Skip to Content

F. Šillera - Uzvaras svētki

Uzvaras svētki

F. Šillera

Ilgais karš reiz bija galā,
Izpostīta Trojas pils,
Un jau Helesponta malā
Sacelts kuģu mastu sils.
Grieķu pulki līgsmi pošas —
Visiem vaigos atspīd prieks —
Redzēt tēvu lejas košas, —
Pārvarēts ir ienaidnieks.

Dziedat skaņas prieka dziesmas!
Lai nu apkampj draugu draugs!
Jo uz mājām kuģi brauks,
Pārciestas ir kara briesmas.

Bet tur Trojas sievas žēli
Raud un sāpēs krūtis sit,
Atmiņā nāk mīļo tēli,
Asaras pār vaigiem rit.
Svētku trokšņainajos priekos
Atskan viņu gaudu balss.
Pašām jāiet svešiniekos,
Tēvu zemei briesmīgs gals.

Nu ardievu, mīļie lauki!
Prom mums jāiet tāļumā,
Svešu kungu verdzībā;
Nomirušam būt cik jauki!

Altāri jau upurs kvēlo,
Kalhants dieviem godu sūt';
Paladu viņš piesauc cēlo,
Kas liek valstīm augt un grūt,
Un viņš piesauc Poseidonu,
Kas pa jūru bangas veļ,
Un viņš Dzevu piesauc stipro,
Zibeņiem kas klintis šķeļ.

Ienaidnieku vara lauzta,
Beidzies reiz ir cīniņš baigs,
Piepildījies nolikts laiks.
Stiprā pile drupās grauzta.

Atrids tagad ļaužu baru
Pārskata, kas līdzi tam
Nāca reiz uz nikno karu,
Paklausīdams vadoņam.
Un pār valdinieka seju
Tumšu ēnu bēdas met:
Ļoti maz viņš līdznācēju
Atpakaļ uz mājām ved.

Tad lai nu, kas mājās dodas,
Priecājas un līgsmi dzied,
Kam vēl zaļa dzīve zied!
Jo ne visi dzīvos rodas.

Visiem nē, kas dodas mājās,
Laimes dienas pretim smaid.
Tēvu druvās laimīgajās
Nāves briesmas citu gaid.
Dažam, kas nav kritis karā.
Labais draugs ir nodevējs!
Laikus paredzēdams gara,
Teica varons Odisejs:

Laimīgs tas, ko mājās gaida
Sievas tikums nemaitāts!
Sievietēm ir grozīgs prāts,
Jauni vēji drīz tās svaida.

Atkarota Menelavam
Skaistā sieva klēpi snauž,
Un viņš rokas daiļam stāvam
Mīlestībā apkārt glauž.
Ļauni darbi beidzas sodā.
Atriebts tiek ikkatris grēks,
Jo aiz zvaigznēm debess goda
Taisni valda Dzeva spēks.

Ļaunas beigas ļaunai lietai.
Pārestību atriebējs,
Debess godā valda Ceiss,
Tiesu nesdams katrai vietai.

Tādiem gan visvairāk klājas,
Kuriem smaida laimes brīds,
Dievus slavēt varenajos!
Saka drošais Oīlids.
Netaisnīgi, joku gara
Liktens dzīves lozes jauc:
Patroklus dus nāves varā,
Tersites uz mājām brauc.

Kad nu laime prieku dienas
Akli dod drīz šim, drīz tam,
Lai tad garām nelaižam
Nelīgsmojušies nevienas!

Krietnākos rij kara briesmas!
Mūžam vārds tavs paliks dārgs,
Brāļi, grieķu slavas dziesmās,
Kas bij ienaidniekam bārgs.
Tavu roku varonība
Liesmās grieķu kuģus glābj,
Tomēr skaisto atlīdzību
Izmanīgais pretnieks grābj.

Lai dus mierā tavi trūdi!
Ne no niknās nāves rauts,
Paša rokas Ajants kauts.
Krietnos nobeidz dusmu plūdi!

Neoptolems tēva garu
Piemin, vīnu ziedojot:
Laimīgākā vārdu varu,
Augstais tēvs, es tevim dot.
Jo par dzīves mantām visām
Augstākā ir slava gan;
Ilgi vēl pēc nāves cisām
Varonīgie darbi skan.

Drošajais, tavs slavas spožums
Dziesmās paliks nemirstīgs;
Mirušiem gods pastāvīgs,
Ātri beidzas dzīves košums.

Kad ar dziesmas vīru drošu
Neteic, kas ir uzvarēts,
Hektoram es slavu došu,
Saka stiprais Diomeds, —
Kas priekš tēvu zemes svētās
Kauja krita, stiprais sargs;
Vēl pēc Trojas uzvarētās
Viņa nopelns paliks dārgs.

Kas priekš tēvu zemes svētās
Kaujā krita, aizstāvs drošs;
Viņa nopelns nevīstošs
Teikts tiks ienaidnieku sētās.

Nestors, kuram dievi lēma
Trijus mūžus dzīvībai,
Appušķoto kausu ņēma,
Sniedz to sirmai Hekubai:
Izdzer malku spirdzinošo!
Zudīs sāpes, kas tev' spiež;
Mirstīgiem, kas bēdas cieš,
Vīnu Bahus devis košo.

Izdzer malku spirdzinošo!
Zudīs sāpes, kas tev' spiež;
Mirstīgiem, kas bēdas cieš,
Bahus vīnu devis košo.

Jo ar Niobe, kam grūtas
Bēdas deva dusmīgs dievs,
Remdēja sev sāpju jūtas,
Beidza vienreiz sēroties.
Jo, līdz dzerot kausus pilnos,
Sirds jūt dzīves jaukumus,
Aizmirstības straujos viļņos
Sāpes nogremdētas dus!

Jo, līdz dzerot kausus pilnos,
Dzīves jaukumus sirds jūt,
Žēlabas kā sapņi zūd,
Izput aizmirstības viļņos.

Un, no dievu gara dzīta,
Augšā ceļas pareģe;
Skatās tur, kur dūmos tīta,
Gruvešos guļ dzimtene:
Zemes lietas zūd kā tvaiki,
Gods un stiprums kapā slīgst,
Nerimstoši grozās laiki,
Dievu spēks tik neiznīkst.

Vēja spārnos rūpes steidzas,
Ātriem zirgiem līdzi skrien;
Priekus baudīsim šodien!
Rīt varbūt jau dzīve beidzas.



book | by Dr. Radut