Skip to Content

Man tālsaruna ar Čehoslovakiju

Man tālsaruna ar Čehoslovakiju.
Jau vairāk nekā nedēļu.
Neatvienojas. Ne uz minūti.
Līnija saslēgta.
Visu dienu.
Visu nakti.
Man tālsaruna ar Čehoslovakijas dzejnieku.
Manas rokās viņa dzeja.
Es atdzejoju.
Tādēļ arī līnija saslēgta.
Tā tas vienmēr notiek ar dzejniekiem.
Es pašlaik no rīta autobusā braucu uz darbu.
Līnija saslēgta.
Franci Šramek, varbūt atvienosimies?
Vēl to var.
Kolēģi, jūsu dzejā ir pļavas uz visām pusēm.
Pļavas pārstādīt grūti. It kā jāizrok pa ziedam.
Zieds ir jāatnes ar visu tā vienkāršību.
Ir jāatnes gaisam, kas pārskrēja.
Ir jāatnes ēna, kas pārskrēja.
Ir jānotiek, lai pats nāk līdz zirgs ar maigu skatienu.
Atdzejot – tas ir grūts darbs.

Man pašlaik no rīta autobusā gribas raudāt.
Labi strādāt ir – ilgi strādāt.
Un man taču neviens draugs nevar piezvanīt. Tālsaruna.
Jau vairāk nekā nedēļu.
Visu dienu.
Visu nakti.
Franci Šramek, arī dienu žēl, bet man vajaga naktis.
Es negribu naktīs tālsarunu.
Kolēģī, gribu būt sieviete.
Kad atdzejoju Borisu Slucki,
Tālsaruna mani izolēja vismaz kādu mēnesi.
Naktīs no Maskavas tālruņa klausules
Uz maniem baltiem palagiem bira pelni.
Pati kļuvu par Slucki un birdināju pelnus.
Slucki izlaidu caur savu asinsriti.
Starp citu, kolēģi kāda ir jūsu asinsgrupa?
It nekā par jums nezinu.
Pašlaik no rīta autobusā braucu uz darbu.
Sēžu atmuguriski pret vadītāju.
Man tas patīk.
Citu sejās redzu visu pilsētu šajā stundā.
Zinat, rītos autobusā daudz kaut kā sīka.
It kā ģimene no rītiem kašņātos. Noburkšķ. Uzrājas.
Kļūst omulīgi nez kādā brītiņā un nez kāpēc.
Patīkami.
Es pašlaik no rīta autobusā braucu uz darbu.
Vai jūs arī pašlaik autobusā braucat uz darbu?
Kolēģi, it nekā par jums nezinu.
Bet zinu jūs dzeju.
Tur - sieviete gaidībās
Un šonakt viņā kāds rociņu cēla, lēnītiņām cēla.
Franci Šramek, tātad neatvienosimies?
Kad darbs pa īstam būs iesākts, tas neļaus sevi neizdarīt,
Pat ja ilgi,
Līnija neatvienosies.
Tā tas vienmēr notiek ar dzejniekiem.
Man tālsaruna ar Čehoslovakiju.
Līnija saslēgta.
Kamēr no pļavām pats nāks man līdzi zirgs ar maigu skatienu.

1970 (Monta Kroma “Skaņas nospiedums” Rīga.:1975)

No votes yet


blog | by Dr. Radut