Skip to Content

Princeses Skurstenes bēda

Princese Skurstene dzīvoja uz glītas mājiņas jumta un laida dūmus. Pie viņas pielidoja stārķis.
“Smēķēšana ir ārkārtīgi kaitīga tavai veselībai,” sacīja stārķis, kurš savu ligzdu bija uzvijis uz bijušās” muižas virtuves skursteņa, kas jau sen vairs nedūmoja, un tāpēc viņš zināja , ko runā.
“Es citādi nevaru,” princese Skurstene žēlojās. “Es esmu briesmīgi nervoza un tieši tāpēc kūpu!”
“Kāpēc tu esi nervoza?” stārķis bija ziņkārīgs.
“Jo man ir bēdas,” princese atbildēja. “Es gaidu princi. Gaidu jau daudzus gadus, taču princis kā nenāk, tā nenāk. Un no tā taču var palikt nervozs!”
Starķim kļuva Skurstenes žēl, un viņš nolēma neveiksminiecei palīdzēt. Jau nākamajā dienā viņš knābī atnesa princesei vardi.
“Te tev būs apburtais princis,” starķis teica Skurstenei. “Tev atliek tikai viņu noskūpstīt, un viņš tavu acu priekšā pārvērtīsies par brīnumdaiļu karaļdēlu, kas tevi apņems par sievu!”
Skurstene jau liecās pie vardes, lai to nobučotu.

“Fui!” tagad iesaucās varde. “Šī princese smird pēc dūmiem kā tāds skurstenis! Es nu gan negribu, ka tāda mani skūpsta. Un vēl mazāk es viņu gribu sev par sievu!” Un varde no jumta ieleca ceriņkrūmā.
“Man ļoti žēl!” sacīja stārķis, celdamies gaisā, lai lidotu prom. “Izskatās , ka dūmi nepatīk arī vardēm.”
Noskumusī princese Skurstene palika viena.

“Princis nekad neatnāks,” viņa domāja, un viņai bija taisnība. Toties atnāca kaķis, kurs apgūlās Skurstenei līdzās uz jumta kores. Kaķim netraucēja, ka princese smaržo pēc dūmiem. Princese bija jauka un silta, tas kaķim patika.
“Murr!” kaķis teica, un princese pasmaidīja.
“Kaķis ir vismaz tikpat labs kā princis,” viņa pie sevis nodomāja. “Mīļš biedrs un draugs visai dzīvei.”
Un viņa vairs nebija tik nervoza.

Pireta Rauda (Pireta Raud, 1971)
/No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga/

No votes yet


blog | by Dr. Radut