Skip to Content

I. Krilova - Zemnieki un upe

Zemnieki un upe

I. Krilova

Reiz paciest zemnieki vairs nevarēja,
Ka viņu sēja
No upītēm un strautiņiem pa plūdu laiku
izpostīta tika;
Pie lielās upes tādēļ tie nolika
Tos apsūdzēt par šādiem nedarbiem.
Ko sūdzēt bija tiešām daudz:
Te ziemas sēja sabojāta, tur lopu kūts
appludināta,
Tur dzirnavām bij dambis vaļā rauts.
Bet lielā upe tek, kaut lepni, lēnā garā,
Tai malās krāšņas pilsētas
Un vēl nekas
Nav dzirdējis, ka tā kaut kādam ļaunu dara;
Tā tiešām strautiem trakot neļaus vaļu.
Tā zemnieki viens otru uzrunāja;
Bet ko tie redzēja, kad upei klātāk gāja?
Tās ūdens pludināja
No viņu mantības uz leju lielu daļu.
Tad zemnieki ar vairs par velti nelauzās,
Bet tikai mantām pakaļ noskatījās,
Un, galvas klusām pakratījuši,
Tie devās mājās,
Bet aiziedami norunāja:
Ko palīdz ar mums laiku kavēt tīši?
Tur taisnību nekad pret zemiem nedabūs,
Kur kopā dalās tie ar augstiem kukuļus.



book | by Dr. Radut