Skip to Content

Tik tālu Pliekšāns, tālāk – Rainis ...

Tik tālu Pliekšāns, tālāk – Rainis,
un tālāk ies, kas vēlēsies.
Cits izdzers riekšavu, cits spaini,
bet vai! vai! tam, kas spēlēsies.

Nav ričuračs neviena tauta,
bet tautu piesaukt katrs māk -
viens asiņo, kad tā ir kauta,
cits sen jau krāc, kad tā vel sāk.

Var saukt par tautas balsi ņergu,
bet laiku laikos spēja mīt -
no saviem dēliem savus vergus
ikvienai tautai atdalīt.

Var lops par tautu sevi uzdot
un abeļdāzā brāli kārt,
bet paliek tautas sirdī gruzdot
nemūžam nepakarams vārds.

Kad tārpam lāga nav ko norīt
no tiesnešiem un bendēm vairs,
kad sapuvuši prokurori,
tad ceļas augšā tiesātais.

Un stāv viņš balts, un nav viņš vainīgs
un dara baltus visus mūs.
Mirs pliekšāni , un paliks raiņi,
un tā līdz pastardienai būs.

/O.Vācietis/

Pavasaris pavasaris


Naktī uz sestdienu plkst.0.45 Latvijā ir sācies astronomiskais pavasaris.(delfi.lv)

Ak, pavasar, ak, pavasar,
Tu visiem sirdis dulnas dar.
Folrī, folrā, follrallalā,
Tu visiem sirdis dulnas dar.

Aleksandra Čaka “Mūžības Skartie” 1988 gada izdevuma priekšvārds

Pamatā šis Latvijas vēstures traktējums, kurš jau smagi vairs nesakrīt ar mūsdienu traktējumu rada virkni jautājums,- cik tālu vēsturi vēl var ideoloģizēt? Šis 1988 gada vēstures traktējums jau vairs nebija 50 gadus valdījušais padomju mistiskais vēstures traktējums un piesauca faktus, pat pierādījumus. Diemžēl mūsdienu Latvija (2015) ir atteikušies no faktiem un pierādījumiem par labu nereti jēlai propagandai. Tāpēc nolēmu Jums atgādināt, kādas domas bija 1988 gadā.

Tas, kas dzimis lielas mokas

Vēsture ir tāda, kāda tā ir. Atšķirīgi ir tikai vēsturnieki. Nereti pilnīgi pretēji ir epiteti, kādus viņi lieto. Dažkārt pat interpunkcija. Es, piemēram, neliktu pēdiņās jēdzienu — neatkarīgā Latvija, kā to ne reizi vien dara mūsu vēstures hronisti. Gudrākie Rietumos dzīvojošie vēstures pētnieki savukārt izvairās no viņus tikai kompromitējošā vārda “okupētā”, kad runa ir par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, jo viņi saprot, ka šāda attieksme pazemo tautu viņu tēvzemē. Protams, mazāk talantīgie un no kaut kā atkarīgie vēsturnieki nezinātniskus epitetus lieto bez mēra un gaumes izjūtas.

Kurši: pagāni, "marksisti" vai kas?

Ļoti interesants raksts ir pārplublicēts historia.lv vecajā vietnē, līdzīgos toņos izturēts arī vikipedijas raksts par kuršiem, kur tie ir dēvēti par "jūras laupītāju" komūnu, ko mēs labāk zinām no stāstiem par vikingiem, kas kļuva populāri ar britu salu laupīšanas reidiem. Arī apgalvojums "Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam" ir ļoti interesants.

video materiāli "Kurši/Curonians"

<<<--->>>
Šnē, A.[*] Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem? Diena. 2003. 9.februārī, 12.lpp.
________________________________________________________________

Vēl pēdējos gados izdotajos apkopojošajos pētījumos, Latvijas aizvēstures sabiedrību attīstību skaidrojot kā augšupejošu līniju ar loģisku valsts izveidošanos aizvēstures beigās, tiek izdalītas kuršu un latgaļu agrās valstis, pie tam pēdējās veidojušās pēc senkrievu kņazistu parauga. Vēsturnieks Andris Šnē aicina pārskatīt šo fosilizēto shēmu

Rakstība nebūt nav senākais cilvēku izgudrojums, un par cilvēces aizvēstures ilgajiem gadu tūkstošiem pirms rakstības izveidošanās vienīgās ziņas sniedz materiālā kultūra - liecības, ko pēta arheoloģija. Viens no pašiem populārākajiem priekšstatiem par arheoloģiju un arheologiem saistās ar šīs nozares praktisko pusi - arheoloģiskajiem izrakumiem, ko sabiedrības pārstāvji reizēm reducē uz apslēptu dārgumu meklēšanu un speciālistiem, reizēm to izvirzot par arheologa galveno uzdevumu. Tomēr jau diezgan pasen arheoloģija ir kļuvusi ievērojami daudzveidīgāka, un arheoloģiskie izrakumi nebūt nav vairs nozīmīgākā arheologu darba daļa. Arheoloģijā mūsdienās, plaši izmantojot gan eksaktās metodes, gan humanitāro zinātņu atziņas un pieejas, par nozīmīgāko ir kļuvušas materiālās kultūras interpretācijas, ieskaitot arī jautājumus par sabiedrību veidošanos un attīstību, cilvēku domāšanas un darbības atspoguļojumu materiālajās liecībās utt.

Nacionālisms un marksisms

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms

Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Atjaunotā Latvija, Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms Latvijā, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma un pastāvēja līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17. jūnijā, lai gan formāli Ulmanis Valsts prezidenta pienākumus turpināja pildīt līdz Tautas Saeimas pirmajai sēdei 1940. gada 21. jūlijā.

Linnejs

Viņš visai netveramai dzīvai dabai
dibināja
federāciju.

Viņš izdarīja Everesta darbu
un mīlēja to dabu
kā Romeo.

Viņš varēja par savu koku
izvēlēties
sevkoju vai ekaliptu.

Par savu puķi --
pasakaināko no orhidejām.

Bet zied uz zemes
juvilieri maza puķe -
linneja.

Ojārs Vācietis (http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_V%C4%81cietis)
Kārlis Linnejs (http://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Linnejs)

Darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu!

Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam
Iet savu gaitu tālāk, kā jau gājis.
Zem vergu sloga spaidīts, darba strādnieks
Nes stulbā prātā savu jūgu.
/E.Veidenbuams/

Vai 2015 gadā ir savādāk? Protams, teiks visi, kas avīzēm tic, pasaule cīnās ar "musulmanismu", "krieviem", un "korejiešiem", ziemeļu gan, un dienvidu korejieši kopā ar visu pasauli pret viņiem. Bet vai tad par to arī Veidenbaums* neraksta, par to ka "darba strādnieks nes stulbā prātā savu jūgu"**?

Bluķa vakars

Mūsdienu viena no ziemas saulgriežu raksturīgākajām tradīcijām ir bluķa vilkšana – no sētas uz sētu dodas ķekatnieki, aiz sevis velkot bluķi, tā savācot visas likstas un nebūšanas, kas bijušas aizvadītajā gadā.
Pēc gājiena pa visām sētām bluķis tiek sadedzinās un ikviens var ugunij atdot gada laikā sakrātās sliktās domas, neveiksmes un bailes, kā arī sasildīt nosalušās rokas un baudīt siltu tēju ar kraukšķīgām piparkūkām.

Fragments no Aleksandra Čaka poēmas "Mūžības Skartie"

Dvēseļu zvejnieks

Es klausos: viens pretimnācējs
Dzied dziesmu par Daugavas krācēm,
Par straumēm, par kāro upi.

Plūst skaņas skarbi un strupi,
Un dursta viļņotais gaiss
Kā pavērsies adatu maiss
Man elpu, prātu un ausis.

Dziesmas saldais cukura rausis
Kur kļuvis nelāgs un skarbs!
Vai to kaltējis darbs,
Atmiņu žāvēta šausma,
Tuvo atmiņu jausma?

Dzied dziesmu vientuļais nācējs
Par to, kas bijis nesen:
Kā Daugavu panāca vāci.

Kam durklis sirdī dzen?
Kur ir tavs mēles maigums,
Kam gribi elpā kost?

Noliec bijušo laiku
Kā vītušu rozi nost.

Bet vientuļais pretimnācējs
Citu dziesmu neiesāk.

Mārtiņdiena

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Ledus laiks, kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus.

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%81rti%C5%86i

Mārtiņa diena

http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/martd.htm

Gada svētki un svinamas dienas. > Mārtiņi un Katriņa.

http://www.dainuskapis.lv/katalogs/6.6.-Martini-un-Katrina

33242-0
Atbrauca Mārtiņš,
Atrībinaja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībeja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut