Skip to Content

Negaidīti atradumi abavmalā

Negaidīti atradumi abavmalā

Kandavas novada vēstīs 2016 gada novembra numurā bija publicēts šāds intriģējošs raksts:

NEGAIDĪTI ATRADUMI ABAVMALĀ

Oktobra otrajā pusē Kandavā no veikala “Maxima“līdz autostāvvietai pie tirgus laukuma tika izbūvēts gājēju celiņš. Tā kā rakšanas darbus nācās veikt arheoloģiskā pieminekļa – lībiešu uzkalnuiņkapu aizsardzības zonā, tika pieaicināts arheoloģiskās uzraudzības veicējs – vēsturnieks Andris Tomašūns, jelgavniekiem pazīstams arī kā aizrautīgs, cītīgs un ražīgs Jelgavas un apkārtnes novadpētnieks. Rakšanas darbu uzraudzības gaitā veiktie atklājumi kļuva par negaidītu sensāciju gan arheologam, gan Kandavas novada muzeja darbiniekiem.
Pirmkārt, darbu gaitā izkūpēja absolūti nepamatotā versija par Abavas palienes malā esošajiem uzkalniņiem kā 11.-12.gs. lībiešu senkapiem. Lai gan uzkalniņos nav atrasts nekas tāds, kas rosinātu par to domāt, kādas anonīmas personas nepamatotais minējums paradoksālā kārtā bija kļuvis par pamatojumu, lai uzkalniņiem piešķirtu valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statusu.

Statusa piešķīrēji acīmredzot nav iedomājušies, ka uzkalniņiem varētu būt arī cita veida izcelsme. Kad celiņa tranšejā sāka parādīties pirmie viduslaiku priekšmeti, nopriecājos, ka būs noskaidrots, kur 1898.-1899.gadā Kandavas pilsētas parka ierīkotāji likuši gruvešus, no kuriem tika iztīrītas pilsdrupas. Šķita loģiski, ka ratus ar gruvešiem visērtāk būtu bijis noripināt lejā no kalna un izgāzt purvainajā palienē, veidojot laukumu zaļajai zonai vai saimnieciskajai darbībai. Šādu pieņēmumu visvairāk rosināja 1902.g.7.septembra Kandavas miesta valdes sēdes lēmums nozīmēt lauksaimniecības produktu tirgošanai īpašu tirgus laukumu miesta sabiedriskajās ganībās pie Abavas upes blakus Plosta krogam. Plosta krogs atradies vēlākās pienotavas vietā Jelgavas ielas labajā pusē, bet projekta plānā Jelgavas ielas kreisajā pusē, mūsdienu zemes darbu vietā iezīmēts pilsētas parks. Tātad no pilsdrupu gružiem veidots uzbērums stādījumiem un celiņiem, lai arī parka ierīkošana Abavmalā nekad nav īstenota?
Atradumu veids un izvietojums tomēr lika šādu pieņēmumu noraidīt. Celiņa trases vietā netika atrasta neviena krāsns podiņu lauska, kādas ordeņa pilskalnā lielā skaitā tika atrastas pilsdrupu tīrīšanas laikā, un reizēm zemes virspusē pagadās arī mūsdienās. Turklāt Abavmalā būvgružu slānis nav vienmērīgi jaukts, bet tajā var izdalīt atsevišķus slāņus un pat būvkonstrukcijas. Strautiņa krastā atrastas laukakmeņu krāvuma paliekas, bet nedaudz tālāk no strauta – kādas ēkas klona paliekas. Arī atrastie priekšmeti ir raksturīgi intensīvi apdzīvotai vietai. Tika atrastas vairākas monētas, pēc kurām iespējams datēt objektu. Senākā no tām ir Tērbatas bīskapa Bartolomeja Sāvijerves (valdījis 1441.-1459.g.) kaltais feniņš, bet jaunākā – Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa valdīšanas laikā kaltais šiliņš. Minētais karalis krita kaujā vācu zemē pie Licenas 1632. gadā, tādēļ par objekta izmantošanas laika augšējo robežu varam pieņemt aptuveni šo laiku.
Bez tam atrasts arī Livonijas ordeņa mestra Voltera no Pletenbergas un Rīgas arhibīskapa Mihaēla Hildebranta 15.gs. beigās – 16.gs. sākumā kopīgi kaltais šiliņš, un Lietuvas lielkņaza Aleksandra (valdījis 1492.-1506.g.) kaltais sudraba denārijs. Jāatzīmē, ka lielkņazs Aleksandrs bija Livonijas ordeņa sabiedrotais cīņās pret Maskavas lielkņazu. Vairākas monētas vēl nav identificētas.
Kāda ēka viduslaikos atradusies Abavas malā? Pārliecinošu pierādījumu tam pagaidām nav, tomēr daudzās kaltās naglas ar aizliektiem, nolauztiem galiem rosina domāt, ka tās izmantotas kādu koka detaļu, iespējams, dzirnavu daļu, precīzai sastiprināšanai. Arī atrašanās strauta malā ir liecība par labu dzirnavām, kurās tikusi malta labība Kandavas pils vajadzībām. Arheoloģiski nepētītie uzkalniņi, kas līdz šim tika uzskatīti par lībiešu kapiem, arī varētu būt senās apbūves paliekas. Dzelzs būvdetaļas, naži, šķiļamdzelzis, adata, muskešu lodes liecina par vietas ilgstošu apdzīvošanu.
Unikāls atradums Abavmalā ir dzelzs mūzikas instruments – vargāns jeb mutes arfa, viens no senākajiem mūzikas instrumentiem pasaulē, kas redzams 4.gs.p.m.ē. ķīniešu zīmējumos, un bija ļoti iecienīts visās tjurku tautās. Latvijas teritorijā vargāns ienāca 13.-14.gs., un pārsvarā ticis atrasts mūra pilīs.
Visinteresantākais un unikālākais no atradumiem ir kādas rotaslietas fragments, par kuru informāciju atklātībai pagaidām nodot nevaram. Iespējams, atradumu izpētes galīgie rezultāti vēl papildinās un precizēs ziņas par seno Kandavu.
Arheoloģiskā uzraudzība nepieciešama arī drīzajiem siltumtrases rakšanas darbiem Kandavas vecpilsētā, tādēļ ir vēl lielāks pamats cerībām, ka šinī rudenī arheoloģisko atradumu raža Kandavā būs vēl bagātīgāka.

Agris Dzenis,
Kandavas novada muzeja
vēsturnieks

PielikumsIzmērs
Negaidīti_atradumi_abavmalā.png357.31 KB
No votes yet


blog | by Dr. Radut