Skip to Content

Bāliņš

Balēliņš [bāliņš] deminutīvs: baleniņš, bēleniņš, bālelītis u.c. Radu valodās nav formā atbilstoša līdzīgas nozīmes vārda. Šajā vārdā saplūduši divu indoeiropiešu pirmsvalodas sakņu refleksi:
1. *bhrā-:*bhrāter- 'lielģimenes loceklis, asinsradinieks, brālis'; no šejienes latviešu 'brālis'
2.*bel- 'stiprs', no kā sebkrievu 'boļij'(senslāvu boļji) 'lielāks, stiprāks, augstāks, vecāks, labāks'; krievu 'bolšoj' - 'liels', senindiešu 'balam' - 'spēks, stiprums, vara', 'bālah' - 'jauns, zēns, bērns', skitu 'bala' - 'karotājs karadraudze'.
T.i. 'baliņš' < *bālinis sākotnēji 'spēcīgais, stiprais, varenais' (kam blakus varēja arī atvasinājums 'balis'). Šo apzīmējumu varēja attiecināt uz katru ģints jauno vīrieti: "Simtiem priežu, simtiem egļu, simtiem manu bāleliņu" (LD 18048).

Vārda 'bāliņš' izzušana no aktīvās leksikas (tas sastopams gandrīz vienīgi tautasdziesmās) izskaidrojama ar pārveidotiem sabiedriski politiskajiem apstākļiem (dzimtbūšanas iekārta, lielģimenes sairšana), kuros vārda agrākajam galvenajam saturam ('ģints vai lielģimenes spēcīgais vīrietis') bija vairs maza nozīme. Vārds 'bāleliņš' daļēji saplūda ar vārdu 'brālis', kļuva par tā deminutīva sinonīmu ("Nīcas un Bārtas mācītāja Jāņa Langlija 1685. gada latviski - vāciskā vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku. 36, u.c.; daudzās tautasdziesmās paralēli ir abi vārdi). Šādu saplūdumu rāda arī forma 'brāleliņš' (brālis+bāleliņš): "Ko, māsiņas, jūs raudat, Jums deviņi braleliņi?" (LD18059)
Salīdzinot ar seno grieķu un romiešu sabiedrisko iekārtu, V.Sinaiskis uzskata senlatviešu bāleliņus pat jaunekļiem (latīniski: juniores), kas var būt saistīti ar organizāciju, līdzīgu grieķu frātrijai; pēc viņa uzskatiem tie ir bijuši profesionāli karavīri (latīniski quirites). (V.Sinaiskis, Latviešu senā sabiedriskā iekārta tautasdziesmu spogulī. - Krāj.:Tautas vēsturei. 1938. 115-125.lpp.)
(pēc Konstantīns Karulis "Latviešu etimoloģijas vārdnīca")

Fratrija - (vesture.eu/index.php/Fratrija)
Fratrija (an. phratry, vc. Phratrie, kr. фратрия; no sgr. φρατρίαι, phratría - brālība) - atkarībā no konteksta:

1. Antropoloģijā vairākas savstarpēji radniecīgas un blakus/kopā dzīvojošas eksogāmas dzimtas/līnijas dēvē par fratriju (piemēram, no trim brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras kopā veido fratriju).
2. Sengrieķu sabiedrībā cilts apakšstruktūrvienība, vairāku radniecīgu dzimtu vienība (analogs latīņu kūrijai). Katru filu veidoja 3 fratrijas, bet katru fratriju - 30 dzimtas (γένη; vienas šādas dzimtas locekļus dēvēja par γεννῆται vai ὁμογαλάκτες). Katru γένος dēvēja kādā patronimālā vārdā, kas parasti tika atvasināts no kāda varoņa vai mītiskā senča īpašvārda. Grūti pateikt, kur un vai fratriju veidošanas princips bijis balstīts uz ģeneoloģiskiem, vai teritoriāliem kritērijiem.

No votes yet


blog | by Dr. Radut