Skip to Content

Pūpolsvētdiena

Pūpolsvētdienas tradīcijas
Pūpolsvētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdiena pirms Lieldienām. Tātad - šosvētdien. Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri rītā jāceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājinieki, lai būtu laba veselība.

Pērienam ar pūpolzariem piedēvē dažādas maģiskas īpašības, īpaši ja pūpolzari lauzti Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēkta stundā. Šajā laikā esot ieteicams nomazgāt muti tuvējā strautā, jo tas skaistums būšot garantēts visu gadu. Cits ticējums stāsta, ka tad, ja pūpolzariem maz pūpolu, rudenī būšot maz kartupeļu, ja daudz - labi augšot zirņi un pupas. Savulaik Pūpolsvētdienā galdā celta "pūpolu putra" - ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas. Šajā dienā arī krāsnis jāiztīra no pelniem, bet pelni jāizkaisot tīrumā, kur tiks seti dārzeņi, tad tie augšot lieli. Pūpolsvētdienā visu dienu vajagot palikt mājās, jo tad visu gadu klājoties labi.

Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.

Veselība iekšā, slimība ārā!

Pūpolsvētdienas ticējumi:

Pūpolsvētdienā nedrīkst sukāt matus, tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli.

Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.

Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.

Kāds laiks Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Ar pūpoliem nedrīkst pērt pa kājām, tad tās paliek resnas. Pēršanai var gatavot speciālas slotiņas no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem

No votes yet


blog | by Dr. Radut