Skip to Content

Horācija - Īstais miers

Īstais miers

Horācija

Mieru lūdz no dieviem uz plašās jūras
Kuģinieks, kad mākoņu melnā sega
Aizklāj mēness gaismu un drošās nespīd
Jūrniekiem zvaigznes.

Mieru lūdzas Tracijas kara tautas,
Mieru mediets, bruņojies asām bultām,
Mieru, kuru zelts nevar pirkt, nedz arī
Purpurs, ne pērles.

Jo ne mantas kaudzes, ne konsuliem kas
Līdz iet, liktors, dvēseles niknās vētras
Aizdzīt var, nedz rūpes, kas apkārt lido
Lepnajām pilīm.

Mierīgs dzīvo tāds, kuram tēvu laiku
Trauki galdā atrodas nabadzīgā,
Vieglo miegu nelaupa bailes tam, nedz
Kārības trakās.

Ko līdz īsā mūžā mums pūlēties tik
Varen daudz? Kam sildītās citas saules
Zemēs skriet? Vai tēvijas bēguls kādreiz
Izbēdzis sevim?

Dzelžiem kaltos kuģos brauc līdzi rūpes
Niknās, līdzi jātnieku drūzmām steidzas,
Ātrākas kā stirnas, kā Eirus, drēgnais
Mākoņu dzinējs.

Priecīgs gars par tagadnes brīdi, raizes
Lai sviež nost un likteņa rūgtā puses
Viegliem smaidiem saldina: pilna laime
Nespīd nevienam.



book | by Dr. Radut