Skip to Content

V. Geļnova - "Rimsti reiz trakot, sirds..."

V. Geļnova

Rimsti reiz trakot, sirds kaislīgi vētrainā,
Velti neviļņo gurušās krūts;
Nenāks vairs atpakaļ laimība senajā —
Vienreiz vien rozes tik plūc.

Dvēseles spēki ir dragāti, postīti,
Lauzīts ir grūtībās nestiprais prāts;
Iedomi jaukie kā dzelžos ir sprostīti,
Pats es kā nokaltis stāds.
Vai lai atpakaļ laimību saulaino,
Dzīvē sadauzīts, vēlos es gūt?
Nē, lai saņemtu likteni priecīgo,
Citam tur cilvēkam būt!

Rimsti tad trakot, sirds kaislīgi vētrainā,
Veltīgi neviļņo gurušās krūts!
Nenāks vairs atpakaļ laimība saulainā —
Vienreiz rozes tik plūc.



book | by Dr. Radut