Skip to Content

Pie debesīm zvaigznes spulgo un mirdz ...

Pie debesīm zvaigznes spulgo un mirdz,
Virs zemes ziedoņa vēsmas dvašo.
Ir vasaras nakts. Cik aizgrābta sirds!
Tu apkamptu, skūpstītu radību plašo,
Un neizprotamā ilgošanās
Krūts viļņo un dzenas pēc mīļošanās.

Bet laimi un mieru tā nesajūt,
Un ilgošanās tik skumjību rada.
Reiz zvaigznēm, reiz ziedoņam jānozūd,
Un kapenes klātāk nāk gadu no gada,
Ikvienu reiz norīt tās drūmīgi draud,
Tur nelīdz, lai žēlojas, lūdzas, lai raud.

Ko palīdz mums mūžs tik nīcīgs un skarbs,
Kur nāvīgām zālēm ir maisīts prieks,
Ko palīdz mums cenšanās, nopietnis darbs?
Nāk nāve un māca, ka viss tik ir nieks.
Darbs dod tik, ka nebeidzas sensenais stāsts,
Dod bērnus, kam uzkrauts tiek dzīvības lāsts.



book | by Dr. Radut