši: kāpēc mēs esam nonākuši tādā situācijā un kā mēs viņu varam labot, un vai vajag?

Kā maģa vištel smeķē, ēde ar rāpučim

Vārnu raušana (kursenieku val. 'varnes raut') – Kuršu kāpu, bet agrāk, iespējams, arī Kurzemes – šodienas acīm eksotiska – ēšanas tradīcija pārtika ķert un lietot vārnas. Vārnas koduši vecie un mazie, jo pieaugušiem nebijis vaļas ar to nodarboties.

Mieželaitis, Eduardas dzeja

Monēta

Pirmo reizi – sudrabota, auksta
Franču monēta guļ manā plaukstā.

Vienā pusē redzu gallu gaili,
Otrā – lepnas francūzietes daili.

Vardi sīkās rakstu virknēs vērti.
Tiešām skaisti, tiešām zelti vērti:
Liberté,
Egalité,
Fraternité . . .

Zelta vārdi tie, kas senās dienās
Lika sagrūt bastiliju sienām.

Tagad katrs, jo tam franku vairāk,
Jo viņš vārdos ieskatīties vairās.

Un bez tam starp franču bagātniekiem
Valda vel arvien bez vārdiem liekiem
Liberté,
Egalité,
Fraternité . . . . .

Kāda brīvība gan priecē franču tautu?
Vai ir brīvs kaut vīrs, kas kaļ šo naudu?

Vienlīdzīgi vai vīrs, kas liektu galvu
Saņem otra žēlastības balvu?

Brālība? Kāds brālis var būt arābs
Frankiem samaksāto bumbu varā?

Un kā kokote, sen zaudējusi kaunu,
Zelta vārdi ņirdz ar prieku ļaunu:
Liberté,
Egalité,
Fraternité . . .

Nē, uz monetām, uz frankiem lētiem
Vietas nevar būt šiem vārdiem svētiem.
(Parīze)
(atdzejojusi Vizma Belševica)

Mieželaitis, Eduardas, (1919-1997)
http://lt.wikipedia.org/wiki/Eduardas_Mie%C5%BEelaitis

Jāņu sveiciens 2014

Pūt, Jānīt, vara tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai cēlās Jāņa bērni
Kur tie bija saguluši,
Kur tie bija saguluši,
Pa lieviņu lieviņiem.

Jautrus un iedvesmojošus Jāņus 2014 gadā!

ozols

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut