Skip to Content

F. Šillera - JĀTNIEKU DZIESMA

JĀTNIEKU DZIESMA

F. Šillera

Nu taisaties, biedri, nu jāsim viss bars
Uz kauju, uz svabadu dzīvi!
Tur kaujā vēl vīram ir īstais svars,
Tur krūtis vēl cilājas brīvi,
Nevienu tur nepārstāj varmāks bargs,
Ikkatris pats sevim ir kungs un sargs.

Iz pasaules brīvība nīcin nīkst,
Tik kalpību ieraudzīt vari;
Pie kājām viltīgiem blēžiem slīgst
Te gļēvie cilvēku bari.
Ko nebaida šaušalīgs nāves skats,
Tik zaldāts ir brīvs, tik zaldāts viens pats!

Viņš dzīves bailību projām sviež.
Ne bēdu, nedz rūpju vairs nav tam;
Drošs liktenim krūtis viņš pretī griež.
Tikt šodien, tikt rītdienu kautam,
Un, rīt ja ir jāmirst, tad dzīvības kauss
Līdz dibenam šodien vēl jātukšo sauss.

No debesīm laime tam negaidot līst
Un neprasa pūliņu grūtu.
Uz laukiem darbinieks strādājot svīst,
Iz zemes lai mantu sev gūtu.
Ik dienas viņš dzīvojot urbjas un rok,
Līdz nobeidzas mūžs un kaps ir jārok!

Uz ātrajā kumeļa jātnieks ikbrīd
Ir bīstams ciemiņš patiesi.
Rau, kāzu nams ugunim apgaismots spīd,
Bez lūgšanas klāt viņš par viesi.
Viņš nelaksto daudz, nedz ilgi lūdz,
Ar joni viņš daiļāko vaiņagu plūc.

Kam, meitene, raudi, kam sērojies daudz?
Met skumjas reiz projām pie malas!
No miera tev mīļāko kauja trauc,
Tam ilgi mīlēt nav vaļas.
To ātrajais liktenis prom drīz rauj,
Uz vietas tam palikt ne brīdi neļauj.

Uz kauju lai kumeļiem laižam nu skriet!
Tur kaujā pūš brīvības dvaša.
Vēl jaunība zaļo, vēl dzīvība zied,
Lai dodamies pasaulē plašā!
Kas dzīvību baidās ķīlām likt,
Pie īstas dzīvības nevar tas tikt.



book | by Dr. Radut