Skip to Content

N. Kuročkina - "Es redzu, kā nāve ... "

N. Kuročkina

Es redzu, kā nāve jau mani skauj,
Kā grābj mani cieti un līdzi sev rauj,
Es redzu, kā bērnieki baznīcā iet,
Un dzirdu, kā zvana un sēri dzied;
Un priekšā rēgojas tumšais kaps,
Priekš mūžības dzīvoklis sataisīts labs.
Jau nāvē man gurušās acis bāl, —
Lūk, mīlēdams pasauli, tiku tik tāl.



book | by Dr. Radut