Skip to Content

Tīkla populārākās vietnes

Pasaulē populārākās interneta adreses:
1 http://www.facebook.com Facebook, Inc. US
2 http://www.google.com Google Inc. US
3 https://mail.google.com Google Inc. US
4 http://www.youtube.com Google Inc. US
5 http://www.google.de Google Inc. US
6 https://www.google.com Google Inc. US
7 http://www.google.it Google Inc. US
8 http://www.google.fr Google Inc. US
9 https://www.facebook.com Facebook, Inc. US
10 http://apps.facebook.com Facebook, Inc. US

Draugam

Draugam

Kādreiz vai draugi nebijām mēs?
Toreiz tev smējās vēl acis ...
Brīnišķo dziesmu, ko vējš līdzi nes,
Laiks jau atmiņās racis ...

Tagadni nodzer, bet sirds paliek vēl,
viņu viss nepiesmiesi.
Arī pat dzīves kad nebūs vairs žēl,
atnāks vēl atmiņu viesi.

Sapņi reibina vairāk kā vīns,-
pelnu traukos tie rakti ...
Asāk kā naids dzeļ ironisks smīns. -
Es slavēju dienu, tu - nakti.

Austra Skujiņa

Tautas nobalsošana

Tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā
http://web.cvk.lv/pub/public/29957.html

2011.gada 30.maijā Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011.gada 28.maija rīkojumu Nr.2 "Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu", izsludināja tautas nobalsošanu par 10.Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošana šajā jautājumā notiks sestdien, 2011.gada 23.jūlijā.

Vēl Milda Paleviča.


Uzvārds, vārds (oriģinālrakstībā): Palēviča-Bite Milda (Palēviča-Bite )
Dzimšanas datums: 1889
Miršanas datums: 1972
Nodarbošanās: Filozofe
Autora vārds (oriģinālrakstībā): Šulcs K. (Schulz Carl, fotodarbnīca Rīgā)
Autora dzimšanas datums:
Autora miršanas datums:
Autora nodarbošanās: Fotogrāfs
Portreta datējums: 1908
Šifrs: LNB RXA363, 7, 1.lp.
Attēla tips: Fotogrāfija
Oriģināla izmēri (cm): 11x7 cm
Piezīmju lauki:


Uzvārds, vārds (oriģinālrakstībā): Palēviča-Bite Milda (Palēviča-Bite )
Dzimšanas datums: 1889
Miršanas datums: 1972
Nodarbošanās: Filozofe
Autora vārds (oriģinālrakstībā): Buavē, Renē (Boivin, Renē, fotodarbnīca Parīzē)
Autora dzimšanas datums:
Autora miršanas datums:
Autora nodarbošanās: Fotogrāfs
Portreta datējums:
Šifrs: LNB RXA363, 7, 2.lp.
Attēla tips: Fotogrāfija
Oriģināla izmēri (cm): 11x7 cm
Piezīmju lauki:

Milda Paleviča

Milda Paleviča (Paleviča-Bite) (mēdz būt arī Palēviča, Paļevič, utt) (Dzimusi 1889. gada 5./4. februārī Rozas skolā (Saldus rajons), mirusi 1972. gada 10. augustā) - latviešu filozofe. 1907. gadā apcietināta par revolucionāru darbību. No 1908. līdz 1917. gadam emigrācijā. Pēc otrā pasaules kara politisku motīvu dēļ liegta iespēja strādāt filozofijas jomā. Pētījusi estētikas un ar to saistītos filozofijas jautājumus, jo sevišķi iedziļinoties estētikas priekšmeta un estētikas kategoriju pētniecībā, tīrās mākslas un diletantisma analīzē. Rakstījusi darbus par mūzikas estētikas tēmām.

Milda Paleviča


Imants Kalniņš par politiku

Labsa tehniski

July 1, 2011
4:39 pm, UTC
Google Deindexed All ‘Co.Cc’ Domains from Its Search Index

Jeb īsos vārdos, Google uz kādu laiku ir izmetusi visus meklēšanas rezultātus no co.cc, tātad arī labsa.co.cc

Finansiāls krahs

Pamatā humānisma sapnis vienmēr ir bijis apgādāt tautu ar minimālu dzīves standartu un dažas zemēs, kurās marksisms ir bijis uzklausīts, kā piemēram Zviedrijā, tas gandrīz ir izdevies. Skatoties no Amerikas ekstrēmo Republikāņu/internacionālistu viedokļa tas tika veikts uz kapitālistu rēķina. Mums ir jāievēro ka Zviedrijā un Norvēģijā šis apgādes darbs tika veikts nezaudējot ne valsts ražību ne arī tās radošos impulsus. Austrumeiropas atbrīvošanās traģēdija bija, ka tai laikā visas internacionālās finansiālās institūcijas pārvaldīja neredzamās rokas teroristi. Viņi apspieda visus vietējos Austrumeiropas radošos impulsus. Nekam nepalīdzēja Bušs otrais, kurš savos studiju gados ne ekonomisko ne politisko zinību kursos vairāk par C nebija dabūjis. Skatoties no ekonomiski/finansiālā kraha, kas notika Bušiņa laikā ar šie Cē bija dāvanas. Krīze nenotika tādēļ, ka humānisti ir vēlējušies godīgus dzīves apstākļus nabagiem, bet gan tādēļ ka kapitālistiskie teroristi pierunāja plānprātiņu prezidentu atcelt pēdējās finansiālās kontroles.

Andrievs Ezergailis

Jāņi

Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko latvieši svētī visu nakti, pavadot to ar jautrām dziesmām un dejām. Vasaras saulgriežos diena ir visgarākā un nakts - visīsākā. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules kults un falla kults.
Tā rakstīts avots "www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/jani.htm" un gan jau viņiem taisnība. Galu galā ir vasaras sākums, kad vairums jau ir saziedējis, kad jau var izdaiļot to, kas sirdij tuvs. Jāņi ir saimes svētki, kad savējie savācas pie uguns un varbūt noskaitīt kopā kādu solījumu, kādu uzmundrinājumu, kādu apņemšanos, sekojošai ražas novākšanai. Bet tie kas guļ, tie nav savējie ... tie necentīsies, tie nevarēs, tie netiks galā.

Mēs paliksim mūsu zemē dzīvi vai miruši

Karš sākas tai dienā, kad pirmais šauj un beidzas, kad pēdējai beidz ciest. Nu jau NATO, kuras dalībniece ir arī Latvija, karo Lībijā. NATO katru nakti veic uzlidojumus mērķiem, kas atrodas Lībijas teritorijā, un tas jau ilgst ap 6 mēnešiem. NATO nevar izskaidrot, kāda ir viņu taktika, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, tai pāšā laikā atbalstot monarhistu karaspēka trenēšanu Bengazī tuvumā. Bet Lībijas pārvaldītājs Kadaffi saka: "Mēs paliksim mūsu zemē dzīvi vai miruši":

Kopsavilkuma saturs


by Dr. Radut