Skip to Content

Ozols pie Gaujas

Uz Gaujas krasta dārza malā,
Ar saknēm radzes apkampis,
Stāv ozols. Resnā stumbra galā
Tam uzvilkts stārķa perēklis.
Zalš zemzaros pret dienvidiem,
Pret ziemeļiem tas augšā kaltis,
Un varens tas pret rietumiem,
Kur vizo vecās Gaujas paltis.
Kā varonis, kas nevar mirt,
Bet ievainots un dragāts vaida, -
Tā sirmais ozols nevar irt
Un spītīgi uz vētru gaida.
Daudz negaisa tas pieredzējis,
Daudz kara trokšņu dzirdējis;
Daudz stipru salnu izbaudījis,
Bet stiprs pats vēl palicis.



book | by Dr. Radut