Skip to Content

Līgaviņas dziesma

Ar kādu goda – sirsniņu
Man Indriķs mīlina,
Pār zeltu un pār sudrabu
Es viņam mīļāka.

Viņš iraid mudrīgs jauneklis,
Labs, drošs un uzticams,
Kā prišas viņa asinis,
Viņš godā pieminams.

Ar saulītes iet lauciņā
Apstrādāt druviņas,
Un kad viņš pārnāk vakarā,
Ar manim lustējās.

Vēl gulēt iedams pie manis nāk,
Man labu nakti dot,
Jau mana sirds to mīlēt sāk,
Nekas tā godu prot.

Bet kad man vedīs baznīcā
Pie svētas laulības,
Tad tapsim vīrs un sieviņa
Ar pilnas mīlības.

Gothards Frīdrihs Stenders (vecais Stenders)
no “Zinģu lustes” Vikipēdija

No votes yet


blog | by Dr. Radut