Skip to Content

Vecmājas

Vecmājas (veltījums Zaubei un Lakstenei)

I
Es atceros to veco māju,
kur runāja krāsnis
un durvis lika klausīties sevi,
kur gultas bija mazuliet skumjas
un klusēja klons,
no akas kur vakaros izkāpa migla,
lai padzertos pļavas un stirnas.

Un nebija bail vairs neaizslēgt durvis,
lai gaidītu -
nu kaut kas būs!
Un bija, -
Griezes simfonija.

II
Es atceros to veco māju,
kur žagaru slotas pa kaktiem pulcējās -
šīs tirgus sievas, kas nenogurst mēļot,
un svētumu to, kas rodas, rokām ūdeni smeļot.

Te nočīkst grīda, te kāds pa bēniņiem staigā, -
es atceros to veco māju, kur bija tik droši
un reizē mazuliet baigi.

2013.g. 8.-9.augusts

vaarna http://klab.lv/~vaarna/

No votes yet


blog | by Dr. Radut