Skip to Content

Horācija - NOLĀDĒTAIS KOKS

NOLĀDĒTAIS KOKS

Horācija

Tu esi stādīts nelaimes dienā, koks,
Un noziedzīgām rokām tu audzināts
Par sērgu pēcnācējiem ļaudīm,
Apkaimei visai par lielu kaunu.

Tas cilvēks tiešām kaklu ir varējis
Lauzt savam tēvam, naktī tas istabā
Ir spējis izliet viesa as'nis,
Nāvīgas zāles tas gatavojis.

Un kāds vēl citāds noziegums darīts tiek,
To darījis tas, kas tīrumā stādījis man
Ir tevi, briesmu koks, lai virsu
Saimniekam nevainīgajam krīti.

No kā ir katrreiz cilvēkam jāsargās,
Neviens to nezin: Bosporā kuģodams,
Tik klintis bīstas jūrnieks, citur
Briesmas kā nāktu, bez bailēm būdams;

Un zaldāts kaujā bultas un partiešus,
Kas ātri uzbrūk; šie atkal verdzību

Un Romas spēku; bet aizvienu
Negaidot nāve rauj ļaudis kapā.

Mēs Prozerpinas drūmīgo valsti jau
Drīz redzējām un tiesnesi Ajaku,

Un klusās dievbijīgo mājās
Tevi ar Safo, uz skaņām koklēm

Par tēvu zemes meiteņiem sērojot,
Un tevi, Alcej, apdziedot vareni
Uz zelta stīgām jūras briesmas,
Bēgšanas raizes un asins karus.

Visapkārt svētā klusumā ēnas stāv
Un brīnīdamās klausās, bet vairāk vēl
Tās apklust, dzirdēdamas dziedam
Kaujas un varmākus zemē triektus.

Vai brīnums, tādas dziesmas kad klausoties
Zvērs simtgalvainais nolaidis melnajās
Ir ausis, Eumenidu matos
Ievītās čūskas kad vairs nelokās?

Pats Prometejs vairs nejūt un Tantalus
Nekādas mokas, skaņas tās saldina.
Ir Orions vairs nepūlējas
Lauvas un bailīgos lūšus dzenāt.



book | by Dr. Radut