Skip to Content

Dzīve turpinās

Šodien ierakstīju 700 ierakstu forumā http://kubele.tk/forums , lai nekas neaizmirstos. Un tas bija par Korānu - http://kubele.tk/forums/viewtopic.php?f=35&t=229&p=1403#p1401 Tā pamazītiņām pa druskai, pa dienai pa sekundei ... un tā tas viss arī notiek, un ja kaut kas pazūd, tad tam tā ar jābūt ... grūtsirdīga filosofija.

Nu labi, katrā gadījumā tuvojas "ziemas svētku" brīvdienas, kurās šogad es grasos atpūsties, lai nākamo gadu varētu sākt centīgāk un sparīgāk. Bet vel jau nav svētku laiks, vel vismaz nedēļā jānopūlas, lai pabeigtu gadu daudz maz uzstājīgi.

Imanta Kalniņa un Bronislava Martuževas pārruna

Imanta Kalniņa tikšanās ar Broņislavu Martuževu 2008.gadā un pārdomas par tā laika politisko situāciju.
Pārunas 1 daļa:

Pārunas 2 daļa:

Diemžēl bez transkripcijas :)

Pūt, vējiņi!

PŪT, VĒJIŅI!

Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt -
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...

*

Rijas klons vai pļavas ciņi,
vai nu vagars, vai nu jods
un tik vien tā "pūtvējiņi",
cik tu Jāņu naktī zodz.

Esi mierīgs, dzīvo rāmi,
kamēr kauli sausi kalst.
Dieviņš iedos savu prāmi
nokļūt tur, kur veļu valsts.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
aizdzen mani kapsētā!

*

Muižas svilst kā darvas ķīpas...
Platā mugurā kā galds

Princeses Skurstenes bēda

Princese Skurstene dzīvoja uz glītas mājiņas jumta un laida dūmus. Pie viņas pielidoja stārķis.
“Smēķēšana ir ārkārtīgi kaitīga tavai veselībai,” sacīja stārķis, kurš savu ligzdu bija uzvijis uz bijušās” muižas virtuves skursteņa, kas jau sen vairs nedūmoja, un tāpēc viņš zināja , ko runā.
“Es citādi nevaru,” princese Skurstene žēlojās. “Es esmu briesmīgi nervoza un tieši tāpēc kūpu!”
“Kāpēc tu esi nervoza?” stārķis bija ziņkārīgs.
“Jo man ir bēdas,” princese atbildēja. “Es gaidu princi. Gaidu jau daudzus gadus, taču princis kā nenāk, tā nenāk. Un no tā taču var palikt nervozs!”

Līgaviņas dziesma

Ar kādu goda – sirsniņu
Man Indriķs mīlina,
Pār zeltu un pār sudrabu
Es viņam mīļāka.

Vecmāmuļas pasakas

Bija vecmāmuļas senās teiksmās
Zelts, caunādas tik karaļiem.
Mums, jānīšies, tur nebij veiksmes,
Mums, nabagiem un muļķīšiem.

Bij pasakās tai princesītes,
Kas mīlēja šos karaļus.
Bet jums, Sigutes, sērdienītes,
Tur bija tik darba sūrums kluss.

Šai vecmāmuļas pasaciņās
Iet gulbjus medīt valdnieks,
Prom Eglīti rauj Zalktis viņās,
Tai jūras dzelmē nogrimt liek.

Brauc karalī šais teiksmās senās
Ar zirgiem divpadsmit arvien,
Mūs, brāļus divpadsmit, tur dzenā
Pa celu, kuru kraukļi skrien.

Bet vecmāmuļa vienu teiksmu
Man nepaguva izstāstīt,
Kam lepnos ratos sēsties veiksmes
Un kas zem riteņiem tiem krīt.

E. Mieželaitis
/no lietuviešu val. atdzejojusi M.Ķempe/

Sklandrausis

Sklandrausis (arī žograusis[1] vai dižrausis[2]) ir tradicionāls latviešu ēdiens, īpaši Kurzemē. Tas ir salds pīrāgs, kas gatavots no neraudzētas rudzu mīklas, kas pildīta kārtās ar kartupeļu un burkānu pildījumu un apbērta ar ķimenēm. To parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Sklandrausis

Sklandrausis ir uzskatāms par Latvijas nacionālo ēdienu, jo tā gatavošanas un ēšanas tradīcijas iesniedzas senā pagātnē. Šī ir visīstākā kurzemnieku sklandraušu recepte.
Sastāvdaļas

Ciema meita

Ciema meita

1. Pēc daiļas ciema meitiņas
Sen muižnieks tīkoja.
Ak kā viņš ļoti priecājās,
Kad viņu satika.
No zirga lēcis, mutes pras,
Kā daždien savvaļnieks.
Šī drebēdama apsolās:
Ak jā! Kas Kungam liegs!

Jāņu siers

Jāņu siera pašrocīga siešana ir gandarījuma pilna nodarbe, kas aizņem tikai pusstundu! Līgo

Vielas:

3 l piena
1 kg biezpiena – esmu taisījusi gan ar pilnpiena, gan vājpiena, neredzu lielu starpību
100 g sviesta
100 ml salda krējuma vai 3 ēdamkarotes skāba krējuma
2 olas
2,5 tējkarotes sāls
3 tējkarotes ķimenes
ja ir vēlēšanās piedot sieram dzeltenāku krāsu – naža gals kurkumas (turmerika) pulvera, kas ir dabiska krāsviela ar neitrālu garšu, t.i. siera garšu tā nekādi neietekmēs. bildē redzama starpība – mazākajam sieriņam pieliku kurkumu, aizkostajam ritulim nē

dubultā salocīts marles gabals vai marles autiņš

Mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes ...

"No tās reizes man ir doma prātā, ka mūsu baznīcas vēl joprojām ir tādas feodālisma laika cilvēku nīdējas iestādes, kuras mēs nekad neiedzīvināsim savā tautā - neiedzīvināsim reliģiju un baznīcas autoritāti, ja mūsu baznīcas būs tik aukstas, jo viņas savā principā ir feodālisma palieka - tas, ka viņas spīdzina cilvēku, to dzimtcilvēku. Es jūtos baznīcā vienmēr kā dzimtcilvēks, kurš ir lajs, atnācis, un viņu var saldēt nost. Mācītājs domā:
- Lai viņš salst tur! Viņš tik un tā nesaprot, ko es sprediķoju, un viņš var tur arī nosalt! Bet viņu uz to baznīcu jādzen."

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut