Skip to Content

Mieželaitis, Eduardas dzeja

Monēta

Pirmo reizi – sudrabota, auksta
Franču monēta guļ manā plaukstā.

Vienā pusē redzu gallu gaili,
Otrā – lepnas francūzietes daili.

Vardi sīkās rakstu virknēs vērti.
Tiešām skaisti, tiešām zelti vērti:
Liberté,
Egalité,
Fraternité . . .

Zelta vārdi tie, kas senās dienās
Lika sagrūt bastiliju sienām.

Tagad katrs, jo tam franku vairāk,
Jo viņš vārdos ieskatīties vairās.

Un bez tam starp franču bagātniekiem
Valda vel arvien bez vārdiem liekiem
Liberté,
Egalité,
Fraternité . . . . .

Kāda brīvība gan priecē franču tautu?
Vai ir brīvs kaut vīrs, kas kaļ šo naudu?

Vienlīdzīgi vai vīrs, kas liektu galvu
Saņem otra žēlastības balvu?

Brālība? Kāds brālis var būt arābs
Frankiem samaksāto bumbu varā?

Un kā kokote, sen zaudējusi kaunu,
Zelta vārdi ņirdz ar prieku ļaunu:
Liberté,
Egalité,
Fraternité . . .

Nē, uz monetām, uz frankiem lētiem
Vietas nevar būt šiem vārdiem svētiem.
(Parīze)
(atdzejojusi Vizma Belševica)

Mieželaitis, Eduardas, (1919-1997)
http://lt.wikipedia.org/wiki/Eduardas_Mie%C5%BEelaitis

Baltai puķītei

Kur tie cezari? Valdnieku staltums?
Seno forumu drupas kaist tveicē.
Drūmos gruvešos puķīti baltu
Kā arvien meklē saulstaru sveiciens.

Lepnais Kolizejs gadsimtu sagrauts,
Putni lizdas vij drūpošās sienās.
Bet tāpat, kā plaukusi agrāk,
Baltā puķe plaukst vasaras dienā.

Nodziestiet Cezara zobena spožums,
Bruta durklis un vīna kauss sarūs,
Bet kā bura, kas laivu nes drošu,
Baltā puķe šķeļ saules starus.

Sava laikmeta aizvērtos vārtos
Odu cildenais svinīgums gaisa.
Baltā puķē kā mūžības vārdos
Zemes mierīgas lūpas te raisās.

Zemes mūži kā ērgļi man šķietas,
Stipriem spārniem kas tālumos skrien.
Baltā puķe vienmēr savā vietā
Smalkos ziedus pret debesīm slien
Kā arvien, kā arvien . . .
(Roma)
(atdzejojusi Vizma Belševica)

Mieželaitis, Eduardas, (1919-1997)
http://lt.wikipedia.org/wiki/Eduardas_Mie%C5%BEelaitis

No votes yet


blog | by Dr. Radut