Skip to Content

Pa ielām dubļainajam līst lietus, vēji šņāc ...

Pa ielām dubļainajām līst lietus, vēji šņāc.
Un istabā tik tumšs ir un auksts un galds nav klāts,
Un, vientulīgi sēžot, sāk domas tāļu skriet,
Sen aizmiguši tēli gar acīm garām iet.
Tie dzimteni man tēlo, tie rāda pagātni,
Un gaišās rožu ainas gāž skumjās dvēseli;
Jo kapā sen jau grimis ir laimes laiks un prieks,
Un kvēlojošo sirdi sedz ziemas aukstais sniegs.



book | by Dr. Radut