Skip to Content

Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta ieceres (2010)

Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mūsu mērķis ir progresīva un ilgtspējīga Latvija, Baltijas līdere svarīgākajos dzīves kvalitātes, tautas attīstības un globālās konkurētspējas rādītājos. Mēs esam nedaudz atguvušies no ekonomiskās krīzes smagākā trieciena. Tomēr arī turpmāk vēl nāksies rēķināties ar to, ka valsts finansiālās iespējas būs ierobežotas un arī valsts tēriņi būs jāierobežo, lai līdz 2012.gadam atgrieztos pie Māstrihtas kritērijos pieļaujamā valsts budžeta deficīta – 3 % no IKP un sekmīgas ekonomikas.

Mēs iedibināsim ilgtspējīgu, policentrisku attīstības politiku, kuras stūrakmeņi būs strukturālas reformas, Latvijas rūpnieciskās ražošanas atjaunotne un izaugsme, efektīva, starptautiski konkurētspējīga augstākās izglītības sistēma.

Mēs esam gatavi pieņemt grūtus, bet nepieciešamus lēmumus, lai iespējami ātri dzīve mūsu valstī kļūtu droša un labklājīga. Mums būs nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, katra cilvēka atbildīga rīcība un sadarbība.

Mēs esam pārliecināti, ka pasaulē, kura pārdzīvojusi smagu ekonomisko krīzi, vērtība būs smagam un godīgam darbam, cilvēka izdomai un talantam, kvalitatīvām precēm un pakalpojumiem. Tautsaimniecības atveseļošana un dzīves apstākļu uzlabošana ir visu mūsu rokās.

Latvijas finanšu sistēmas un ekonomikas atveseļošanās joprojām būs cieši saistīta arī ar to, kādus risinājumus globālajai krīzei atradīs mūsu partneri pasaulē – Eiropas Savienības (ES) valstis un ASV. Mums arī turpmāk jāstrādā kopā ar saviem partneriem Eiropā un pasaulē, lai nodrošinātu globālās ekonomikas vides drīzu sakārtošanu un atveseļošanos.

Šī valdība, ko veidos politisko partiju apvienība "Vienotība" un partiju apvienība „Zaļo un Zemnieku savienība” darbosies tā, lai veidotu stabilu un prognozējamu valsts attīstību, pilnībā pārvarētu ekonomisko krīzi un sekmētu Latvijas izaugsmi, sabiedrības labklājību un drošību.

Mūsu valdības ilgtermiņa politiskie mērķi un prioritātes ir:
* ilgtspējīga un teritoriāli līdzsvarota ekonomiskā izaugsme, ekonomikas pārstrukturizēšana, jaunas darba vietas un starptautiskās konkurētspējas kāpināšana;
* maza un efektīva valsts pārvalde, e-pārvaldes un e-pakalpojumu plaša lietošana;
* valsts uzņēmumu pārvaldības un darbības rezultātu uzlabošana;
* tiesiskas valsts stiprināšana un korupcijas izskaušana;
* "ēnu" ekonomikas apkarošana;
* energoneatkarības un energoefektivitātes veicināšana;
* progresīva nodokļu sistēmas reforma;
* zināšanu un jaunievedumu veicināšana visās tautsaimniecības nozarēs, pārvaldē un izglītībā. Inovācijas un izglītības kvalitāte, zinātnes un augstākās izglītības sinerģija;
* cieša integrācija Eiropas Savienībā un NATO aizsardzības sistēmā;
* latviešu valodas lietojuma paplašināšana, vienota latviešu valodas un kultūras telpa, respektējot un cienot mazākumtautību tiesības;
* sociālā stabilitāte un sociālā budžeta ilgtspējīga plānošana;
* monetārā stabilitāte un pievienošanās eirozonai no 2014.gada 1.janvāra;
* konstruktīvas valdības un parlamenta sadarbības nodrošināšana valsts un tautas kopīgo mērķu sasniegšanai;
* demokrātijas nostiprināšana, aktīva sabiedrības un sociālo partneru iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā.

Mēs, zemāk parakstījušies partiju pārstāvji, savu partiju vārdā apņemamies pildīt šādus uzdevumus Latvijas valsts attīstībai un izaugsmei:

1. Sabiedrības līdzdalības jomā
1.1. Virzīsim izmaiņas Latvijas Republikas Saeimas ievēlēšanas kārtībā, palielinot vēlēšanu apgabalu skaitu, lai deputātus tuvinātu vēlētājiem un novadiem, vienlaikus saglabājot proporcionālo vēlēšanu sistēmu.
1.2. Izstrādāsim priekšlikumus, lai balsošana būtu nodrošināta elektroniskā vidē jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās un 2014.gada Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Izveidosim e-vēlēšanu un e-referendumu platformu.
1.3. Izveidosim vienotu Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlētāju reģistru. Nodrošināsim ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu aktīvu līdzdalību vēlēšanās.
1.4. Mazināsim naudas ietekmi uz vēlēšanām, pieļaujamo finansējumu vēlēšanu kampaņām. Precizēsim priekšvēlēšanu izmaksām pieskaitāmos izdevumus. Izvērtēsim iespējas ierobežot politisko reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, vienlaikus ar mērķtiecīgu valsts pasūtījumu nodrošinot kvalitatīvas debates sabiedriskajos medijos.
1.5. Pieņemsim Ministru kabineta locekļu Ētikas kodeksu.
1.6. Ieviesīsim jaunu sabiedrības līdzdalības modeli, kas nodrošinās NVO un ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļu uzklausīšanu visos rīcībpolitikas veidošanas līmeņos. Nodrošināsim regulāras politiskas konsultācijas ar NVO, sociālajiem partneriem un ekspertiem par jaunu politiku un likumu ieviešanu.
1.7. Veicināsim valsts pārvaldes darbinieku izpratni par dažādu sociālo grupu vajadzībām, atvieglojot sabiedrības iesaistīšanos politiskajos procesos. Sekmēsim diskusijas sabiedrībā par aktuāliem valsts pārvaldes jautājumiem, veicinot pilsoņu pašorganizācijas aktivitātes (pilsoņu paneļi, žūrijas) valsts un pašvaldību līmenī. Noteiksim tiesības iedzīvotājiem konsultatīvā referendumā ierosināt pašvaldībai izskatāmos jautājumus.
1.8. Izstrādāsim lobēšanas tiesisko reglamentāciju un pieņemsim likumu "Par lobijiem".
1.9. Stiprināsim demokrātiju, izstrādājot kārtību, kādā tiek ieviests elektronisko petīciju un elektronisko konsultāciju process.

2. Valsts pārvaldes jomā

2.1. Nodrošināsim pilnu un skaidru informāciju par Ministru kabineta darbu un situāciju tautsaimniecībā. Paplašināsim informācijas atklātību valsts pārvaldē.
2.2. Izveidosim nelielu, vienotu, kompetentu, efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu valsts pārvaldi.
2.3. Pabeigsim valsts pārvaldes iestāžu funkciju auditu un noteiksim iestāžu un darbinieku skaitu atbilstoši pārvaldes uzdevumu apjomam. Nodarbinātības modeli valsts pārvaldē transformēsim no kvantitātes uz kvalitāti.
2.4. Vienlaikus ar 2011.gada valsts budžeta likuma projekta izstrādi un līdz tā apstiprināšanai nodrošināsim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pievienošanu Vides ministrijai atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajām reorganizācijas plānam. Lai nodrošinātu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetences jomu un attiecīgo sabiedrības interešu turpmāku vienotu īstenošanu, ministrijas reorganizācijas plānu un ar to saistītos normatīvo aktu projektus uzdosim sagatavot ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātai darba grupai vides ministra vadībā.
2.5. Nodrošināsim "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Vienkāršosim valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu procedūras, samazinot administratīvo slogu un pakalpojuma izmaksas, vienlaikus paaugstinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
2.6. Nodrošināsim motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, pilnveidojot atlīdzības sistēmu un vēršot to uz konkrētu darba rezultātu sasniegšanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un ceļot darba efektivitāti. Līdzsvarosim sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojumu, paplašinot atlīdzības likumā iekļaujamo iestāžu un amatpersonu loku. Padarīsim to pārskatāmu un līdzsvarotu attiecībā uz amatiem un profesijām.
2.7. Lai veicinātu kvalificēta darba spēka pieejamību Latvijas reģionos, piemērosim valsts sektorā strādājošo atalgojuma sistēmā progresīvo attāluma koeficentu no Rīgas reģiona.
2.8. Deleģēsim valstij neraksturīgos publiskās pārvaldes uzdevumus privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām, kontrolējot deleģēto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Vienkāršosim pārvaldes uzdevumu deleģēšanas kārtību.
2.9. Nodrošināsim vienotas e-pārvaldes izveidi un e-pakalpojumu pieejamību, t.sk. izveidojot un nodrošinot visu atbilstošo valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem elektroniski.
2.10. Izveidosim profesionālu un nepolitisku civildienestu. Panāksim, ka ministriju ierēdņi, valsts un pašvaldību iestāžu un aģentūru, valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi un citas augstas valsts amatpersonas tiek amatā ieceltas nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un reputāciju.

3. Valsts aizsardzības jomā
3.1. Balstoties uz NATO kolektīvās aizsardzības un ASV stratēģiskās partnerības principu un militāro sadarbību ar NATO un ES, nodrošināsim valsts teritoriālo aizsardzību un iedzīvotāju ārējo drošību.
3.2. Nodrošināsim Latvijas valsts aizsardzību un efektīvu militāro spēju mērķtiecīgu attīstību, nostiprināsim aizsardzības nozarē veiktās reformas, turpinot samazināt NBS administratīvās struktūras un koncentrējot līdzekļus kaujas spēju paaugstināšanai.
3.3. Veicināsim militāro sadarbību ar sabiedrotajiem, pilnveidosim civilās un militārās plānošanas un vadības principus atbilstoši NATO un ES doktrīnām, sagatavojot NBS vienības dalībai starptautiskajās operācijās un organizējot starptautiskas militārās mācības. Stiprināsim militārās infrastruktūras attīstību un izmantošanu NATO vajadzībām.
3.4. Ieviesīsim kompensācijas darījumu jeb "offset" politiku valsts iepirkumiem aizsardzības aprīkojuma un augsto tehnoloģiju produktu jomā.
3.5. Veicināsim Latvijas zinātnieku un ražotāju integrāciju NATO dalībvalstu zinātniskajā un ražošanas kompleksā. Sadarbībā ar stratēģisko partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm, veicināsim militārās rūpniecības kompleksa izveidi Latvijā.
3.6. Nodrošināsim efektīvu NBS komandvadību, pilnveidojot un tālāk attīstot drošas NBS sakaru un informāciju sistēmas. Rūpēsimies, lai klasificētās informācijas aizsardzība notiktu atbilstoši nacionālajām, NATO un ES noslēpumu aizsardzības prasībām.
3.7. Uzturēsim karavīra profesijas prestižu. Pilnveidosim karavīra dienesta gaitas plānošanu, nodrošinot pievilcīgus dienesta nosacījumus, nostiprinot profesionalitāti, morāli un militāro disciplīnu, paaugstinot visu līmeņu komandieru atbildību Nacionālajos bruņotajos spēkos. Turpināsim pilnveidot militārās izglītības un apmācības procesu, medicīnas un citus nodrošinājuma aspektus.
3.8. Pilnveidosim zemessargu karjeras izaugsmes kārtību, attīstīsim Zemessardzi, kas nodrošina kolektīvās un teritoriālās aizsardzības uzdevumus, kā arī zemessargu dalību sabiedriskās drošības pasākumos. Lai palielinātu NBS spēju rīkoties krīžu situācijās, attīstīsim NBS aktīvo rezervi.
3.9. Uzlabosim Latvijas karavīra tēlu sabiedrībā un NBS saikni ar sabiedrību. Patriotisma, Latvijas vēstures zināšanu un jauniešu intereses par militāro dienestu veicināšanai mērķtiecīgi izmantosim Zemessardzes un Jaunsardzes pieredzi.

4. Ārlietu jomā
4.1. Uzturēsim līdzšinējās ārpolitikas principu pēctecību, kuras pamatā ir Eiropas demokrātiskās vērtības, Latvijas nacionālās un Eiropas Savienības ārpolitiskās, drošības un ekonomiskās intereses.
4.2. Paaugstināsim Latvijas ārlietu dienesta efektivitāti jaunu resursu piesaistē.
4.3. Sākot ar 2011.gadu valdība piedalīsies Saeimas rīkotās ikgadējās debatēs par valsts ārpolitiku.
4.4. Veicināsim NATO sadarbības padziļināšanos un paplašināšanos, stratēģiskā partnerībā un divpusējās attiecībās ar ASV gādāsim par Eiropas un transatlantiskās telpas drošību, kā arī sekmēsim Eiropas Savienības Kopējo ārējās drošības politiku.
4.5. Vienotas ES ārpolitikas ietvaros nostiprināsim līdztiesīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju , kā arī līdzdarbosimies ES kopīgajām interesēm atbilstošu attiecību veidošanā ar ES stratēģiskajiem partneriem.
4.6. Turpināsim sniegt militāru un civilu ieguldījumu situācijas stabilizēšanā Afganistānā, nodrošināsim kravu tranzītu uz Afganistānu, īstenosim civilās sadarbības projektus šajā valstī, tai skaitā ES policijas misijas ietvaros.
4.7. Nodrošinot piemērotus nosacījumus Latvijas attīstībai, veicināsim ES kopēju rīcību un principus ekonomikas stimulēšanai un izaugsmei.
4.8. Atbalstīsim Lisabonas līguma nostādņu īstenošanu ES darbībā un Eiropas Savienības paplašināšanos ar jaunām, pievienošanās kritērijiem atbilstošām valstīm.
4.9. Definējot Latvijas prezidentūras politiskās prioritātes, izveidojot nepieciešamo institucionālo ietvaru, atbilstoši apmācot personālu, sagatavosimies Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015. gadā.
4.10. Atbalstīsim rīcībspējīga un koordinēta Eiropas Ārējās darbības dienesta attīstību, nodrošināsim Latvijas diplomātu pārstāvību šajā dienestā un citās starptautiskajās institūcijās. Atbalstīsim Latvijas pārstāvju iesaistīšanos un kandidēšanu ES un citu starptautisko institūciju personālā.
4.11. Sekmēsim Austrumu partnerības valstu ciešāku sadarbību ar ES, izmantojot Latvijas reformu pieredzi, veicinot ekonomikas, tiesiskuma un drošības apstākļu uzlabošanos ES austrumu apkaimē. Šim mērķim izmantosim attīstības palīdzībai piešķirtos līdzekļus.
4.12. Veicināsim tādu divpusējo un reģionālo sadarbību, kas attīsta eksportu, veicina investīcijas un rada labvēlīgu vidi Latvijas turpmākai izaugsmei.
4.13. Veicināsim Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, lai sekmētu to lomas palielināšanos gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros, gan citās starptautiskajās un reģionālajās organizācijās. Izmantosim ES Baltijas jūras stratēģijas sniegtās iespējas.
4.14. Padziļināsim ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Baltijas reģionā – Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.
4.15. Sekmēsim ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā, veicināsim mūsu resursu konsolidāciju stratēģiski svarīgās nozarēs, īstenosim kopīgus vēstniecību izveidošanas projektus.
4.16. Turpināsim dialogu ar Krieviju visā divpusējo attiecību spektrā uz savstarpējas cieņas un līdztiesības pamatiem, atbilstoši ES un Krievijas attiecību attīstībai. Stiprināsim attiecību ar Krieviju līgumtiesisko bāzi un attīstīsim sadarbību ekonomikā.
4.17. Atbalstīsim ES kopīgu enerģētikas politikas izveidošanu, aktīvi strādājot pie enerģijas piegāžu drošības, avotu diversifikācijas un Baltijas starpsavienojumu plāna.
4.18. Īstenojot Latvijas intereses piedalīsimies Attīstības sadarbībā ar ES Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstīm, piedāvāsim savu ekspertīzi, atbalstīsim demokrātisko reformu īstenošanu šajās valstīs, īstenojot kopprojektus ar partneriem no ES, ASV un citām valstīm.
4.19. Radīsim jaunas Latvijas–ASV saimnieciskās sadarbības formas un iespējas.
4.20. Aktivizēsim Latvijas ekonomisko interešu īstenošanu, tai skaitā iespēju robežās atverot diplomātiskas pārstāvniecības Latvijas ekonomikai potenciāli svarīgos reģionos – Dienvidaustrumu Āzijā, Latīņamerikā, arābu valstīs.
4.21. Veicināsim Latvijas ārējās ekonomiskās politikas koordināciju un ekonomisko interešu pārstāvību ārvalstīs, nodrošinot efektīvu sadarbību starp Ārlietu un Ekonomikas ministrijām, iesaistot Latvijas investīciju un attīstības aģentūru un Tūrisma valsts attīstības aģentūru.
4.22. Veicināsim Latvijas dalību ekonomikas attīstības projektos, tai skaitā uz Āziju, Klusā okeāna valstīm, Tuvo Austrumu reģiona valstīm, Āfrikas, Karību jūras un Latīņamerikas valstīm. Piedāvāsim investoriem konkrētus un perspektīvus ekonomiskās sadarbības projektus.
4.23. Aktīvi aizstāvēsim Latvijas intereses ANO par aktuāliem starptautiskajiem jautājumiem – Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu, cilvēktiesībām, attīstības sadarbību, klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, ekonomiskās krīzes ietekmi uz attīstību.
4.24. Turpināsim Latvijas kandidatūras ANO Cilvēktiesību padomes 2014.gada vēlēšanās lobija kampaņu, lai nodrošinātu arvien plašāku Latvijas pārstāvību ANO svarīgākajās struktūrās.
4.25. Latvija kā ES dalībvalsts sekos G-20 aktivitātēm globālās ekonomikas atveseļošanai pēckrīzes periodā.
4.26. Izstrādāsim rīcības plānu, lai Latvija kļūtu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti.
4.27. Stiprināsim ārvalstīs dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju un atbalstīsim ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Latvijā.
4.28. Sekmēsim sadarbībai ar latviešu diasporu veltītas programmas izstrādi un īstenošanu Ārlietu ministrijas pārraudzībā. Lai saglabātu ārzemēs dzīvojošu latviešu saiti ar dzimteni, nodrošināsim latviešu valodas bezmaksas tālmācības iespējas.
4.29. Sekmēsim starptautiskās sabiedrības izpratni par Latvijas vēstures jautājumiem.

5. Iekšējās drošības jomā
5.1. Aktivizēsim cīņu ar noziedzības veidiem, kas atstāj lielu negatīvu ietekmi uz ekonomiskajiem un tiesiskajiem procesiem valstī, paaugstinot visu tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu savstarpējās sadarbības līmeni.
5.2. Pilnveidosim Krimināllikumu un sodu politiku, tai skaitā bērnu aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem, personu seksuālās izmantošanas un cilvēku tirdzniecības novēršanai valstī.
5.3. Panāksim Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas darbības rezultativitāti narkotiku pieejamības ierobežošanā un apkarošanā, cilvēktirdzniecības izskaušanā, ekonomisko noziegumu operatīvā un efektīvā atklāšanā
5.4. Atbalstīsim Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja ciešāku iesaisti starptautiskajā sadarbībā organizētās noziedzības apkarošanas jomā.
5.5. Stingri kontrolēsim imigrāciju no trešajām valstīm. Mazināsim nelegālo imigrāciju, darbojoties pret personām, kuras nodrošina nelegālos imigrantus ar darbu un dzīvesvietu, kā arī uzlabojot nelegālo imigrantu atklāšanas, uzskaites un izraidīšanas mehānismu.
5.6. Nodrošināsim valsts policijas un glābšanas dienestu pieejamību pilsētās un reģionos un ātru rīcībspēju kritiskās situācijās, sniedzot nepieciešamo palīdzību.
5.7. Iesaistīsim Zemessardzi sabiedriskās drošības un kārtības garantēšanā, īpaši lauku rajonos, kuros ir skaitliski maz iecirkņa inspektoru.
5.8. Uzlabosim ārkārtas situāciju pārvaldības koordināciju, nodrošinot to tūlītēju risināšanu un starptautisku sadarbību, t.sk. seku novēršanai. Apzinoties starptautiskā terorisma draudu bīstamību, veidosim efektīvu drošības sistēmu.
5.9. Pilnveidosim Valsts un pašvaldību policijas sadarbību likumības un kārtības nodrošināšanā, izvērtējot iespējamo funkciju pārklāšanos.
5.10. Optimizēsim Iekšlietu struktūru administratīvo aparātu, kā arī samazināsim birokrātisko procedūru un dokumentu apjomu, atslogojot valsts policijas darbiniekus tiešo dienesta pienākumu veikšanai.
5.11. Pastiprināsim iekšlietu sistēmas iekšējo kontroli, lai izskaustu korupciju tās darbinieku rindās.
5.12. Saglabāsim Iekšlietu sistēmas iestāžu darbības kapacitāti un augsti kvalificētus, pieredzes bagātus profesionālos darbiniekus, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi un sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, lai uzturētu nepieciešamo valsts iekšējās drošības līmeni.

6. Tieslietu un korupcijas apkarošanas jomā
6.1. Stiprināsim tiesu varas neatkarību un atbildību, tiesu pieejamību. Nodrošināsim savlaicīgu lietu izskatīšanu tiesās un līdzsvarosim tiesu apgabalos izskatāmo lietu skaitu.
6.2. Turpināsim atsevišķas tiesu funkcijas deleģēt notāriem un citām brīvajām profesijām, kā arī samazināsim pārsūdzības instanču skaitu atsevišķu kategoriju lietām.
6.3. Modernizēsim tiesas, to darba organizēšanā izmantojot jaunās tehnoloģijas un modernas metodes, arī tiesas sēdes videokonferenču režīmā.
6.4. Veicināsim tiesas prestižu un stiprināsim tās autoritāti:
* ieviešot tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu regulāru novērtēšanu;
* pilnveidojot tiesu nolēmumu elektronisko pieejamību;
* pilnveidojot judikatūras bāzi, iekļaujot visu instanču tiesu nolēmumus;
* nodrošinot tiesas nolēmumu un aktuālas informācijas pieejamību valsts valodā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem lietās, kurās atbildētāja nav Latvija, tomēr kurām ir būtiska ietekme uz cilvēktiesību judikatūru. Nodrošināsim Eiropas Cilvēktiesību judikatūras ieviešanu un respektēšanu, veicinot valsts amatpersonu apmācību cilvēktiesību un pamattiesību jautājumos.
6.5. Ieviesīsim un īstenosim mūsdienīgu administratīvo sodu politiku un sodu piemērošanu, izstrādājot un iesniedzot Ministru kabinetā jaunu "Administratīvo sodu likumu".
6.6. Pilnveidosim un iesniegsim Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas nodrošinātu cilvēktiesību un pamattiesību efektīvu ievērošanu. Nodrošināsim sūdzību par apstrīdētajiem procesuālajiem lēmumiem savlaicīgu, objektīvu un neatkarīgu izskatīšanu.
6.7. Pastiprināsim amatpersonu darbības kontroli un atbildību par rīcību, kas radījusi zaudējumus valstij un iedzīvotājiem saistībā ar viņu cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpšanu.
6.8. Pilnveidosim kriminālsodu izpildes sistēmu un efektivitāti, lai tuvinātu to citu ES valstu sodu sistēmām un līdzsvarotu noteikto sodu atbilstoši pārkāpuma smagumam. Plašāk piemērosim brīvības atņemšanai alternatīvus sodus, arī piespiedu darbu, attīstot uz resocializāciju vērstu kriminālsodu izpildes politiku. Pakāpeniski attīstīsim Valsts probācijas dienesta darbu, panākot, ka dienests nodrošina sabiedrības drošību, veicina no ieslodzījuma atbrīvoto personu ātrāku iekļaušanos sabiedrībā.
6.9. Pakāpeniski reorganizēsim ieslodzījuma vietu sistēmu, lai optimizētu cietumu skaitu un infrastruktūru. Nodrošināsim ieslodzīto iesaistīšanu ekonomiski jēgpilna darba veikšanā, arī izmantojot publiskās un privātās partnerības iespējas. Pilnveidosim ieslodzīto veselības aprūpi, pārskatot Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas kompetences šajā jomā.
6.10. Sekmēsim ārpustiesas strīdu izskatīšanas iespēju izmantošanu.
6.11. Turpināsim pilnveidot maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu.
6.12. Sakārtosim šķīrējtiesu sistēmu, komercstrīdu veiksmīgākai izskatīšanai un risināšanai izstrādājot precīzākas likuma normas un iesniedzot Ministru kabinetā Šķīrējtiesu likumu un Mediācijas likumu.
6.13. Ar apmācību un pieredzes apmaiņas palīdzību stiprināsim Ģenerālprokuratūras kapacitāti smagu un sevišķi smagu noziegumu apkarošanā. Nodrošināsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības neatkarību, izstrādāsim skaidru, saprotamu un pārskatāmu biroja vadītāja iecelšanas kārtību.
6.14. Turpināsim korupcijas izskaušanu valsts pārvaldē un ieviesīsim preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai.
6.15. Ieviesīsim normatīvo aktu oficiālo elektronisko publikāciju, garantējot bezmaksas pieeju normatīvajiem aktiem un to konsolidētajiem tekstiem elektroniskā vidē.
6.16. Modernizēsim "Civillikuma" tiesisko regulējumu, nodrošinot mūsdienu aktualitātēm un ES tiesību attīstībai atbilstošu regulējumu Ģimenes, Lietu, Saistību un Mantojuma tiesību daļās.
6.17. Izstrādāsim grozījumus "Pilsonības likumā", paredzot dubultpilsonības iespējas Latvijas pilsoņiem, kas ieguvuši ES un NATO dalībvalstu pilsonību, kā arī atjaunojot pilsonības iegūšanas tiesības visiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un viņu bērniem, kas atstāja Latviju PSRS un Vācijas okupācijas režīmu laikā.
6.18. Veicināsim latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanos un "Valsts valodas likuma" normu iedzīvināšanu. Nodrošināsim nepārtrauktu un operatīvu konsultāciju sniegšanu Eiropas Savienības institūciju tulkotājiem, lai panāktu efektīvu tiesību normu pārņemšanu un ieviešanu.

7. Izglītības zinātnes, jaunatnes un sporta jomā
7.1. Sekmēsim kvalitatīvu, pieejamu un resursu efektīvu visu pakāpju izglītības un zinātnes attīstību valsts ilgtspējai un konkurētspējai, nodrošinot intelektuālo un materiālo resursu konsekventu pieaugumu.
7.2. Sadarbībā ar pašvaldībām pilnveidosim principu "nauda seko skolēnam". Nosakot reālās vispārējās un profesionālās izglītības izmaksas un ievērojot valsts policentriskas attīstības nepieciešamību, nodrošināsim vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai, daudzveidīgai un iekļaujošai izglītībai. Nodrošināsim skolu telpu racionālu izmantošanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības mērķiem.
7.3. Veicināsim novadu pamatskolu, īpaši sākumskolu, saglabāšanu pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, atbalstot skolu filiāļu un apvienoto klašu izveidi skolās ar nelielu skolēnu skaitu. Elastīgi piemērosim koeficientu novadiem ar mazu bērnu skaitu, saistot to ar izglītības kvalitātes rādītājiem un novada attīstības vajadzībām.
7.4. Metodiski atbalstīsim mazo skolu izglītības piedāvājuma daudzveidošanu, to veidošanos par kopienas sociālā tīklojuma centriem, piedāvājot mūžizglītību, interešu izglītību, citus pakalpojumus vietējai sabiedrībai.
7.5. Īstenosim izglītības ieguves un atzīšanas elastību jauniešiem un pieaugušajiem, kā arī mazināsim "izkrišanu" no izglītības sistēmas bez pabeigtas vidējās izglītības un bez darba tirgus prasībām atbilstošas kvalifikācijas.
7.6. Turpināsim Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju auditu un optimizāciju, mazinot birokrātisko aparātu un nodrošinot valsts budžeta līdzekļu iespējami taupīgu izlietojumu. Nodrošināsim atklātuma un caurspīdīguma principu ievērošanu lēmumu izstrādes procesā profesionālās un augstākās izglītības, zinātnes reformu īstenošanā.
7.7. Veicināsim mūsdienīgu un kvalitatīvu skolotāju izglītību, īpaši akcentējot prasmes mācību procesā ieviest inovatīvas mācību metodes, diferencēti strādāt ar atšķirīgu spēju, vecumu un sagatavotības bērniem vienā klasē, īstenojot iekļaujošo un starpkultūru izglītību, kā arī paaugstinot skolotāju noslodzi mazajās skolās.
7.8. Modernizēsim un pielāgosim skolēnu vajadzībām un interesēm izglītības saturu un metodisko bāzi, līdzsvaroti attīstot gan eksaktā, gan humanitārā bloka mācību programmas. Īpašu uzmanību veltīsim pilsoniskās izglītības un vēstures zināšanu uzlabošanai. Piesaistīsim šiem nolūkiem Eiropas Savienības finansējumu.
7.9. Nodrošināsim profesionālās izglītības iestāžu attīstības ilgtermiņa plānošanu iespējami lielākā administratīvajā teritorijā, pakāpeniski panākot, ka skolēnu skaits vidējā profesionālajā izglītībā pieaug vismaz līdz pusei no vidējās izglītības skolēnu skaita 2014.gadā. Ievērojot Eiropas Savienības pamatnostādnes, noteiksim vienotu profesionālās izglītības kvalifikācijas sistēmu. Institucionalizēsim un motivēsim darba devēju iesaisti vidējās profesionālās izglītības programmu un mācību standartu izstrādē. Veicināsim mācību klašu izveidi uzņēmumos un pasniedzēju un studentu apmaiņu ar citām Eiropas Savienības valstīm.
7.10. Nodrošināsim mūsdienīgās tehnoloģijās balstītas tālākizglītības un profesionālās pilnveides pasākumu pieejamību ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, veidojot atbilstošu valsts pasūtījumu viņu iekļaušanai darba tirgū.
7.11. Pilnveidosim pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot 40 stundu darba nedēļu un pārejot uz vienotu pedagogu pienākumu izpildes uzskaiti, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, t.sk. speciālajai un iekļaujošajai izglītībai. Nodrošināsim pakāpenisku pedagogu darba samaksas iekļaušanu vienotājā valsts sektora atalgojuma sistēmā.
7.12. Nodrošināsim efektīvu izglītības procesa pārvaldību, mazinot administratīvo slogu un birokrātiskos šķēršļus izglītības iestāžu darbībā. Stiprināsim pašvaldību un skolu patstāvību un atbildību par izglītības kvalitāti. Veicināsim skolu patstāvību mācību metožu un darba organizācijas formu izvēlē, ievērojot vienoto mācību priekšmetu standartu prasības un veicinot mācību grāmatu vairākkārtēju izmantošanu.
7.13. Nodrošināsim kvalitatīvas tālmācības programmas skolai kā integrētai pedagoģiskai kopienai. Izmantosim e-izglītības iespējas, paātrinot informācijas apriti, samazinot izmaksas un uzlabojot skolotāju, skolēnu un vecāku komunikāciju labāku mācību rezultātu sasniegšanai.
7.14. Izstrādāsim un ieviesīsim nacionālo izglītības kvalitātes monitoringu.
7.15. Veicināsim iekļaujošu izglītību bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot turpmāku viņu iesaisti darbā un sabiedrības dzīvē.
7.16. Atbalstīsim augstskolu, zinātnisko institūtu un koledžu rīcībā esošo resursu brīvprātīgu konsolidāciju jaunu, efektīvu izglītības, zinātnes un uz inovācijām balstītas uzņēmējdarbības produktu un pakalpojumu radīšanai, kā arī racionālai valsts finansējuma un cilvēkresursu izmantošanai. Pilnveidosim augstskolu finansējuma modeli, kas ir vērsts uz studiju kvalitātes un laba izglītības procesa rezultāta veicināšanu.
7.17. Sekmēsim augstākās izglītības programmu laikmetīgu izaugsmi, paredzot regulāru programmu un valsts budžeta finansēto vietu skaita pasūtījuma aktualizāciju, atbilstoši valsts prioritārajām vajadzībām.
7.18. Nepieciešamā apmērā garantēsim valsts apmaksātu studiju vietas eksakto priekšmetu skolotāju sagatavošanai, kā arī veicināsim eksakto priekšmetu speciālistu, kuri vēlas kļūt par skolotājiem, pedagoģisku tālākizglītību, panākot, ka eksakto priekšmetu skolotāju vidējais vecums līdz 2014.gadam samazinās par 5 gadiem.
7.19. Pilnveidosim studiju kvalitātes vērtēšanas procedūru (akreditāciju), paaugstinot un padarot stingrākus studiju kvalitātes, rezultātu, pētniecības un resursu kritērijus, lai uzlabotu kvalifikācijas ieguvēju sagatavotības līmeni, novērstu studiju programmu dublēšanos un augstākās izglītības fragmentāciju.
7.20. Veicināsim augstskolu mācībspēku konkurenci. Pakāpeniski veicināsim, ka zinātņu doktoru īpatsvars augstskolas akadēmiskajā personālā palielinās līdz divām trešdaļām, uzstādot mērķi, lai vismaz viena trešdaļa doktoru augstskolas akadēmiskajā personālā būtu vecumā līdz 40 gadiem, vienlaikus nepieļaujot akadēmisko standartu pazemināšanos. Īstenosim principu, ka jebkurā akadēmiskā amatā ir jānodrošina pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība.
7.21. Veicināsim augstskolu starptautisko konkurētspēju, akadēmiskā personāla un studējošo mobilitāti, paredzot, ka vismaz 10 % kredītpunktu katrā no studiju programmām jāīsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas nav latviešu valoda, kā arī panākot, ka 2014.gadā vismaz 5 % studējošo ir ārvalstu studenti un ka vismaz 5 % akadēmiskā personāla ir ārvalstu viesprofesori un vieslektori, kas iepriekšējo 5 gadu laikā ir ievēlēti akadēmiskā amatā kādā no Eiropas Savienības augstskolām ārpus Latvijas.
7.22. Atbalstīsim doktorantu studijas un pēcdoktorantūras pētnieku zinātnisko darbību vismaz 1 semestra garumā pasaules labāko augstskolu programmās. Lai sagatavotu jaunus pasniedzējus Latvijas augstskolām, no 2012.gada doktorantūras studijas un promociju finansēsim no valsts budžeta, pārstrukturējot augstākās izglītības studiju programmu izmaksu koeficientus. Līdz 2014.gadam palielināsim zinātniskā grāda saņēmēju skaitu vismaz līdz 300 aizstāvētiem promocijas darbiem gadā. Turpināsim atbalstīt labākos doktorantus, nodrošinot stipendijas no ES struktūrfondu līdzekļiem.
7.23. Stimulēsim to zinātnes sasniegumu un inovāciju pārnesi tautsaimniecībai, kas nodrošinātu augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu. Veicināsim zinātniskās darbības rezultativitāti un kvalitāti, kā arī konkurētspēju Eiropas zinātnes telpā. Racionalizēsim valsts budžeta līdzekļu sadali zinātnei un inovāciju atbalstam, prioritāti piešķirot tematikām, kuru pētniecību pasūta privātā sektora uzņēmumi. Veicināsim Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības programmās, īpaši atbalstot patentējamus un inovatīvus risinājumus.
7.24. Veicināsim zinātnes un pētniecības resursu koncentrāciju universitātēs un reģionālajās augstskolās kā valsts nozīmes pētniecības centros, atbalstot zinātnisko institūtu un augstākās izglītības iestāžu integrāciju un stimulējot studentu un doktorantu obligātu iesaisti veicamajos pētījumos.
7.25. Paātrināsim Eiropas Savienības struktūrfondu un citu starptautisko finanšu līdzekļu ieguldīšanu cilvēkresursos un infrastruktūrā gan izglītībā, gan zinātnē, lai sniegtu atbalstu zināšanu ekonomikas straujākai attīstībai, kā arī īpaši aizstāvēsim Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā pēc 2013.gada, kā galvenos uzsverot ieguldījumus augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā zinātnē un inovācijās.
7.26. Attīstīsim valsts atbalsta instrumentus jaunatnes politikai, no 2014.gada padarot pieejamus šim mērķim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Nodrošināsim vienlīdzīgu konkurenci uz valsts budžeta finansējumu interešu izglītībai un jaunatnes sportam starp pašvaldību dibinātām iestādēm un jaunatnes un sabiedrības sporta organizācijām.
7.27. Saglabāsim un veicināsim bērnu un jauniešu iespējas un iesaisti interešu un profesionālās ievirzes izglītībā mākslas, mūzikas, sporta un tehniskās jaunrades jomā, lai sekmētu personības attīstību un socializāciju, vērtību orientāciju, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, sagatavošanu profesionālajai dzīvei un paplašinātu jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību.
7.28. Nostiprināsim valodas politikas saikni ar izglītības politiku, nodrošinot kvalitatīvu latviešu valodas kā dzimtās valodas, svešvalodas vai otrās valodas apguvi. Stiprināsim latviešu valodu multilingvālās izglītības programmu ietvaros, veicināsim citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi atbilstīgi Eiropas Savienības daudzvalodības veicināšanas programmām.
7.29. Veicināsim jauniešu līderību, līdzdalību, veselīgu dzīvesveidu un informētību, attīstot neformālo izglītību un brīvprātīgo darbu. Nodrošināsim atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām un turpināsim jauniešu centru veidošanu pašvaldībās.
7.30. Veicināsim jaunatnes nodarbinātību un komercdarbību, attīstot esošās un veidojot jaunas atbalsta programmas, attīstot komercizglītību skolā un skolēnu mācību firmu darbību, veidojot jauniešu prakses vietas, attīstot mentoringa programmas un atbalstot jauniešu biznesa uzsākšanas projektus.
7.31. Atbalstīsim veselas, fiziski un intelektuāli attīstītas personības veidošanu, precizējot un īstenojot Nacionālo sporta attīstības programmu, kā galveno izvirzot bērnu, jaunatnes, tautas un augstas klases sasniegumu sportu. Saglabāsim bērnu un jauniešu sportu kā prioritāti, nodrošinot valsts un pašvaldību sporta skolu un klubu treneru darba algu valsts finansējumu.
7.32. Pilnveidosim valsts sporta pārvaldīšanas struktūru un funkcijas, palielināsim pašvaldību un sabiedrisko organizāciju lomu valsts sporta politikas veidošanā un īstenošanā, paredzot valstiski nozīmīgu uzdevumu deleģēšanu sporta organizācijām; tālāk attīstīsim sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu.
7.33. Izvērtēsim iespējas nodrošināt mūsdienīgu sporta centru un sporta medicīnas laboratoriju attīstību Latvijas reģionos un Rīgā atbilstoši valsts budžeta iespējām.
7.34. Izvērtēsim iespējas turpināt zinātnes un izglītības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, izveidojot efektīvu un novērtējamu to tehnoloģisko un funkcionālo pārvaldību.

8. Kultūras jomā
8.1. Izstrādāsim nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu ar mērķi stiprināt piederības sajūtu Latvijai. Sekmēsim latviešu valodas saglabāšanu un izplatību – nacionālās valsts identitātes pamatu, latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu, atbalstīsim mazākumtautību kultūru savpatnību.
8.2. Nodrošināsim Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināsim tā pilnvērtīgu izmantošanu, pieejamību un aktīvu apriti.
8.3. Veicināsim reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīsim latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.
8.4. Stiprināsim Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai atbilstoši budžeta iespējām, veidosim vienotu organizatorisko struktūru Latvijas tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārmantošanai.
8.5. Celsim kultūras jomas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, profesionālās izglītības kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, veicināsim profesionālās ievirzes izglītības pieejamību un paplašināsim piedāvājumu mūžizglītībai
8.6. Nostiprināsim kvalitatīvu demokrātisko diskusiju telpu, precizējot valsts pasūtījumu sabiedriskajai televīzijai un radio.
8.7. Izstrādāsim likumu par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
8.8. Nostiprināsim Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) neatkarību.
8.9. Ar likumu noteiksim pienācīgu raidlaiku elektronisko mēdiju skatāmākajā un klausāmākajā laikā programmām latviešu valodā.
8.10. Nodrošināsim nevalstisko organizāciju iesaisti kultūras procesa veidošanā un realizācijā.
8.11. Atbilstoši budžeta iespējām pakāpeniski atjaunosim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, to nosakot 15 % apmērā no kultūras funkciju nodrošināšanai paredzētā finansējuma.
8.12. Nodrošināsim efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu bibliotēku sistēmas darbību. Īstenojot projekta realizācijas ekonomisko scenāriju, līdz 2012.gadam pabeigsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, veidosim to par modernu pasaules līmeņa zināšanu centru.
8.13. Sekmēsim Latvijas kultūras iestāžu, t.sk. reģionālo daudzfunkcionālo centru un kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, īpaši reģionos, šim nolūkam piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, citām ārvalstu finanšu programmām un iespēju robežās – no valsts budžeta.
8.14. Radīsim labvēlīgus apstākļus profesionālās mākslas izaugsmei un attīstībai, veicināsim profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos.
8.15. Sekmēsim profesionālās mākslas konkurētspēju starptautiskā līmenī, stiprinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Eiropā un pasaulē. Gatavosimies pasākumiem, kas paredzēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 2014.gadā.
8.16. Veicināsim kultūras jomas radošā potenciāla pārnesi tautsaimniecībā, radošās industrijas attīstību, veicināsim kultūras un tūrisma nozaru sadarbību, nodrošinot jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanu, attīstīsim mecenātisma un sponsorēšanas tradīcijas Latvijā.
8.17. Izveidosim Latvijas Nacionālo arhīvu un nodrošināsim tajā uzkrāto dokumentu saglabāšanu un papildināšanu (t.sk. ar e-pārvaldes dokumentiem), uzturēsim un pilnveidosim Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu. Piesaistot ES finansējumu, nodrošināsim nacionālā dokumentārā mantojuma, kino, muzeju, bibliotēku un citu kultūras resursu (t.sk. digitālo) papildināšanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu un izmantošanu.

9. Labklājības un sociālās aizsardzības jomā
9.1. Pārskatīsim valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, t.sk. vidējā termiņā pakāpeniski paaugstināsim pensionēšanās vecumu un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas stāžu, atslogosim sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem.
9.2. Vienmērīgi pāriesim no ārkārtas pasākumiem krīzes seku mazināšanai uz stabilu valsts sociālo atbalstu un nodarbinātības veicināšanu, sadarbojoties valstij, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un privātajiem uzņēmējiem kā līdzvērtīgiem partneriem. Ieviesīsim jaunas apmācību un profesionālās pilnveides programmas bezdarbniekiem (piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanai) un atbilstoši bezdarba līmenim pašvaldībās atjaunosim algotos pagaidu sabiedriskos darbus.
9.3. Atbalstīsim ekonomiski aktīvas ģimenes, pārskatot finansiālā atbalsta instrumentus, piemēram, neapliekamā minimuma apmēru un valsts atbalstu mājokļa problēmu risināšanai.
9.4. Izstrādājot un ieviešot Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem, paredzēsim jaunus minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšanas principus, kas ļauj elastīgi reaģēt uz valsts ekonomisko situāciju.
9.5. Mazināsim nereģistrēto nodarbinātību, izvērtējot nepieciešamību ieviest nodarbināto apliecības nozarēs, piedzenot no darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas par nelegāli nodarbinātajiem, tās personificējot un veicot citus pasākumus.
9.6. Uzlabosim darba drošību, panāksim, ka letālo nelaimes gadījumu skaits nepārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, izstrādājot jaunu politikas plānošanas dokumentu "Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.–2013.gadam".
9.7. Veicināsim sociāli iekļaujošas sabiedrības attīstību, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visām sabiedrības grupām, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un tādējādi mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskus, novēršot diskrimināciju, stereotipus un aizspriedumus. Ieviesīsim dzīvē "Invaliditātes likumu", attīstīsim un ieviesīsim vides pieejamības universālo dizainu, nodrošinot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, bet arī bērniem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un veciem cilvēkiem.

10. Veselības jomā
10.1. Pārorientēsim veselības aprūpes sistēmu prioritāri uz pacientu interesēm. Nodrošināsim vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā, stiprinot primāro veselības aprūpi, nodrošinot, lai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai būtu pieejami valsts finansēti ārstu vai ārstu palīgu pakalpojumi. Pilnveidosim valsts pasūtījumu ģimenes ārstiem, paplašinot profilaktiskā darba apjomu. Palielināsim primārās aprūpes ārstu (tai skaitā ģimenes ārstu) atbildību par pacientu veselību. Nodrošināsim kvalitatīvas stacionārās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos un pilnveidosim terciārā līmeņa medicīniskās palīdzības sniegšanu daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.
10.2. Izstrādāsim un ieviesīsim vadlīnijas gan izmeklēšanas, gan ārstēšanas procesā, tādējādi beidzot nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu nevajadzīgiem tehnoloģiju iepirkumiem. Izstrādāsim un ieviesīsim kvalitātes kritērijus ārstniecības iestādēm, tai skaitā ģimenes ārsta praksēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības uzlabošanai. Stiprināsim pacientu iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu saņemšanu.
10.3. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem aktualizēsim un realizēsim cilvēkresursu attīstības programmu veselības aprūpē.
10.4. Pabeigsim veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju tīkla reorganizāciju, pārprofilējot daļu stacionāru gultu par dienas stacionāru un sociālās aprūpes gultām, tādējādi palielinot finansējuma izlietošanas efektivitāti.
10.5. Turpināsim birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, pārejot uz e-pārvaldi un e-pacienta kartes ieviešanu, vienkāršojot veselības aprūpes plānošanu, koordināciju un informācijas apriti, uzlabojot pacientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot augstu datu aizsardzību.
10.6. Izstrādāsim veselības aprūpes organizācijas normatīvos aktus, kuri noteiks valsts un privāto veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību, kā arī medicīnas darbinieku un pacientu pienākumus, tiesības un atbildību.
10.7. Pilnveidosim veselības aprūpes organizatorisko modeli un finansēšanas sistēmu. Maksimāli informēsim iedzīvotājus par iespēju izmantot sociālās palīdzības finansējumu trūcīgām un maznodrošinātām personām
10.8. Sākot ar 2011.gadu, nodrošināsim veselības aprūpes jomas pamatfunkciju budžetu ne mazāku kā iepriekšējā gada faktiskā finansējuma līmenī, neieskaitot ES finansējumu investīciju projektiem un tam paredzēto līdzfinansējumu. Pakāpeniski palielināsim veselības aprūpes jomas pamatfunkciju finansējumu atbilstoši valsts budžeta iespējām.
10.9. Saglabāsim samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnas precēm.
10.10. Veiksim pasākumus veselīgas vides nodrošināšanai, iesaistot sabiedrības veselības uzlabošanā citu nozaru ministrijas, kā arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.
10.11. Ierobežosim medikamentu cenu kāpumu. Pilnveidosim kompensējamo medikamentu sarakstu, atlaižu apjomus, ierobežosim farmācijas industrijas ietekmi un ārstiem, pārskatīsim zāļu reklāmu noteikumus, mazināsim aptieku ķēžu veidošanas iespējas.
10.12. Nodrošināsim vienādu pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu pakalpojumu neatkarīgi no tā, kas ir pakalpojuma sniedzējs. Precīzi definēsim valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus un maksas pakalpojumus, skaidri nodalot valsts un privāto institūciju darbu, novēršot interešu konfliktu. Sniegsim iedzīvotājiem skaidru un nepārprotamu informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un apmaksu.
10.13. Veicināsim ģimenes ārstu pieejamību akūtās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem, nodrošinot telefonpalīdzību un ārstu prakšu sadarbību ārpus veselības aprūpes iestāžu darba laika.
10.14. Nodrošināsim efektīvu finanšu un cilvēkresursu izmantošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
10.15. Veidosim ciešu un efektīvu Baltijas valstu sadarbību medicīnas jomā attiecībā uz kopīgu kompensējamo zāļu iepirkumu, pierobežu NMP dienestu sadarbību, transplantāciju, retu slimību diagnostiku un ārstēšanu u.c.
10.16. Veicināsim veselības pakalpojumu un medicīnas izglītības eksportu.
10.17. Uzlabosim ES līdzekļu apguvi veselības aprūpē mediķu kvalifikācijas paaugstināšanai un infrastruktūras uzlabošanai.
10.18. Veicināsim sabiedrības informētību, veselīgu dzīvesveidu, traumu un slimību profilaksi, lai samazinātu priekšlaicīgu mirstību. Veicināsim veselīgu dzīvesveidu kā prioritāti, veselīga uztura lietošanu, sportu un fiziskās aktivitātes, samazināsim smēķēšanas un alkohola kaitējumu sabiedrības veselībai. Atjaunosim veselības mācību skolās kā atsevišķu priekšmetu.

11. Tautsaimniecības jomā
11.1. Turpmākajos četros gados panāksim starptautiskās konkurētspējas un eksporta būtisku pieaugumu, kas nodrošinās tautsaimniecības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu.
11.2. Īstenosim pasākumu kopumu esošo darba vietu saglabāšanai un jaunu radīšanai nākamajiem četriem gadiem.
11.3. Rūpēsimies par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi. Izstrādāsim īstermiņa, vidējā un ilgtermiņa demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas programmu.
11.4. Izstrādāsim Latvijas nacionālo reformu programmu ES2020 stratēģijas īstenošanai, veicinot Latvijas policentrisku attīstību.
11.5. Nodrošināsim labvēlīgu vidi investīciju piesaistei. Izstrādāsim valsts nozīmes investīciju projektu portfeli, piesaistot ES finansējumu prioritāro projektu īstenošanai.
11.6. Aizstāvēsim Eiropas Komisijā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa pagarināšanu pēc 2017.gada.
11.7. Sniegsim atbalstu industriālo teritoriju un uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei, sekmēsim industriālo, tehnoloģisko un biznesa parku attīstību un darbību.
11.8. Izstrādāsim valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kompetentas un profesionālas pārvaldības modeli, kas balstīts uz starptautiskiem standartiem un kura mērķis ir valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu efektīva pārvalde.
11.9. Turpināsim mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta programmas īstenošanu, ievērojot ES MVU hartas pamatprincipus par finansējuma pieejamību un nodokļu nomaksas procedūru vienkāršošanu.
11.10. Veicināsim uzņēmējdarbības uzsākšanas un sēklas kapitāla fondu izaugsmi, pilnveidosim biznesa inkubatoros pieejamo pakalpojumu klāstu un stimulēsim uzņēmēju kooperāciju.
11.11. Turpināsim novērst uzņēmējdarbības attīstību ierobežojošos birokrātiskos šķēršļus.
11.12. Vienkāršosim uzņēmumu likvidācijas procedūru.
11.13. Kā prioritāru noteiksim valsts atbalstu konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu un nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības pieaugumā.
11.14. Veicināsim izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sinerģiju un tehnoloģiju pārnesi inovatīvu produktu izstrādē un ieviešanā.
11.15. Nostiprināsim kompetences centrus, tā nodrošinot uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbību rūpniecisko pētījumu veikšanā, jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanā un ieviešanā.
11.16. Palielināsim tirgus orientēto pētījumu finansējuma īpatsvaru kopējā zinātnes finansējumā.
11.17. Izstrādāsim jaunu Tirdzniecības likumu, īpašu uzmanību pievēršot vienlīdzīgas konkurences apstākļu radīšanai pakalpojumu sniedzējiem un vietējiem preču ražotājiem. Pastiprināti vērsīsimies pret dominējošā stāvokļa, monopolu, karteļu veidošanos preču un pakalpojumu tirgū.
11.18. Iesaistīsim privāto sektoru tādu valsts un pašvaldību funkciju īstenošanā, kas nav saistītas ar valsts drošību un kur tam ir ekonomisks pamatojums.
11.19. Ieviesīsim dzīvē principu, ka valsts un pašvaldību institūcijas un kapitālsabiedrības no uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepieprasa informāciju, kas ir pieejama valsts publiskajos reģistros.
11.20. Veicināsim ekonomiski pamatotu tautsaimniecības klasteru veidošanos.
11.21. Izmantosim visas Eiropas Savienībā pieļautās iespējas vietējo ražotāju un vietējā tirgus aizsardzībai, stiprinot Latvijas ražotāju konkurētspēju.
11.22. Izveidosim skaidru un atklātu publisko iepirkumu procedūru, kurā priekšrocības ir tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus.
11.23. Attīstīsim vietējo tūrismu ciešākā sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm. Virzīsim kopēja Baltijas tūrisma zīmola projektu
11.24. Ar spēcīgu valsts mārketingu veicināsim Latvijas kā tūrisma valsts atpazīstamību pasaulē, sekmējot tūristu vairākkārtēju atgriešanos Latvijā. Šim mērķim investēsim ne mazāk kā 2 miljonus latu no ES struktūrfondu līdzekļiem.
11.25. Vienkāršosim vīzu izsniegšanas procedūru, atbilstoši labās prakses piemēriem Šengenas dalībvalstu vidū.
11.26. Tūrisma informācijas apritē izmantosim mūsdienīgas tehnoloģijas un atbalstīsim pašvaldību tūrisma informācijas centru attīstību.
11.27. Atbalstīsim kūrortu un medicīnas tūrisma nozares. Veicināsim jaunu un oriģinālu tūrisma piedāvājumu attīstību.
11.28. Nostiprināsim eksporta garantiju shēmu eksportējošo uzņēmumu atbalstam, paplašināsim eksporta darījumu debitoru apdrošināšanas sistēmas darbību, attiecinot to arī uz OECD dalībvalstīm.
11.29. Nodrošināsim Latvijas uzņēmumu plašu aizstāvību un to interešu pārstāvību Latvijai prioritārajos eksporta tirgos. 2011.gada laikā atvērsim 4 jaunas ekonomiskās pārstāvniecības prioritārajos eksporta tirgos.
11.30. Turpināsim darbu pie starpvalstu līgumu tiesiskās bāzes pilnveidošanas, jaunu un esošu eksporta tirgu paplašināšanai.
11.31. Ieviesīsim skaidrus eksportspējīgu uzņēmumu atlases kritērijus, kas uzņēmumiem ar lielāko eksporta potenciālu radīs priekšrocības valsts atbalsta saņemšanā.
11.32. Veicināsim sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, energoefektīvu būvniecību, pilnveidojot normatīvo aktu sistēmu būvniecībā.
11.33. Pieņemsim jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos normatīvos aktus, samazinot birokrātiskās procedūras un nodrošinot kompetentu būvuzraudzību. Ieviesīsim Būvniecības informācijas sistēmu.
11.34. Stimulēsim Latvijas būvizstrādājumu ražotāju konkurētspēju reģionā, ieviešot Eirokodeksa standartus.
11.35. Uzlabosim būvizstrādājumu tirgus uzraudzību.
11.36. Uzlabosim normatīvo regulējumu dzīvokļu īpašnieku iesaistei mājokļu ilgtspējas nodrošināšanā un energoefektivitātē.
11.37. Izstrādāsim būvindustrijas attīstības stratēģisko programmu laika posmam līdz 2015.gadam.
11.38. Izveidosim normatīvo bāzi atbilstoši zema enerģijas patēriņa (pasīvo māju) būvniecības veicināšanai.
11.39. Izstrādāsim Latvijas valsts enerģētiskās drošības politiku un rīcības plānu. Veicināsim ilgtspējīgi pamatotu energoresursu dažādošanu, strauji un būtiski palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Latvijas energobilancē, saglabājot energoresursu cenu konkurētspēju. Īstenosim vietējiem atjaunojamiem energoresursiem labvēlīgu nodokļu politiku.
11.40. Lai 2020.gadā sasniegtu 40 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, pieņemsim Atjaunojamo energoresursu likumu, likvidējot kvotu sistēmu, un izveidosim ekonomiski pamatotu un elastīgu sistēmu vietējo enerģijas ražotāju un patērētāju atbalstam.
11.41. Pakāpeniski liberalizēsim energoresursu tirgu, panākot augstāku efektivitāti, lielāku konkurenci un zemākus energoresursu tarifus patērētājam. Virzīsimies uz vienota Baltijas pārvades sistēmu operatora izveidi.
11.42. Atbalstīsim Baltijas energosistēmu integrējošu starpsavienojumu izbūvi ar pārējām ES valstīm.
11.43. Atbalstīsim lieljaudas elektrostacijas celtniecību Liepājā.
11.44. Līdz 2014.gadam kopā ar pārējām Baltijas valstīm uzsāksim gāzes piegāžu diversifikācijas projektus.
11.45. Konsekventi palielināsim Latvijā pieejamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.
11.46. Atbalstīsim atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostaciju attīstību un stimulēsim investīcijas modernu tehnoloģiju ieviešanā enerģētikā, attīstīsim zaļās degvielas nozari.
11.47. Izmantojot ES struktūrfondu, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un valsts budžeta resursus, īpašu atbalstu sniegsim mājokļu, valsts un pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
11.48. Panāksim, lai VAS ''Latvenergo" kļūtu par nozīmīgāko Baltijas valstu energokompāniju.
11.49. Vienkāršosim elektroenerģijas piegādes pieslēgumu noformēšanu un samazināsim birokrātiju sadales tīklos. Nodrošināsim pieejamus pakalpojumus uzņēmējiem un mazināsim elektroenerģijas piegāžu pārrāvumus.
11.50. Izmantojot klimata pārmaiņu finanšu instrumentu, stimulēsim mājsaimniecības radīt jaunas elektroenerģiju ģenerējošās jaudas pašpatēriņam.

12. Finanšu jomā
12.1. Turpināsim īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, jo tā ir novērsusi valsts maksātnespēju un stabili ved valsti ārā no krīzes. Nodrošināsim lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eiro zonā 2014.gadā.
12.2. Pakāpeniski samazināsim budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā – 6 % no IKP, 2012.gadā – 3 % no IKP.
12.3. Uzlabojoties valsts kredītreitingam, uzsāksim pakāpenisku starptautiskā aizdevuma pārfinansēšanu.
12.4. Ievērojot valsts budžeta izpildes rādītājus, izvērtēsim iespēju pārstrukturizēt starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņus.
12.5. Nodrošināsim pretciklisku un ilgtspējīgu fiskālo politiku. Pieņemsim fiskālās disciplīnas likumu, paredzot sabalansētu budžetu un budžeta pārpalikumu ekonomiskās izaugsmes laikā, kā arī izmantojot mērenu budžeta deficītu kā ekonomikas stimulācijas līdzekli stagnācijas vai recesijas laikā.
12.6. Ekonomikas attīstības veicināšanai saglabāsim relatīvi zemu nodokļu slogu, apmēram 1/3 apmērā no IKP.
12.7. Pakāpeniski pārnesīsim nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu.
12.8. Valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanai, pārskatīsim iemaksas 2.pensiju līmenī, kompensējot to ar straujāku iemaksu 2.pensiju līmenī likmes palielināšanu, valstij sasniedzot budžeta pārpalikumu.
12.9. Sagatavosim vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, lai ieviestu reālu vidēja termiņa budžeta plānošanu, sākot ar 2012.gadu, sasaistot to ar ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmā noteiktajām valsts attīstības prioritātēm.
12.10. Pilnveidosim Valsts budžeta sagatavošanas un plānošanas procesu pēc vienotiem valsts budžeta programmu veidošanas principiem, nodrošinot to pilnvērtīgāku sasaisti ar sasniedzamiem darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Pilnveidosim no valsts budžeta finansēto institūciju plānošanas procesus, lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izlietošanu, izvērtējot publiskā sektora finanšu pakalpojumu sniedzēju turpmāko attīstību.
12.11. Sniegsim plašu, vispusīgu informāciju iedzīvotājiem par valsts budžetu, tā izpildi un pašvaldību finansiālās darbības analīzi. Veicināsim iedzīvotāju izpratni par valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz katras ģimenes personīgo budžetu. Veicināsim iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu līmeņa paaugstināšanos.
12.12. Pilnveidosim pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.
12.13. Nodrošināsim labāku nodokļu iekasēšanu, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicinot godīgu konkurenci. Aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot "aplokšņu" algu, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai. Vienlaikus ievērosim samērīguma principu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem.
12.14. Noteiksim vienotus valstij un pašvaldībām piederošā nekustamā īpašuma objektu iznomāšanas un nomāšanas pamatnoteikumus.
12.15. Veiksim sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanas iespējamību, lai sekmētu privātā kapitāla un cilvēkresursu iesaisti valsts infrastruktūras attīstībā, kā arī publisko pakalpojumu nodrošināšanā.
12.16. Izvērtējot iespējamo izmaksu ietekmi uz budžetu, ieviesīsim vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu ar 2012.gadu.
12.17. Lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos, paātrināsim ES fondu apguvi un nodrošināsim pietiekamus budžeta resursus projektu līdzfinansēšanai un priekšfinansēšanai 2007.-2013.gada ES fondu finansējuma apguvei pilnā apmērā.
12.18. Aktīvi aizstāvēsim Latvijas finanšu intereses sarunās par daudzgadu Eiropas Savienības finanšu ietvaru, panākot Latvijai izdevīgu kohēzijas politikas finanšu piedāvājumu nākamajā plānošanas periodā pēc 2013.gada.
12.19. Savlaicīgi sagatavosim normatīvo bāzi un plānošanas dokumentus nākamajā plānošanas perioda ES fondu apguves uzsākšanai, lai pieejamos naudas līdzekļus sāktu apgūt jau 2014.gadā.
12.20. Samazināsim ES fondu apguvē iesaistīto iestāžu skaitu nākamajā plānošanas periodā pēc 2013.gada.
12.21. Sakārtosim publisko zemju īpašuma tiesības, kā arī nodrošināsim papildu budžeta ieņēmumus no valsts zemju iznomāšanas.
12.22. Pilnveidosim nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteikšanu un paplašināsim nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas iespējas pašvaldībām, t.sk. saimnieciskajā darbībā izmantotam nekustamajam īpašumam.
12.23. 2011.gada laikā uzlabosim publisko iepirkumu veikšanu: pēc iespējas centralizējot iepirkumus; efektivizējot iepirkumu pirmskontroli un pēckontroli lieliem un liela riska publiskajiem iepirkumiem; paātrinot iepirkumu procesu, samazinot laiku izziņu iegūšanai.
12.24. Veidosim uzņēmumu “balto sarakstu", t.i., sarakstu ar uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus, sniedzot tiem priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, ES fondu programmās, muitas procedūru īstenošanā u.c.
12.25. Atbalstīsim ES iniciatīvas un izstrādāsim normatīvo bāzi banku sektora stabilitātes nodrošināšanā, nosakot obligātus finanšu līdzekļu uzkrājumus krīzes situāciju risināšanai.
12.26. Atbildīgi vadīsim valsts finanšu riskus, konsekventi un caurredzamā veidā īstenojot AS "Parex banka" (arī AS "Citadele") restrukturizācijas plānu un pārdošanas stratēģiju.
12.27. Koordinēsim un koncentrēsim esošo attīstības finanšu institūciju resursus, lai apvienotu un optimizētu finanšu tirgus instrumentus ekonomikas stimulēšanai.
12.28. Izveidosim visaptverošu un stingri regulētu valsts kredītreģistru, savienojot datu bāzes, kas apkopos dažādu institūciju datus, tai skaitā datus par valsts un privātajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu par saistību izpildi un nodokļu nomaksu.
12.29. Izvērtēsim līdzšinējo valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas praksi un ieviešanas rezultātus un izstrādāsim priekšlikumus efektīvākai to pārvaldīšanai.
12.30. Ar mērķi ekonomēt valsts budžeta līdzekļus, paplašināsim centralizēto iepirkumu iespējas no valsts un pašvaldības budžeta finansētajās institūcijās.

13. Reģionālās attīstības un pašvaldību jomā
13.1. Atbalstīsim policentrisku attīstību, veicinot nacionālās un reģionālās nozīmes centru izaugsmi ar attīstītu rūpniecību, daudzveidīgiem pakalpojumiem, labu sasniedzamību, ļaujot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem izmantot attīstības centros piedāvātās darba vietas un sabiedriskos pakalpojumus.
13.2. Turpināsim valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidosim efektīvu sistēmu pašvaldību nostiprināšanai, kompetences un kapacitātes paaugstināšanai, atbalstot spēcīgu reģionu centru attīstību. Izvērtēsim iespēju paplašināt pašvaldību tiesības ES pašvaldību Hartas ratifikācijas kontekstā.
13.3. Samazināsim pārvaldes administratīvo līmeņu skaitu, likvidējot plānošanas reģionus un to funkcijas sadalot starp novadu pašvaldībām un attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm.
13.4. Izvērtēsim un nodosim pašvaldībām valsts pārvaldes funkcijas, kuras tās spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk, kā arī veicināsim pašvaldību sadarbību pārvaldes funkciju īstenošanā, šim nolūkam izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus.
13.5. Savietosim valsts un pašvaldību rīcībā esošas datu bāzes, lai nodrošinātu tiešsaistes piekļuvi informācijai valsts, pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzībām, vienlaikus gādājot par informācijas drošību.
13.6. Izveidosim elektronisko profilu katram iedzīvotājam un valsts un pašvaldību struktūrvienībām. Dosim iespēju katram iedzīvotājam norādīt savu deklarēto e-pasta adresi komunikācijai ar valsti un pašvaldībām un izveidosim drošu vidi apmaiņai ar elektroniskiem dokumentiem.
13.7. Garantēsim iedzīvotājiem un viņu pilnvarotajām personām piekļuvi informācijai, kas par viņiem ir uzkrāta valsts un pašvaldību datu bāzēs.
13.8. Konsolidēsim un pilnveidosim valsts pārvaldē izmantojamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru un tehnoloģisko pārvaldību, lai radītu priekšnoteikumus efektīvai ārpakalpojumu izmantošanai valsts pārvaldē, tajās nozarēs, kurās pastāv efektīva konkurence.
13.9. Definēsim zemes politikas kā valsts attīstības plānošanas sastāvdaļas saskaņotas darbības principus
13.10. Pilnveidosim pašvaldību finansēšanas sistēmu. Veidosim tādu pašvaldību ieņēmumu bāzi, kas motivētu pašvaldības atbalstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas.
13.11. Pakāpeniski palielinot neapliekamo minimumu, palielināsim pašvaldībām ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu. Atvieglosim pašvaldību kreditēšanas nosacījumus.
13.12. Attīstīsim Rīgu par Baltijas jūras reģiona pievilcīgu un konkurētspējīgu metropoli, biznesa, zinātnes un kultūras centru, tūrisma magnētu.
13.13. Atbalstīsim Latvijas pierobežas novadu sadarbību ar kaimiņvalstu pierobežas teritorijām, veicinot labas kaimiņattiecības, informācijas apmaiņu un vietējo uzņēmēju sadarbību.

14. Satiksmes, transporta un komunikāciju jomā
14.1. Veidosim ilgtspējīgu, modernu, multimodālu un integrētu transporta sistēmu, izmantojot mūsdienīgus risinājumus un īstenojot vides aizsardzības mērķus.
14.2. Izskatīsim iespēju elektrificēt dzelzceļu un palielināt maza degvielas patēriņa un mazu izmešu transportlīdzekļu īpatsvaru.
14.3. Izstrādāsim autoceļu kvalitātes uzlabošanas pasākumu kompleksu un tā īstenošanu atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem un izmantojot ES fondu līdzekļus, tai skaitā:
* pilnveidosim ceļu būvniecības standartus,
* pilnveidosim ceļu būvniecības uzraudzības sistēmu,
* uzlabosim Ceļu laboratorijas kapacitāti.
14.4. Piesaistot līdzekļus no ES, turpināsim darbu pie valsts galveno automaģistrāļu izbūves (A2 (Rīga – Krievijas robeža), t.sk. izbūvējot 4 joslu maģistrāles posmus; A10 (Rīga – Ventspils); A9 (Rīga – Liepāja); A6 (Jēkabpils – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža); A12 (Jēkabpils – Rēzekne – Krievijas robeža); A1 (Rīga – Igaunijas robeža) un A7 (Rīga – Bauska – Lietuvas robeža)).
14.5. Sekmēsim Latvijā pieejamu dabas resursu, t.sk. dolomīta, un Latvijā ražotu izejmateriālu izmantošanu ceļu būvē.
14.6. Attīstīsim inteliģento transporta sistēmu, turpināsim paplašināt ceļa uzraudzības sistēmas teritoriālo pārklājumu, t.sk. kravas automašīnām piemērotu stāvvietu un kravu kontroles (svaru) punktu izbūvi.
14.7. Nodrošināsim iedzīvotājiem kvalitatīvus, stabilus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, organizējot saskaņotus transporta kustības grafikus jaunajās pašvaldību administratīvi teritoriālajās robežās. Centralizēsim sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas sistēmu.
14.8. Veicot transporta infrastruktūras uzlabošanas un satiksmes organizācijas pasākumus, uzlabosim ceļu satiksmes dalībnieku drošību, likvidējot “melnos punktus" un samazinot ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu.
14.9. Pilnveidosim transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, palielinot tā pieejamību transportlīdzekļu īpašniekiem un vadītājiem, samazinot birokrātiskās procedūras un paplašinot e-pakalpojumu klāstu.
14.10. Lai nodrošinātu sodu neizbēgamību par pārkāpumiem ceļu satiksmē, pilnveidosim informācijas apmaiņu ar ārvalstu reģistriem, savstarpēji atzīstot būtiskākos pārkāpumus ceļu satiksmē, ko izdarījuši Latvijas vadītāji ārvalstīs un ārvalstu vadītāji Latvijā.
14.11. Nodrošināsim tranzīta un loģistikas nozares attīstību un izaugsmes potenciālu, modernizējot ostu infrastruktūru un kāpinot tranzīta kravu apgrozījumu Latvijas ostās straujāk nekā pārējo Baltijas valstu ostās.
14.12. Veiksim dzelzceļa maršruta Rail Baltica detalizētu tehnisko un ekonomisko izpēti.
14.13. Pilnvērtīgāk izmantosim dzelzceļa stratēģiskās priekšrocības, veicinot dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pieaugumu, transporta rentabilitāti un kustības drošumu. Veidosim pārskatāmu dzelzceļa infrastruktūras maksājumu un finansiālā atbalsta sistēmu.
14.14. Lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām saglabātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā, attīstīsim dzelzceļa infrastruktūras projektus: Austrumu – Rietumu tranzīta koridors, Latvijas – Lietuvas un pierobežas dzelzceļa mezgli.
14.15. Balstoties uz vienotu metodiku, izvērtēsim iespēju sabalansēt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu uz Latvijas lielajām ostām.
14.16. Palielināsim sauszemes robežšķērsošanas punktu caurlaides jaudu.
14.17. Attīstīsim Latvijas lielās ostas kā savstarpēji nekonkurējošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, t.sk. izstrādājot jauno TEN-T politiku un panākot Liepājas, Rīgas un Ventspils ostas un ceļu uz austrumu robežu iekļaušanu TEN-T pamattīklā.
14.18. Mazās reģionālās ostas attīstīsim kā reģionālo kravu, zvejas un jahtu ostas.
14.19. Veicināsim veloceliņu attīstību, izstrādāsim vienotus nosacījumus un kritērijus veloceliņu izbūvei.
14.20. Atbalstīsim un veicināsim regulāro pasažieru prāmju līniju darbību.
14.21. Attīstīsim lidostu "Rīga" kā rentablu nozīmīgu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu, tai skaitā lielākas ietilpības gaisa kuģu servisu. Sekmīgāk izmantojot Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, paplašināsim tranzītpakalpojumu piedāvājumu.
14.22. Atbalstīsim jauna pasažieru termināļa būvniecību, nodrošinot labvēlīgus un konkurētspējīgus nosacījumus jaunu aviokompāniju un maršrutu ienākšanai lidostā "Rīga", veicināsim biznesa darījumu, tūrisma un citu pakalpojumu infrastruktūras veidošanos ap lidostu.
14.23. Atbalstīsim un veicināsim reģionālo lidostu attīstību un darbību.
14.24. Nodrošināsim elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijas teritorijā – veicinot konkurenci, piesaistot ES struktūrfondus, nodrošinot jaunu radiofrekvenču diapazonu pieejamību un vienkāršojot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras ierīkošanas un būvniecības procesus, vienlaikus rūpējoties par pilsētvides kvalitātes uzlabošanu.
14.25. Izstrādāsim valsts privātā elektroniskā sakaru tīkla regulējumu un īstenošanu, nodrošinot valsts telekomunikāciju resursu pieejamību un drošību izmantošanai operatīvajiem dienestiem, konfidenciālas informācijas pārraidīšanai un valsts nozīmes informācijas nepārtrauktai pieejamībai, t.sk. kiberuzbrukumu vai citu krīzes situāciju laikā.

15. Vides aizsardzības jomā
15.1. Virzīsimies uz zaļās ekonomikas principu ieviešanu, nodrošinot efektīvu Latvijas dabas resursu izmantošanu, ieviešot piesārņojumu samazinošas tehnoloģijas un principa "piesārņotājs maksā" adekvātu realizāciju.
15.2. Sniegsim atbalstu Latvijas uzņēmējiem videi un klimatam draudzīgu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanā, lai palielinātu tautsaimniecības konkurētspēju.
15.3. Visās nozarēs veicināsim energoefektivitāti un ilgtspējīgu būvniecību.
15.4. Veicināsim atjaunojamo energoresursu izmantošanu, palielinot Latvijas enerģētisko neatkarību.
15.5. Atbalstīsim ienākumu no ES un starptautiskās emisiju tirdzniecības novirzīšanu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu investīciju projektu atbalstam.
15.6. Veicināsim ilgtspējīgu patēriņu, samazinot neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu.
15.7. Nodrošināsim kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus vismaz 68 % Latvijas iedzīvotāju, pakāpeniski uzlabojot iekšējo ūdeņu un Baltijas jūras vides stāvokli.
15.8. Mazināsim klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, īstenojot pasākumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros un iespēju robežās samazinot plūdu riskus.
15.9. Samazināsim riskus cilvēku veselībai un videi, likvidējot bīstamākos vēsturiskā piesārņojuma avotus un nodrošinot drošu ķīmisko vielu apriti.
15.10. Nodrošināsim vides monitoringa sistēmas darbību, lai sagatavotu kvalitatīvus datus lēmumu pieņemšanai un Latvijas nacionālo interešu aizstāvībai Eiropas Savienībā.
15.11. Stiprināsim vides institūciju veiktspēju, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu konkurētspēju ES tirgū.
15.12. Uzlabosim sabiedrības līdzdalību un izpratni, atbalstīsim un sadarbosimies ar sabiedriskajām vides organizācijām vides aizsardzības, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos.
15.13. Pilnveidosim atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, veicinot atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Ieviesīsim depozīta sistēmu un atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī izstrādāsim atkritumu rašanās novēršanas politiku.
15.14. Nodrošināsim dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, pilnveidojot normatīvo aktu sistēmu un veidojot sasaisti ar pašvaldību teritoriju attīstības plāniem.
15.15. Atbilstoši budžeta iespējām, atjaunosim kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
15.16. Uzlabosim apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu sugu un biotopu aizsardzību.
15.17. Saglabāsim Latvijas teritoriju brīvu no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas.
15.18. Attīstīsim bioloģisko lauksaimniecību un ekotūrismu.
15.19. Uzlabosim valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju sadarbību dabas un vides aizsardzības prasību integrēšanā lauku attīstībā, meža zemju apsaimniekošanā, ūdens objektu apsaimniekošanā un zivsaimniecībā.
15.20. Pastiprināsim zivju resursu atjaunošanas un kontroles pasākumus
15.21. Attīstīsim Latvijas Dabas muzeju, Nacionālo botānisko dārzu un Nacionālo zooloģisko dārzu kā vides izpētes un izglītības centrus.
15.22. Nodrošināsim finansējuma piesaisti Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam.
15.23. Piesaistīsim alternatīvus finanšu resursus vides un dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai.

16. Lauksaimniecības, pārtikas nozares, meža nozares, zivsaimniecības attīstības jomā
16.1. Panāksim, lai Latvijas zemnieki pēc 2013.gada saņemtu izdevīgākus un ar citām ES dalībvalstīm vienlīdzīgākus lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta maksājumus.
16.2. Turpināsim sekmēt Latvijas lauksaimniecības, pārtikas, meža un zivju produktu eksportu.
16.3. Veicināsim Latvijā ražotu pārtikas produktu patēriņu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģisko un nišas produktu kā arī importu aizstājošu produktu ražošanai.
16.4. Pilnībā izmantosim pieejamo ES finansējumu un valsts atbalsta programmas, lai veicinātu lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības produktu ražošanu un konkurētspēju un stimulētu ekonomisko aktivitāti un inovācijas.
16.5. Aizstāvēsim lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru intereses ES fondu (ESF, ERAF u.c.) atbalsta programmās, nodrošinot šo nozaru attīstību un mazās infrastruktūras, īpaši lauku ceļu, sakārtošanu lauku teritorijās.
16.6. Veicināsim kredītresursu un valsts garantiju pieejamību lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai.
16.7. Pārskatīsim nacionālo subsīdiju programmas, izvērtējot līdzšinējo programmu efektivitāti un pārdalot līdzekļus jaunām programmām, kuru pamatā būtu ekonomiskās efektivitātes un produktivitātes paaugstināšana.
16.8. Skaidri nodalīsim atbalstu ražojošām saimniecībām no neražojošiem zemes apsaimniekotājiem, kuri veic darbības, lai apmierinātu sabiedrības vēlmes pēc sakārtotas un saglabātas apkārtējās vides.
16.9. Atbalstīsim mazo un vidējo uzņēmumu kooperāciju lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs, veicinot efektīvu ražošanu, pārstrādes uzņēmumu dibināšanu un produkcijas realizāciju.
16.10. Atbalstīsim mazo un nerentablo saimniecību pārprofilēšanos uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, lai saglabātu ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību lauku teritorijās.
16.11. Veicināsim nodarbinātības daudzveidību laukos – meža resursu un zemes dzīļu izmantošanu, "zaļās" enerģijas ražošanu, e-darba un lauku kultūrvides tūrismu utt.
16.12. Veicināsim lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un citu saistīto nozaru nevalstisko organizāciju līdzdalību pozīcijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni aizstāvēšanā un citu nozarēm būtisku jautājumu apspriešanā, kā arī pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā.
16.13. Nepieļausim ne valstij piederošo mežu, ne to apsaimniekotāju privatizāciju.
16.14. Saglabāsim AS "Latvijas valsts meži" stabilizējošo lomu koksnes resursu pieejamībā, t.sk. mazajiem uzņēmumiem.
16.15. Nodrošināsim meža nozares nacionālo konkurētspēju un meža kapitāla vērtības saglabāšanu, veicināsim koksnes plašāku izmantošanu un tās dziļāku pārstrādi, izveidojot ilgtermiņa investīcijām labvēlīgu normatīvo vidi un attīstot izaugsmi atbalstošus zinātniskos resursus.
16.16. Veicināsim tādu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti Latvijas saistību izpildei klimata pārmaiņu samazināšanai.
16.17. Veicināsim ilgtspējīgu medību resursu apsaimniekošanu, sakārtosim medību uzraudzības un kontroles sistēmu.
16.18. Pārorientēsim ES un valsts atbalsta līdzekļus akvakultūras attīstībai, zivsaimniecības nozares modernizācijai un tās konkurētspējas veicināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū.
16.19. Turpināsim zvejas flotes sabalansēšanu ar pieejamajiem zivju resursiem, nodrošinot zvejas efektivitātes un zvejas iespēju paaugstināšanos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejojošiem kuģiem.
16.20. Sniegsim atbalstu zivsaimniecības dabisko resursu atjaunošanai, izpētei un kvalitatīvai pārvaldībai, ievērojot resursu izmantotāju (zvejnieku, makšķernieku) vajadzības un intereses, tai skaitā starptautisko zvejas iespēju novērtējuma un sadales jomā.
16.21. Īstenosim drošas un kvalitatīvas pārtikas aprites politiku, veicinot augstu sabiedrības veselības līmeni un patērētāju tiesību aizsardzību atbilstoši valsts ekonomiskajai attīstībai, t.sk. eksporta veicināšanas interesēm.
16.22. Īstenosim vienotu dzīvnieku veselības un labturības politiku, saskaņā ar principu "atbildīgs dzīvnieka īpašnieks" un "profilakse ir labāka nekā ārstēšana", nodrošinot augstu dzīvnieku veselības un aizsardzības līmeni valstī.
16.23. Veicināsim visu līmeņu izglītības attīstību, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai, kas atbilst mūsdienīgas, efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas vajadzībām.

Ministru prezidenta amata kandidāts, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata kandidāts Valdis Dombrovskis
Ministru prezidenta biedra amata kandidāts,aizsardzības ministra amata kandidāts Artis Pabriks
ārlietu ministra amata kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis
ekonomikas ministra amata kandidāts Artis Kampars
finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks
iekšlietu ministra amata kandidāte Linda Mūrniece
izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Rolands Broks
kultūras ministra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte
labklājības ministra amata kandidāte Ilona Jurševska
satiksmes ministra amata kandidāts Uldis Augulis
tieslietu ministra amata kandidāts Aigars Štokenbergs
veselības ministra amata kandidāts Juris Bārzdiņš
vides ministra amata kandidāts Raimonds Vējonis
zemkopības ministra amata kandidāts Jānis Dūklavs

0
No votes yet
 


story | by Dr. Radut