Skip to Content

Dažs visu mūžu nomocās sev mantas kaudzes raust ...

Dažs visu mūžu nomocās sev mantas kaudzes raust,
Tam mati raizēs sirmojas un zagļi neļauj snaust.
To mūžīgi kalpina pūles un darbs, un galā tak kapenēs
grauž viņu tārps.

Cits svētai dzīvei nododas, tik pātaro un lūdz,
Ik svētdienas iet baznīcā un grēkus dievam sūdz.
Tam dzīvojot bailību sirds tikai jūt, un galā tāpat viņš
nomirst un trūd.

Dažs dzīvē slavu iekāro, uz to vien nesas prāts,
Tam tīk, lai viņu apbrīno, cits priekš tā nav nekas.
Ar liekuļa masku tam jādzīvo mūžs, un nāve tak kauj to
un kapenēs grūž.

Es dzīvoju kā vieglais plauks un blandos pasaulē,
Ikkatris klenderis man draugs, kas alu nesmādē.
Un varu pa tam es vēl dziedāt un smiet un dzīvoju
projām, lai iet kā iet.

Man visa manta ķuļķīts mazs un tabakas biezs maks.
Es nebīstos no burlakas, ka tas man viņu zags.
Un varu tādēļ dziedāt un smiet un dzīvoju projām, lai
iet, kā iet.



book | by Dr. Radut