Skip to Content

Horācija - Iznīcība

Iznīcība

Horācija

Cik ātri, ātri aizlido, Postumus,
Mums dzīves gadi!Uzkavēt nevar tos
Neviens, lai dievbijīgs cik būdams:
Katram draud vecums un nāve priekšā.

Kaut tūkstoš vēršus ziedotu katru dien',
Tev tomēr bargo Plutona spriedumu
Nav spējams grozīt, viņa roka
Visus no vietas rauj Letes viļņos,

Caur ko reiz jābrien visiem, kas pasaulē mīt,
Kaut krāšņās pilīs dzīvojši būtu tie,
Kaut nabadzīgo ļaužu būdās
Pūlējšies, svīduši, zemi arot.

Par velti kara briesmas mēs bīstamies,
Par velti niknās Hadrijas krākšanu,
Par velti sargam miesas ziemā,
Kaitīgi vēji kad auksti svilpo:

Mums ēnu valstī tomēr reiz jānobrauc,
Kur nāves lejās Kokitus lēni plūst
Un, noziedzību algu ciešot,
Sizifus, Aiola dēls, kur mocās.

No draugiem, mājām, tēvijas jāšķiras,
Un viss, ko krājis dzīvojot, paliek te,
Tik sēru cipreses virs kapa
Nāvē vēl apēno savu kungu.

Un mājās tikmēr šķērdīgais mantinieks
Veļ ārā mucas rūpīgi glabātās
Un straumēs plūst liek dārgam vīnam —
Vīnam, kāds dzerts tiek tik valdnieku dzīrēs.



book | by Dr. Radut